Spiedieniekārtu kompleksu tehniskās uzraudzības kārtība

Noteikumi nosaka prasības, kas jāievēro, organizējot un veicot darbus ar spiedieniekārtu kompleksiem, kas saskaņā ar normatīvajos aktos par spiedieniekārtām un to kompleksiem noteikto klasifikāciju atbilst III vai IV kategorijai (turpmāk — spiedieniekārtu komplekss), kā arī nosaka spiedieniekārtu kompleksa tehniskās uzraudzības kārtību.

(Grozīts ar MK 06.12.2011. noteikumiem Nr.926)

Noteikumi neattiecas uz darbībām ar

2.1. spiedieniekārtu kompleksiem, kas saskaņā ar normatīvajos aktos par spiedieniekārtām un to kompleksiem noteikto klasifikāciju atbilst I un II kategorijai;

2.2. pārvietojamiem un pārnēsājamiem ugunsdzēsības aparātiem un elpošanas aparātu baloniem;

2.3. mājsaimniecībā izmantojamiem vārkatliem;

2.4. iekārtām, uz kurām attiecināmi normatīvie akti par transportējamām spiedieniekārtām;

2.5. iekārtām, uz kurām attiecināmi normatīvie akti par maģistrālajiem cauruļvadiem;

2.6. iekārtām, uz kurām attiecināmi normatīvie akti par bīstamo vielu uzglabāšanas rezervuāru tehniskās uzraudzības kārtību;

2.7. ūdens piegādes, sadales un aizvades tīkliem (piemēram, spiedvadiem, spiedtuneļiem, spiedstobriem hidroelektrostacijās) un ar tiem saistītām ierīcēm un ūdensvadiem;

2.8. iekārtām, uz kurām attiecināmi normatīvie akti par vienkāršajām spiedtvertnēm;

2.9. iekārtām, uz kurām attiecināmi normatīvie akti par aerosola flakoniem;

2.10. transportlīdzekļu iekārtām, kuru drošību reglamentē normatīvie akti par

2.10.1. automobiļu un to treileru tipa apstiprināšanu;

2.10.2. lauksaimniecības un mežizstrādes riteņtraktoru atbilstības novērtēšanu;

2.10.3. divriteņu vai trīsriteņu motorizēto transportlīdzekļu atbilstības novērtēšanu;

2.11. aku kontroles iekārtām, kuras izmanto naftas, gāzes vai ģeotermālās ieguves rūpniecībā un izpētē, kā arī pazemes krātuvēs spiediena uzturēšanai un/vai kontrolei;

2.12. iekārtām, kuru sastāvā ir apvalki vai mehānismi, kuru izmēru, materiālu un izgatavošanu nosaka stiprības, stingrības un stabilitātes prasības, lai izturētu iekārtu darba slodzi, un kurām spiediens nav noteicošais projektēšanas faktors (piemēram, dzinēji, arī turbīnas un iekšdedzes dzinēji, tvaika dzinēji, gāzes vai tvaika turbīnas, turboģeneratori, kompresori, sūkņi un iedarbināšanas ierīces);

2.13. domnu krāsnīm (arī krāšņu dzesētājiem), karstpūšamajiem rekuperatoriem, putekļu nosūcējiem un domnu krāšņu izplūdes gāzu tīrītājiem, tiešās redukcijas kupoliem (arī krāšņu dzesētājiem), gāzes konvektoriem un kausiem tērauda un neferrometālu kausēšanai, pārkausēšanai, degazācijai un rūdīšanai;

2.14. augstsprieguma elektriskajās iekārtās iebūvētām ietaisēm (piemēram, slēdžu mehānismiem, kontrolmehānismiem, transformatoriem, rotējošām mašīnām);

2.15. sakaru sistēmu caurulēm, kurās ir spiediens (piemēram, elektriskiem un telefona kabeļiem);

2.16. kuģiem, raķetēm, lidmašīnām un pārvietojamām (peldošajām) dabas resursu ieguves platformām, kā arī iekārtām, kas speciāli paredzētas savienošanai ar šīm platformām;

2.17. spiedieniekārtu kompleksiem, kuri sastāv no elastīga apvalka (piemēram, no riepām, spēļu bumbām, piepūšamām laivām);

2.18. dzinēju ieplūdes un izplūdes klusinātājiem;

2.19. radiatoriem un caurulēm karsta ūdens apkures sistēmās;

2.20. siltā ūdens (ja temperatūra nepārsniedz 110 °C) ražošanai paredzētajiem spiedieniekārtu kompleksiem, kuros cietais kurināmais tiek padots ar rokām, ja minēto kompleksu jauda ir mazāka par 500 kW.

