LV
Noteikumi par personvārdu rakstību un lietošanu latviešu valodā, kā arī to identifikāciju
Table of Provisions (160)
Statutory Text (160 Articles)
Noteikumi nosaka latviešu literārās valodas normas personvārdu rakstībā un lietošanā latviešu valodā, kā arī kārtību, kādā personvārdus neatkarīgi no to cilmes raksta un identificē dokumentos.
(MK 27.02.2018. noteikumu Nr. 122 redakcijā)
1 Noteikumos lietoti šādi termini
1.1 1. atveide – citvalodu cilmes personvārda izteikšana ar latviešu valodas skaņām un burtiem atbilstoši citvalodu īpašvārdu atveides noteikumiem;
1.1 2. daudzkomponentu uzvārds – uzvārds, ko veido vairāk nekā divas sastāvdaļas;
1.1 3. dzimtas uzvārda vēsturiskā forma – uzvārda forma, kas ierakstīta kāda personas tiešā augšupējā radinieka personu apliecinošā dokumentā vai civilstāvokļa akta reģistrāciju apliecinošā dokumentā;
1.1 4. dubultuzvārds – uzvārds, ko veido divas sastāvdaļas (Civillikuma izpratnē – "dubults uzvārds");
1.1 5. nelokāms personvārds – personvārds, kura forma nemainās ne dzimtē, ne locījumā;
1.1 6. oriģinālforma – personvārda rakstība oriģinālvalodā;
1.1 7. oriģinālvaloda – valoda, kurā ir uzrakstīts kāda teksta oriģināls;
1.1 8. personvārds – fiziskas personas vārds (vārdi), uzvārds (dubultuzvārds vai daudzkomponentu uzvārds) vai vārds (vārdi) kopā ar uzvārdu;
1.1 9. pielīdzināšana – personvārda formas variantu novēršana;
1.1 10. transkripcija – citvalodas personvārda izrunas atveide latviešu valodā;
1.1 11. transliterācija – citvalodas personvārda oriģinālformas pārcelšana latīņalfabētiskajā rakstībā burtu pa burtam no citu alfabētu rakstības saskaņā ar Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO) noteikto transliterācijas tabulu;
1.1 12. vārda vēsturiskā forma – personas vārda forma, kas atšķiras no šī vārda pašreizējās rakstības latviešu valodā.
(MK 27.02.2018. noteikumu Nr. 122 redakcijā)
Noteikumu mērķis ir nodrošināt personvārda rakstības atbilstību latviešu valodas normām un aizsargāt personu pret nepamatotu tās vārda un uzvārda pārveidošanu, kā arī pret iestāžu atteikšanos atzīt tāda personas dokumenta piederību attiecīgajai personai, kurā tās vārda un uzvārda ieraksts atšķiras no ieraksta citā (agrāk izdotā) šīs personas dokumentā.
Personas vārds un uzvārds ir šīs personas privātās dzīves neatņemama sastāvdaļa, un tās ierobežojums, atveidojot vai pielīdzinot personas vārdu vai uzvārdu, pieļaujams tikai leģitīmu mērķu sasniegšanai.
Latviešu valodā oficiālo personvārdu sistēmu veido vārdi un uzvārdi. Latviešu valodā tradicionāli lieto vispirms vārdu, pēc tam uzvārdu. Izņēmums ir vēsturiski ģenitīva formā veidotie uzvārdi (piemēram, Doku Atis, Māteru Juris, Pārstrautu Jānis, Zeiboltu Jēkabs), kurus lieto vārda priekšā.
(MK 27.02.2018. noteikumu Nr. 122 redakcijā)
1 Par vārda vai uzvārda sastāvdaļu neuzskata un Latvijas Republikā izdotajā personas dokumentā, Iedzīvotāju reģistrā un civilstāvokļa aktu reģistros neiekļauj šādus latviešu valodas oficiālajā personvārdu sistēmā neiederīgus elementus (ja tos iespējams nepārprotami identificēt no personas uzrādītajiem vai iestādes iegūtajiem dokumentiem un tie nav personas vārds vai uzvārds)
4.1 1. tēvvārdu un tā saīsinājumus;
4.1 2. mantotus vai piešķirtus (aristokrātiskus) titulus (piemēram, grāfs, barons, hercogs, firsts, junkurs, marķīzs, vikonts, brīvkungs, princis, infants, dofins, idalgo, lords, lēdija, skvairs, sers, pērs, kņazs, pašā, vezīrs, bejs);
4.1 3. akadēmiskus grādus un titulus (piemēram, bakalaurs, maģistrs, doktors, habilitēts doktors, profesors), kā arī to saīsinājumus (piemēram, Bc., Mg., Dr., Dr. habil., prof.);
4.1 4. reliģiskus titulus (piemēram, monsinjors, eminence);
4.1 5. pieklājīgas uzrunas formas (piemēram, kungs, kundze, jaunkundze, misters, misis, mis, mesjē, madāma, pans, pane, dons, donna, donja, sinjors, sinjora, sinjorīna, senjors, senjora, senjorita);
4.1 6. romiešu vai arābu kārtas skaitļus, kas papildina vārdu vai uzvārdu (piemēram, Kārlis III, BI3, Leo Šmits 69, Jānis Bērziņš II, Ludvigs Hincs V, Džērids Kingslijs VII, Freds Montgomerijs MCDXLIV, Oto Leja 1987);
4.1 7. vidusvārda saīsinājumus (piemēram, Džons F. Kenedijs, Baraks H. Obama, Donalds Dž. Tramps);
4.1 8. papildu norādes, ko pievieno aiz vārda vai uzvārda, lai personu atšķirtu no vecāka ar tādu pašu vārdu vai uzvārdu (jaunākais, vidējais, vecākais, juniors, seniors), un to saīsinājumus (jaun., vid., vec., jr., sen.).
(MK 27.02.2018. noteikumu Nr. 122 redakcijā)
Personvārdi iekļaujas latviešu valodas gramatiskajā sistēmā, izņemot šādus gadījumus
5.1. atveidojot personvārdus no eksotiskām valodām, pieļaujami gadījumi, ka vārdu vai uzvārdu veido tikai viens līdzskanis (piemēram, M, K, F), līdzskaņu savienojums (piemēram, Nm, Wr, Ch), viens patskanis (piemēram, A, I, O) vai divskanis (piemēram, Ai, Ie, Ou). Šādos gadījumos personvārdus atveido atbilstoši to rakstībai oriģinālvalodā;
5.2. ja vārdu vai uzvārdu veido tikai viens burts, kāda nav oficiālajā latviešu valodas alfabētā (Q, X, Y, W), personvārdu atveido atbilstoši tā izrunai oriģinālvalodā.
(MK 27.02.2018. noteikumu Nr. 122 redakcijā)
1 Ja personas vārds (priekšvārds) oriģinālvalodā ir norādīts saīsinātā formā (piemēram, Md, Mh vai Mhd), pamatojoties uz dokumentāru apliecinājumu, personvārdu latviski atveido pilnā formā.
(MK 27.02.2018. noteikumu Nr. 122 redakcijā)
Personvārdu rakstībā lieto tikai oficiālā latviešu valodas alfabēta burtus
6.1. lielos burtus – A, Ā, B, C, Č, D, E, Ē, F, G, Ğ, H, I, Ī, J, K, Ķ, L, Ļ, M, N, Ņ, O, P, R, S, Š, T, U, Ū, V, Z, Ž;
6.2. mazos burtus – a, ā, b, c, č, d, e, ē, f, g, ģ, h, i, ī, j, k, ķ, l, ļ, m, n, ņ, o, p, r, s, š, t, u, ū, v, z, ž.
Personvārdi ir valodas vienības – īpašvārdi personas nosaukšanai. Personvārdus raksta ar lielo sākumburtu.
Latviešu valodā ir divi galvenie personvārdu lietošanas un rakstības principi
8.1. personvārda īpašnieka dzimumu gan latviskas cilmes, gan citvalodu cilmes personvārdos (izņemot nelokāmos personvārdus) norāda vīriešu dzimtes vai sieviešu dzimtes lokāmās galotnes;
8.2. citvalodu personvārdus latviešu valodā atveido atbilstoši to izrunai oriģinālvalodā (valoda, kurā ir uzrakstīts kāda teksta oriģināls) un iekļauj latviešu valodas gramatiskajā sistēmā.
Latviešu valodā personvārdiem (tāpat kā citām lokāmajām vārdu šķirām) gramatiskās nozīmes - dzimti, skaitli, locījumu - izsaka ar lokāmajām galotnēm. Galotne atkarībā no konteksta ir mainīga.
Personvārdus lieto pamatformā (vienskaitļa nominatīvā) un citos locījumos (atkarībā no teksta). Personvārda galotni nosaka latviešu valodas gramatikas likumi un normas.
Personvārdus raksta saskaņā ar latviešu valodas pareizrakstības noteikumiem
11.1. patskaņu garuma apzīmēšanai lieto horizontālu svītriņu virs patskaņa (nevis patskaņa dubultojumu vai h aiz patskaņa);
11.2. personvārdu rakstībā un atveidē nelieto šādus līdzskaņu dubultojumus (izņemot šo noteikumu 11.5. apakšpunktā minētos gadījumus): bb, cc, čč, dd, ff, gg, ģģ, hh, kk, ķķ, pp, ss, šš, tt, vv, zz, žž;
11.3. nelieto no citām valodām aizgūtas līdzskaņu kombinācijas bh, ch, cz, dh, dt, ph, sch, sz, tc, th, tz, kas apzīmē vienu skaņu (fonēmu);
11.4. personvārdos patskaņa priekšā pieļaujams saglabāt līdzskaņu ll, ļļ, mm, nn, ņņ, rr dubultojumu, piemēram, Nolle, Tiļļa, Pommers, Svenne, Viņņiks, Karro (bet Erss, nevis Errss). Latviešu valodā līdzskaņu dubultojums patskaņa priekšā nav raksturīgs, piemēram, Ķerāns (nevis Ķerrāns), Zuments (nevis Zumments), Eniņš (nevis Enniņš), Danebrogs (nevis Dannebrogs);
11.5. līdzskaņu dubultojumu saglabā
11.5.1. salikteņos (piemēram, Lappuķe, Pussars, Mazzariņš, Mežžagata, Niekkalbis, Kaķķepa, Krahhauzers, Naģģērģs, Jānoššomorja);
11.5.2. atvasinājumos ar priedēkļiem (piemēram, Atteka, Attāls (bet Atāls), Auffīrers, Avvejs, Vvedenskis, Poddubovs, Meddēlings, Bezzubovs);
11.6. patskaņu dubultojumu nesaglabā, izņemot salikteņus un atvasinājumus ar priedēkļiem (piemēram, Laukaarkls, Pieegle, Nooga), kā arī gadījumus, ja to pieļauj attiecīgās valodas īpašvārdu atveides noteikumi (piemēram, Daņiila, Saakišvili, Karaalmazovs);
11.7. ar burtu o apzīmē trīs skaņas: īso patskani [o], garo patskani [ō] un divskani [uo].
(MK 27.02.2018. noteikumu Nr. 122 redakcijā)
1 Personvārdu var rakstīt, neievērojot šo noteikumu 11.2. apakšpunktā paredzētos ierobežojumus
11.1 1. ja tie ar spēkā stājušos tiesas spriedumu ir atzīti par neattiecināmiem uz šā personvārda rakstību;
11.1 2. ja attiecīgo uzvārdu lieto citi šīs personas dzimtas vai ģimenes (šaurākajā nozīmē) locekļi, kas ir Latvijas valstspiederīgie.
(MK 27.02.2018. noteikumu Nr. 122 redakcijā)
Personvārdus loka pēc lietvārdu parauga. Latviešu valodā vīriešu dzimtē tiem ir galotne -s, -š, -is, -us (var būt arī galotne -a un -e), sieviešu dzimtē – -a, -e, -s, arī -us.
Personvārdiem (tāpat kā vispār lietvārdiem) latviešu valodā galotne ir arī vienskaitļa nominatīvā atšķirībā no daudzām citām valodām, kurās galotne ir tikai atkarīgajos locījumos, piemēram, igauņu uzvārds Sirel (Sireli - Sirelit), atveidots latviešu valodā, vīriešu dzimtē ir Sirels, sieviešu dzimtē – Sirela.
Sieviešu dzimtē galotne -s var būt tikai uzvārdiem – VI deklinācijas latviešu cilmes sugasvārdiem, kas ieguvuši īpašvārda nozīmi, piemēram, Dzelzs, Grunts, Klints, Uguns, Zivs. Šādā gadījumā atbilstošie vīriešu uzvārdi ir ar tādām pašām galotnēm kā sieviešu uzvārdi, tikai ar atšķirībām datīvā (Klintij – Klintim).
