Vides prasības kokzāģētavām un kokapstrādes iekārtām

Noteikumi nosaka īpašās vides prasības piesārņojošām darbībām, kuras veic kokapstrādes iekārtās un kokzāģētavās.

Noteikumi attiecas uz C kategorijas piesārņojošām darbībām, ja minētās darbības veic

2.1. kokzāģētavās un kokapstrādes iekārtās, kurās lieto koksnes griešanas tehniku, pārstrādājot 2000 m3 un vairāk apaļkoku un kokmateriālu gadā;

2.2. (svītrots ar MK 24.05.2005. noteikumiem Nr.356);

2.3. iekārtās kurināmā ražošanai no koksnes atlikumiem.

(Grozīts ar MK 24.05.2005. noteikumiem Nr.356)

1 Šo noteikumu 7., 12. un 15.punkts attiecas arī uz kokzāģētavām un kokapstrādes iekārtām, kurās lieto koksnes griešanas tehniku, pārstrādājot līdz 2000 m3 apaļkoku un kokmateriālu gadā.

(MK 24.05.2005. noteikumu Nr.356 redakcijā, kas grozīta ar MK 19.07.2005. noteikumiem Nr.529)

Ja kokzāģētavā vai kokapstrādes iekārtā veic arī citas piesārņojošas darbības atbilstoši likuma "Par piesārņojumu" 1.pielikumam vai Ministru kabineta 2002.gada 9.jūlija noteikumu Nr.294 "Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai" 1.pielikumam, operatoram jāsaņem attiecīgas kategorijas atļauja, un šajos noteikumos noteiktās prasības ir minimālās prasības, kas jāņem vērā papildus citām atļaujā noteiktajām prasībām.

Operators aprīko kokapstrādes mašīnas, kuras ir izvietotas telpās un kuru darbības laikā izdalās putekļi, ar nosūcējventilāciju. Gaisu no nosūcējventilācijas pirms izplūdes attīra ciklonos vai filtros, lai ierobežotu putekļu izkliedi apkārtējā vidē.

Gaisa attīrīšanas iekārtu ekspluatē saskaņā ar tās ražotāja specifikāciju vai uzņēmuma instrukciju, kas ir pieejama darba vietā. Filtri tiek apgādāti ar diferenciāliem spiediena starpības mērītājiem iekārtas darbības kontrolei, ja to paredz ražotāja specifikācija.

Koksnes putekļu koncentrācija gaisā pēc attīrīšanas kā vienas stundas vidējā vērtība nepārsniedz 50 mg/Nm3 (0 oC, 101,3 kPa, sausa gāze) jaunām iekārtām un 75 mg/Nm3 (0 oC, 101,3 kPa, sausa gāze) iekārtām, kas nodotas ekspluatācijā pirms šo noteikumu spēkā stāšanās dienas.

Apdzīvotās vietās ciklona emisiju izplūdes punkts atrodas ne zemāk kā divus metrus virs kokzāģētavas vai kokapstrādes iekārtas ēkas augstākās jumta kores un ne zemāk par 50 m rādiusā esošās augstākās ēkas jumta kori, ja minētajā ēkā cilvēki uzturas ilgāk par astoņām stundām dienā.

Operators katru dienu nodrošina gaisa attīrīšanas iekārtu apskati, lai pārliecinātos, vai tās darbojas atbilstoši ražotāja instrukcijām. Ja tiek novērota neatbilstība, operators pārtrauc ražošanu un veic iekārtu remontu. Par neatbilstību un veiktajiem remontiem izdara ierakstus uzskaites žurnālā.

Vismaz reizi gadā operators veic kokzāģētavas vai kokapstrādes iekārtas gaisa attīrīšanas iekārtu tehnisko apkopi. Visus bojājumus novērš un par to izdara ierakstus uzskaites žurnālā.

Kokzāģētavu un kokapstrādes iekārtu katlumājas ekspluatē atbilstoši normatīvajiem aktiem par vides aizsardzības prasībām katlumājām (sadedzināšanas iekārtām).

Kokzāģētavas vai kokapstrādes iekārtas vietās, kur tiek veikta koksnes ķīmiskā apstrāde pret zilējumu un pelējumu (ar iemērkšanas paņēmienu) un kur tiek uzglabāti šim procesam nepieciešamie koksnes aizsardzības līdzekļi, aprīko ar norobežojošu monolītu (pretinfiltrācijas) virsmas segumu, lai novērstu minēto ķīmisko vielu nokļūšanu augsnē un pazemes ūdeņos. Savāktos koksnes aizsardzības līdzekļus izmanto atkārtoti vai apsaimnieko atbilstoši šo noteikumu 16.punkta nosacījumiem.

Koksni pēc apstrādes pret zilējumu un pelējumu pārvieto uz kokzāģētavas vai kokapstrādes iekārtas uzglabāšanas laukumu, kad apstrādei lietotie koksnes aizsardzības līdzekļi vairs nepil.