(Grozīts ar MK 26.04.2005. noteikumiem Nr. 284; MK 19.06.2007. noteikumiem Nr. 390; MK 06.12.2011. noteikumiem Nr. 926; MK 16.08.2016. noteikumiem Nr. 540)

Spiedieniekārtu kompleksi atkarībā no to lietošanas mērķa un rakstura ir šādi

3.1. elementāri spiedieniekārtu kompleksi — kompleksi, kas paredzēti tādu vielu uzglabāšanai zem spiediena, kuras saskaņā ar normatīvajos aktos par spiedieniekārtām un to kompleksiem noteikto klasifikāciju atbilst II grupas plūstošajām vielām, un galvenais riska faktors ir šo vielu radītais spiediens;

3.2. karsējami spiedieniekārtu kompleksi — kompleksi, kas paredzēti tādu vielu uzglabāšanai zem spiediena, kuras saskaņā ar normatīvajos aktos par spiedieniekārtām un to kompleksiem noteikto klasifikāciju atbilst II grupas plūstošajām vielām, kuru temperatūra pārsniedz 110 °C, un galvenais riska faktors ir šo vielu radītais spiediens un temperatūra;

3.3. īpaši bīstami spiedieniekārtu kompleksi — kompleksi, kas paredzēti tādu vielu uzglabāšanai zem spiediena, kuras saskaņā ar normatīvajos aktos par spiedieniekārtām un to kompleksiem noteikto klasifikāciju atbilst I grupas plūstošajām vielām, un galvenais riska faktors ir šo vielu radītais spiediens, bīstamā vide un temperatūra.

Ekonomikas ministrija sadarbībā ar attiecīgo standartu tehnisko komiteju iesaka nacionālajai standartizācijas institūcijai saistībā ar šiem noteikumiem izstrādājamo, adaptējamo un piemērojamo standartu sarakstu.

(MK 26.04.2005. noteikumu Nr. 284 redakcijā, kas grozīta ar MK 19.01.2010. noteikumiem Nr. 45; MK 16.08.2016. noteikumiem Nr. 540)

Nacionālā standartizācijas institūcija publicē Standartizācijas biroja mājaslapā internetā (www.lvs.lv) to Latvijas nacionālo standartu sarakstu, kuru var piemērot šo noteikumu prasību izpildei (turpmāk − piemērojamie standarti).

(MK 19.01.2010. noteikumu Nr. 45 redakcijā, kas grozīta ar MK 16.08.2016. noteikumiem Nr. 540)

1 Spiedieniekārtu kompleksu tehniskās pārbaudes saskaņā ar šo noteikumu 4. nodaļu ir tiesīga veikt inspicēšanas institūcija, ja tā

5.1 1. akreditēta nacionālajā akreditācijas institūcijā atbilstoši normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību vai citā Eiropas Savienības dalībvalsts akreditācijas institūcijā;

5.1 2. apdrošinājusi savu civiltiesisko atbildību tādā apjomā, lai segtu iespējamos zaudējumus, kas var rasties kļūdaina vai nepatiesa atzinuma dēļ un aprēķināti institūcijas darbības jomas risku novērtējumā;

5.1 3. piedalās vai nodrošina deleģēta pārstāvja dalību šo noteikumu 4.punktā minētajā standartu tehniskajā komitejā.

(MK 06.12.2011. noteikumu Nr. 926 redakcijā, kas grozīta ar MK 16.08.2016. noteikumiem Nr. 540)

2 Nacionālā akreditācijas institūcija, kas novērtējusi inspicēšanas institūcijas kompetenci, regulāri pārbauda inspicēšanas institūcijas atbilstību šo noteikumu 5.1 punktā noteiktajām prasībām.

(MK 19.01.2010. noteikumu Nr. 45 redakcijā, kas grozīta ar MK 16.08.2016. noteikumiem Nr. 540)

Spiedieniekārtu kompleksa izvietojumu, atbilstošu un drošu lietošanu, apkalpošanu un tehnisko uzraudzību saskaņā ar šiem noteikumiem un lietošanas dokumentācijā noteiktajām prasībām nodrošina spiedieniekārtu kompleksa valdītājs (turpmāk – valdītājs).

