Prasības virszemes ūdeņu, pazemes ūdeņu un aizsargājamo teritoriju monitoringam un monitoringa programmu izstrādei

Noteikumi nosaka prasības virszemes ūdeņu, pazemes ūdeņu un aizsargājamo teritoriju monitoringam un monitoringa programmu izstrādei, kā arī darbības, kas jāveic, ja ūdensobjektā nav sasniegti izvirzītie vides kvalitātes mērķi.

Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (turpmāk – centrs) katram upju baseinu apgabalam izstrādā ūdeņu stāvokļa monitoringa programmu, kas ir Vides monitoringa programmas sastāvdaļa. Monitoringa programmas izstrādē centrs iesaista ekspertus un speciālistus ūdeņu kvalitātes novērtēšanas jomā. Programma ietver virszemes ūdeņu un pazemes ūdeņu monitoringu, tai skaitā īpaši jutīgās teritorijās, atbilstoši normatīvajiem aktiem par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskas darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem, kā arī aizsargājamo teritoriju monitoringu. Programmā nosaka monitoringa staciju izvietojumu, nosakāmos parametrus un paraugu ņemšanas biežumu. Aizsargājamo teritoriju monitoringa programmā iekļauj prasības, kas noteiktas arī citos vides aizsardzības normatīvajos aktos.

(MK 27.07.2010. noteikumu Nr.694 redakcijā)

Virszemes ūdeņu, pazemes ūdeņu un aizsargājamo teritoriju monitoringa programmu īstenošanu organizē centrs atbilstoši kompetencei. Centrs atrodas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pakļautībā attiecībā uz šajos noteikumos minēto prasību izpildi. Peldvietu ūdeņu monitoringa programmas īstenošanu organizē un veic Veselības inspekcija. Jūras ūdeņu un lauksaimniecības noteču monitoringa programmas īstenošanu organizē un veic Latvijas Hidroekoloģijas institūts sadarbībā ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti atbilstoši kompetencei.

(MK 27.07.2010. noteikumu Nr.694 redakcijā, kas grozīta ar MK 18.12.2012. noteikumiem Nr.945)

Centram ir tiesības saņemt no citām valsts un pašvaldību institūcijām informāciju un datus par attiecīgo institūciju veikto monitoringu.

(Grozīts ar MK 27.01.2009. noteikumiem Nr.73; MK 27.07.2010. noteikumiem Nr.694)

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs apstiprina ūdens stāvokļa monitoringa programmu. Centrs triju mēnešu laikā pēc attiecīgās programmas apstiprināšanas nosūta Eiropas Komisijai ziņojumu par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra apstiprināto ūdens stāvokļa monitoringa programmu.

(MK 18.12.2012. noteikumu Nr.945 redakcijā)

1 Ūdeņu stāvokļa ķīmisko monitoringu veic atbilstoši šo noteikumu 2.pielikumā minētajām prasībām.

(MK 27.07.2010. noteikumu Nr.694 redakcijā; punkts stājas spēkā 20.08.2011., sk. 42.punktu)

Izstrādājot virszemes ūdeņu monitoringa programmu, centrs ievēro šādas prasības

6.1. monitoringa staciju skaitu un izvietojumu izvēlas tādu, lai iegūtie dati nodrošinātu visaptverošu pārskatu par virszemes ūdensobjektu ekoloģisko un ķīmisko kvalitāti un par mākslīgu vai stipri pārveidotu ūdensobjektu ekoloģisko potenciālu un ķīmisko kvalitāti un iegūtie dati ļautu noteikt virszemes ūdeņu kvalitātes klasi;

6.2. programmā ietver nosakāmos parametrus, kas raksturo normatīvajos aktos par virszemes ūdensobjektu tipiem, raksturojumu, klasifikāciju un antropogēnās slodzes noteikšanas kārtību noteiktos ekoloģiskās un ķīmiskās kvalitātes kritērijus. Bioloģisko kvalitātes kritēriju monitoringam nepieciešamo taksonomisko līmeni nosaka tādu, lai nodrošinātu ūdens kvalitātes klasifikācijas ticamību un precizitāti;

6.3. paraugu ņemšanas biežumu nosaka tādu, lai

6.3.1. nodrošinātu iegūto rezultātu ticamību un precizitāti;

6.3.2. atspoguļotu dabas apstākļu un antropogēnās darbības izraisīto kvalitātes kritēriju vērtību mainību un sezonas svārstības.

(Grozīts ar MK 27.01.2009. noteikumiem Nr.73; MK 27.07.2010. noteikumiem Nr.694)

Virszemes ūdeņu monitoringa mērķis ir nodrošināt informāciju par virszemes ūdensobjektu ekoloģisko un ķīmisko kvalitāti un mākslīgu vai stipri pārveidotu ūdensobjektu ekoloģisko potenciālu un ķīmisko kvalitāti. Atbilstoši izvirzītajiem uzdevumiem virszemes ūdeņu monitoringu iedala

7.1. uzraudzības monitoringā;

7.2. operatīvajā monitoringā;

7.3. pētniecības monitoringā.

Virszemes ūdeņu uzraudzības monitoringa uzdevums ir iegūt informāciju

8.1. lai novērtētu ūdensobjektu pašreizējo stāvokli vai ekoloģisko potenciālu un noteiktu antropogēnās slodzes ietekmi;

8.2. lai optimizētu monitoringa programmu;

8.3. lai noteiktu virszemes ūdensobjektu tipam atbilstošu etalonstāvokli;

8.4. par dabiskajiem apstākļiem un antropogēno darbību, kas izraisa virszemes ūdens kvalitātes izmaiņas ilgākā laikposmā.