(MK 27.02.2018. noteikumu Nr. 122 redakcijā)
Latviešu valodā nelokāmi ir citvalodu cilmes vārdi un uzvārdi, kas beidzas ar -o, -ā, -ē, -i, -ī, -u, -ū (piemēram, Uibo, Utno, Ostreiko, Paukštello, Dimčenko, Arumā, Šnē, Linē, Jakobi, Martinelli, Barī, Amadu, Eminesku, Foršū), un vienzilbīgi personvārdi, kas beidzas ar -a vai -e (piemēram, Ca, Pa, De, Me). Nelokāmos uzvārdos vīriešu un sieviešu uzvārdu forma latviešu valodā ir vienāda (piemēram, Ronaldo, Savčenko, Dimā, Delakruā, Verdi, Gaprindašvili, Kamī, de Višī, Monteskjē, Rišeljē, Ronaldinju, Saramandu, Kocebū, Le, Sa).
(MK 27.02.2018. noteikumu Nr. 122 redakcijā)
Personas uzvārda galotni latviešu valodā nosaka šīs personas dzimums. Arī uzvārda īpašnieka dzimumu latviešu literārajā valodā norāda atšķirīgās dzimtes galotnes: Kalniņš - Kalniņa, Leitāns - Leitāne, Priednieks - Priedniece, arī gadījumos, ja uzvārda pamatā ir sugasvārds, kam ir tikai vīriešu dzimtes vai tikai sieviešu dzimtes forma: krauklis - bet: Krauklis - Kraukle, lapiņa - bet: Lapiņa - Lapiņš. Uzvārdu dzimtes formu noteikšanā attiecīgā sugasvārda dzimte nav nozīmīga, piemēram
bērzs - bet uzvārdā Bērzs un Bērza
bērziņš - bet uzvārdā Bērziņš un Bērziņa
gailis - bet uzvārdā Gailis un Gaile
cielava - bet uzvārdā Cielavs (var būt arī vīr. Cielava) un Cielava
eglīte - bet uzvārdā Eglītis (var būt arī vīr. Eglīte) un Eglīte.
Vīrieša uzvārdam var būt sieviešu dzimtes galotne -a, -e, jo latviešu valodas lietvārdu sistēmā ir kopdzimtes vārdi ar šādām galotnēm pamatformā (aizmārša, auša, tiepša, balamute) un locījumu galotnēm gan sieviešu, gan vīriešu dzimtē (aušai - aušam, balamutei - balamutem).
Latviešu valodā sieviešu uzvārdus veido un lieto ar attiecīgajām sieviešu dzimtes galotnēm.
Veidojot sieviešu uzvārdus, par pamatu ņem vīriešu uzvārda formu un vīriešu dzimtes galotni aizstāj ar atbilstošo sieviešu dzimtes galotni.
Atbilstoši latviešu valodas gramatikas likumiem sieviešu uzvārdos nelieto vīriešu dzimtes galotnes.
Gan vīrieša, gan sievietes personvārds var būt ar galotni -us (ar atšķirībām datīvā), piemēram, Mikus Grigus - Mikum Grigum, Anna Grigus - Annai Grigui.
Uzvārdiem, kuru pamatā īpašības vārds, ir īpašības vārdiem raksturīgās nenoteiktās galotnes -s, -a (Stalts, Stalta) vai noteiktās galotnes -ais, -ā (Čaklais, Čaklā)
22.1. ja vīriešu dzimtes uzvārds atbilst īpašības vārdam ar noteikto galotni -ais, sieviešu uzvārdu formas veido tāpat kā attiecīgo īpašības vārdu sieviešu dzimtes formas
Baltais - Baltā
Bagātais - Bagātā
Resnais - Resnā
Salnais - Salnā
22.2. uzvārdus ar īpašības vārdu noteikto galotni lieto tāpat kā citus uzvārdus ar galotni -ais (pat ja tajos nav tiešas atbilsmes latviešu valodas īpašības vārdiem), piemēram
Režais - Režā
Turlais – Turlā
Gaidais - Gaidā
Dabrais - Dabrā
Ja viena un tā paša uzvārda varianti ir dažādas dzimtes formas, uzvārdu lieto atbilstoši uzvārda īpašnieka dzimumam. Ja vīriešu dzimtes forma lietota sievietes uzvārdā, to aizstāj ar sieviešu dzimtei atbilstošu formu, piemēram, Vilks – Vilka, Zutis – Zute.
Ja vienas ģimenes vai vienas personas uzvārds ir lietots dažādos variantos – gan literārā, gan izloksnes formā, izvēlas un turpmāk dokumentos norāda (ja persona piekrīt) literārās valodas formu, piemēram, ir lietotas formas Balodis un Bolūdis, ieteicamais variants Balodis. Izloksnes formu (Elksnis, Leidums, Pormalis) lieto gadījumos, ja tā ir izplatīta un persona to vēlas.
Kopējas cilmes uzvārdus ar atšķirīgu galotni (Ārgalis - Ārgals, Ķezberis - Ķezbers, Priedīte - Priedītis), izskaņu (Purvītis - Purviņš, Virkavs - Virkaus, Zicāns - Zicēns) vai citu fonētisku vai morfoloģisku elementu (Brusubārda - Brusubārdis - Brusbārdis) nevienādo, izņemot pielīdzināšanu vienas ģimenes ietvaros, ja šīs personas to vēlas.
Ja uzvārds beidzas ar izskaņu -aus, galotnes priekšā saglabā divskani -au: Laus - Laua, Zaus - Zaua, Janaus - Janaua, Virkaus - Virkaua, Blūmenaus - Blūmenaua. Divzilbīgos un vairākzilbīgos vārdos divskani -au atveido arī ar izskaņu -avs (-ava), piemēram, Beltavs - Beltava, Maldavs - Maldava, Virkavs - Virkava.
Latviskas cilmes uzvārdos, kuriem atbilst latviešu valodas sugasvārdi ar galotni -is, lieto sugasvārdam atbilstošo formu ar galotni -is (II deklinācija): Asaris, Balodis, Cīrulis, Lūsis, Osis, Prūsis. Galotne -is latviešu valodā ir arī uzvārdos ar izskaņu -ainis, -elis, -ulis, -ieris, -manis, -aitis, -eitis, -ītis, -ietis, piemēram, Aglonietis (nevis Agloniets), Šūmanis (nevis Šūmans).
Vīriešu uzvārdiem ar galotni -s atbilst sieviešu uzvārdi ar galotni -a vai galotni -e
28.1. vīriešu uzvārdiem ar galotni -s atbilstošus sieviešu uzvārdus ar galotni -a veido
28.1.1. no vienzilbīgiem uzvārdiem, piemēram, Vilks - Vilka, Sils - Sila, Kalns - Kalna, Celms - Celma, Balts - Balta;
28.1.2. no uzvārdiem ar izskaņām -ēns, -ums, -uks, -ājs, -ējs, -tājs, -užs, -avs, -ens, piemēram
Gulēns - Gulēna
Sālījums - Sālījuma
Eiduks - Eiduka
Arājs - Arāja
Sējējs - Sējēja
Dziedātājs - Dziedātāja
Linužs - Linuža
Silavs - Silava
Avens - Avena
28.2. no uzvārdiem ar izskaņām -bahs, -dorfs, -bergs, -baums, -ičs, -ics, -ins, -marks, -ovs, piemēram
Švarcbahs – Švarcbaha
Bendorfs – Bendorfa
Veinbergs – Veinberga
Rozenbaums – Rozenbauma
Jurevičs – Jureviča
Derkevics – Derkevica
Logins – Logina
Altmarks – Altmarka
Petrovs – Petrova
28.3. no uzvārdiem, kuru pamatā ir īpašības vārds ar nenoteikto galotni -s, piemēram
Balts - Balta
Stalts - Stalta
Sarkans - Sarkana
(Grozīts ar MK 27.02.2018. noteikumiem Nr. 122)
Vīriešu uzvārdiem ar galotni -s atbilstošus sieviešu uzvārdus ar galotni -e veido
29.1. no uzvārdiem ar izskaņām -ants, -ars, -arts, -āns, -ārs, -āts, -ents, -erts, -gals, -kalns, -mals, -onts, piemēram
Porgants - Porgante
Dzintars - Dzintare
Viparts - Viparte
Svilāns - Svilāne
Silārs - Silāre
Valdāts - Valdāte
Zuments - Zumente
Šteinerts - Šteinerte
Laukgals - Laukgale
Zeltkalns - Zeltkalne
Ezermals - Ezermale
Zigmonts - Zigmonte
29.2. no uzvārdiem, kas beidzas ar ģermāņu cilmes vārdiskām izskaņām -felds, -lands, -sons, -šmits, -tāls, -valds, piemēram
Kiršfelds - Kiršfelde
Neilands - Neilande
Andersons - Andersone
Goldšmits - Goldšmite
Rozentāls - Rozentāle
Rēvalds - Rēvalde
No vīriešu uzvārdiem ar izskaņām -blats, -šteins, -ups, -uts, -ūns pēc personas vēlēšanās sieviešu uzvārdus var veidot ar galotni -a vai -e, piemēram
Dreiblats - Dreiblata vai Dreiblate
Goldšteins - Goldšteina vai Goldšteine
Kalnups - Kalnupa vai Kalnupe
Sukuts - Sukuta vai Sukute
Meškūns - Meškūna vai Meškūne
No vīriešu uzvārdiem ar izskaņu -nieks atbilstošās sieviešu uzvārdu formas veido ar izskaņu -niece, piemēram
Klētnieks - Klētniece
Pilsētnieks - Pilsētniece
No vīriešu uzvārdiem ar izskaņām -ns, -ss, kas atbilst II deklinācijas līdzskaņu celma sugasvārdiem, atbilstošos sieviešu uzvārdus veido ar galotni -e, piemēram
Akmens - Akmene, arī: Akmins - Akmine
Mēness - Mēnese
Rudens - Rudene
Zibens - Zibene
No vīriešu uzvārdiem ar izskaņu -ens, kas neatbilst līdzskaņu celma sugasvārdiem, sieviešu uzvārdus veido ar galotni -a, piemēram
Rībens - Rībena
Kacens - Kacena
Īpašā uzvārdu grupā ietilpst vācu cilmes uzvārdi ar izskaņu -au, kuriem pievienota latviskā galotne -s. Atbilstošās sieviešu dzimtes formas veido ar izskaņu -aua, piemēram
Janaus - Janaua
Laus - Laua
Blaus - Blaua
Libaus - Libaua
Blūmenaus - Blūmenaua
Ja uzvārdiem, kuros sākotnēji lietota izskaņa -aus, mainīta forma, sieviešu uzvārdus veido atbilstoši vīriešu uzvārda formai, piemēram
Dubaus - Dubaua
Dubauss - Dubausa
Dubavs - Dubava
Vīriešu uzvārdiem ar galotni -š atbilstošus sieviešu uzvārdus veido ar galotni -a, piemēram
Vējš - Vēja
Kociņš - Kociņa
Mežiņš - Mežiņa
Zaļš - Zaļa
Vīriešu uzvārdiem ar galotni -is atbilstošus sieviešu uzvārdus veido ar galotni -e, piemēram
Gailis - Gaile
Serģis - Serģe
Eglītis - Eglīte
Zāģeris - Zāģere
Lapainis - Lapaine
Melnacis - Melnace
Dzirkalis - Dzirkale
Baumanis - Baumane
Ar galotni -e var veidot sieviešu dzimtes formas arī no vīriešu uzvārdu variantiem ar elidētu (elidēt < lat. elidere - izspiest, izstumt, izlaist, atmest - izlaist kādu skaņu vai vārdu) galotnes patskani -i, piemēram, no uzvārdiem ar izskaņām -els, -ens, -ers, -als, -ols, -iers, -ons, -uls, -urs, piemēram
Bļodons - Bļodone
Pudurs - Pudure
Bumbiers - Bumbiere
No vīriešu uzvārdiem ar slāvu cilmes izskaņām -skis un -ckis sieviešu uzvārdus veido ar izskaņām -ska un -cka, piemēram
Beļskis - Beļska
Žilinskis - Žilinska
Cunskis - Cunska
Visockis - Visocka
No latviskas cilmes vīriešu uzvārdiem ar izskaņām -kis un -gis sieviešu uzvārdus veido ar galotni -a, piemēram
Rutkis - Rutka
Vaskis - Vaska, arī Voskis - Voska
Seskis - Seska
Mazgis - Mazga
Vīriešu uzvārdiem ar galotni -us atbilst sieviešu uzvārdi ar galotni -us. Šādu uzvārdu dzimtes atšķirības izpaužas datīvā, piemēram
Jānis Ledus - Anna Ledus, Jānim Ledum – Annai Ledui
Juris Cinkus - Ilze Cinkus, Jurim Cinkum – Ilzei Cinkui
