Valsts apbalvojumu likums

Šis likums nosaka Latvijas valsts apbalvojumu (turpmāk — valsts apbalvojumi) dibināšanas, piešķiršanas un nēsāšanas kārtību.

Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par Triju Zvaigžņu ordeni" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 22.nr.; 1999, 15.nr.).

(2) Valsts institūcijas, pašvaldības un sabiedriskās organizācijas var dibināt savus apbalvojumus. Kārtību, kādā dibināmi valsts institūciju un pašvaldību apbalvojumi, nosaka Ministru kabinets.

Ierosinājumus par apbalvošanu ar 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi var iesniegt līdz 2008.gada 31.decembrim likumā "Par 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi" noteiktajā kārtībā.

(20.12.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.01.2008.)

Valsts apbalvojumi ir šajā likumā noteiktie ordeņi un to goda zīmes, kā arī 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme (turpmāk arī — piemiņas zīme).

Līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai piešķirtos Latvijas valsts apbalvojumus apbalvotās personas drīkst nēsāt arī pēc šā likuma spēkā stāšanās.

(2) Ordeņa goda zīme ir valsts apbalvojums, ko piešķir par nozīmīgu ieguldījumu valsts, pašvaldības, sabiedriskajā vai saimnieciskajā darbā. Goda zīmei ir vairākas pakāpes.

Ordeņu kapituls atbilstoši šā likuma 42.panta noteikumiem izveidojams triju gadu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas.

1) Triju Zvaigžņu ordenis un tā goda zīme;

2) Viestura ordenis un tā goda zīme;

3) Atzinības krusts un tā goda zīme;

4) 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.04.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2010.)

Līdz brīdim, kad tiek izveidots Ordeņu kapituls atbilstoši šā likuma 42.panta noteikumiem, Ordeņu kapitula sastāvā ir Valsts prezidents, Ministru prezidents un sešas Valsts prezidenta uzaicinātas personas. Valsts prezidents no uzaicināto personu vidus ieceļ Ordeņu kapitula kancleru. Balsstiesīgi Ordeņu kapitulā ir Valsts prezidents, Ministru prezidents, Ordeņu kapitula kanclers un pārējie kapitula locekļi.

Ordeņa vai tā goda zīmes, kā arī piemiņas zīmes piešķiršana nerada apbalvotajiem nekādas priekšrocības.

Šā likuma 63.panta noteikumi attiecināmi arī uz personām, kurām ārvalstu apbalvojumi piešķirti līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai. Paziņojums par piešķirto apbalvojumu iesniedzams Ordeņa kapitulam triju mēnešu laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās.

Latvijā aizliegts nodibināt vai piešķirt apbalvojumu, kura mērķis, devīze, apraksts vai vizuālais izskats būtiski neatšķiras no valsts apbalvojumiem vai kurš pēc savas būtības aizskar citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību.

Šā likuma VI un VII nodaļas noteikumi neattiecas uz apbalvošanu ar 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.

(2) Valsts institūciju, pašvaldību un sabiedrisko organizāciju dibināto apbalvojumu zīmējumus izvērtē un apstiprina Valsts heraldikas komisija.

(3) Ordeņu un to goda zīmju, miniatūrzīmju, miniatūro goda zīmju, lenšu, diplomu un apliecību zīmējumi, ordeņu statūtu zīmējumi, ordeņu un to goda zīmju zīmogu zīmējumi, kā arī ordeņu zīmju izgatavošanai paredzētās sagataves ir autora darbs, un uz šiem zīmējumiem un sagatavēm to autoram ir izņēmuma tiesības.

Ministru kabinets līdz 2005.gada 1.janvārim nosaka kārtību, kādā dibināmi valsts institūciju un pašvaldību apbalvojumi.

(2) Valsts prezidenta kanceleja

1) organizē valsts apbalvojumu, izņemot 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmju, izgatavošanu un kontrolē to izgatavošanas procesu;

2) glabā nepiešķirtos un šā likuma 61.panta pirmajā daļā minētos valsts apbalvojumus, izņemot 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmes.

(3) (Izslēgta ar 15.04.2010. likumu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.12.2009. un 15.04.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2010.)

Persona, kura ir Valsts prezidents šā likuma spēkā stāšanās brīdī, iegūst tiesības uz katra ordeņa augstāko šķiru un Triju Zvaigžņu ordeņa ķēdi ar šā likuma spēkā stāšanās brīdi.