Virszemes ūdeņu uzraudzības monitoringu veic

9.1. tādā skaitā virszemes ūdensobjektu, lai iegūtie dati raksturotu virszemes ūdeņu stāvokli katrā upju baseina apgabalā ietilpstošajā ūdens­objekta sateces baseinā vai apakšbaseinā, kā arī sniegtu informāciju par piesārņojuma pārrobežu pārneses apjomu un jūras vidē nonākošā piesārņojuma daudzumu;

9.2. lielos virszemes ūdensobjektos, kas ir nozīmīgi visam upju sateces baseina apgabalam, piemēram, lielajās upēs, kuru sateces baseins pārsniedz 2500 km2, un lielos ezeros vai ūdenskrātuvēs;

9.3. vietās, kur nozīmīgi virszemes ūdensobjekti šķērso valsts robežu;

9.4. Daugavas, Lielupes, Ventas un Gaujas monitoringa stacijās, lai nodrošinātu informācijas apmaiņu par virszemes saldūdens kvalitāti Eiropas Savienībā.

(Grozīts ar MK 27.01.2009. noteikumiem Nr.73; MK 27.07.2010. noteikumiem Nr.694)

Virszemes ūdeņu uzraudzības monitoringa stacijā uzraudzības monitoringu veic viena gada laikā un ne retāk kā reizi sešos gados. Paraugu ņemšanas un novērojumu biežums noteikts šo noteikumu 1.pielikumā. Pamatojoties uz ekspertu vērtējumu, centrs fizikāli ķīmiskajiem kritērijiem nosaka citādu paraugu ņemšanas biežumu, ja tiek ievērota minēto kritēriju vērtību mainība dabisko un antropogēno apstākļu un sezonas svārstību ietekmē.

(Grozīts ar MK 27.01.2009. noteikumiem Nr.73; MK 27.07.2010. noteikumiem Nr.694)

Ja uzraudzības monitoringa dati liecina, ka attiecīgajā ūdensobjektā ir sasniegts labs virszemes ūdeņu stāvoklis un pēc tam antropogēnā ietekme uz konkrēto virszemes ūdensobjektu nav mainījusies, uzraudzības monitoringu var veikt viena gada laikā triju secīgu upju baseinu apgabala apsaimniekošanas plānu (turpmāk – apsaimniekošanas plāns) īstenošanas periodā.

(Grozīts ar MK 18.12.2012. noteikumiem Nr.945)

Virszemes ūdeņu operatīvā monitoringa uzdevums ir iegūt informāciju

12.1. par to virszemes ūdensobjektu stāvokli un mākslīgu vai stipri pārveidoto ūdensobjektu ekoloģisko potenciālu, kuros, veicot uzraudzības monitoringu vai nosakot antropogēnās slodzes, konstatēts risks nesasniegt izvirzītos vides kvalitātes mērķus (turpmāk — riska virszemes ūdensobjekti);

12.2. par riska virszemes ūdensobjektu kvalitātes izmaiņām pēc pasākumu programmas īstenošanas.

Virszemes ūdeņu operatīvo monitoringu veic visos riska virszemes ūdensobjektos, kā arī visos virszemes ūdensobjektos un mākslīgos vai stipri pārveidotos ūdensobjektos, kuros novada prioritārās vielas, tai skaitā ūdens videi īpaši bīstamās vielas (turpmāk – prioritārās vielas), un bīstamās vielas.

(Grozīts ar MK 27.07.2010. noteikumiem Nr.694)

Nosakot virszemes ūdeņu monitoringa programmā nepieciešamo operatīvā monitoringa staciju skaitu un izvietojumu, ņem vērā konkrētos apstākļus, kā arī šādas prasības

14.1. ūdensobjektā, kuru ietekmē viens vai vairāki punktveida piesārņojuma avoti, ierīko tādu skaitu monitoringa staciju, lai varētu novērtēt piesārņojuma avotu radīto kopējo slodzi un tās ietekmi;

14.2. ūdensobjektā, kuru ietekmē difūzais piesārņojums, ierīko tādu skaitu monitoringa staciju, lai varētu novērtēt piesārņojuma radīto kopējo slodzi un tās ietekmi. Ūdensobjektus izvēlas tā, lai varētu raksturot šādas slodzes rašanās iespējamo risku, kā arī novērtēt iespējamību, ka minētie ūdensobjekti nesasniegs labu virszemes ūdeņu stāvokli. Ja difūzā piesārņojuma radītā slodze ietekmē vairākus blakus esošus virszemes ūdensobjektus, monitoringa stacijas var izvietot tikai daļā no tiem, ja iegūtie dati par slodzi un tās ietekmi ir pietiekami;

14.3. ja virszemes ūdensobjekta hidromorfoloģiskos apstākļus būtiski mainījusi antropogēnā darbība, šajā ūdensobjektā ierīko tādu skaitu monitoringa staciju, lai varētu novērtēt antropogēnās darbības ietekmi un sekas. Ūdensobjektus izvēlas tā, lai tie raksturotu kopējo hidromorfoloģiskās slodzes ietekmi, kam pakļauti visi attiecīgie ūdens­objekti;

14.4. ja virszemes ūdensobjektā novada prioritārās vielas un bīstamās vielas, monitoringa staciju skaitu nosaka saskaņā ar normatīvajiem aktiem par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī un par virszemes ūdeņu kvalitāti.