Ja vīriešu dzimtes uzvārdiem ar galotni -us pievienots vēl viens galotnes līdzskanis (-uss), sieviešu uzvārdu formas veido atbilstoši vīriešu uzvārda formai, pievienojot attiecīgi patskani -a vai -e, piemēram
Pēteris Markus - Ieva Markus, bet
Pēteris Markuss - Ieva Markusa vai Markuse
Vienāda vīriešu un sieviešu uzvārdu pamatforma ir uzvārdos ar galotnēm -a vai -e,., kas lietojami līdzīgi kā latviešu valodas sugasvārdu IV vai V deklinācijas kopdzimtes vārdi (piemēram, pļāpa, balamute), piemēram
Jānis Liepa - Anna Liepa
Juris Egle - Ilze Egle
Vienāda vīriešu un sieviešu uzvārdu pamatforma ir arī citvalodu cilmes uzvārdos ar galotni -a vai -e. Dzimtes atšķirības šāda tipa uzvārdos ir tikai vienskaitļa datīvā, piemēram
Cjukša – Cjukšam – Cjukšai
Kupala – Kupalam – Kupalai
Vaišvila – Vaišvilam – Vaišvilai
Bīne – Bīnem – Bīnei
Zenne – Zennem – Zennei
Ja latviskas cilmes uzvārda pamatā ir sieviešu dzimtes sugasvārds ar izskaņu -īte vai -iņa, vīriešu uzvārda formu veido ar izskaņu -ītis vai -iņš, piemēram
Priedīte - Priedītis
Saulīte - Saulītis
Lapiņa - Lapiņš
Pēc personas vēlēšanās izskaņu -īte un -iņa var lietot arī vīriešu uzvārdos, piemēram
Pēteris Zālīte
Arvīds Priedīte
Ja uzvārda pamatā ir sieviešu dzimtes sugasvārds ar galotni -s, vīriešu un sieviešu dzimtē uzvārdu lieto vienā un tajā pašā pamatformā. Šādu uzvārdu dzimtes atšķirības ir tikai vienskaitļa datīvā, piemēram
Juris Klints - Māra Klints, Jurim Klintim – Mārai Klintij
Vilis Dzelzs - Vija Dzelzs, Vilim Dzelzim – Vijai Dzelzij
Ja personai civilstāvokļa aktu reģistrā ierakstīts tās tautībai neraksturīgs
48.1. nelatvisks vārds, piemēram, Ivans, Osips, Josifs, Jeļena, bet vēlāk izdotajos citos dokumentos šis vārds rakstīts atbilstoši tautībai – Jānis, Jāzeps, Helēna, tad pēc personas vēlēšanās var veikt civilstāvokļa aktu reģistra ieraksta labojumu, rakstot vārda Ivans vietā – Jānis, vārdu Osips un Josifs vietā – Jāzeps, vārda Jeļena vietā – Helēna;
48.2. latvisks vārds, piemēram, Jānis, Jāzeps, Pēteris, Helēna, Natālija, Kristīna, bet vēlāk izdotajos citos dokumentos šis vārds rakstīts atbilstoši tautībai – Ivans, Josifs vai Osips, Pjotrs, Jeļena, Nataļja, Kristina, tad pēc personas vēlēšanās var veikt civilstāvokļa aktu reģistra ieraksta labojumu, rakstot vārda Jānis vietā – Ivans, vārda Jāzeps vietā – Osips vai Josifs, vārda Pēteris vietā – Pjotrs, vārda Helēna vietā – Jeļena, vārda Natālija vietā – Nataļja, vārda Kristīna vietā – Kristina.
(MK 27.02.2018. noteikumu Nr. 122 redakcijā)
Ja personai citos gadījumos, kas nav minēti šo noteikumu 48. punktā, civilstāvokļa aktu reģistrā ierakstīts tās tautībai neraksturīgs vārds, bet vēlāk izdotajos citos dokumentos šis vārds rakstīts atbilstoši tautībai, pēc personas vēlēšanās var veikt civilstāvokļa aktu reģistra ieraksta labojumu saskaņā ar Latviešu valodas aģentūras izdotu apliecinājumu.
(MK 27.02.2018. noteikumu Nr. 122 redakcijā)
Latgaliešu personvārdu rakstībā dokumentos, kas noformēti valsts valodā, izmanto latviešu literārās valodas alfabētu, un šos personvārdus iekļauj latviešu literārās valodas gramatiskajā sistēmā.
Latgaliešu personvārdus pēc personas vēlēšanās var pārcelt latviešu literārajā valodā, piemēram, Jānis, Pēteris, Sīmanis, Sams, Sīlis, Lidija, Lazda, Līkums, Lūza, Ūdris. Pēc personas vēlēšanās var saglabāt izlokšņu fonētiskās īpatnības, piemēram, Joņs, Pīters, Seimaņs, Soms, Seiļs, Lideja, Lozda, Leikums, Liuza, Iudrs.
(MK 27.02.2018. noteikumu Nr. 122 redakcijā)
Vēsturisku personu īpašvārdos saglabā to tradicionālo formu, izmantojot latviešu literārās valodas alfabēta burtus, piemēram, Pīters Miglinīks, Stepons Seiļs, Madsolas Joņs, Meikuls Apeļs, Andrivs Jūrdžs.
Latgaliešu personvārdu rakstībā ņem vērā šādas skaņu atbilsmes, kas radušās izlokšņu atšķirīgās fonētikas un latgaliešu rakstu valodas pareizrakstības normu ietekmē
53.1. cieto i skaņu (līdzīgu poļu y, krievu ы), ko latgaliešu rakstu valodā apzīmē ar burtu y, latviešu literārajā valodā atveido ar i
Cybuļskis - Cibuļskis
Syls - Sils
Pyks - Piks
Grybusts - Gribusts
53.2. divskani ie, ko latgaliešu rakstu valodā apzīmē ar ē, latviešu literārajā valodā var atveidot
53.2.1. atbilstoši izrunai ar ie
Ziernis
Siermais
Spierga
Klīdziejs
53.2.2. saskaņā ar latviešu literārās valodas skaņu sistēmu
Zirnis
Sirmais
Spirga
Klīdzējs
Piezīme. Pēc personas vēlēšanās šo noteikumu 53.2.1.apakšpunktā minētajos gadījumos uzvārdu rakstībā var saglabāt arī formas ar ē, piemēram, Zērnis, Sērmais, Spērga, Klīdzējs.
53.3. divskani uo, ko latgaliešu rakstu valodā apzīmē ar ō, latviešu literārajā valodā atveido ar divskani [uo] un apzīmē ar o
Lōcis – Locis
Lōcmers – Locmers
Ōzišs – Ozišs
Ōrups – Orups
Piezīme. Pēc personas vēlēšanās šos uzvārdus var iekļaut latviešu literārās valodas skaņu sistēmā, piemēram, Lācis, Lācmers, Āzišs, Ārups.
(Grozīts ar MK 27.02.2018. noteikumiem Nr. 122)
Latgaliešu uzvārdu rakstībā ievēro šādus principus
54.1. uzvārdos saglabā izskaņu -āns (piemēram, Laizāns, Rancāns, Brokāns), kā arī -āts (piemēram, Bernāts, Rudzāts). Atbilstošos sieviešu uzvārdus veido ar izskaņām -āne, -āte (piemēram, Laizāne, Rancāne, Brokāne; Bernāte, Rudzāte);
54.2. uzvārdiem ar finālēm -ļs un -ņs, kurus izloksnēs loka atšķirīgi no latviešu literārās valodas, latviešu literārajā valodā iespējama divējāda rakstība: ar finālēm -ļs vai -lis, -le (nevis -ļa) un -ņs vai -nis, -ne (nevis -ņa), piemēram
Buļs – Bulis/Bule
Cibuļs – Cibulis/Cibule
Rubuļs – Rubulis/Rubule
Apeļs – Apelis/Apele
Rupaiņs – Rupainis/Rupaine
54.3. uzvārdos saglabā izskaņas -eņš, -eņa, piemēram
Balteņš/Balteņa
Kūceņš/Kūceņa
Ūzuleņš/Ūzuleņa
Piezīme. Pēc personas vēlēšanās uzvārdus ar izskaņām -eņš, -eņa latviešu literārajā valodā var rakstīt ar izskaņām -iņš, -iņa, piemēram
Kūceņš – Kūciņš/Kūciņa
Ūzuleņš – Ūzuliņš/Ūzuliņa
54.4. uzvārdus ar izskaņām -eits, -eite latviešu literārajā valodā raksta ar izskaņām -eitis, -eite
Kurseits – Kurseitis/Kurseite
Kalveits – Kalveitis/Kalveite
Rudzeits – Rudzeitis/Rudzeite
Piezīme. Pēc personas vēlēšanās literārajā valodā var lietot arī izskaņu -eits, piemēram, Kalveits, Rudzeits.
Pēc personas vēlēšanās šos uzvārdus var lietot arī ar izskaņām -ītis, -īte, piemēram
Kurseits – Kursītis/Kursīte
Kalveits – Kalvītis/Kalvīte
Rudzeits – Rudzītis/Rudzīte
54.5. uzvārdus ar izskaņām -niks, -nika raksta to sākotnējā latviskajā formā ar izskaņām -nīks, -nīka vai ar izskaņām -nieks, -niece, piemēram
Sudniks – Sudnīks/Sudnīka vai Sudnieks/Sudniece
Pūdniks – Pūdnīks/Pūdnīka vai Pūdnieks/Pūdniece
Ūzulniks – Ūzulnīks/Ūzulnīka vai Ūzulnieks/Ūzulniece
Piezīme. Pēc personas vēlēšanās var saglabāt arī izskaņas -niks, -nika, piemēram
Pūdniks/Pūdnika
Sudniks/Sudnika
Ūzulniks/Ūzulnika
(MK 27.02.2018. noteikumu Nr. 122 redakcijā)
Citvalodu cilmes personvārdus latviešu valodā atveido iespējami tuvu to izrunai oriģinālvalodā, kā arī ievērojot atveides vēsturiskās tradīcijas. Ja iespējami divi viena personvārda atveides varianti, izvēlas oriģinālvalodas rakstībai tuvāko variantu.
(MK 27.02.2018. noteikumu Nr. 122 redakcijā)
Atveidojot citvalodu īpašvārdus latviešu valodā, papildus šo noteikumu prasībām ņem vērā
56.1. Latvijas Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūta (Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta), Latviešu valodas aģentūras, Valsts valodas centra izstrādātos un ieteiktos, kā arī apgāda "Zinātne" publicētos norādījumus par citvalodu īpašvārdu pareizrakstību un pareizrunu latviešu literārajā valodā;
56.2. Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas ieteikumus, kas publicēti oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
(MK 27.02.2018. noteikumu Nr. 122 redakcijā)
No citām valodām pārņemtos personvārdus (izņemot nelokāmos, kuri beidzas ar patskani ā, ē, i, ī, o, u vai ū) latviešu valodā atveido lokāmā un personas dzimumam atbilstošā vīriešu dzimtes vai sieviešu dzimtes formā.
Ja lietuviešu vai grieķu personvārdam oriģinālvalodā nominatīva locījumā ir galotne, kāda šai locījumā ir arī latviešu valodā (piemēram, lietuviešu vārdos Butkus, Būga, Šaltis vai grieķu Mikis Teodorakis), to saglabā.
Lietuviešu personvārdu galotni -as un grieķu personvārdu galotni -os aizstāj ar galotni -s (piemēram, liet. Vanagas - latv. Vanags; liet. Jankauskas - latv. Jankausks; grieķu Ricos - latv. Rics).
(Svītrots ar MK 27.02.2018. noteikumiem Nr. 122)
Latviešu valodā personvārdus (tāpat kā vietvārdus un sugasvārdus) no citām latīņalfabētiskās rakstības valodām atveido atbilstoši to izrunai oriģinālvalodā un iekļauj latviešu valodas gramatiskajā sistēmā.
No citām latīņalfabētiskās rakstības valodām pārņemtos personvārdus latviešu valodā atveido šādi
62.1. ja citvalodu personvārdiem nav galotņu, tiem pievieno latviešu valodas normām atbilstošo galotni;
62.2. citvalodu personvārdu galotnes aizstāj ar latviešu valodas normām atbilstošām galotnēm.