(28.09.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.10.2006.)

(2) Triju Zvaigžņu ordenis ir visaugstākais valsts apbalvojums.

(3) Triju Zvaigžņu ordeņa devīze ir "Per aspera ad astra" ("Caur ērkšķiem uz zvaigznēm").

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.04.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2010.)

Valsts apbalvojumu komplekti, kas noteikti saskaņā ar šā likuma grozījumiem, kuri stājas spēkā 2010.gada 1.maijā, tiek pasniegti

1) valsts apbalvojumu — Triju Zvaigžņu ordeņa, Viestura ordeņa III šķiras, kā arī Atzinības krusta I, II un III šķiras ordeņa komplekti — no 2011.gada 1.marta;

2) visu triju ordeņu miniatūrā ordeņa zīme — no 2010.gada 1.septembra.

(15.04.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2010.)

(2) Par nopelniem uzskatāms gan atsevišķs izcils darbs, gan ilgstoša, priekšzīmīga un panākumiem bagāta darbība, gan īpaši nopelni Latvijas neatkarības atjaunošanas periodā vai valsts tālākas nostiprināšanas laikā.

(3) Ar Triju Zvaigžņu ordeni un tā goda zīmi var apbalvot fiziskās personas, arī militārpersonas un ārvalstu fiziskās personas.

(4) Ar Triju Zvaigžņu ordeni var apbalvot ārvalstu vadītājus un ārvalstu valdību vadītājus, starptautisko organizāciju vadītājus, ārvalstu vēstniekus un citas ārvalstu amatpersonas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.09.2006. likumu, kas stājas spēkā 27.10.2006.)

(2) Ar ordeņa pirmo šķiru apbalvotais tiek iecelts par ordeņa lielkrusta komandieri (šā likuma 1. un 2.pielikums), ar ordeņa otro šķiru apbalvotais — par ordeņa lielvirsnieku (šā likuma 3. un 4.pielikums), ar ordeņa trešo šķiru apbalvotais — par ordeņa komandieri (šā likuma 5. un 6.pielikums), ar ordeņa ceturto šķiru apbalvotais — par ordeņa virsnieku (šā likuma 7.pielikums), ar ordeņa piekto šķiru apbalvotais — par ordeņa kavalieri (šā likuma 8.pielikums).

(3) Ordeņa lielkrusta komandierim kā augstāko pagodinājumu var piešķirt Triju Zvaigžņu ordeņa ķēdi (šā likuma 9. un 10.pielikums).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.04.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2010.)

(2) Ordeņa pirmās šķiras krusta izmēri ir 54 mm x 54 mm, ordeņa otrās un trešās šķiras krusta izmēri ir 49 mm x 49 mm, ordeņa ceturtās un piektās šķiras krusta izmēri ir 40 mm x 40 mm.

(3) Ordeņa pirmās un otrās šķiras komplektā ietilpst arī piecstaru sudraba zvaigzne, kuras vidū ir zilas emaljas medaljons ar zeltītu apmali. Medaljona vidū — trīs zelta zvaigznes, uz aplokojuma uzraksts “PAR TĒVIJU”. Attālums no ordeņa pirmās šķiras zvaigznes viduspunkta līdz zvaigznes staru galiem ir 44 mm, attālums no ordeņa otrās šķiras zvaigznes viduspunkta līdz zvaigznes staru galiem — 41 mm.

(4) Triju Zvaigžņu ordeņa lente ir gaišzila, abpusīgi ielokota ar zeltītām svītrām. Ordeņa zīmi un lenti savieno zeltīts sudraba ozollapu vainags. Ordeņa lentes platums lielkrusta komandieriem — kungiem ir 110 mm, dāmām — 75 mm; lielvirsniekiem — 32 mm (dāmām tauriņsējuma lentē); komandieriem — 32 mm (dāmām tauriņsējuma lentē); virsniekiem — 32 mm ar rozeti; kavalieriem — 32 mm.

(15.04.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2010.)

Triju Zvaigžņu ordeņa ķēde ir 940 mm gara, tā sastāv no 10 zeltītiem posmiem ar tajos pārmijus iekaltu ordeņa medaljonu, lauvas un grifa attēlu un ažūru dubulto ugunskrustu.

(2) Triju Zvaigžņu ordeņa pirmās pakāpes goda zīme ir zeltīta, otrās pakāpes — sudraba, trešās pakāpes — bronzas (šā likuma 13.pielikums).