(Grozīts ar MK 27.01.2009. noteikumiem Nr.73; MK 27.07.2010. noteikumiem Nr.694)

Virszemes ūdeņu operatīvā monitoringa programmā izvēlas tos bioloģiskos, hidromorfoloģiskos un fizikāli ķīmiskos kvalitātes parametrus, kurus visvairāk ietekmē konkrētā slodze, kā arī testē prioritārās vielas un citas piesārņojošās vielas, kuras attiecīgajā ūdensobjektā novada nozīmīgos daudzumos. Paraugu ņemšanas un novērojumu biežums noteikts šo noteikumu 1.pielikumā. Pamatojoties uz ekspertu vērtējumu, centrs nosaka citādu paraugu ņemšanas biežumu, ja tiek ievērota kvalitātes kritēriju vērtību mainība dabisko un antropogēno apstākļu un sezonas svārstību ietekmē.

(Grozīts ar MK 27.01.2009. noteikumiem Nr.73; MK 27.07.2010. noteikumiem Nr.694; MK 10.02.2015. noteikumiem Nr.65)

Ja virszemes ūdeņu operatīvā monitoringa dati un antropogēnās slodzes izvērtējums liecina, ka antropogēno darbību ietekme uz šo noteikumu 14.punktā minētajiem ūdensobjektiem ir nenozīmīga vai ir novērsta pēc attiecīgās pasākumu programmas īstenošanas, centrs samazina operatīvā monitoringa biežumu un monitoringa programmā ietveramo kvalitātes kritēriju skaitu.

(Grozīts ar MK 27.01.2009. noteikumiem Nr.73; MK 27.07.2010. noteikumiem Nr.694)

Virszemes ūdeņu pētniecības monitoringa uzdevums ir noskaidrot

17.1. vides kvalitātes normatīvu pārsniegšanas cēloņus;

17.2. cēloņus, kas neļauj sasniegt vides kvalitātes mērķus, ja tas konstatēts uzraudzības monitoringa gaitā;

17.3. avāriju radītā piesārņojuma ietekmi uz virszemes ūdeņiem un iegūt attiecīgus datus, lai varētu izstrādāt ieteikumus avārijas seku novēršanas pasākumiem.

Virszemes ūdeņu pētniecības monitoringa staciju izvietojumu, nosakāmos parametrus un monitoringa biežumu virszemes ūdeņu monitoringa programmā nosaka, ņemot vērā konkrētos apstākļus.

1 Prioritāro vielu un bīstamo vielu monitoringu virszemes ūdeņos var aizstāt ar šo vielu alternatīvo monitoringu tajās ūdens vides matricās vai biotas taksonos, kuri normatīvajā aktā par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti nav noteikti vides kvalitātes normatīvu piemērošanai, ja ir izpildītas šādas prasības

18.1 1. ūdeņu ķīmiskās kvalitātes novērtēšanai normatīvajos aktos par ūdeņu aizsardzību ir noteikti attiecīgie prioritāro vielu un bīstamo vielu vides kvalitātes normatīvi alternatīvajā matricā vai biotas taksonā;

18.1 2. šo noteikumu 18.1 1. apakšpunktā minētie vides kvalitātes normatīvi nodrošina ūdens ekosistēmām līdzvērtīgu aizsardzības līmeni kā normatīvajos aktos par ūdeņu aizsardzību noteiktie attiecīgie vides kvalitātes normatīvi virszemes ūdeņu ķīmiskās kvalitātes novērtēšanai;

18.1 3. konkrētas vielas testēšanas metode izraudzītajā alternatīvajā matricā vai biotas taksonā atbilst šo noteikumu 2. pielikumā minētajām prasībām attiecībā uz ūdeņu stāvokļa ķīmiskajā monitoringā izmantoto testēšanas metožu veiktspējas raksturlielumiem. Ja nevienai matricai vai taksonam nav pieejama testēšanas metode, kuras veiktspējas raksturlielumi atbilst šo noteikumu 2. pielikumā minētajām prasībām, monitoringu veic, izmantojot labākās pieejamās analītiskās metodes, kas nerada pārmērīgas izmaksas. Vienlaikus attiecīgās vielas testēšanas metodei alternatīvajā matricā vai taksonā jānodrošina vismaz tikpat labi veiktspējas raksturlielumi kā metodei, kas ir pieejama tās matricas testēšanai, kas normatīvajā aktā par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti noteikta vides kvalitātes normatīvu piemērošanai.

(MK 10.02.2015. noteikumu Nr.65 redakcijā)

2 Veicot to prioritāro un bīstamo vielu monitoringu, kurām ūdensobjektu ķīmiskās kvalitātes novērtēšanai izmanto normatīvajos aktos par ūdeņu aizsardzību noteiktos biotas vai sedimentu vides kvalitātes normatīvus, paraugus attiecīgajā matricā ņem vismaz reizi gadā.

(MK 10.02.2015. noteikumu Nr.65 redakcijā)

3 Aizstājot prioritāro un bīstamo vielu monitoringu virszemes ūdeņos ar šo noteikumu 18.1 punktā minēto alternatīvo monitoringu, centrs Eiropas Komisijai sniedz attiecīgu informāciju, kas noteikta normatīvajā aktā par upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plāniem un pasākumu programmām.