Vienu un to pašu citvalodas personvārdu latviešu valodā atveido vienā formā arī tādā gadījumā, ja tas dažādās valodās rakstīts dažādās formās, piemēram, vācu – Schultz, Newskij, angļu – Shulz, Nevsky, krievu – Шульц, Невский, poļu – Szulc, Niewsky, slovāku – Šuľc, Nĕvský, ungāru – Sulc, Névskiy, bet latviešu valodā – Šulcs, Ņevskis.
1 Slāvu cilmes uzvārdiem, kas beidzas ar -ski/-sky, -cki, latviešu valodā atbilst uzvārdi ar -skis/-ska, -ckis/-cka, piemēram
čehu Hostinský – Hostinskis/Hostinska
poļu Dąbrowski – Dombrovskis/Dombrovska
poļu Wozniacki – Vozņackis/Vozņacka.
(MK 27.02.2018. noteikumu Nr. 122 redakcijā)
Atveidojot latviešu valodā personvārdus no lietuviešu valodas, ņem vērā atbilsmes starp šīm valodām.
Lietuviešu valodas īsajiem patskaņiem atbilst attiecīgie latviešu valodas īsie patskaņi
65.1. a - a (piemēram, Balandis - Balandis);
65.2. e - e (piemēram, Švedas - Šveds);
65.3. i - i (piemēram, Albinas - Albins);
65.4. u - u (piemēram, Ugnė - Ugne);
65.5. lietuviešu valodā intonācijas ietekmē pagarināto īso patskani latviešu valodā apzīmē ar īso patskani, piemēram, Vilkelis - Viļķelis (arī Vilkelis).
Lietuviešu valodā burts i aiz līdzskaņa patskaņa priekšā apzīmē šī līdzskaņa mīkstinājumu. Šādus līdzskaņu savienojumus ar mīkstinājuma burtu i latviešu valodā atveido šādi
66.1. ja mīkstinājuma burts i ir aiz līdzskaņiem g, k, l, n, tos atveido kā attiecīgo mīksto līdzskani, piemēram
Margiūtė - Marģūte
Šarkiūnas - Šarķūns
Liudas - Ļuds
Niauronis - Ņauronis
66.2. ja mīkstinājuma burts i ir aiz līdzskaņiem b, c, d, m, p, r, s, t, v, z, to atveido ar līdzskani j, piemēram
Bubius - Bubjus
Gricius - Gricjus
Darius - Darjus
Matiukaitė - Matjukaite
Vaisiūnas - Vaisjūns
Kalvius - Kalvjus
66.3. ja mīkstinājuma burts i ir aiz līdzskaņiem č, š, ž, dž, to neatveido
Čiurlionis - Čurļonis
Džiugas - Džugs
Dašiūnas - Dašūns
Žiugžda - Žugžda
Lietuviešu valodas garajiem patskaņiem atbilst attiecīgie latviešu valodas garie patskaņi
67.1. ą – ā (piemēram, Ąžuolas - Āžols);
67.2. ę – ē (piemēram, Kęstutis - Ķēstutis (arī Kēstutis));
67.3. ė – ē (piemēram, Judrėnas - Judrēns).
Piezīme. Vārda galotnē lietuviešu valodas garo patskani ė latviešu valodā atveido ar īsu patskani e (piemēram, Eglė – Egle, Jurgaitė – Jurgaite, Smetonienė – Smetoniene);
67.4. į – ī (piemēram, Įsodas - Īsods);
67.5. y – ī (piemēram, Jonynas - Jonīns).
Piezīme. Vārda galotnē lietuviešu valodas garo patskani y latviešu valodā atveido ar īsu patskani i (piemēram, Gaidys – Gaidis, Kazys – Kazis);
67.6. ū – ū (piemēram, Graičiūnas - Graičūns);
67.7. ų – ū (piemēram, Jųtra – Jūtra);
67.8. o – o (piemēram, Lokys - Loķis [..ō..]).
Lietuviešu valodas divskaņiem atbilst attiecīgie latviešu valodas divskaņi
68.1. ai – ai (piemēram, Gailius - Gaiļus);
68.2. au – au (piemēram, Lankauskas - Lankausks);
68.3. ei – ei (piemēram, Treinys - Treinis);
68.4. ie – ie (piemēram, Korsakienė - Korsakiene);
68.5. ui – ui (piemēram, Žmuidzinavičius - Žmuidzinavičs);
68.6. uo – o (piemēram, Vienuolis - Vienolis [..uo..]; Uogintas – Ogints [..uo..]).
Lietuviešu valodas līdzskaņi atbilst attiecīgajiem latviešu valodas līdzskaņiem, izņemot līdzskaņus ch, kas atbilst latviešu valodas līdzskanim h, piemēram, Churginas - Hurģins (arī Hurgins).
Patskaņu un divskaņu i, į, y, e, ė, ę, ie, ei priekšā lietuviešu valodas līdzskaņus k un g latviešu valodā atveido ar ķ un ģ, taču pieļaujami arī varianti ar k un g, piemēram
Gediminas - Ģedimins (arī Gedimins)
Gytis - Ģītis (arī Gītis)
Keturakis - Ķeturaķis (arī Keturakis)
Atveidojot lietuviešu personvārdus, latviešu valodā līdzskaņu ķ un ģ priekšā mīkstina līdzskaņus l un n, piemēram
Algis - Aļģis
Algirdas - Aļģirds
Lingys - Liņģis
Izdarot ierakstus dokumentos, nepieciešams saglabāt tiešās atbilsmes starp lietuviešu un latviešu valodu
72.1. latviešu valodā lietuviešu plato e atveido ar e (krievu valodā – ar я)
Petras - Petrs (kr. Пятрас)
Šunelis - Šunelis (kr. Шунялис)
72.2. divskani [uo], ko lietuviešu valodā izrunā tāpat kā attiecīgo latviešu valodas divskani, latviešu valodā atveido ar burtu o (krievu valodā rakstībā saglabāts lietuviešu divskaņa uo atveidojums ar diviem burtiem)
Danguolė - Dangole (kr. Дангуоле)
Uosis - Osis (kr. Уосис)
72.3. lietuviešu divskani ie latviešu valodā atveido ar divskani ie (krievu valodā divskaņa vietā var būt rakstīts e)
Kielė - Ķiele (arī Kiele) (kr. Келе)
Valienė - Valiene (kr. Валене)
72.4. lietuviešu divskani ei latviešu valodā atveido ar ei (krievu valodā - яй)
Meilė - Meile (kr. Мяйле)
Vīriešu personvārdu galotņu atbilsmes
73.1. lietuviešu galotnei -as latviešu valodā atbilst galotne -s (Jonas - Jons; Lankauskas - Lankausks);
73.2. lietuviešu galotnei -is latviešu valodā atbilst galotne -is (Liesis - Liesis; Rytis - Rītis);
73.3. lietuviešu galotnei -ys latviešu valodā atbilst galotne -is (Balys - Balis; Jucys - Jucis);
73.4. lietuviešu galotnei -us latviešu valodā atbilst galotne -us (Butkus - Butkus; Bronius - Broņus).
Lietuviešu vīriešu uzvārdos ir iespējamas galotnes -a un -ė, kuras arī latviešu valodā atveido ar galotnēm -a un -e, piemēram, Norvaiša - Norvaiša, Lapė - Lape.
Lietuviešu galotnei -as latviešu valodā gan sugasvārdos, gan īpašvārdos vēsturiski atbilst galotne -s (namas - nams, Ambrazas - Ambrazs), tāpēc, arī atveidojot lietuviešu uzvārdus, latviešu valodā galotni -as nesaglabā.
Slāvu cilmes lietuviešu uzvārdos ar izskaņām -ičius, -avičius, -evičius, -ovičius ne līdzskaņa mīkstinājuma apzīmējumu i, ne galotnes patskani u latviešu valodā neatveido
Homičius - Homičs
Karpavičius - Karpavičs
Balkevičius - Baļķevičs (arī Balkevičs)
Makutinovičius - Makutinovičs
Uzvārdos ar izskaņu -evičius, kur lietuviešu valodā patskanis e tiek pagarināts, latviešu valodā var lietot paralēlformas ar īsu vai garu patskani, piemēram, Marcinkevičius - Marcinkevičs (arī Marcinkēvičs).
Sieviešu personvārdu galotņu atbilsmes
78.1. lietuviešu galotni -a latviešu valodā atveido ar galotni -a (Rasa - Rasa);
78.2. lietuviešu galotni -ė latviešu valodā atveido ar galotni -e (Eglė - Egle).
Lietuviešu sieviešu uzvārdus latviešu valodā atveido ar īpašām izskaņām atbilstoši tēva vai vīra uzvārdam
79.1. neprecētu sieviešu uzvārdos lietuviešu vīriešu uzvārda galotni aizstāj ar attiecīgu izskaņu, piemēram
Galotne
Tēva uzvārds
Izskaņa
Meitas uzvārds
Forma latviešu valodā
-a
Alekna
-aitė
Aleknaitė
Aleknaite
-as
Vanagas
Vanagaitė
Vanagaite
-ė
Kielė
-ytė
Kielytė
Ķielīte (arī Kielīte)
-is
Liesis
Liesytė
Liesīte
-ys
Jucys
Jucytė
Jucīte
-us
Karalius
-ūtė
Karaliūtė
Karaļūte
divzilbīgos uzvārdos
Butkus
-utė
Butkutė
Butkute
79.2. precētu sieviešu uzvārdos lietuviešu vīriešu uzvārda galotni aizstāj ar izskaņu -ienė un latviešu valodā tāpat atveido ar izskaņu -iene (nevis ar -ene, no kr. -ене): Aleknienė - Alekniene (kr. Алекнене), Liesienė - Liesiene (kr. Лесене).
Lietuviešu valodā izskaņa -ienė raksturīga tikai sieviešu pēclaulības uzvārdiem. Piemēram, ja sieviete, stājoties laulībā, pieņem vīra uzvārdu, kas vīriešu dzimtē ir Dižbalis, viņas pēclaulības uzvārds ir Dižbalienė (uzvārda sakne Dižbal- ar pievienotu lietuviešu sievietes pēclaulības uzvārda izskaņu -ienė). Latviešu valodā lietuviešu cilmes sieviešu uzvārdus veido atbilstoši latviešu sieviešu uzvārdu veidošanas likumībām: Alekna, Vanaga, Liese, Juce, Maceviča. Pēc personas vēlēšanās var lietot arī tradicionālo lietuviešu sieviešu pēclaulības uzvārdu izskaņu -iene: Alekniene, Vanagiene.
1 Lietuviešu bērnu uzvārdus veido atbilstoši latviešu vai lietuviešu uzvārdu veidošanas likumībām, piemēram
(MK 27.02.2018. noteikumu Nr. 122 redakcijā)
Pēc laulībām lietuvietes arī Latvijā var izmantot tiesības saglabāt pirmslaulības uzvārdu vai atjaunot to pēc šķiršanās. Tādā gadījumā šīs personas uzvārds beidzas ar attiecīgo neprecētas lietuviešu sievietes uzvārda izskaņu, piemēram, Aleknaite, Jucīte, Butkute.
(Grozīts ar MK 27.02.2018. noteikumiem Nr. 122)
To igauņu valodas burtu un skaņu vietā, kuru nav latviešu valodā, lieto tās latviešu valodas skaņas un burtus, kas vistuvāk atbilst igauņu valodas skaņām. Nav pieļaujama igauņu personvārdu transkripcija ar krievu valodas starpniecību, tā apgrūtinot igauņu vārdu identifikāciju.