(3) Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīmes lentes platums ir 32 mm.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.04.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2010.)

(2) Miniatūrzīmes ir

1) miniatūra ordeņa zīme, kuras izmēri ir 14 mm x 14 mm un kura savienota ar 13 mm platu ordeņa lenti;

2) ordeņa lentes rozete ar tajā iestrādātu miniatūru ordeņa zīmi 12 mm diametrā;

3) ordeņa lentes atgriezums, kura izmēri ir 9 mm x 32 mm.

(15.04.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2010.)

1) miniatūra ordeņa goda zīme ar lentīti trijstūrveida salocījumā, pirmajai pakāpei — zeltīta, otrajai — sudraba, trešajai — bronzas (šā likuma 16. un 17.pielikums). Miniatūrās ordeņa goda zīmes diametrs ir 12 mm, lentītes platums — 13 mm;

2) ordeņa lentes atgriezums, uz tā piecstaru zvaigznīte, pirmajai pakāpei — zeltīta, otrajai — sudraba, trešajai — bronzas (šā likuma 16.pielikums). Lentes atgriezuma izmēri — 9 mm x 32 mm, zvaigznītes diametrs — 8 mm.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.04.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2010.)

(Izslēgts ar 15.04.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2010.)

(Izslēgts ar 15.04.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2010.)

(2) Ordeņa devīze ir "Confortamini et pugnate" ("Esiet stipri un cīnieties").

(2) Ar Viestura ordeni un tā goda zīmi apbalvo militārpersonas, kā arī citas fiziskās personas.

(3) Ar Viestura ordeni un tā goda zīmi var apbalvot ārvalstu militārpersonas par nopelniem Latvijas valsts bruņoto spēku apmācībā un audzināšanā, valsts drošības un sabiedriskās kārtības uzturēšanā un nostiprināšanā.

(4) Ar Viestura ordeni par sevišķiem nopelniem starpvalstu attiecību veidošanā var apbalvot ārvalstu vadītājus un ārvalstu oficiālo delegāciju locekļus, kā arī ārvalstu vēstniekus.

(5) Ar Viestura ordeni var apbalvot arī pēc nāves, pieņemot Ordeņu kapitula lēmumu par personas atzīšanu par Viestura ordeņa lielkrusta komandieri. Šis noteikums neattiecas uz šā panta ceturtajā daļā minēto gadījumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.09.2006. un 15.04.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2010.)

(2) Ar ordeņa pirmo šķiru apbalvotais tiek iecelts par ordeņa lielkrusta komandieri (šā likuma 18., 19., 20. un 21.pielikums), ar ordeņa otro šķiru apbalvotais — par ordeņa lielvirsnieku (šā likuma 22., 23., 24. un 25.pielikums), ar ordeņa trešo šķiru apbalvotais — par ordeņa komandieri (šā likuma 26., 27., 28. un 29.pielikums), ar ordeņa ceturto šķiru apbalvotais — par ordeņa virsnieku (šā likuma 30. un 31.pielikums), ar ordeņa piekto šķiru apbalvotais — par ordeņa kavalieri (šā likuma 32. un 33.pielikums).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.04.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2010.)

(2) Militārpersonām piešķiramā ordeņa zīmē starp krusta zariem sakrustoti zeltīti šķēpi (šā likuma 34.pielikums), citām fiziskajām personām piešķiramā ordeņa zīmē krusta zīmi šķērso šķelts baltas emaljas krusts ar zeltītu apmali (šā likuma 34.pielikums).

(3) Ordeņa pirmās šķiras krusta izmēri ir 58 mm x 58 mm, ordeņa otrās un trešās šķiras krusta izmēri ir 52 mm x 52 mm, ordeņa ceturtās un piektās šķiras krusta izmēri ir 40 mm x 40 mm.

(4) Ordeņa pirmās un otrās šķiras komplektā ietilpst arī četrstaru sudraba zvaigzne, kuras vidū ir ordeņa zīme. Ordeņa pirmās šķiras zvaigznes izmēri ir 87 mm x 87 mm, ordeņa otrās šķiras zvaigznes izmēri ir 80 mm x 80 mm.

(5) Ordeņa lente ir purpursarkana. Krustu un lenti savieno ažūrs lielais valsts ģerbonis heraldiskajās krāsās. Ordeņa lentes platums lielkrusta komandieriem — kungiem ir 110 mm, dāmām — 75 mm; lielvirsniekiem — 32 mm (dāmām tauriņsējuma lentē); komandieriem — 32 mm (dāmām tauriņsējuma lentē); virsniekiem — 32 mm ar rozeti; kavalieriem — 32 mm.

