Kārtība, kādā Latvijas Republikā ieceļo un uzturas nepilngadīgi ārzemnieki bez vecāku vai aizbildņu pavadības

Noteikumi nosaka kārtību, kādā Latvijas Republikā ieceļo un uzturas nepilngadīgi ārzemnieki bez vecāku vai aizbildņu pavadības (turpmāk — nepilngadīgs ārzemnieks).

Ārzemnieks atzīstams par nepilngadīgu atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem.

Nepilngadīgu ārzemnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā dokumentē un kontrolē Valsts robežsardze, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (turpmāk — pārvalde) un Valsts policija sadarbībā ar Ārlietu ministriju, bāriņtiesām (pagasttiesām) un pašvaldībām.

Izdevumus par nepilngadīga ārzemnieka izmitināšanu Valsts robežsardzes dienesta telpās vai Valsts policijas Nepilngadīgo profilakses centrā (turpmāk — profilakses centrs), kā arī izdevumus par viņa uzturēšanos bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē (turpmāk — audzināšanas iestāde) sedz saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības jomu.

Lai ieceļotu Latvijas Republikā, nepilngadīgam ārzemniekam ir nepieciešami Imigrācijas likuma 4.pantā noteiktie dokumenti.

Nepilngadīga ārzemnieka ceļošanas dokuments (turpmāk — dokuments) ir derīgs ieceļošanai Latvijas Republikā, ja

6.1. tā derīguma termiņš vismaz par trim mēnešiem pārsniedz paredzēto uzturēšanās laiku Latvijas Republikā;

6.2. tajā ir vismaz divas brīvas lappuses vīzu ielīmēšanai un dienesta atzīmēm par valsts robežas šķērsošanu;

6.3. tajā ir nepilngadīgā ārzemnieka personas dati un fotogrāfija;

6.4. tajā nav dokumenta izdevēja neapstiprinātu labojumu;

6.5. tam nav viltojumu pazīmju;

6.6. tajā nav mehānisku bojājumu vai smērējumu, kuru dēļ nav iespējams identificēt dokumenta turētāju, izlasīt datus vai noteikt iespējamos dokumenta viltojumus.

Ja Latvijas Republikā vēlas ieceļot vai šķērsot tās teritoriju tranzītā skolēnu grupa, kurā esošie skolēni ir tādas valsts pilsoņi, kuriem ieceļošanai Latvijas Republikā ir nepieciešama vīza, bet kuriem ir Eiropas Savienības dalībvalsts izsniegta uzturēšanās atļauja, vīza nav nepieciešama šādos gadījumos

7.1. skolēni ceļo vispārējās izglītības iestādes skolēnu grupā un ir devušies attiecīgās izglītības iestādes organizētā ekskursijā;

7.2. vispārējās izglītības iestādes pedagogs, kurš pavada skolēnus, uzrāda šīs grupas skolēnu sarakstu, ko izsniegusi attiecīgā izglītības iestāde;

7.3. katrs skolēns uzrāda Latvijas Republikas valsts robežas šķērsošanai derīgu dokumentu.

Ja Valsts robežsardzes amatpersona konstatē, ka Latvijas Republikas valsts robežu vēlas šķērsot nepilngadīgs ārzemnieks, kuram nav kāda no Imigrācijas likuma 4.pantā noteiktajiem dokumentiem, bet viņa identitāte ir zināma, Valsts robežsardzes amatpersona, lai šo nepilngadīgo ārzemnieku nosūtītu uz attiecīgo valsti, nekavējoties sazinās ar to kompetento iestādi, kura atrodas nepilngadīgā ārzemnieka pilsonības valstī, mītnes valstī vai valstī, kurā dzīvo viņa radinieki, vai valstī, kura ir gatava uzņemt šo nepilngadīgo ārzemnieku un kura viņam var nodrošināt atbilstošu uzņemšanu un aprūpi (turpmāk — uzņemošā valsts).

Ja Latvijas Republikas valsts robežu vēlas šķērsot nepilngadīgs ārzemnieks, kura identitāte nav zināma, Valsts robežsardzes amatpersona nekavējoties sāk noskaidrot nepilngadīgā ārzemnieka identitāti. Valsts robežsardzei ir tiesības uz laiku, kamēr tiek noskaidrota šī nepilngadīgā ārzemnieka identitāte, viņu aizturēt un izmitināt Valsts robežsardzes teritoriālās struktūrvienības dienesta telpās (šķirti no pilngadīgām personām), nodrošinot viņam atbilstošu uzturu un medicīnisko palīdzību.

Ja, ņemot vērā nepilngadīgā ārzemnieka vecumu vai fizisko un psiholoģisko attīstību, Valsts robežsardzes teritoriālajā struktūrvienībā viņam nav iespējams nodrošināt atbilstošus izmitināšanas apstākļus, nepilngadīgo ārzemnieku ievieto tuvākajā profilakses centrā.

Lai noskaidrotu nepilngadīgā ārzemnieka identitāti, viņu intervē šim darbam īpaši sagatavota Valsts robežsardzes amatpersona.

Ja 72 stundu laikā nav iespējams noskaidrot nepilngadīgā ārzemnieka identitāti, Valsts robežsardze viņu ievieto tuvākajā profilakses centrā.