(Grozīts ar MK 27.02.2018. noteikumiem Nr. 122)
Patskaņu burtu atbilsmes
83.1. a – a Ariste - Ariste
83.2. aa – ā Aarna - Ārna
83.3. e – e Eller - Ellers
83.4. ee – ē Reek - Rēks
83.5. i – i Kits - Kitss
83.6. ii – ī Liiv - Līvs
83.7. o – o Maanso - Mānso
83.8. oo – o Jaansoo - Jānso
83.9. u – u Lukk - Luks
83.10. uu – ū Luuk - Lūks
83.11. õ – e Jõgi – Jegi
83.12. õõ – ē Krõõt - Krēts
83.13. ä – e Järv - Jervs
83.14. ää – ē Rääk - Rēks
83.15. ö – e Tölp - Telps
83.16. öö – ē Sööt - Sēts
83.17. ü – i Kütt - Kits
83.18. üü - ī Müür – Mīrs
Divskaņu atbilsmes
84.1. igauņu rakstos sastopamā divu dažādu patskaņa burtu kombinācija apzīmē divskani un ir izrunājama vienā zilbē. Latviešu valodā to transkribē skaņu pa skaņai (atbilstoši šo noteikumu 83.punktam, neatkarīgi no tā, vai latviešu valodā tos izrunā vienā vai divās zilbēs), piemēram
84.1.1. ae – ae Taev - Taevs
84.1.2. ai – ai Laine - Laine
84.1.3. eu – eu Eugen - Eugens
84.1.4. eä – ee Teär - Teers
bet Täär - Tērs
Teeäär - Tēērs
84.1.5. õe – ee Jõerüüt - Jeerīts
84.1.6. õi – ei Kõiva - Keiva
84.1.7. õu – eu Rõuk - Reuks
84.1.8. äe – ee Mäe - Mee
84.1.9. äo – eo Käosaar - Keosārs
84.2. ja, transkribējot igauņu divskani, latviešu valodā saskaras divi vienādi patskaņa burti, šos burtus saglabā nepārveidotus, neaizstājot tos ar gara patskaņa burtu, piemēram, Kivimäe - Kivimee, nevis Kivimē;
84.3. ja igauņu valodā vārda beigās ir viens garš patskanis, latviešu valodā to atveido ar garu patskani, piemēram, Laidvee – Laidvē.
Igauņu valodas triju patskaņa burtu kopu izrunā aiz otra burta iesprauž nezilbisko i vai u skaņu, ko latviešu transkripcijā neapzīmē, piemēram
Raiet [izrunā: Raijet] – Raiets
Leius [izrunā: Leijus] - Leiuss
Hiie [izrunā: Hīje] - Hīe
Kauer [izrunā: Kauver] - Kauers
Latviešu transkripcijā, pamatojoties uz noteiktā laikposmā spēkā esošajām normām igauņu personvārdu atveidē, tika pieļautas šo noteikumu 85.punktā minēto un citu līdzīgu uzvārdu paralēlformas ar j un v iespraudumu – Raijets, Leijuss, Hīje, Kauvers. Lai nodrošinātu personu identifikāciju, līdzīgos gadījumos j un v iespraudumi nav pieļaujami, jo igauņu personvārdos j vai v var būt sastopams oriģinālformā, piemēram, Suija - Suija, Kauver – Kauvers.
Igauņu valodas līdzskaņus transkribē ar atbilstošajiem latviešu valodas līdzskaņa burtiem, ievērojot šādus nosacījumus
87.1. dubultoto līdzskaņu burtu b, c, d, g, k, p, s, t vietā latviešu transkripcijā raksta vienu līdzskaņa burtu, piemēram
Tikk - Tiks
Tõnisson - Tenisons
Lätte - Lete
Püttsepp - Pitseps
87.2. igauņu dubultos līdzskaņus ll, rr, mm, nn latviešu transkripcijā saglabā visos gadījumos, piemēram
Põllu - Pellu
Päll - Pells
Karro - Karro
Tamm - Tamms
Tammsaare - Tammsāre
Tenno - Tenno
87.3. latviešu transkripcijā (personas identifikācijai) vārda sākumā saglabā burtu h, lai gan igauņu valodā to neizrunā, piemēram
Hallik - Halliks, bet Allik - Alliks
Heino - Heino, bet Eino - Eino
Hella - Hella, bet Ella - Ella
87.4. līdzskaņu mīkstinājumu igauņu rakstos neatspoguļo un arī latviešu transkripcijā nenorāda, piemēram
Kull - Kulls (nevis Kuļļs)
Kont - Konts (nevis Koņts)
Sütt - Sits
Kass - Kass
87.5. igauņu burtu s starp patskaņiem latviešu valodā transkribē ar līdzskani z, kas ir tuvāks igauņu izrunai, kā arī palīdz samazināt līdzīgu personvārda variantu skaitu, piemēram
Maasik - Māziks
Tasa - Taza, bet Tassa - Tasa
Roosi - Rozi
Rosi - Rozi, bet Rossi - Rosi
87.6. salikteņa sastāvdaļu sadurā s patskaņu starpā paliek s arī transkripcijā, piemēram, Ernesaks - Ernesakss, Puusepp - Pūseps.
Lai igauņu personvārdus iekļautu latviešu valodas sistēmā, tiem pievieno latviešu valodas vīriešu vai sieviešu dzimtes galotni
88.1. personvārdiem, kas igauņu valodā nominatīvā beidzas ar līdzskani, latviešu transkripcijā nominatīvā pievieno latviešu valodas nominatīva galotni -s (vīriešu personvārdiem), -a vai -e (sieviešu personvārdiem), piemēram
Allik - Alliks, Allika
Allikas - Allikass, Allikasa vai Allikase
Kuld - Kulds, Kulda
Kull - Kulls, Kulla
Kotkas - Kotkass, Kotkasa vai Kotkase
Kallas - Kallass, Kallasa vai Kallase
Kass - Kass, Kasa vai Kase
Ots - Otss, Otsa [..o..]
Ott - Ots, Ota vai Ote [..o..]
Roos - Ross, Rosa vai Rose [..ō..]
Ross - Ross, Rosa vai Rose [..o..]
Sütt - Sits, Sita vai Site
Sits - Sitss, Sitsa
88.2. vācu izcelsmes igauņu uzvārdiem, kas beidzas ar -man vai -mann, latviešu transkripcijā vīriešu uzvārdiem pievieno tradicionālo galotni -is, tāpat kā līdzīgos latviešu uzvārdos, piemēram, Beekman - Bēkmanis, Veidemann - Veidemanis, bet sieviešu uzvārdiem – galotni -e, piemēram, Bēkmane, Veidemane. Pēc personas vēlēšanās vācu izcelsmes igauņu uzvārdus, kas beidzas ar -man, latviešu valodā var atveidot ar izskaņu -mans, piemēram, Beekman - Bēkmans, bet sieviešu dzimtes formā – Bēkmane;
88.3. personvārdiem, kuriem igauņu valodā nominatīva galotne ir -a vai -e, tā saglabājas arī latviešu transkripcijā. Datīvā (turpmāk – dat.) vīriešu dzimtes personvārdiem ir galotne -am, -em, bet sieviešu dzimtes personvārdiem – galotne -ai, -ei, piemēram
Kulla - Kulla, dat. Kullam – Kullai
Kotka - Kotka, dat. Kotkam – Kotkai
Käpa - Kepa, dat. Kepam – Kepai
tāpat: Käppa - Kepa, dat. Kepam – Kepai
bet Käpp - Keps, Kepa, dat. Kepam – Kepai ,
tāpat: Kõpp - Keps, Kepa, dat. Kepam – Kepai
un Kepp - Keps, Kepa, dat. Kepam – Kepai
Läte - Lete, dat. Letem – Letei
tāpat: Lätte - Lete, dat. Letem – Letei
Mõte - Mete, dat. Metem – Metei
tāpat: Mõtte - Mete, dat. Metem – Metei
Otsa - Otsa, dat. Otsam – Otsai [..o..]
88.4. personvārdus, kas igauņu valodā nominatīvā beidzas ar divskani õe vai äe un ko latviešu valodā transkribē ar ee, loka kā latviešu valodas vīriešu vai sieviešu dzimtes vārdus ar galotni -e, piemēram
Jõe - Jee, dat. Jeem – Jeei
Mäe - Mee, dat. Meem – Meei,
bet Jää - Jē un Mee - Mē paliek nelokāmi
88.5. personvārdiem, kas igauņu valodā nominatīvā beidzas ar -i, -o, -u vai ar garu patskani (latviešu transkripcijā ar -ā, -ē, -ī, -o, -ū), latviešu valodā nominatīva galotni nepievieno un tos neloka, piemēram
Pau - Pau
Päi - Pei
Mägi - Megi
Sarapuu - Sarapū
Türnpu - Tirnpu
Rummo - Rummo
Jaansoo - Jānso
Vetemaa - Vetemā
Angļu valodā rakstītus personvārdus latviešu valodā atveido atbilstoši to izrunai angļu valodā. To angļu valodas skaņu un burtu vietā, kuru nav latviešu valodā, lieto angļu valodas skaņām atbilstošākās latviešu valodas skaņas un burtus.
Atveidojot angļu personvārdus, tiem pievieno lokāmu galotni, kas norāda personas dzimumu
Harding - Hārdings, Hārdinga
Turner - Tērners, Tērnere
Angļu valodas patskaņu atveidē ievēro šādus nosacījumus
91.1. ja angļu personvārda izrunā ir garš patskanis, latviešu valodā to atveido ar garo patskani, īpaši pirmajā uzsvērtajā zilbē, piemēram
Turner - Tērners, Tērnere
Keith - Kīts, Kīta
Armstrong - Ārmstrongs, Ārmstronga
91.2. ņemot vērā, ka angļu valodā izruna atšķiras no rakstības un patskaņa izruna atkarīga no tā novietojuma, precīzai vārda atveidei konstatē attiecīgā vārda izrunu. Patskaņus atveido atbilstoši to izrunai
91.2.1. [a:] – ā
Fast - Fāsts, Fāsta
Frances - Frānsisa
91.2.2. – a
Hunt - Hants, Hanta
Young - Jangs, Janga
Coverdale - Kaverdeils, Kaverdeila
91.2.3. [e] – e
Empson - Empsons, Empsone
Geoffrey - Džefrijs
91.2.4. – ē(r)
Ervin - Ērvins
Earle - Ērls, Ērla
Irving - Ērvings
Burns - Bērnss, Bērnsa
Wordsworth - Vērdsvērts, Vērdsvērta
91.2.5. – a, e, o, u, ja tā ir neuzsvērta un rakstos apzīmēta ar vienu burtu
Malone - Malons, Malona
Cromwell - Kromvels, Kromvela
Donovan - Donovans, Donovana
Ferguson - Fērgusons, Fērgusone
91.2.6. – e, ja tā rakstos apzīmēta ar diviem patskaņu burtiem
Sturgeon - Stērdžens, Stērdžena
Patience - Peišenss, Peišensa
91.2.7. [æ] – a
Alan - Alans
Alison - Alisons, Alisone
91.2.8. [i:] – ī
Egan - Īgans
Leigh - Lī
91.2.9. [i] – i
Hill - Hills, Hilla
91.2.10. galotnes priekšā [i] tiek atveidots ar -ij-
Barie - Berijs
Annie - Enija / Anija
91.2.11. [i] – e, ja rakstos tā apzīmēta ar e, eo un nav uzsvērtā zilbē
Elisabeth – Elizabete
Bennet – Benets
Pigeon – Pidžens
91.2.12. – o, ja rakstos tā apzīmēta ar a, au, aw
Aldridge - Oldridžs, Oldridža [..o..]
Austin - Ostins [..o..]
Taw - To [..ō..]
91.2.13. – or, ja rakstos pēc šīs skaņas seko r
Gore - Gors, Gora [..ō..]
Warner - Vorners, Vornere [..o..] vai [..ō..]
91.2.14. [u:] – ū, arī u
Bloomfield - Blūmfīlds, Blūmfīlde
Hoover - Hūvers, Hūvere
Hook – Huks, Huka
Angļu valodas divskaņu atveidē ievēro šādus nosacījumus
92.1. [ai] – ai
Wilde - Vailds, Vailda
Tyler - Tailers, Tailere
92.2. galotnes priekšā divskani [ai] atdarina ar -aj-
Rye - Rajs, Raja
92.3. [au] – au
Brown - Brauns, Brauna
92.4. [ei] – ei
Taylor - Teilors, Teilore
Heywood - Heivuds, Heivuda
92.5. galotnes priekšā divskani [ei] atdarina ar -ej-
Gray - Grejs, Greja
92.6. [ou] – o vai ou
Koe - Ko
Jones - Džonss / Džounss, Džonsa / Džounsa
92.7. galotnes priekšā divskani [ou] atdarina ar -ov-
Rowe - Rovs, Rova [..o..]
Bowie – Bovijs, Bovija [..ō..]
92.8. [oi] – oi
Point - Points, Pointa
Joyce - Džoiss, Džoisa
92.9. galotnes priekšā divskani [oi] atdarina ar -oj-
Hoy - Hojs, Hoja [..o..]