(MK 10.02.2015. noteikumu Nr.65 redakcijā)

4 Īpašām prioritārām vielām, kas minētas šo noteikumu 3. pielikuma 5., 21., 28., 30., 35., 37., 43. un 44. punktā, ņemot vērā šo vielu noturību un plašo izplatību virszemes ūdeņu vidē, monitoringu ūdensobjektu ķīmiskās kvalitātes novērtēšanai var veikt retāk nekā noteikts šo noteikumu 18.2 punktā – reizi trijos gados, samazinot monitoringa staciju skaitu vai paraugu ņemšanas biežumu, ja

18.4 1. iepriekš iegūtie monitoringa rezultāti liecina, ka minēto vielu klātbūtne ūdeņu vidē ir samazinājusies un sasniegtas statistiski ticamas un stabilas šo vielu bāzes koncentrācijas;

18.4 2. šāds monitorings nodrošina reprezentatīvus datus turpmākai minēto vielu koncentrāciju izmaiņu analīzei.

(MK 10.02.2015. noteikumu Nr.65 redakcijā)

5 Pamatojoties uz ūdeņu stāvokļa monitoringā iegūto informāciju, šo noteikumu 3. punktā minētās institūcijas atbilstoši kompetencei novērtē to prioritāro vielu un bīstamo vielu koncentrācijas izmaiņas sedimentos vai biotā, kuras savu fizikāli ķīmisko īpašību dēļ uzkrājas sedimentos vai biotā. Ilgtermiņa koncentrācijas izmaiņu tendences analizē vismaz šo noteikumu 3. pielikuma 2., 5., 6., 7., 12., 15., 16., 17., 18., 20., 21., 26., 28., 30., 34., 35., 36., 37., 43. un 44. punktā minētajām vielām.

(MK 10.02.2015. noteikumu Nr.65 redakcijā)

6 Lai nodrošinātu datus ticamai ilgtermiņa koncentrācijas izmaiņu tendenču analīzei, paraugus sedimentu vai biotas uzraudzībai šo noteikumu 18.5 punktā minēto prasību izpildei ņem reizi trijos gados.

(MK 10.02.2015. noteikumu Nr.65 redakcijā)

7 Centrs, izstrādājot šo noteikumu 2. punktā minēto ūdeņu stāvokļa monitoringa programmu, pamatojoties uz ekspertu vērtējumu par prioritāro vielu un bīstamo vielu koncentrācijas mainību dabisko un antropogēno apstākļu un sezonas svārstību ietekmē, var noteikt citādu paraugu ņemšanas biežumu nekā noteikts šo noteikumu 18.2, 18.4 un 18.6 punktā.

(MK 10.02.2015. noteikumu Nr.65 redakcijā)

Aizsargājamo teritoriju monitoringā iekļauj dzeramā ūdens ieguvei izmantojamos virszemes ūdensobjektus, no kuriem diennaktī vidēji iegūst vairāk nekā 100 m3 dzeramā ūdens. Aizsargājamo teritoriju ūdensobjekta monitoringā izvēlas šādus nosakāmos parametrus

19.1. attiecīgajā ūdensobjektā novadītās prioritārās vielas un bīstamās vielas;

19.2. vielas, kuras dzeramajā ūdenī kontrolē saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumiem Nr.235 “Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība” un kuras attiecīgajā ūdensobjektā novada tādā daudzumā, kas var ietekmēt ūdensobjekta stāvokli.

(Grozīts ar MK 27.07.2010. noteikumiem Nr.694)

Ja virszemes ūdensobjektā diennaktī vidēji iegūst vairāk nekā 100 m3 dzeramā ūdens, monitoringa programmā nosaka šādu paraugu ņemšanas biežumu

20.1. četras reizes gadā, ja dzeramo ūdeni piegādā mazāk nekā 10000 iedzīvotājiem;

20.2. astoņas reizes gadā, ja dzeramo ūdeni piegādā no 10000 līdz 30000 iedzīvotāju;

20.3. divpadsmit reižu gadā, ja dzeramo ūdeni piegādā vairāk nekā 30000 iedzīvotājiem.

Ja upju baseinu apgabalā atrodas aizsargājamās teritorijas, kurās to aizsardzības režīma dēļ ir izvirzīti īpaši vides kvalitātes mērķi, monitoringa staciju izvietojumu, nosakāmos parametrus un monitoringa biežumu virszemes ūdeņu monitoringa programmā nosaka, ņemot vērā konkrētos apstākļus.