(MK 19.01.2010. noteikumu Nr.45 redakcijā, kas grozīta ar MK 06.12.2011. noteikumiem Nr.926)

1 (Svītrots ar MK 19.01.2010. noteikumiem Nr.45)

(Svītrots ar MK 22.09.2008. noteikumiem Nr. 767)

1 (Svītrots ar MK 22.09.2008. noteikumiem Nr. 767)

2 (Svītrots ar MK 22.09.2008. noteikumiem Nr. 767)

Katram spiedieniekārtu kompleksam nepieciešama pase valsts valodā (pielikums). Pasi konkrētam spiedieniekārtu kompleksam izsniedz inspicēšanas institūcija, veicot spiedieniekārtu kompleksa reģistrāciju bīstamo iekārtu reģistrā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par bīstamo iekārtu reģistrāciju.

(MK 19.01.2010. noteikumu Nr.45 redakcijā)

Pārdodot, dāvinot vai citādi nododot spiedieniekārtu kompleksu citam īpašniekam, nodod arī šo noteikumu 14.punktā noteikto spiedieniekārtu kompleksa lietošanas dokumentāciju.

(MK 19.01.2010. noteikumu Nr.45 redakcijā)

Valdītājs kopā ar spiedieniekārtu kompleksa pasi glabā šādus dokumentus

10.1. spiedieniekārtu kompleksa lietošanas instrukciju valsts valodā. Lietošanas instrukcijā norāda vismaz šādu informāciju

10.1.1. spiedieniekārtu kompleksa uzstādīšanas un pārvietošanas prasības;

10.1.2. spiedieniekārtu kompleksa lietošanas kārtību;

10.1.3. spiedieniekārtu kompleksa tehniskās apkopes un uzraudzības kārtību, kā arī veicamās lietotāja pārbaudes;

10.1.4. spiedieniekārtu kompleksa tehnoloģisko shēmu. Tehnoloģiskajā shēmā norāda visas spiedieniekārtas kompleksa sastāvā ietilpstošās spiedieniekārtas un to tehniskos raksturotājus (maksimāli pieļaujamais spiediens, pārbaudes spiediens, temperatūra, tilpums, nominālais izmērs, vide un citi raksturotāji, kas ļauj identificēt ar spiedieniekārtu kompleksa lietošanu saistītos riskus), kā arī attiecīgos mērīšanas līdzekļus un drošības ierīces, kas nodrošina spiedieniekārtu kompleksa drošu lietošanu un kurām tiek veiktas šajos noteikumos paredzētās pārbaudes. Tehnoloģiskajai shēmai var pievienot rasējumus, specifikācijas, diagrammas un aprēķinus, ja tie palīdz izprast lietošanas instrukcijā sniegtās norādes;

10.2. spiedieniekārtu kompleksa lietošanas žurnālu. Lietošanas žurnālā norāda datus par spiedieniekārtu kompleksam veiktajām tehniskajām apkopēm, tai skaitā remontiem vai rekonstrukcijām, kā arī datus par veiktajām tehniskajām pārbaudēm, tai skaitā šo noteikumu 4.nodaļā minētajām pārbaudēm.

(MK 06.12.2011. noteikumu Nr.926 redakcijā)

1 Ja spiedieniekārtu kompleksam nav šo noteikumu 10.punktā minētās dokumentācijas vai tā ir nepilnīga, valdītājs ir atbildīgs par tās izstrādi.

(MK 06.12.2011. noteikumu Nr.926 redakcijā)

2 Šo noteikumu 10.punktā minētā dokumentācija atrodas tiešā spiedieniekārtu kompleksa tuvumā un pēc pieprasījuma nekavējoties tiek uzrādīta Patērētāju tiesību aizsardzības centra amatpersonām un inspicēšanas institūcijai tehniskās pārbaudes laikā.

(MK 06.12.2011. noteikumu Nr.926 redakcijā)

Spiedieniekārtu kompleksa valdītājam aizliegts lietot spiedieniekārtu kompleksu, ja

11.1. nav šo noteikumu 10.punktā minēto dokumentu vai tie netiek uzturēti atbilstoši šajos noteikumos noteiktajām prasībām;

11.2. šajos noteikumos noteiktajos termiņos un kārtībā nav veiktas tehniskās pārbaudes;

11.3. nav norīkots atbildīgais speciālists un nodrošināts pietiekams personāla skaits spiedieniekārtu kompleksa apkalpošanai;

11.4. spiedieniekārtas komplekss un tā aprīkojums ir bojāts.