(15.04.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2010.)

(2) Viestura ordeņa pirmās pakāpes goda zīme ir zeltīta, otrās pakāpes — sudraba, trešās pakāpes — bronzas (šā likuma 36. un 37.pielikums).

(3) Viestura ordeņa goda zīmes lentes platums ir 32 mm.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.04.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2010.)

(2) Miniatūrzīmes ir

1) miniatūra ordeņa zīme, kuras izmēri ir 15 mm x 15 mm, militārpersonām piešķiramā ordeņa zīmē starp krusta zariem sakrustoti zeltīti šķēpi, citām fiziskajām personām piešķiramā ordeņa zīmē krusta zīmi šķērso šķelts baltas emaljas krusts ar zeltītu apmali. Miniatūrā ordeņa zīme savienota ar 13 mm platu ordeņa lenti;

2) ordeņa lentes rozete ar tajā iestrādātu miniatūru ordeņa zīmi 12 mm diametrā, militārpersonām piešķiramā ordeņa zīmē starp krusta zariem sakrustoti zeltīti šķēpi, citām fiziskajām personām piešķiramā ordeņa zīmē krusta zīmi šķērso šķelts baltas emaljas krusts ar zeltītu apmali;

3) ordeņa lentes atgriezums, kura izmēri ir 9 mm x 32 mm, uz militārpersonām piešķiramā ordeņa lentes atgriezuma — sakrustoti šķēpi, kuru garums ir 18 mm.

(15.04.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2010.)

1) miniatūra ordeņa goda zīme ar lentīti trijstūrveida salocījumā, pirmajai pakāpei — zeltīta, otrajai — sudraba, trešajai — bronzas. Miniatūrās ordeņa goda zīmes diametrs ir 12 mm, lentītes platums — 13 mm;

2) ordeņa lentes atgriezums, uz tā piecstaru zvaigznīte, pirmajai pakāpei — zeltīta, otrajai — sudraba, trešajai — bronzas. Lentes atgriezuma izmēri — 9 mm x 32 mm, zvaigznītes diametrs — 4 mm.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.04.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2010.)

(Izslēgts ar 15.04.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2010.)

(Izslēgts ar 15.04.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2010.)

(2) Atzinības krusta devīze ir "Pour les honnêtes gens" ("Godaprāta ļaudīm").

(2) Ar Atzinības krustu un tā goda zīmi var apbalvot fiziskās personas, arī ārvalstu fiziskās personas.

(3) Ar Atzinības krustu var apbalvot ārvalstu vadītājus un ārvalstu valdību vadītājus, starptautisko organizāciju vadītājus, ārvalstu vēstniekus un citas ārvalstu amatpersonas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.09.2006. likumu, kas stājas spēkā 27.10.2006.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.04.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2010.)

(15.04.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2010.)

(2) Ordeņa pirmās, otrās un trešās šķiras krusta izmēri ir 49 mm x 49 mm, ordeņa ceturtās un piektās šķiras krusta izmēri ir 40 mm x 40 mm.

(3) Ordeņa pirmās un otrās šķiras komplektā ietilpst arī astoņstaru sudraba zvaigzne, kuras vidū ir ordeņa zīme. Ordeņa pirmās šķiras zvaigznes izmēri ir 75 mm x 75 mm, ordeņa otrās šķiras zvaigznes izmēri ir 70 mm x 70 mm.

(4) Ordeņa krusta zīmi ar lenti savieno astoņi ažūri zeltīti riņķīši.

(5) Ordeņa lente ir sarkana ar sudraba iemalu. Ordeņa lentes platums lielkrusta komandieriem — kungiem ir 110 mm, dāmām — 75 mm; lielvirsniekiem — 32 mm (dāmām tauriņsējuma lentē); komandieriem — 32 mm (dāmām tauriņsējuma lentē); virsniekiem — 32 mm ar rozeti; kavalieriem — 32 mm.

(15.04.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2010.)

(2) Atzinības krusta pirmās pakāpes goda zīme ir zeltīta, otrās pakāpes — sudraba, trešās pakāpes — bronzas (šā likuma 52.pielikums). Goda zīmes diametrs ir 36 mm.

(3) Atzinības krusta goda zīmes lentes platums ir 32 mm.

(15.04.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2010.)