Izstrādājot pazemes ūdeņu monitoringa programmu, centrs ievēro šādas prasības

22.1. monitoringa staciju skaitu un izvietojumu izvēlas tādu, lai

22.1.1. iegūtu ticamus un pietiekamus monitoringa datus, kas nodrošina saskaņotu un visaptverošu pazemes ūdeņu ķīmiskās kvalitātes rādītāju pārskatu un pārskatu par ūdens horizontiem un kompleksiem katrā pazemes ūdensobjektā, kā arī raksturotu attiecīgos datus plānā un griezumā;

22.1.2. iegūtie dati ļautu noteikt pazemes ūdeņu kvalitātes klasi;

22.1.3. konstatētu katru pazemes ūdeņu kvantitatīvā stāvokļa izmaiņu tendenci, identificētu visas ievērojamas un stabilas piesārņojošo vielu, vielu grupu vai piesārņojuma rādītāju koncentrācijas augšupejošas tendences, kā arī noteiktu sākumpunktu, kurā jāuzsāk pasākumi attiecīgās augšupejošās tendences novēršanai vai samazināšanai (turpmāk – sākumpunkts). Piesārņojošo vielu, vielu grupu vai piesārņojuma rādītāju koncentrācijas augšupejoša tendence ir statistiski un videi nozīmīgs piesārņojošo vielu, vielu grupu vai piesārņojuma rādītāju koncentrācijas pieaugums pazemes ūdensobjektā vai objektu grupā antropogēnās darbības ietekmē, ko ir nepieciešams novērst vai samazināt atbilstoši šo noteikumu 40.punktā minētajiem nosacījumiem;

22.1.4. ietvertu pietiekamu monitoringa staciju skaitu, lai raksturotu konkrēto situāciju un ļautu noteikt ūdens resursus katrā pazemes ūdensobjektā, ņemot vērā īstermiņā un ilgtermiņā notiekošās ūdens resursu atjaunošanās izmaiņas;

22.2. pazemes ūdensobjektos, kuri šķērso Latvijas robežu, nodrošina tādu monitoringa staciju blīvumu un paraugu ņemšanas biežumu, kas ļauj novērtēt pārrobežu pazemes ūdeņu plūsmas virzienu, ātrumu un ķīmiskās kvalitātes izmaiņas, kā arī konstatēt izmaiņu cēloni;

22.3. pazemes ūdensobjektos, kuros konstatēts risks nesasniegt izvirzītos vides kvalitātes mērķus (turpmāk – riska pazemes ūdensobjekti), nodrošina tādu monitoringa staciju blīvumu, vietas izvēli un paraugu ņemšanas biežumu, lai varētu novērtēt ūdens ieguves un mākslīgas pazemes ūdeņu krājumu papildināšanas ietekmi uz pazemes ūdeņu līmeni un, identificējot piesārņojošo vielu, vielu grupu vai piesārņojuma rādītāju koncentrācijas augšupejošo tendenci, ar to būtu pietiekami, lai

22.3.1. pamatojoties uz iegūto informāciju, precīzi un ticami atšķirtu piesārņojošo vielu, vielu grupu vai piesārņojuma rādītāju koncentrācijas augšupejošo tendenci no dabiskās izcelsmes svārstībām;

22.3.2. laikus noteiktu piesārņojošo vielu, vielu grupu vai piesārņojuma rādītāju koncentrācijas augšupejošo tendenci un veiktu pasākumus, lai novērstu vai mazinātu pazemes ūdeņu kvalitātes būtisku pasliktināšanos;

22.3.3. izvērtētu riska pazemes ūdensobjekta īslaicīgos fizikālos un ķīmiskos raksturlielumus, tai skaitā pazemes ūdens plūsmas īpatnību, atjaunošanās ātrumu un piesārņojošo vielu izsūkšanās laiku caur augsni vai augsnes apakškārtu;

22.4. izmanto tādas monitoringa un analīžu metodes, kas atbilst starptautiskajiem kvalitātes kontroles principiem, tai skaitā Eiropas Standartizācijas komitejas vai valstu un organizāciju starptautiski atzītas standartmetodes, lai nodrošinātu iegūto datu līdzvērtīgu zinātnisko kvalitāti un salīdzināmību;

22.5. veicot datu laikrindu tendenču analīzi monitoringa vietām, novērtējumam izmanto statistikas metodi, tai skaitā regresijas analīzi;

22.6. lai izvairītos no kļūdām piesārņojošo vielu, vielu grupu vai piesārņojuma rādītāju koncentrācijas augšupejošo tendenču noteikšanā riska pazemes ūdensobjektos, visiem tiem pazemes ūdeņu kvalitātes rādītāju mērījumu rezultātiem, kas ir mazāki par kvantitatīvās noteikšanas robežu, piešķir vērtību, kas ir vienāda ar pusi no laikrindās novērtētās augstākās kvantitatīvās noteikšanas robežas, izņemot kopējos pesticīdus.

(Grozīts ar MK 27.01.2009. noteikumiem Nr.73; MK 27.07.2010. noteikumiem Nr.694; MK 18.12.2012. noteikumiem Nr.945)

Pazemes ūdeņu monitorings nodrošina informāciju par pazemes ūdensobjektu kvantitatīvo stāvokli un ķīmisko kvalitāti.

Pazemes ūdeņu kvantitatīvā stāvokļa monitoringa uzdevums ir iegūt informāciju, lai novērtētu

24.1. antropogēnās slodzes ietekmi;

24.2. ilgākā laikposmā novērojamās pazemes ūdensobjekta kvantitatīvā stāvokļa izmaiņas, ko rada dabisko apstākļu izmaiņas vai antropogēnā darbība.

Pazemes ūdeņu kvantitatīvā stāvokļa monitoringu veic

25.1. riska pazemes ūdensobjektos;

25.2. pazemes ūdensobjektos, kuros notiek mākslīga pazemes ūdeņu krājumu papildināšana;

25.3. pazemes ūdensobjektos, kas atrodas pazemes ūdeņu reģionālo depresiju apgabalos;

25.4. to pazemes ūdensobjektu daļās, kuros notiek koncentrēta pazemes ūdeņu ieguve, ja pazemes ūdeņu krājumi pazemes ūdens atradnē ir lielāki par 100 m3 diennaktī;

25.5. teritorijās, kurās notiek intensīva ūdensapgādei nozīmīgu pazemes ūdeņu kompleksu vai horizontu papildināšanās;

25.6. pazemes ūdensobjektos, kuri šķērso Latvijas valsts robežu.