Kokapstrādes ražošanas procesā radušos notekūdeņus novada atbilstoši Ministru kabineta 2002.gada 22.janvāra noteikumiem Nr.34 "Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī".

Ja iekārtā apstrādā 50000 m3 un vairāk apaļkoku gadā, laukumus, kur notiek baļķu apsmidzināšana ar ūdeni, noklāj ar monolītu (pretinfiltrācijas) cietu segumu un aprīko ar lietus ūdeņu un pēc apsmidzināšanas izveidojušos notekūdeņu savākšanas sistēmu. Savāktos ūdeņus drīkst izmantot atkārtotai apsmidzināšanai. Nav pieļaujama notekūdeņu tieša novadīšana vidē bez iepriekšējas attīrīšanas.

Operators nodrošina uzņēmuma teritorijā esošo zāģskaidu un frēzskaidu uzglabāšanu, nepieļaujot piegulošo teritoriju piegružošanu, un uzglabā tās ne ilgāk par 12 mēnešiem (uzglabāt ilgāk par 12 mēnešiem drīkst tikai pēc saskaņošanas ar reģionālo vides pārvaldi).

Nogulsnes no kokzāģētavas vai kok-apstrādes iekārtas tvertnēm, kurās notiek koksnes ķīmiskā apstrāde, tiek izvāktas un apsaimniekotas, kā tas ir noteikts lietoto koksnes aizsardzības līdzekļu ķīmiskās vielas vai ķīmiskā produkta drošības datu lapās.

Operators datus pieraksta atbilstoši šo noteikumu 18.punktam uzskaites žurnālā (uz papīra vai elektroniski). Uzskaites žurnālu pēc vides valsts inspektora pieprasījuma uzrāda pārbaudei. Operators saglabā informāciju vismaz piecus gadus. Ja uzskaite notiek elektroniski, reizi sešos mēnešos veic žurnāla datu izdrukas.

Uzskaites žurnālā iekļauj šādus datus

18.1. koksnes ķīmiskās aizsardzības līdzekļu patēriņš mēnesī (l);

18.2. gaisa attīrīšanas iekārtu ikgadējās tehniskās apkopes datumi un veiktie remontdarbi.

Bīstamo atkritumu uzskaiti veic žurnālā atbilstoši Ministru kabineta 2002.gada 23.jūlija noteikumiem Nr.319 "Bīstamo atkritumu uzskaites, identifikācijas, uzglabāšanas, iepakošanas, marķēšanas un pārvadājumu uzskaites kārtība". Žurnālā norāda arī

19.1. izlietotās eļļas un hidrauliskos šķidrumus (l);

19.2. nogulsnes no koksnes ķīmiskās apstrādes tvertnēm (m3).

Ja operators pats neveic atkritumu vai koksnes atlieku apsaimniekošanu vai notekūdeņu attīrīšanu, tas pēc vides valsts inspektora pieprasījuma uzrāda līgumus

20.1. par atkritumu nodošanu apsaimniekošanai;

20.2. par notekūdeņu attīrīšanu;

20.3. par koksnes atlieku nodošanu.

Noteikumu prasību ievērošanu kontrolē vides valsts inspektori.

Ja kokzāģētava vai kokapstrādes iekārta nodota ekspluatācijā līdz dienai, ar kuru šo noteikumu prasības attiecināmas uz konkrēto iekārtu, un neatbilst šo noteikumu prasībām, operators sešu mēnešu laikā no dienas, ar kuru šo noteikumu prasības attiecināmas uz konkrēto iekārtu, iesniedz reģionālajā vides pārvaldē pasākumu plānu, lai nodrošinātu kokzāģētavas vai kokapstrādes iekārtas atbilstību šo noteikumu prasībām. Ja kokzāģētavai vai kokapstrādes iekārtai saskaņā ar pasākumu plānu nepieciešama rekonstrukcija, tā jāveic ne vēlāk kā triju gadu laikā no dienas, ar kuru šo noteikumu prasības attiecināmas uz konkrēto iekārtu.

(MK 19.07.2005. noteikumu Nr.529 redakcijā)

Reģionālā vides pārvalde mēneša laikā no šo noteikumu 22.punktā minētā plāna saņemšanas dienas pieņem lēmumu par plāna apstiprināšanu un par to rakstiski informē kokzāģētavas vai kokapstrādes iekārtas operatoru. Ja pasākumu plāns nenodrošina šo noteikumu prasību izpildi, reģionālā vides pārvalde pieņem pamatotu lēmumu atteikt plāna apstiprināšanu.

Šo noteikumu 23.punktā minēto lēmumu var mēneša laikā apstrīdēt Vides pārraudzības valsts birojā. Vides pārraudzības valsts biroja lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

(Grozīts ar MK 24.05.2005. noteikumiem Nr.356)