92.10. – ēr
Baring - Bērings, Bēringa
Clare - Klērs, Klēra
Bear - Bērs, Bēra
92.11. – īr
Pearson - Pīrsons, Pīrsone
Windermere - Vindermīrs, Vindermīra
92.12. – ūr vai oor
Moore - Mūrs / Moors, Mūra / Moora
Angļu valodas līdzskaņu atveidē ievēro šādus nosacījumus
93.1. troksneņu dubultojumu latviešu valodā atveido ar vienu troksneni
Griffith - Grifits, Grifita
Hobbs - Hobss, Hobsa
93.2. vienzilbīgos vārdos aiz īsa patskaņa saglabā līdzskaņu dubultojumus ll, mm, nn
Hill - Hills, Hilla
Romm – Romms, Romma
Lynn – Linns, Linna
93.3. vairākzilbīgos vārdos skaneņu dubultojumu nesaglabā
Morris - Moriss, Morisa
Lennox - Lenokss, Lenoksa
93.4. atsevišķu līdzskaņu atveide
93.4.1. [t∫] – č
Churchill – Čērčils
93.4.2. – dž
John - Džons
George - Džordžs
Bridges - Bridžess
93.4.3. [j] – j
Young - Jangs
93.4.4. [ ∫] – š
Shanks - Šenkss
93.4.5.[ θ] – t
Thurston - Tērstons
93.4.6. – t
Vither - Viters
93.4.7. [w] – v
Walter - Volters
Warner - Vorners
Vācu personvārdus latviešu valodā atveido, iekļaujot tos latviešu valodas gramatiskajā sistēmā, un lieto ar latviešu valodas galotnēm.
Vācu valodā šķir īsos un garos patskaņus. Šo patskaņu īsumu vai garumu norāda arī personvārdu atveidē latviešu valodā.
Vācu valodas rakstībā patskaņu garumu norāda šādi
96.1. ar patskaņa dubultojumu
Raabe - Rābe
Seemann - Zēmanis, Zēmane
96.2. ar patskanim sekojošu burtu h
Mahler - Mālers, Mālere
Ehrlich - Ērlihs, Ērliha
96.3. ar patskanim sekojošu burtu e (vai eh)
Elfriede - Elfrīde
Diehl - Dīls, Dīla
Garš patskanis mēdz būt uzsvērtas zilbes beigās un vienzilbes vārdos, ja patskanim neseko līdzskaņa dubultojums, piemēram
Dürer - Dīrers, Dīrere
Bremann - Brēmanis, Brēmane
Blum - Blūms, Blūma, Blūme
Stoß - Štoss, Štosa [..ō..]
Ja patskaņa garums nav droši nosakāms – aiz patskaņa seko līdzskaņu kombinācijas ch, sch, tsch –, latviešu valodā raksta un izrunā īso patskani, piemēram
Eisenach – Eizenahs, Eizenaha
Sengbusch – Zengbušs, Zengbuša
Rötschmann – Rečmanis, Rečmane
Patskaņu burtu atbilsmes
99.1. a – a, ā
Bach - Bahs, Baha
Franz - Francis
Graf - Grāfs, Grāfa
99.2. aa – ā
Raabe - Rābe
Schaal - Šāls, Šāla
99.3. ah – ā
Brahms - Brāmss, Brāmsa
Stahl - Štāls, Štāla
99.4. ä, ae – e vai ē
Kästner - Kestners, Kestnere
Schäfer - Šēfers, Šēfere
Maerz – Mercs, Merca
99.5. äh – ē
Kähler - Kēlers, Kēlere
99.6. e – e vai ē
Berg - Bergs, Berga
Bremer - Brēmers, Brēmere
99.7. ee – ē
Beethoven - Bēthovens, Bēthovena
99.8. eh – ē
Behrens - Bērenss, Bērensa
Dehmel - Dēmelis, Dēmele
99.9. i – i vai ī
Wilhelm - Vilhelms
Strigel - Štrīgelis, Štrīgele
Nikolaus – Nikolauss
99.10. ih – ī
Stihl - Štīls, Štīla
99.11. ie, ieh – ī
Frieda - Frīda
Dieter – Dīters
Liese – Līze
Riehl - Rīls, Rīla, Rīle
99.12. o – o vai ō (rakstos tikai o)
Otto - Oto [izrunā: Otō]
Ottilia - Otīlija [O..]
Rosenzweig - Rozencveigs, Rozencveiga [..ō..]
99.13. oo, oh – ō (rakstos o)
Roon - Rons, Rona [..ō..]
Moor - Mors, Mora [..ō..]
Kohl - Kols, Kola [..ō..]
99.14. ö, oe – e vai ē
Lötsch - Lečs, Leča
Römer – Rēmers, Rēmere
Kroetz - Krecs, Kreca
Goethe - Gēte
99.15. u – u vai ū
Gustav - Gustavs
Hubert - Hūberts
99.16. ü, ue – i vai ī
Lübben - Libens, Libena, Libene
Mueller - Millers, Millere
Dürer - Dīrers, Dīrere
99.17. üh – ī
Mühlenbach - Mīlenbahs, Mīlenbaha
Kühne - Kīne
99.18. y – i vai ī
Mayer - Maiers, Maiere
Naunyn - Naunīns, Naunīna
Patskani y personvārda beigās atveido ar izskaņu -ijs, piemēram, Harry - Harijs; Niesky - Nīskijs.
Divskaņu atveide
101.1. ai, ay atveido ar ai, ja divskanis ir vārda sākumā vai vidū
Kainz - Kaincs, Kainca
Mayrhofer – Mairhofers, Mairhofere
101.2. ai, ay atveido ar aj, ja divskanis ir vārda beigās
Nay - Najs, Naja
Kai – Kajs, Kaja
101.3. au – au
Blau - Blaus, Blaua
Lau - Laus, Laua
Laube - Laube
Hausmann - Hausmanis, Hausmane
101.4. äu un eu atveido ar ei
Neumann - Neimanis, Neimane
Feuerbach - Feierbahs, Feierbaha
Kräuter - Kreiters, Kreitere
101.5. oi un oy atveido ar oi, ja divskanis ir vārda sākumā vai vidū
Oidtweiler - Oitveilers, Oitveilere
Foygt - Foigts, Foigta
101.6. oi un oy atveido ar oj, ja divskanis ir vārda beigās
Noi – Nojs, Noja
Nestroy - Nestrojs, Nestroja
101.7. ei un ey atveido ar ei vai ai
Geibel - Geibelis, Geibele
Heyse - Heize
Reiner – Rainers
Vācu valodas līdzskaņi atbilst latviešu valodas līdzskaņiem. Līdzskaņu dubultojums vācu valodā norāda uz iepriekšējā patskaņa īsumu, tāpēc latviskajā atveidojumā dubultojumu nesaglabā pat salikteņos, piemēram
Abbe - Abe
Melitta - Melita
Münchhausen - Minhauzens, Minhauzena
Vācu personvārdu atveidē saglabā līdzskaņu l, m, n, r dubultojumu, kas atbilst latviešu pareizrakstības prasībām, piemēram
Schiller - Šillers, Šillere
Kümmel - Kimmels, Kimmele
Annemarie - Annemarija
Karre - Karre
Līdzskaņu dubultojumu nn nesaglabā, atveidojot uzvārdus ar izskaņu -mann. Latviski tos atveido ar izskaņu -manis, -mane
Kellermann - Kellermanis, Kellermane
Stockmann - Štokmanis, Štokmane
Šo noteikumu 102. un 103.punktā minētās prasības neattiecas uz atsevišķiem līdzskaņiem vai līdzskaņu savienojumiem, kurus atveido šādi
105.1. b, bb – b
Busch - Bušs, Buša
Hebbel - Hebelis, Hebele
105.2. c – c, ja vācu valodā c ir patskaņa i, e, y priekšā
Cyprian - Cipriāns
Cecilia – Cecīlija
105.3. c – k, ja vācu valodā c ir patskaņa a, o, u vai līdzskaņa priekšā, kā arī vārda beigās
Carmen – Karmena
Curd – Kurds
Conrad - Konrāds
Marc - Marks
105.4. ch – h vai k
Bruch - Bruhs, Bruha
Brecht - Brehts, Brehta
Brühlchen - Brīlhens, Brīlhene / Brīlhena
Christine - Kristīne
Chlodwig - Klodvigs
105.5. ch – š, ja personvārds ir aizguvums no franču valodas
Charlotte - Šarlote
105.6. chs – ks
Fuchs - Fukss, Fuksa
Sachs - Zakss, Zaksa
105.7. ck – k
Rückert - Rikerts, Rikerte
Klopstock - Klopštoks, Klopštoka
105.8. d, dd – d
Dieter - Dīters
Rodden - Rodens, Rodena
105.9. dt – t
Arndt - Arnts, Arnte
Schmidt - Šmits, Šmite
105.10. f, ff – f
Fritz - Fricis
Korff - Korfs, Korfa
105.11. g, gg, gh – g
Gisela - Gīzela
Rosegger - Rozegers, Rozegere
Ghasel - Gazelis, Gazele
105.12. h – h
Heinrich - Heinrihs
Hans - Hanss
Piezīme. Ja vācu valodā burtu h neizrunā, latviešu valodā to neatveido
Lohengrin - Loengrīns
Rehehusen - Rēehūzens
105.13. j – j
Johann - Johans
Junkers - Junkerss, Junkersa
105.14. k, kk – k
Karl - Karls
Bekker - Bekers, Bekere
105.15. l, ll – l, ll
Lieselotte - Līzelote
Kalle - Kalle
Tell - Tells, Tella
105.16. m, mm – m, mm
Matilde, Mathilde - Matilde
Mozart - Mocarts, Mocarte
Kammhof - Kammhofs, Kammhofa
105.17. n, nn – n, nn
Naunyn - Naunīns, Naunīna
Renner - Renners, Rennere
105.18. p, pp – p
Pauline - Paulīne
Philipp - Fīlips
Krupp - Krups, Krupa
105.19. ph – f
Philipine - Filipīne
Sophia - Zofija, Sofija
105.20. pf – pf
Pfeiffer - Pfeifers, Pfeifere
Rumpf - Rumpfs, Rumpfa
105.21. qu – kv
Quast - Kvasts, Kvasta
Quendel – Kvendelis, Kvendele
105.22. r, rh – r
Rau - Raus, Raua
Lortzing - Lorcings, Lorcinga
Reiner - Rainers
Rhoden - Rodens, Rodena
105.23. s atveido ar s vai z atbilstoši izrunai vācu valodā
105.23.1. s ar s, ja tas ir līdzskaņa priekšā vai vārda beigās
Agnes - Agnese
Christiane - Kristiāne
105.23.2. s ar z, ja tas ir patskaņa vai divskaņa priekšā
Singer - Zingers, Zingere
Seidewitz - Zeidevics, Zeidevica
105.24. sch – š
Schwerin - Šverīns, Šverīna
Tischbein - Tišbeins, Tišbeina
105.25. sp – šp
Spitteler - Špitelers, Špitelere
Spatz - Špacs, Špaca
105.26. ss – s
Lessing - Lesings, Lesinga
Hesse - Hese
105.27. st atveido ar št vai st atbilstoši izrunai vācu valodā
105.27.1. st ar št – vārda sākumā vai salikteņa sastāvdaļu sākumā
Staudt - Štauts, Štauta
Stein - Šteins, Šteina
Hohenstein - Hoenšteins, Hoenšteina
Piezīme. Atsevišķos uzvārdos pēc tradīcijas saglabā st
Stender - Stenders, Stendere
Bielenstein - Bīlenšteins vai Bīlensteins
105.27.2. st ar st – vārda vidū vai beigās vai salikteņa sastāvdaļu vidū vai beigās
Anastasia - Anastasija
Ernestine - Ernestīne
Horst - Horsts
Fürstmayer – Firstmaiers, Firstmaiere
105.28. ß – s
Meßter - Mesters, Mestere
Strauß - Štrauss, Štrausa
105.29. t, tt, th – t
Otto - Oto [izrunā: Otō]
Thälmann - Tēlmanis, Tēlmane
105.30. tsch, tzsch – č
Bartsch - Barčs, Barča
Nietzsche - Nīče
105.31. tz – c
Hertz - Hercs, Herca
105.32. v – f
Voß - Foss, Fosa
Veit - Feits, Feita
105.33. v – v aizgūtos īpašvārdos, kuros vācu valodā izrunā v, arī latviešu valodā lieto v
Veronika - Veronika
Viktor - Viktors
Gustav - Gustavs
105.34. w – v
Wolfdietrich - Volfdītrihs
Roswitha - Rosvīta
105.35. x – ks
Hexenberg - Heksenbergs, Heksenberga
Marx - Markss, Marksa
Xawer - Ksāvers
105.36. z, zz – c
Zeiß - Ceiss, Ceisa
Diez - Dīcs, Dīca
Mizzi - Micija
Krievu personvārdu atveides pamatprincipi attiecas arī uz dažu citu kiriliskās rakstības valodu personvārdiem (it īpaši uz ukraiņu un baltkrievu personvārdiem), ja tos latviešu valodā atveido pēc to atveidojuma krieviskajā rakstījumā.