Pazemes ūdeņu monitoringa programmā pazemes ūdeņu kvantitatīvā stāvokļa monitoringam nosaka tādu monitoringa staciju skaitu un izvietojumu, kā arī pazemes ūdeņu līmeņu novērojumu biežumu, kas ļauj novērtēt pazemes ūdens resursu papildināšanās apstākļus un apjomus, kā arī ūdens ieguves un cita veida antropogēnās darbības ietekmi uz pazemes ūdens resursiem, ņemot vērā pazemes ūdeņu resursu atjaunošanās izmaiņas īstermiņā un ilgtermiņā.

(Grozīts ar MK 27.01.2009. noteikumiem Nr.73)

Pazemes ūdens atradnēs, kurās pazemes ūdeņu krājumi ir lielāki par 100 m3 diennaktī, pazemes ūdeņu kvantitatīvā stāvokļa monitoringu nodrošina ūdens resursu lietotājs atbilstoši pazemes ūdens atradnes pasē noteiktajām prasībām. Monitoringa rezultātus reizi gadā iesniedz centrā.

(Grozīts ar MK 27.01.2009. noteikumiem Nr.73; MK 27.07.2010. noteikumiem Nr.694)

Atbilstoši izvirzītajiem uzdevumiem pazemes ūdeņu ķīmiskās kvalitātes monitoringu iedala

28.1. uzraudzības monitoringā;

28.2. operatīvajā monitoringā;

28.3. pētniecības monitoringā.

Pazemes ūdeņu ķīmiskās kvalitātes uzraudzības monitoringa uzdevums ir iegūt informāciju, lai novērtētu

29.1. antropogēnās slodzes ietekmi, kā arī apstiprinātu tās vērtējuma pareizību un iegūtu papildu informāciju par antropogēnajām slodzēm;

29.2. pazemes ūdeņu ķīmiskās kvalitātes izmaiņas ilgākā laikposmā, kuras radušās dabisko apstākļu vai antropogēnās darbības ietekmē;

29.3. monitoringa programmas optimizēšanas nepieciešamību.

(Grozīts ar MK 27.01.2009. noteikumiem Nr.73)

Pazemes ūdeņu ķīmiskās kvalitātes uzraudzības monitoringu veic

30.1. riska pazemes ūdensobjektos;

30.2. dzeramā ūdens apgādei nozīmīgos pazemes ūdensobjektos, kuros notiek koncentrēta pazemes ūdeņu ieguve, ja pazemes ūdens krājumi pazemes ūdens atradnē ir lielāki par 100 m3 diennaktī;

30.3. pazemes ūdensobjektos, kuri šķērso Latvijas valsts robežu.

Pazemes ūdeņu monitoringa programmā ķīmiskās kvalitātes uzraudzības monitoringā nosakāmos parametrus izvēlas atbilstoši piesārņojuma veidam un piesārņojošām vielām, kas ietekmē ūdensobjektu. Ķīmiskās kvalitātes uzraudzības monitoringā testē vismaz

31.1. skābekļa saturu;

31.2. ūdeņraža jonu koncentrācijas negatīvo logaritmu (pH);

31.3. elektrovadītspēju;

31.4. nitrātjonus;

31.5. amonija jonus;

31.6. hlorīdjonus, sulfātjonus, hidrogēnkarbonātjonus, kā arī nātrija, kālija, kalcija un magnija jonus;

31.7. organiskās vielas.

(Grozīts ar MK 27.01.2009. noteikumiem Nr.73)

Papildus šo noteikumu 31.punktā minētajiem parametriem

32.1. riska pazemes ūdensobjektos veic to nosakāmo parametru monitoringu, kuri raksturo risku radījušās problēmas cēloni un tā ietekmi;

32.2. pazemes ūdensobjektos, kuri šķērso Latvijas valsts robežu, veic to nosakāmo parametru monitoringu, kuri ļauj spriest par ūdeņu piemērotību pašreizējiem un potenciāli iespējamiem ūdens izmantošanas veidiem, kā arī ļauj noteikt pārrobežu ietekmes risku un novērtēt pārrobežu ietekmi.

Pazemes ūdeņu ķīmiskās kvalitātes operatīvā monitoringa uzdevums ir iegūt informāciju, lai

33.1. noteiktu ķīmisko kvalitāti visiem riska pazemes ūdensobjektiem;

33.2. noteiktu ilgstošas antropogēnās ietekmes izraisītu piesārņojošo vielu koncentrācijas palielināšanās tendenci;

33.3. kontrolētu pazemes ūdeņu kvalitātes izmaiņas to pazemes ūdensobjektu daļās, kurās notiek koncentrēta pazemes ūdeņu ieguve, ja pazemes ūdeņu krājumi pazemes ūdens atradnē ir lielāki par 100 m3 diennaktī, un atradnēs, kurās pazemes ūdeņu krājumu papildina mākslīgi, kā arī apgabalos, kuros notiek intensīva pazemes ūdeņu papildināšanās;

33.4. pamatotu atsevišķu ūdensobjektu pasākumu programmas vai nepieciešamos sanācijas pasākumus.