(2) Miniatūrzīmes ir

1) miniatūra ordeņa zīme, kuras izmēri ir 14 mm x 14 mm un kura savienota ar 13 mm platu ordeņa lenti;

2) ordeņa lentes rozete ar tajā iestrādātu miniatūru ordeņa zīmi 12 mm diametrā.

(15.04.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2010.)

(15.04.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2010.)

(Izslēgts ar 15.04.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2010.)

(Izslēgts ar 15.04.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2010.)

1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme nodibināta 1999.gadā, lai godinātu aktīvos Latvijas neatkarības aizstāvjus — barikāžu dalībniekus.

(2) Ar piemiņas zīmi apbalvo likumā "Par 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi" noteiktajā kārtībā.

(2) Ordeņu kapituls izskata iesniegtos ierosinājumus par apbalvošanu ar valsts apbalvojumiem un citus ar valsts apbalvojumiem saistītus jautājumus.

(3) Ordeņu kapituls pieņem lēmumu par personas apbalvošanu ar valsts apbalvojumu un lēmumu par valsts apbalvojuma atņemšanu. Ordeņu kapitula pieņemtos lēmumus paraksta Valsts prezidents.

(4) Ordeņu kapitula lēmumu par personas apbalvošanu ar valsts apbalvojumu, kā arī lēmumu par valsts apbalvojuma atņemšanu publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" bez maksas.

(2) Ordeņu kapitula kancleru un locekļus ieceļ Valsts prezidents uz savu pilnvaru laiku.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.04.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2010.)

Par Ordeņu kapitula kancleru un tā locekļiem var būt tikai Latvijas pilsoņi.

Ordeņu kapitula kancleru un locekļus no viņu pienākumiem pirms šā likuma 42.pantā noteiktā termiņa var atbrīvot Valsts prezidents pēc savas ierosmes vai pēc attiecīgā kapitula locekļa personiska lūguma. Ordeņu kapitula kanclera un locekļu pilnvaras izbeidzas viņu nāves gadījumā.

(2) Ordeņu kapitula sēdes ir pilntiesīgas, ja tajās piedalās Valsts prezidents vai kapitula kanclers un vismaz četri kapitula locekļi.

(3) Ordeņu kapitula sēdēs var būt klāt arī Saeimas priekšsēdētājs un Ministru prezidents.

(4) Ordeņu kapitula sēdi vada kapitula kanclers.

(2) Ja, Valsts prezidenta prombūtnē balsojot, balsis sadalās vienādi, izšķirošā ir Ordeņu kapitula kanclera balss.

(3) Balsošana ir atklāta, izņemot gadījumu, kad kāds no klātesošajiem pieprasa aizklātu balsošanu.

Ordeņu kapitula sēdes ir slēgtas, un tajās notikušo debašu saturs nav izpaužams.

1) ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu atzīta par vainīgu tīšā noziedzīgā nodarījumā;

2) ir izdarījusi apkaunojošu nodarījumu, kas nebija zināms Ordeņu kapitulam apbalvojuma piešķiršanas laikā un kas nav savienojams ar apbalvotas personas statusu;

3) atteikusies no valsts apbalvojuma pēc tā pasniegšanas un atdevusi to kopā ar dokumentiem Ordeņu kapitulam;

4) pirms apbalvojuma pasniegšanas iesniegusi Ordeņu kapitulam rakstveida iesniegumu par atteikšanos no piešķirtā apbalvojuma.

(2) Šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā minētajos gadījumos ordeņa vai goda zīmes, kā arī ar to saistīto dokumentu, miniatūrzīmes vai miniatūrās goda zīmes atsavināšanu veic Valsts policija.

(2) Ordeņu kapitula darbību nodrošina un tā lietvedību kārto Valsts prezidenta kanceleja.

(3) Ordeņu kapituls, ja tas nepieciešams jautājuma izlemšanai, pieaicina konsultantus.

(4) Ordeņu kapituls katram valsts apbalvojumam ved atsevišķu matrikulu (reģistru). Matrikulā reģistrētais numurs tiek piešķirts arī attiecīgā ordeņa diplomam un pašai ordeņa zīmei.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.04.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2010.)

Ordeņu kapituls izstrādā Ordeņu kapitula nolikumu, ko apstiprina Valsts prezidents.

(15.04.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2010.)

(2) Personu apbalvo ar valsts apbalvojumu šajā likumā noteiktajā kārtībā Valsts prezidents saskaņā ar Ordeņu kapitula lēmumu.