(Grozīts ar MK 27.02.2018. noteikumiem Nr. 122)
Krievu valodā nešķir īsos un garos patskaņus, bet līdz ar uzsvaru izrunā tie iegūst zināmu pagarinājumu. Šo pagarinājumu latviešu valodā nenorāda, piemēram
Несмеянов - Ņesmejanovs
Астахов - Astahovs
Garo patskani saknē var rakstīt nekrieviskas cilmes personvārdos, kas saskan ar analoģiskas cilmes latviešu personvārdiem, piemēram
Валентина - Valentīna
Константин - Konstantīns
Pēc personas vēlēšanās uzvārda rakstībā var norādīt patskaņa pagarinājumu, piemēram
Andrejs Makārovs
Aivars Panteļējevs
Krievu valodas patskaņu atveide
110.1. a – a
Агеев - Agejevs
110.2. и – i
Тихонов - Tihonovs
110.3. и – ji (pēc mīkstinājuma zīmes vārda vidū)
Анастасьин - Anastasjins
Piezīme. Patskani и latviešu valodā atveido ar j, ja vārda sākumā aiz и ir o, e, a
Иосиф - Josifs
Ионов - Jonovs
Ие... – Je...
Иа... – Ja...
110.4. ы – i
Черных - Černihs
110.5. o – o
Носов – Nosovs
Ожегов - Ožegovs
110.6. у – u
Ушаков - Ušakovs
Burtu я, ё, е, ю atveide atkarīga no to novietojuma
111.1. я – ja
111.1.1. vārda sākumā
Яблоков - Jablokovs
111.1.2. zilbes sākumā aiz patskaņa
Бруякин - Brujakins
111.1.3. zilbes sākumā aiz ь
Васьянов - Vasjanovs
111.1.4. aiz visiem līdzskaņiem, izņemot л un н
Васяткин - Vasjatkins
Рябинин - Rjabiņins
111.2. burtkopas ля, ня atveido attiecīgi ar burtkopām ļa, ņa
Лядов - Ļadovs
Князев - Kņazevs
111.3. burtkopas -лья un -нья atveido attiecīgi ar -ļja, -ņja
Вельяминов - Veļjaminovs
Маньяков – Maņjakovs
111.4. ё – jo (uzsvērtā zilbē)
111.4.1. aiz līdzskaņiem, izņemot л, н, ч, ш, щ, ж
Демин - Djomins
Еремин - Jerjomins
Елкин - Jolkins
111.4.2. zilbes sākumā aiz iepriekšēja patskaņa
Kаекин - Kajokins
Piezīme. Jāievēro, ka krievu rakstībā pašreiz nešķir ё un e.
111.5. ё – o
111.5.1. aiz līdzskaņiem л un н, kurus atveido attiecīgi ar ļ un ņ
Линев - Ļiņovs
Селезнев - Seļezņovs
111.5.2. aiz līdzskaņiem ч, ш, щ, ж
Гнучев - Gnučovs
111.6. ю – ju
111.6.1. vārda sākumā
Юдин - Judins
111.6.2. zilbes sākumā aiz iepriekšēja patskaņa
Баюков - Bajukovs
111.6.3. aiz visiem līdzskaņiem, izņemot л un н
Бирюков - Birjukovs
Вьюгин - Vjugins
111.7. ю – u aiz līdzskaņiem л un н, ko atveido ar ļ un ņ
Любовь - Ļubova
Ванюшкин - Vaņuškins
111.8. е – e, atveidojot skaņu kopas ле, не – ļe, ņe
Некрасов - Ņekrasovs
Лебедев - Ļebedevs
Елена - Jeļena
Piezīme. Ja е ir aiz kāda cita līdzskaņa, tā mīkstinājumu latviešu valodā nenorāda, piemēram
Теплов - Teplovs
Перепелкин - Perepjolkins
111.9. е – je
111.9.1. vārda sākumā
Егоров - Jegorovs
111.9.2. zilbes sākumā aiz iepriekšēja patskaņa
Абаев - Abajevs
Нуриев - Nurijevs
111.9.3. ja e priekšā ir ь, kas atrodas aiz līdzskaņa (izņemot л un н)
Аркадьев - Arkadjevs
Алябьев - Aļabjevs
Krievu valodas līdzskaņu atveidē ievēro šādus nosacījumus
112.1. latviešu valodas izrunā un rakstībā saglabā to pašu līdzskani, kas tiek rakstīts krievu valodā
Надежда – Nadežda
Титов - Titovs
Дементьев - Dementjevs
112.2. ja aiz līdzskaņiem л vai н atrodas и vai e, skaņu kopas ле, ли, не, ни atveido ar ļe, ļi, ņe, ņi
Леонтьев - Ļeontjevs
Литвинов - Ļitvinovs
Незнамова - Ņeznamova
Никитин - Ņikitins
112.3. vārdos, kas cilmes ziņā ir analogi latviešu personvārdiem, л un н nemīkstina
Александр - Aleksandrs
Лидия - Lidija
Анатолий - Anatolijs, bet: Евгения - Jevgeņija
Piezīme. Uzvārdos, kas atvasināti no šādiem personvārdiem, pieļaujami varianti, piemēram
Алексеев - Aleksejevs / Aļeksejevs
Леонидов - Leonidovs / Ļeoņidovs
Леонтьев – Leontjevs / Ļeontjevs
Piezīme. Pēc personas vēlēšanās pieļaujamas paralēlformas arī citos uzvārdos, piemēram
Лесничий - Ļesņičijs / Lesničijs
Krievu valodas ь atdarina atkarībā no tā novietojuma
113.1. burtkopu ль un нь, kam seko līdzskanis, atveido ar ļ un ņ
Альцев - Aļcevs
Афонькин - Afoņkins
113.2. burtkopas лья un нья atveido ar ļja, ņja
Гальянов - Gaļjanovs
Сеньянцев – Seņjancevs
113.3. burtkopas льи, ньи, лье, нье atveido ar ļji, ņji, ļje, ņje
Ильин - Iļjins
Васильев – Vasiļjevs
Ароньев - Aroņjevs
113.4. ja ь ir vārda beigās, to aizstāj ar sieviešu personvārdu lokāmo galotni -a vai vīriešu personvārdu lokāmo galotni -s (-is), bet iepriekšējā līdzskaņa mīkstinājumu nenorāda
Любовь – Ļubova
Игорь – Igors
Карась – Karass, Karasa
Лебедь – Lebeds/Ļebeds, Lebeda/Ļebeda
Миндаль – Mindalis, Mindale
Эртель – Ertelis, Ertele
Кассиль – Kasilis, Kasile
Гоголь – Gogolis, Gogole
Яшкуль – Jaškulis, Jaškule
Piezīme. Līdzskaņa mīkstinājums personvārda beigās tradicionāli netika norādīts, piemēram, Белоконь – Belokonis. Tomēr pēc personas vēlēšanās uzvārdus ar ļ un ņ beigās iespējams atveidot oriģinālam tuvākā formā, piemēram, Король – Korolis/Koroļs, Соболь – Sobolis/Soboļs, Белоконь – Belokonis/Belokoņs, Миндаль – Mindalis/Mindaļs;
113.5. nekrievu cilmes personvārdos burtkopas лья un нья uzvārdu beigu daļās -льян, -ньян atveido ar -ljans, -njans
Абальян - Abaljans
Айзиньян - Aizinjans
(Grozīts ar MK 27.02.2018. noteikumiem Nr. 122)
Krievu valodas й atveido atkarībā no tā novietojuma
114.1. й – j, ja tas atrodas vārda beigās vai zilbju sākumā starp diviem patskaņiem
Крутой - Krutojs
Майоров - Majorovs
114.2. й – i, ja tas atrodas aiz patskaņa a, e, o, y
Райкин - Raikins
Верейский - Vereiskis
Стройков - Stroikovs
Пуйманов - Puimanovs
Nekrieviskas cilmes personvārdos г atdarina ar g, bet pieļaujami tradicionāli rakstījumi ar h
Генрих - Genrihs, Henrihs
Гиршман - Giršmanis, Hiršmanis
щ atveido ar šč
Щедрин - Ščedrins
Верещагин - Vereščagins
Lai krievu personvārdus iekļautu latviešu valodas gramatikas sistēmā, tiem jābūt ar vīriešu vai sieviešu dzimtes lokāmo galotni.
Krieviskas cilmes vīriešu uzvārdiem, kas beidzas ar līdzskani, latviešu valodā pievieno galotni -s
Иванов - Ivanovs
Щедрин - Ščedrins
Гром - Groms
Воробей - Vorobejs
Коротких - Korotkihs
Krieviskas cilmes sieviešu uzvārdos, kuriem ir īpaša sieviešu dzimtes forma un galotne -a, šo galotni saglabā arī latviešu valodā
Иванова - Ivanova
Щедрина - Ščedrina
Васильева - Vasiļjeva
Ja sieviešu uzvārdam krievu valodā nav īpašas sieviešu dzimtes formas un tas, tāpat kā vīrieša uzvārds, beidzas ar līdzskani, latviešu valodā tam pievieno galotni -a
Гром - Groma
Воробей - Vorobeja
Коротких - Korotkiha
Березняк - Berezņaka
Krieviskas cilmes uzvārdos, kuru pamatā ir īpašības vārds (Белый, Черный) un kuriem krievu valodā ir attiecīgas sieviešu dzimtes formas (Белая, Черная), latviešu valodā sieviešu dzimtes formā krievu я atveido ar -ja
Белая - Belaja
Черная - Čornaja
Jaundarinātiem šo noteikumu 121.punktā minētiem un citiem līdzīgiem sieviešu uzvārdiem (piemēram, stājoties laulībā) latviešu valodā sievietes uzvārda formu var veidot nevis saskaņā ar krievu valodas sieviešu uzvārdu veidošanas likumībām (Belijs - Belaja), bet gan mainot tikai latviešu valodas uzvārda galotni (Belijs - Belija)
Белый - Belijs - Belaja / Belija
Черный - Čornijs - Čornaja / Čornija
Зеленый – Zeļonijs – Zeļonaja / Zeļonija
Piezīme. Arī atvasināto vīrieša uzvārdu (piemēram, ja dēls tiek reģistrēts mātes uzvārdā) var veidot gan regulāri, gan mainot latviešu valodas uzvārda galotni
Белая - Belaja - Belijs / Belajs
Черная - Čornaja - Čornijs / Čornajs
Зеленая – Zeļonaja – Zeļonijs / Zeļonajs
Slāvu cilmes uzvārdiem ar izskaņām -ский / -ская, -цкий / -цкая latviešu valodā atbilst formas ar -skis / -ska, -ckis / -cka
Шумский - Šumskis; Шумская - Šumska
Высоцкий - Visockis; Высоцкая - Visocka
Ģermāņu cilmes uzvārdiem ar izskaņām -ман, -манн latviešu valodā atbilst formas ar izskaņām -manis (vīriešu dzimtē) un -mane (sieviešu dzimtē).
Либерман - Libermanis, Libermane
Гроссманн – Grosmanis, Grosmane
(Svītrots ar MK 27.02.2018. noteikumiem Nr. 122)
Sieviešu dzimtē galotne -e ir uzvārdiem, kas krievu valodā beidzas ar -ар, -ер, -сон, -фельд
Гайдар - Gaidare
Шильдер - Šildere
Кацнельсон - Kacnelsone
Вайнфельд - Vainfelde
Uzvārdi, kas krievu valodā beidzas ar galotni -a vai -я arī vīriešu dzimtē, savu formu (galotni) abās dzimtēs saglabā arī latviešu valodā
Шульга – Šuļga
Зозуля - Zozuļa
No citām valodām aizgūtu sieviešu personvārdu atveidē atstāj tādu pašu galotni, kāda tiem ir krievu valodā
Беатриса - Beatrisa
Рената - Renāta
Инесса - Inesa
Ukraiņu un baltkrievu personvārdus atveido tieši no ukraiņu vai baltkrievu valodas, ja persona var apliecināt šo personvārdu rakstību oriģinālvalodā
129.1. uzvārdu saknē saglabā ukraiņu vai baltkrievu valodas fonētiskās īpatnības
Бiлодiд – Bilodids
Цiлуйко – Ciluiko
Недайхлiба – Nedaihliba
Перебийніс – Perebijniss
129.2. personvārdu atveidē ņem vērā ukraiņu vai baltkrievu valodas personvārdu izskaņas īpatnības. Pieļaujami arī tradicionālie rakstījumi
Олексiйова/Алексеева – Oleksijova/Aleksejeva
Астрейка/Острейко – Astreika/Ostreiko
Лукашенка/Лукашенко – Lukašenka/Lukašenko
(MK 27.02.2018. noteikumu Nr. 122 redakcijā)
Tradicionālās ukraiņu un baltkrievu personvārdu formas, ja tās sastopamas ukraiņu vai baltkrievu tautības personu dokumentos, saskaņā ar citvalodu īpašvārdu atveides noteikumiem latviešu valodā atveido atbilstoši izrunai oriģinālvalodā
Рыгор - Rigors
Фядосий - Fjadosijs
Багдан - Bagdans
Алена - Aļona
Микола - Mikola
Personvārdus ieraksta dokumentos un lieto personas juridiskai identificēšanai. Personvārdu lietošanā un rakstībā ievēro precizitāti un konsekvenci.