Pazemes ūdeņu ķīmiskās kvalitātes operatīvo monitoringu veic ne retāk kā reizi gadā. Pazemes ūdeņu ķīmiskās kvalitātes operatīvā monitoringa staciju skaitu un izvietojumu, nosakāmos parametrus un paraugu ņemšanas biežumu centrs nosaka pazemes ūdeņu monitoringa pro­grammā, ņemot vērā konkrētos apstākļus un uzraudzības monitoringa rezultātus, kā arī nosacījumu, lai konkrētajā monitoringa stacijā iegūtie dati būtu reprezentatīvi attiecībā uz konkrētā pazemes ūdensobjekta kvalitāti. Operatīvo monitoringu obligāti veic visos riska ūdensobjektos.

(MK 27.01.2009. noteikumu Nr.73 redakcijā, kas grozīta ar MK 27.07.2010. noteikumiem Nr.694)

Pazemes ūdens atradnēs, kurās pazemes ūdeņu krājumi ir lielāki par 100 m3 diennaktī, kā arī, ja pazemes ūdens resursi tiek papildināti mākslīgi, pazemes ūdensobjektu ķīmiskās kvalitātes operatīvo monitoringu nodrošina ūdens resursu lietotājs atbilstoši pazemes ūdens atradnes pasē noteiktajām prasībām. Monitoringa rezultātus ūdens resursu lietotājs reizi gadā iesniedz centrā.

(Grozīts ar MK 27.01.2009. noteikumiem Nr.73; MK 27.07.2010. noteikumiem Nr.694)

Pazemes ūdeņu ķīmiskās kvalitātes pētniecības monitoringa uzdevums ir noskaidrot

36.1. vides kvalitātes normatīvu pārsniegšanas cēloņus;

36.2. cēloņus, kas neļauj sasniegt vides kvalitātes mērķus, ja tas konstatēts uzraudzības monitoringa gaitā;

36.3. avāriju radītā piesārņojuma ietekmi uz virszemes ūdeņiem un iegūt attiecīgus datus, lai varētu izstrādāt ieteikumus avārijas seku novēršanas pasākumiem.

Pazemes ūdeņu pētniecības monitoringa staciju izvietojumu, nosakāmos parametrus un monitoringa biežumu nosaka pazemes ūdeņu monitoringa programmā, ņemot vērā konkrētos apstākļus.

Ja virszemes vai pazemes monitoringa rezultāti vai citi dati liecina, ka konkrētajam ūdensobjektam izvirzītie vides kvalitātes mērķi nav sasniegti vai netiks sasniegti plānotajos termiņos, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

38.1. uzdod centram

38.1.1. pētīt un izvērtēt neatbilstības cēloņus;

38.1.2. ja nepieciešams, veikt piesārņojošo vielu koncentrācijas tendenču papildu novērtējumu pazemes ūdeņos, kuru kvalitāti var apdraudēt punktveida vai difūzais piesārņojums, lai pārbaudītu, vai piesārņojuma areāls nepaplašinās, nepasliktina pazemes ūdensobjekta ķīmisko kvalitāti un nerada risku cilvēku veselībai un videi;

38.1.3. pārskatīt un precizēt monitoringa un pasākumu programmas;

38.2. uzdod reģionālajām vides pārvaldēm pārskatīt A vai B kategorijas piesārņojošās darbības atļauju vai ūdens resursu lietošanas atļauju nosacījumus, samazināt noteiktos emisijas limitus vai mainīt ūdens resursu lietošanas nosacījumus. Pārskatot atļaujas nosacījumus antropogēnās slodzes izraisīto piesārņojošu vielu tiešai vai netiešai emisijai pazemes ūdeņos, reģionālā vides pārvalde izvērtē, vai minēto emisiju novēršana vai ierobežošana ir tehniski iespējama bez tādu pasākumu veikšanas, kuri paaugstinātu apdraudējumu cilvēku veselībai vai videi, kā arī izvērtē, vai pasākumi piesārņoto pazemes ūdeņu vietu sanācijai un kontrolei nav nesamērīgi dārgi. Ja reģionālā vides pārvalde pēc izvērtēšanas atbilstoši normatīvajiem aktiem par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī iekļauj attiecīgās atļaujas nosacījumos tiešu emisiju pazemes ūdeņos, pārvalde uzskaita šādas atļaujas;

38.3. (svītrots ar MK 27.01.2009. noteikumiem Nr.73);

38.4. veic citus pasākumus, lai novērstu turpmāku virszemes vai pazemes ūdeņu stāvokļa pasliktināšanos, prioritāro un bīstamo vielu koncentrācijas būtisku palielināšanos sedimentos un biotā un veicinātu virszemes vai pazemes ūdeņu stāvokļa uzlabošanos.

(Grozīts ar MK 27.01.2009. noteikumiem Nr.73; MK 27.07.2010. noteikumiem Nr.694; MK 18.12.2012. noteikumiem Nr.945)

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija neuzdod veikt šo noteikumu 38.punktā minētos pasākumus, ja vides kvalitātes mērķus nav iespējams sasniegt nepārvaramu apstākļu, piemēram, lielu plūdu vai ilgstoša sausuma, dēļ.