(2) Valsts prezidents ir tiesīgs ieteikt apbalvošanai jebkuru personu un virzīt attiecīgu ierosinājumu izskatīšanai Ordeņu kapitulā.

1) ieteiktā apbalvojamā vārdu, uzvārdu, dzīvesvietu, ieņemamo amatu vai nodarbošanos;

2) personas kodu;

21) ārvalstniekiem, ja iespējams, — pilsonības valsti;

3) dzīves aprakstu;

4) vispusīgu to nopelnu aprakstu, par kuriem ierosina apbalvot ar valsts apbalvojumu;

5) iesniedzēja priekšlikumu;

6) iesniedzēja — fiziskās personas vārdu, uzvārdu, ieņemamo amatu un dzīvesvietu, iesniedzēja — juridiskās personas nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi.

(2) (Izslēgta ar 15.04.2010. likumu)

(3) Ierosinājumam par personas apbalvošanu ar valsts apbalvojumu vēlams pievienot citu personu atsauksmes par apbalvošanai ieteikto personu.

(4) Attiecībā uz valsts apbalvojumu piešķiršanu ārvalstu fiziskajām personām ierosinājumā par apbalvošanu pieļaujama atkāpšanās no šā panta pirmās daļas 2.punkta prasībām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.04.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2010.)

(2) Ordeņu kapituls pieprasa atzinumu šādos gadījumos

1) attiecībā uz militārpersonas apbalvošanu — Nacionālo bruņoto spēku komandiera atzinumu. Ordeņu kapituls par ierosinājumu apbalvot militārpersonu informē aizsardzības ministru;

2) attiecībā uz fiziskās personas, izņemot militārpersonas, apbalvošanu saistībā ar militāriem nopelniem — aizsardzības ministra atzinumu;

3) attiecībā uz jebkuras ārvalsts fiziskās personas, izņemot militārpersonas, apbalvošanu — ārlietu ministra atzinumu;

4) attiecībā uz ārvalsts militārpersonas apbalvošanu — aizsardzības ministra atzinumu.

(3) Apbalvojot militārpersonu ar Viestura ordeni pēc nāves, nepiemēro šā likuma 55.1 panta noteikumus.

(15.04.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2010.)

1) apbalvojamiem no kareivja (Jūras spēkos — matroža) līdz kaprāļa dienesta pakāpei piešķir trešās pakāpes goda zīmi;

2) apbalvojamiem no seržanta līdz vecākā virsseržanta (Jūras spēkos — vecākā bocmaņa) dienesta pakāpei piešķir otrās pakāpes goda zīmi;

3) apbalvojamiem štāba virsseržantiem, galvenajiem virsseržantiem un augstākajiem virsseržantiem (Jūras spēkos — no štāba bocmaņa, galvenā bocmaņa līdz augstākajam bocmanim) piešķir pirmās pakāpes goda zīmi;

4) apbalvojamie no leitnanta līdz kapteiņa (Jūras spēkos — kapteiņleitnanta) dienesta pakāpei tiek iecelti par ordeņa kavalieriem;

5) apbalvojamie no majora (Jūras spēkos — komandleitnanta) līdz pulkvežleitnanta (Jūras spēkos — komandkapteiņa) dienesta pakāpei tiek iecelti par ordeņa virsniekiem;

6) apbalvojamie pulkveži (Jūras spēkos — jūras kapteiņi) tiek iecelti par ordeņa komandieriem;

7) apbalvojamie brigādes ģenerāļi, ģenerālmajori, ģenerālleitnanti (Jūras spēkos — flotiles admirāļi, kontradmirāļi, viceadmirāļi) tiek iecelti par ordeņa lielvirsniekiem vai ordeņa lielkrusta komandieriem atkarībā no ieņemamā amata.

(15.04.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2010.)

1) Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanu — 4.maijā;

2) Lāčplēša dienu — 11.novembrī;

3) Latvijas Republikas proklamēšanas dienu — 18.novembrī.

(2) Ja Triju Zvaigžņu ordeni, Viestura ordeni vai Atzinības krustu piešķir saskaņā ar šā likuma 11.panta ceturtās daļas, 21.panta ceturtās daļas vai 30.panta trešās daļas noteikumiem, valsts apbalvojumu var pasniegt arī Valsts prezidenta valsts vizītes laikā ārvalstīs un ārvalstu valsts vadītāju valsts vizītes laikā Latvijā, kā arī ārvalstu vēstniekiem, beidzot dienesta laiku Latvijā.