Dokumentos norāda vārdu un uzvārdu. Ja personai ir divi vārdi, tos raksta vienu aiz otra un starp tiem nelieto nekādas pieturzīmes (Rolands Jānis, Anna Marija).
Ja personas dzimšanas apliecībā ierakstīti vairāki vārdi, tos lieto arī visos citos dokumentos.
Dubultuzvārdu uzskata par vienu uzvārdu. Tā lietošanā un rakstībā ievēro šādus nosacījumus
134.1. dubultuzvārda daļas savieno ar defisi (piemēram, Bergs-Bergmanis, Saule-Sleine). Arī uz atveidotajiem citvalodu daudzkomponentu uzvārdiem attiecas defises lietojums starp visām šā uzvārda daļām (piemēram, Nails-Silva-Laurio-Grants), izņemot starp pievārdu (piemēram, cu, da, dalla, de, del, delji, di, du, duš, d', of, fon, ter, van) vai pievārdu kombināciju (piemēram, fon der, fon un cu, van de) un uzvārdu (piemēram, da Silva-Mežs, de Vaškevičs-Mirskis, di Kaprio-Gulbis, Bērziņš-O’Hara, d’Artanjans-Liepiņš);
134.2. defisi nelieto daudzkomponentu uzvārdos, kuros otrs uzvārds sākas ar pievārdu cu, da, dalla, de(l), delji, di, du(š), d', of, fon, ter, van vai šo pievārdu kombināciju, piemēram, Mežs da Silva, Nails da Silva Laurio Grants, Mirskis de Vaškevičs, Gulbis del Potro, Kļaviņš di Kaprio, Vanags du Pintu, Rozītis duš Santušs, Liepiņš d’Artanjans, Krēsliņš van der Stūls, Kociņš fon un cu Gutenbergs;
134.3. katrai dubultuzvārda daļai ir galotne, un lietojumā tā ir lokāma (Bergs-Bergmanis, Berga-Bergmaņa, Bergam-Bergmanim; Kaže-Kažis, Kažes-Kaža, Kažem-Kažim). Sieviešu dubultuzvārdos (vai daudzkomponentu uzvārdos) abas daļas lieto ar sieviešu dzimtes galotni (Berga-Bergmane, Bergas-Bergmanes, Bergai-Bergmanei; Kaže-Kaže, Kažes-Kažes, Kažei-Kažei);
134.4. civilstāvokļa aktu reģistrācijas dokumentos citvalodu dubultuzvārda daļas latviešu valodā savieno ar defisi, dubultuzvārda (daudzkomponentu uzvārda) oriģinālformu norādot šķērssvītrās, piemēram, Anna de Butkeviča-Mirska /de Butkewicz Mirsky/, Klotilde van der Stūla-Vollebeka /van der Stoel Wollebeck/. Defisi neliek, ja dubultuzvārda daļas savieno ar mazo burtu rakstīts pievārds, piemēram, Anna Mirska de Butkeviča, Klotilde Vollebeka van der Stūla.
(MK 27.02.2018. noteikumu Nr. 122 redakcijā)
1 Šo noteikumu 134. punktā minētos pievārdus raksta ar mazo burtu, izņemot gadījumus, ja tie kļuvuši par uzvārda sastāvdaļu (piemēram, flāmu Van, jūdu Bar, Ben, arābu Ibn). Ja pievārdu (piemēram, jūdu Bar, Ben) lieto kā vārdu, to atveido latviešu valodā un raksta ar lielo burtu (Bars, Bens).
(MK 27.02.2018. noteikumu Nr. 122 redakcijā)
Dokumentos lietojamā personvārda pamatforma ir nominatīvs: Jānis Bērziņš, Reinis Kaudzīte, Māra Sudraba (nevis "Bērziņu Jānis", "Kaudzīšu Reinis", "Sudrabu Māra"). Pārējos locījumus lieto saskaņā ar vārdu saistījuma prasībām rakstītā tekstā, piemēram, izsniegts Mārim Bērziņam, saņemts no Māras Sudrabas.
Ja personai papildus ģimenē (šaurākajā nozīmē) lietotajai uzvārda formai ir vēl citi dzimtas dokumentos lietoti uzvārda varianti (piemēram, Buls, Buļs un Bulis; Makarovs un Makārovs), viņai ir tiesības izvēlēties vienu no šiem variantiem un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iegūt to.
(MK 27.02.2018. noteikumu Nr. 122 redakcijā)
Personvārdus raksta atbilstoši latviešu valodas normām, izmantojot šo noteikumu 6.punktā minētos latviešu alfabēta burtus.
Katram personvārdam jābūt ar latviešu valodas gramatiskajai sistēmai atbilstošu galotni vīriešu dzimtē vai sieviešu dzimtē (izņemot kopdzimtes uzvārdu formas ar sieviešu dzimtes galotni abu dzimumu personām un nelokāmos uzvārdus).
Citvalodu cilmes latviešu vārdi rakstāmi tā, kā saskaņā ar vecāku gribu tie ir ierakstīti vārda īpašnieka dzimšanas reģistrā, ja ieraksts nav pretrunā ar šajos noteikumos noteiktajām latviešu literārās valodas normām.
(Svītrots ar MK 27.02.2018. noteikumiem Nr. 122)
Izdodot dokumentu personai, kuras personvārds jau ir ierakstīts Latvijas Republikā izdotajā personu apliecinošā dokumentā, Iedzīvotāju reģistrā vai civilstāvokļa aktu reģistrā, tā pielīdzināšana saskaņā ar personas gribu pieļaujama, ievērojot latviešu valodas gramatikas un pareizrakstības normas. Pielīdzināšana nav vārda vai uzvārda maiņa.
(MK 27.02.2018. noteikumu Nr. 122 redakcijā)
Vārda vai uzvārda atveidi veic
142.1. pašvaldību dzimtsarakstu nodaļas, izdarot ierakstu civilstāvokļa aktu reģistrā, kā arī uz agrāko ierakstu pamata izdodot atkārtotu civilstāvokļa akta reģistrācijas apliecību;
142.2. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, iekļaujot vai aktualizējot ziņas par personu Iedzīvotāju reģistrā;
142.3. Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības ārvalstīs, izdarot ierakstu civilstāvokļa aktu reģistrā vai uz agrāko ierakstu pamata izdodot atkārtotu civilstāvokļa akta reģistrācijas apliecību.
(MK 27.02.2018. noteikumu Nr. 122 redakcijā)
1 Vārda vai uzvārda pielīdzināšanu veic
142.1 1. pašvaldību dzimtsarakstu nodaļas, izdarot ierakstu civilstāvokļa aktu reģistrā, kā arī uz agrāko ierakstu pamata izdodot atkārtotu civilstāvokļa akta reģistrācijas apliecību;
142.1 2. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, iekļaujot vai aktualizējot ziņas par personu Iedzīvotāju reģistrā.
(MK 27.02.2018. noteikumu Nr. 122 redakcijā)
Ja persona vēlas norādīt arī sava personvārda oriģinālformu vai vēsturisko formu un uzrāda personvārda oriģinālformu vai vēsturisko formu apliecinošus dokumentus attiecīgajā valodā
143.1. šo noteikumu 142.1. apakšpunktā minētās iestādes civilstāvokļa reģistrāciju apliecinošos dokumentos ailē "vārds" un "uzvārds" papildus ieraksta citas valodas personvārda oriģinālformu latīņalfabētiskajā transliterācijā (ko veic saskaņā ar Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO) noteikto transliterācijas tabulu) vai personvārda vēsturisko formu;
143.2. šo noteikumu 142.2. un 142.3. apakšpunktā minētās iestādes dokumentā paredzētajā vietā norāda personas citas valodas personvārda oriģinālformu latīņalfabētiskajā transliterācijā vai personvārda vēsturisko formu.
(MK 27.02.2018. noteikumu Nr. 122 redakcijā)
Dokumentos, kas nav minēti šo noteikumu 142. punktā, personvārdus raksta latviešu valodā, bet pēc personas pieprasījuma, ja persona uzrāda personvārda oriģinālformu vai vēsturisko formu apliecinošus dokumentus attiecīgajā valodā, papildus norāda personvārda oriģinālformu latīņalfabētiskajā transliterācijā vai personvārda vēsturisko formu.
(MK 27.02.2018. noteikumu Nr. 122 redakcijā)
Latviešu valodā rakstītā personvārda forma ir juridiski identa personvārda oriģinālformai latīņalfabētiskajā transliterācijā vai personvārda vēsturiskajai formai.
(MK 27.02.2018. noteikumu Nr. 122 redakcijā)
Nevienai fiziskai vai juridiskai personai nav tiesību apstrīdēt dažādos personas dokumentos ierakstītā personas vārda (vārdu) un/vai uzvārda piederību vienai un tai pašai personai, ja tas ierakstīts ar šādām atšķirībām
146.1. vārds un uzvārds dažādos dokumentos ierakstīts pēc attiecīgajā laikposmā pieņemtām latviešu valodas normām
146.1.1. vienā dokumentā vārds vai uzvārds lietots ar galotni, citā dokumentā – bez galotnes;
146.1.2. vārdam vai uzvārdam ir citas deklinācijas galotne;
146.1.3. vārds vai uzvārds rakstīts citā ortogrāfijā;
146.2. vienā dokumentā vārds vai uzvārds rakstīts atbilstoši izloksnes īpatnībām, citā dokumentā – literārajā valodā;
146.3. dažādos dokumentos personas vārds vai uzvārds ir atšķirīgos locījumos;
146.4. vienā dokumentā personas vārds vai uzvārds ierakstīts kādā citā valodā, bet citā dokumentā – latviešu valodā;
146.5. vienā dokumentā ir ierakstīti divi vai vairāki vārdi, bet citā dokumentā saskaņā ar tā izsniegšanas laikā spēkā esošajām tiesību normām saglabāts tikai viens vārds;
146.6. vārds vai uzvārds ierakstīts pēc atšķirīgiem citvalodu īpašvārdu atveides principiem.
Norakstos un izrakstos personvārdus raksta oriģinālrakstībā.
Dokumentu tulkojumos līdzās atveidotam citas valodas personvārdam norāda tā oriģinālformu latīņalfabētiskajā transkripcijā.
Ja personvārda rakstība šajos noteikumos nav reglamentēta, šo noteikumu 142. punktā minētajām iestādēm ir saistošs pēc personas vai iestādes rakstiska pieprasījuma sniegts Latviešu valodas aģentūras atzinums par attiecīgā personvārda rakstību valsts valodā.
(MK 27.02.2018. noteikumu Nr. 122 redakcijā)
Ja personvārda atveidotā forma nav labskanīga vai iegūst nievājošu nozīmi, kas var radīt būtisku personas tiesisko interešu aizskārumu, persona var vērsties Latviešu valodas aģentūrā ar lūgumu atveidot personvārdu latviešu valodā attiecīgās personas intereses mazāk aizskarošā formā. Latviešu valodas aģentūras atzinums par to, kā personvārds rakstāms valsts valodā, ir saistošs šo noteikumu 142. punktā minētajām iestādēm.
(MK 27.02.2018. noteikumu Nr. 122 redakcijā)
Ja kādas šo noteikumu 142.punktā minētas iestādes vai amatpersonas vainas dēļ dokumentā radusies kļūda personvārda rakstībā, attiecīgajai iestādei vai amatpersonai pēc personas pieprasījuma kļūda jāizlabo un jāizdod jauns dokuments.
Atzīt par spēku zaudējušiem
152.1. Ministru kabineta 2000.gada 22.augusta noteikumus Nr.295 "Noteikumi par vārdu un uzvārdu rakstību un identifikāciju" (Latvijas Vēstnesis, 2000, 302.nr.; 2001, 187.nr.);
152.2. Ministru kabineta 2002.gada 5.marta noteikumus Nr.96 "Noteikumi par citvalodu personvārdu rakstību un lietošanu latviešu valodā" (Latvijas Vēstnesis, 2002, 38.nr.).