(Grozīts ar MK 18.12.2012. noteikumiem Nr.945)

Lai pakāpeniski samazinātu pazemes ūdeņu piesārņojumu, tai skaitā mainītu piesārņojošo vielu, vielu grupu vai piesārņojuma rādītāju koncentrācijas augšupejošo tendenci, kas rada būtisku kaitējuma risku ūdens ekosistēmu vai sauszemes ekosistēmu kvalitātei, cilvēku veselībai vai ūdens vides izmantošanai pašlaik vai nākotnē, un novērstu ūdens kvalitātes pasliktināšanos riska pazemes ūdensobjektos, kā arī ņemot vērā konkrētajam ūdensobjektam izvirzītos vides kvalitātes mērķus, centrs veic šo noteikumu 38.1.apakšpunktā minētos uzdevumus, pārskata pasākumu programmas, kā arī

40.1. pamatojoties uz monitoringā iegūto informāciju, identificē tos pazemes ūdensobjektus vai ūdensobjektu daļas, kur jāveic pasākumi piesārņojošo vielu, vielu grupu vai piesārņojuma rādītāju koncentrācijas augšupejošās tendences maiņai. Apsaimniekošanas plānā noteiktās atbildīgās institūcijas pasākumus uzsāk, ja piesārņojošās vielas koncentrācija sasniedz 75 procentus no vides kvalitātes normatīva vai robežvērtības, kas noteikta atbilstoši normatīvajiem aktiem par pazemes ūdens resursu apzināšanas kārtību un kvalitātes kritērijiem. Katram riska pazemes ūdensobjektam sākumpunkta vērtības nosaka reizi sešos gados, izstrādājot apsaimniekošanas plānu. Viena apsaimniekošanas plāna aptvertajā laikposmā sākumpunkta vērtības nemaina. Pasākumus pieļaujams uzsākt arī citā laikā, ja

40.1.1. attiecīgos pasākumus ir ekonomiski izdevīgāk veikt, pirms piesārņojošo vielu koncentrācija sasniedz 75 procentus no vides kvalitātes normatīva vai robežvērtības;

40.1.2. piesārņojošās vielas koncentrācijas novērtēšanai izmantotās analīzes metodes noteikšanas robeža neļauj precīzi noteikt 75 procentus no minētās vielas vides kvalitātes normatīva vai robežvērtības, tāpēc jāizvēlas cits sākumpunkts, nekā noteikts šo noteikumu 40.1.apakšpunktā;

40.1.3. piesārņojošo vielu, vielu grupu vai piesārņojuma rādītāju koncentrācijas augšupejošās tendences izmaiņu ātrums liecina, ka vēlāka pasākumu uzsākšana joprojām nodrošinās iespēju ekonomiski visizdevīgākā veidā novērst vai samazināt pazemes ūdeņu kvalitātes būtisku pasliktināšanos un netiks aizkavēta konkrētam ūdensobjektam izvirzīto vides kvalitātes mērķu sasniegšana;

40.1.4. darbībām, uz kurām attiecas normatīvais akts par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem, sākumpunktu nosaka, ņemot vērā minētajā normatīvajā aktā noteikto nitrātu koncentrāciju un atbilstoši Ūdens apsaimniekošanas likumam noteiktos vides kvalitātes mērķus;

40.2. nosakot piesārņojošo vielu, vielu grupu vai piesārņojuma rādītāju koncentrācijas augšupejošās tendences piesārņojošām vielām, kas ir gan sastopamas dabā, gan rodas antropogēnas darbības rezultātā, atbilstoši Ūdens apsaimniekošanas likumam izstrādātajos apsaimniekošanas plānos 2010.–2015.gadam izmanto informāciju par šādu vielu bāzes līmeni, kas ir minēto vielu koncentrācijas vidējā vērtība, ja tā iegūta, īstenojot atbilstoši minētajam likumam izstrādāto ūdens stāvokļa monitoringa programmu, kā arī pirms minētās monitoringa programmas uzsākšanas apkopotos datus. Piesārņojošo vielu, vielu grupu vai piesārņojuma rādītāju koncentrācijas augšupejošās tendences maiņu centrs pierāda ar statistiski pamatotiem datiem, kas iegūti monitoringā, kura gaita atbilst šo noteikumu 22.3., 22.4., 22.5. un 22.6.apakšpunktā minētajiem nosacījumiem.

(MK 18.12.2012. noteikumu Nr.945 redakcijā)

Šo noteikumu 38.1.2.apakšpunktā minētā novērtējuma rezultātu kopsavilkumu iekļauj apsaimniekošanas plānā reizi sešos gados.

(MK 18.12.2012. noteikumu Nr.945 redakcijā)

Šo noteikumu 5.1 punkts un 2.pielikums stājas spēkā 2011.gada 20.augustā.

Centrs atbilstoši šo noteikumu 2. punktam līdz 2018. gada 22. decembrim izstrādā un iesniedz Eiropas Komisijai papildu monitoringa programmu un pasākumu pagaidu programmu attiecībā uz vielām, kas minētas šo noteikumu 3. pielikuma 34., 35., 36., 37., 38., 39., 40., 41., 42., 43., 44. un 45. punktā. Minētajām vielām pasākumu galīgo programmu atbilstoši normatīvajiem aktiem par upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plāniem un pasākumu programmām izstrādā līdz 2021. gada 22. decembrim un uzsāk tās īstenošanu pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā 2024. gada 22. decembrī.

(MK 10.02.2015. noteikumu Nr.65 redakcijā)