Ja Valsts robežsardzei sadarbībā ar Ārlietu ministrijas Konsulāro departamentu (turpmāk — Konsulārais departaments) mēneša laikā nav iespējams noskaidrot nepilngadīgā ārzemnieka identitāti, Valsts robežsardze par to informē Valsts policijas teritoriālo struktūrvienību, kuras administratīvajā teritorijā aizturēts nepilngadīgais ārzemnieks. Attiecīgās Valsts policijas teritoriālās struktūrvienības amatpersona izdod rīkojumu par nepilngadīgā ārzemnieka ievietošanu audzināšanas iestādē tajā administratīvajā teritorijā, kurā viņš ir aizturēts.

Pēc nepilngadīgā ārzemnieka identitātes noskaidrošanas Valsts robežsardze par to informē Konsulāro departamentu. Konsulārais departaments sazinās ar uzņemošās valsts diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību, attiecīgajām kompetentajām iestādēm vai nevalstiskajām organizācijām, kas uzrauga bērnu tiesību ievērošanu šajā valstī, un veic citus nepieciešamos pasākumus viņa nosūtīšanai uz uzņemošo valsti.

Ja nepilngadīgs ārzemnieks, uzturoties Latvijas Republikā, ir palicis bez vecāku vai aizbildņu aprūpes, viņu ievieto tuvākajā audzināšanas iestādē vai bāriņtiesa (pagasttiesa) Civillikumā noteiktajā kārtībā ieceļ šim nepilngadīgajam ārzemniekam pagaidu aizbildni uz laiku, kamēr viņš uzturas Latvijas Republikā.

Profilakses centrā vai audzināšanas iestādē ievietotā nepilngadīgā ārzemnieka aizbildņa pienākumus pilda attiecīgās iestādes vadītājs.

Ja šo noteikumu 15.punktā minētā nepilngadīgā ārzemnieka identitāte nav zināma, Valsts robežsardzes amatpersona noskaidro viņa pilsonības vai mītnes valsti un sadarbībā ar Konsulāro departamentu noskaidro viņa identitāti.

Ja šo noteikumu 15.punktā minētā nepilngadīgā ārzemnieka identitāte ir zināma, pārvalde par to informē Konsulāro departamentu. Konsulārais departaments sazinās ar uzņemošās valsts diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību, attiecīgajām kompetentajām iestādēm vai nevalstiskajām organizācijām, kas uzrauga bērnu tiesību ievērošanu šajā valstī, un veic citus nepieciešamos pasākumus viņa nosūtīšanai uz uzņemošo valsti.

Valsts robežsardze sadarbībā ar uzņemošās valsts kompetentajām iestādēm vai nevalstiskajām organizācijām nodrošina nepilngadīgā ārzemnieka nosūtīšanu uz uzņemošo valsti.

Ja nepilngadīgā ārzemnieka nosūtīšana uz uzņemošo valsti apdraud viņa dzīvību vai veselību, humānu apsvērumu dēļ pārvaldes priekšnieka pilnvarota amatpersona pieņem lēmumu izsniegt viņam termiņuzturēšanās atļauju (līdz situācijas maiņai uzņemošajā valstī).

Ja Latvijas Republikā nelikumīgi uzturas nepilngadīgs ārzemnieks, kas nav sasniedzis 10 gadu vecumu un gada laikā nav bijis iespējams noskaidrot viņa identitāti, pēc pārvaldes priekšnieka ierosinājuma dzimtsarakstu nodaļa pēc nepilngadīgā ārzemnieka faktiskās dzīvesvietas viņam piešķir jaunu identitāti.

Ja nepilngadīgais ārzemnieks ir vecumā no 10 līdz 16 gadiem un viņa identitāte nav noskaidrota, pēc pilngadības sasniegšanas pēc pārvaldes priekšnieka ierosinājuma dzimtsarakstu nodaļa pēc nepilngadīgā ārzemnieka faktiskās dzīvesvietas viņam piešķir jaunu identitāti.

Ja nepilngadīgam ārzemniekam ir piešķirta jauna identitāte, pēc pieciem gadiem pēc tās piešķiršanas viņu var adoptēt.

Nepilngadīgajam ārzemniekam uzturēšanās atļauju piešķir Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā.

Nepilngadīgais ārzemnieks, uzturoties audzināšanas iestādē, atbilstoši savai garīgajai un fiziskajai attīstībai mācās izglītības iestādē. Izdevumus, kas saistīti ar viņa ēdināšanu izglītības iestādē, sedz attiecīgā audzināšanas iestāde.

Uz nepilngadīgo ārzemnieku neattiecas citos normatīvajos aktos noteiktās sociālās garantijas, kas paredzētas bez vecāku gādības palikušajiem bērniem.

Nepilngadīgs ārzemnieks var lūgt Latvijas pilsonību kārtībā, kāda noteikta normatīvajos aktos, kas regulē personu naturalizāciju.

Ja Latvijas Republikā nelikumīgi uzturas nepilngadīgs ārzemnieks, kas ir sasniedzis 16 gadu vecumu, un viņa identitāte nav noskaidrota vai ir pamats uzskatīt, ka viņš traucēs īstenot savu izraidīšanu no valsts, šo nepilngadīgo ārzemnieku aiztur Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā un ievieto nelegālo imigrantu izmitināšanas centrā (šķirti no pilngadīgām personām).

Šo noteikumu 28.punktā minēto nepilngadīgo ārzemnieku izraida no Latvijas Republikas Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā.

Noteikumu 7.punkts stājas spēkā ar 2004.gada 1.maiju.