(3) Valsts apbalvojumus pasniedz Valsts prezidents vai cita persona viņa uzdevumā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.09.2006. likumu, kas stājas spēkā 27.10.2006.)

(2) Katram ordenim un katrai ordeņa goda zīmei ir savs zīmogs. Katra ordeņa un katras ordeņa goda zīmes zīmogs tiek uzspiests uz attiecīgā apbalvojuma diploma un apliecības.

(3) Personām, kurām piešķirts valsts apbalvojums, pasniedz attiecīgā apbalvojuma miniatūrzīmes vai miniatūro goda zīmi un attiecīgā valsts apbalvojuma statūtus.

(4) Ja persona, kurai piešķirts valsts apbalvojums, mirusi starplaikā no apbalvošanas lēmuma pieņemšanas līdz apbalvojuma pasniegšanas dienai, ordeni vai goda zīmi saņem glabāšanā apbalvotā tuvākie piederīgie.

(41) Šā likuma 21.panta piektajā daļā minētajā gadījumā apbalvotās personas Viestura ordeni saņem glabāšanā tās tuvākie piederīgie.

(5) Ar ordeņiem un to goda zīmēm, izņemot Viestura ordeni, neapbalvo pēc nāves.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.04.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2010.)

(2) To pašu, bet augstākas šķiras vai pakāpes valsts apbalvojumu par jauniem nopelniem jau apbalvotai personai var piešķirt pēc četru gadu starplaika.

Par amatpersonas apbalvošanu tiek izdarīta attiecīga atzīme tās dienesta gaitu aprakstā.

(2) Persona ir atteikusies no valsts apbalvojuma pirms tā pasniegšanas, ja tā iesniegusi Ordeņu kapitulam attiecīgu rakstveida paziņojumu līdz apbalvojuma pasniegšanai.

(3) Par atteikšanos no valsts apbalvojuma tiek izdarīts ieraksts attiecīgā ordeņa matrikulā (reģistrā) atbilstoši Ordeņu kapitula pieņemtajam lēmumam.

(2) Pēc Valsts prezidenta pilnvaru termiņa beigām Valsts prezidenta kanceleja šā panta pirmajā daļā minētos valsts apbalvojumus nodod glabāšanā: Viestura ordeņus un to goda zīmes — Latvijas Kara muzejam, bet pārējos valsts apbalvojumus — Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam.

(3) Valsts apbalvojuma zīmes, diploma vai apliecības nozaudēšanas gadījumā apbalvotajam vai personai, kuras glabāšanā nodots valsts apbalvojums, ir pienākums par to ziņot Ordeņu kapitulam. Apbalvotā persona vai persona, kuras glabāšanā nodots valsts apbalvojums, var atjaunot nozaudēto apbalvojumu. Minētās personas ar apbalvojuma atjaunošanu saistītos izdevumus sedz no saviem līdzekļiem.

(4) Apbalvotā persona ir tiesīga iegādāties papildu miniatūrzīmes, ar to izgatavošanu saistītos izdevumus sedzot no saviem līdzekļiem.

(5) Līdz 2011.gada 28.februārim ar Triju Zvaigžņu ordeņa, Viestura ordeņa vai Atzinības krusta II vai III šķiru apbalvotās personas — dāmas — var iegādāties papildu ordeņa lenti nēsāšanai pie attiecīga tērpa, ar lentes izgatavošanu saistītos izdevumus sedzot no saviem līdzekļiem.

(15.04.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2010.)

1) apbalvotās personas ordeņu rozetes veida miniatūrzīmes, bet militārpersonas — ordeņu lenšu atgriezumus un miniatūrās goda zīmes, kā arī piemiņas zīmju mazās nozīmes nēsā gan ikdienā, gan svētkos; ordeņu zvaigznes, krustus un lentes, kā arī miniatūrās ordeņu zīmes nēsā tikai valsts svētkos vai svinīgos gadījumos pie attiecīga tērpa;

2) militārpersonas ordeņu zīmes, miniatūrās ordeņu zīmes un ordeņu goda zīmes nēsā oficiālos pasākumos pie attiecīga tērpa;

3) apbalvotās personas citu valstu apbalvojumus nēsā saskaņā ar attiecīgā apbalvojuma statūtiem, ievērojot šā likuma 67.pantā noteikto kārtību.

1) Triju Zvaigžņu ordenis;

2) Viestura ordenis;

3) Atzinības krusts;

4) Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīme;

5) Viestura ordeņa goda zīme;

6) Atzinības krusta goda zīme;

7) 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme;

8) citu valstu apbalvojumi.

1) kungi — lentē pār labo plecu un lielo zvaigzni krūšu kreisajā pusē;

2) dāmas — lentē pār labo plecu un lielo zvaigzni krūšu kreisajā pusē.

(2) Triju Zvaigžņu ordeņa, Viestura ordeņa un Atzinības krusta lielvirsnieki nēsā krustu

1) kungi — lentē ap kaklu un mazo zvaigzni krūšu labajā pusē;

2) dāmas — tauriņsējuma lentē krūšu kreisajā pusē un mazo zvaigzni krūšu labajā pusē.

(3) Triju Zvaigžņu ordeņa, Viestura ordeņa un Atzinības krusta komandieri nēsā ordeni

1) kungi — lentē ap kaklu;

2) dāmas — tauriņsējuma lentē krūšu kreisajā pusē.

(4) Triju Zvaigžņu ordeņa, Viestura ordeņa un Atzinības krusta virsnieki nēsā ordeni lentē ar rozeti krūšu kreisajā pusē.

(5) Triju Zvaigžņu ordeņa, Viestura ordeņa un Atzinības krusta kavalieri nēsā ordeni lentē krūšu kreisajā pusē.

(6) Triju Zvaigžņu ordeņa, Viestura ordeņa un Atzinības krusta goda zīmi nēsā ordeņa lentes trijstūrveida salocījumā krūšu kreisajā pusē.

(7) Līdz 2011.gada 28.februārim apbalvotie Atzinības krusta lielkrusta komandieri un Atzinības krusta lielvirsnieki apbalvojumu nēsā šādi

1) lielkrusta komandieri — ordeņa vidējo krustu 110 mm platā lentē pār labo plecu un lielo krustu krūšu kreisajā pusē;

2) lielvirsnieki — ordeņa lielo krustu krūšu labajā pusē.

(8) Ar Atzinības krusta lielo sevišķās pakāpes goda zīmi un mazo sevišķās pakāpes goda zīmi apbalvotie nēsā sevišķās pakāpes goda zīmi 32 mm platā lentē ap kaklu.

Pēc apbalvošanas ar ordeņa augstāku šķiru vai tā goda zīmes pakāpi tā paša ordeņa zemāku šķiru vai tā goda zīmi vairs nenēsā.

(2) Ordeņu zīmes nēsā krūšu kreisajā pusē tā, lai ordeņu zīmju rindas vidējā ordeņa zīme vai goda zīme atrastos pret krūšu kreisās puses vidu, ievērojot šā likuma 63.pantā noteikto valsts apbalvojumu nēsāšanas secību.

(3) Ordeņu zīmes, kuras nevar salikt vienā rindā blakus, var novietot pamīšus tā, ka nozīmīguma ziņā augstākā ordeņa zīme nedaudz pārsedz zemākā ordeņa zīmi, ievērojot šā likuma 63.pantā noteikto valsts apbalvojumu nēsāšanas secību.

(4) Kaklā nēsā tikai nozīmīguma ziņā augstāko no kaklā nēsājamām ordeņa zīmēm, bet pārējās — attiecīgā ordeņa statūtos un šajā pantā noteiktajā kārtībā.

(5) Ordeņu lenšu atgriezumus un goda zīmju lenšu atgriezumus nēsā krūšu kreisajā pusē tāpat kā ordeņu zīmes vai ordeņu goda zīmes. Ordeņu lenšu atgriezumus var sakārtot vairākās rindās.

(2) Persona, kura saņēmusi citas valsts apbalvojumu un vēlas to publiski nēsāt, par to paziņo Ordeņu kapitulam triju mēnešu laikā no apbalvojuma pasniegšanas dienas. Apbalvotā persona paziņojumā norāda piešķirtā apbalvojuma nosaukumu, valsti, kura apbalvojumu piešķīrusi, apbalvojuma piešķiršanas datumu un paziņojumam pievieno apbalvojuma diploma kopiju.

(3) Paziņojumu par citas valsts apbalvojuma piešķiršanu un atļauju to publiski nēsāt publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Apbalvotās personas var attēlot ordeņa zīmi uz saviem personiskajiem zīmogiem, vērtslietām, dokumentiem, veidlapām, kā arī lietot to citādā veidā, garantējot pienācīgu cieņu pret apbalvojumu.