(MK 19.01.2010. noteikumu Nr.45 redakcijā)

(Svītrots ar MK 06.12.2011. noteikumiem Nr.926)

Spiedieniekārtu kompleksa lietošanas laikā tā valdītājam ir šādi pienākumi

13.1. nodrošināt spiedieniekārtu kompleksa apkalpošanai pietiekamu skaitu personāla, kas apmācīts un instruēts par attiecīgā spiedieniekārtas kompleksa lietošanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par darba aizsardzību, ņemot vērā spiedieniekārtu kompleksa lietošanas instrukciju;

13.2. norīkot (ar rakstisku rīkojumu) atbilstošas kvalifikācijas speciālistu, kas ir atbildīgs par spiedieniekārtu kompleksa tehnisko stāvokli, tā drošu lietošanu un apkopi (turpmāk — atbildīgais speciālists);

13.3. atbilstoši ražotāja lietošanas instrukcijai izstrādāt, apstiprināt un aktualizēt apkalpojošā personāla darba aizsardzības instrukcijas;

13.4. (svītrots ar MK 06.12.2011. noteikumiem Nr.926);

13.5. nodrošināt norīkojumu (atļauju) noformēšanu paaugstinātas bīstamības darbiem;

13.6. nodrošināt spiedieniekārtu kompleksa savlaicīgas tehniskās pārbaudes;

13.7. ziņot Patērētāju tiesību aizsardzības centram par avārijām un nelaimes gadījumiem, kas notikuši, lietojot spiedieniekārtu kompleksu;

13.8. pirms spiedieniekārtu kompleksa uzpildes sniegt spiedieniekārtu kompleksa uzpildītājam informāciju par pēdējo spiedieniekārtu kompleksam veikto tehnisko pārbaudi.

(Grozīts ar MK 26.04.2005. noteikumiem Nr.284; MK 19.06.2007. noteikumiem Nr.390; MK 22.09.2008. noteikumiem Nr.767; MK 19.01.2010. noteikumiem Nr.45; MK 06.12.2011. noteikumiem Nr.926; MK 01.06.2021. noteikumiem Nr. 338)

1 (Svītrots ar MK 19.06.2007. noteikumiem Nr. 390)

Spiedieniekārtu kompleksa valdītājs nodrošina atbildīgo speciālistu ar šādu spiedieniekārtu kompleksa lietošanas dokumentāciju

14.1. spiedieniekārtu kompleksa pasi;

14.2. spiedieniekārtu kompleksa lietošanas instrukcijām un apkalpojošā personāla darba aizsardzības instrukcijām;

14.3. spiedieniekārtu kompleksa lietošanas žurnālu.

(Grozīts ar MK 19.06.2007. noteikumiem Nr.390; MK 19.01.2010. noteikumiem Nr.45; MK 06.12.2011. noteikumiem Nr.926)

Atbildīgajam speciālistam ir šādi pienākumi

15.1. nodrošināt spiedieniekārtu kompleksa un tā aprīkojuma atbilstošu tehnisko stāvokli;

15.2. nodrošināt šo noteikumu 14.punktā minētās dokumentācijas atbilstošu uzturēšanu;

15.3. uzraudzīt, lai apkalpojošā personāla kvalifikācija atbilstu noteiktajām prasībām un tas būtu instruēts par spiedieniekārtu kompleksa drošu lietošanu;

15.4. sagatavot spiedieniekārtu kompleksu šajos noteikumos paredzētajām tehniskajām pārbaudēm un būt klāt šo pārbaužu veikšanā;

15.5. ja konstatēti nepieļaujami defekti vai instrukcijas pārkāpumi darbā ar spiedieniekārtu kompleksu, apturēt tā darbību un nodrošināt trūkumu novēršanu;

15.6. instruēt apkalpojošo personālu darba vietā un organizēt atkārtotas un ārpuskārtas zināšanu pārbaudes;

15.7. (svītrots ar MK 19.01.2010. noteikumiem Nr.45);

15.8. norādīt spiedieniekārtu kompleksa lietošanas žurnālā datus par spiedieniekārtu kompleksa darbināšanas laiku, iekārtu, līmeņrāžu, manometru, drošības vārstu, sūkņu, automātikas, signalizācijas un aizsardzības ierīču stāvokli un pārbaudes rezultātiem, kā arī spiedieniekārtu kompleksa un tā palīgierīču apkalpošanas maiņu nodošanu un pieņemšanu;

15.9. pārtraukt spiedieniekārtu kompleksa darbību, ja ir bojāts spiedieniekārtu komplekss un tā aprīkojums, kā arī informēt valdītāju par spiedieniekārtu kompleksa darbības pārtraukšanu, ja paredzētajā termiņā nav izdarītas spiedieniekārtu kompleksa tehniskās pārbaudes.

(Grozīts ar MK 19.06.2007. noteikumiem Nr.390; MK 06.12.2011. noteikumiem Nr.926)

Spiedieniekārtu kompleksa apkalpojošajam personālam ir šādi pienākumi

16.1. veikt darbus saskaņā ar spiedieniekārtu kompleksa lietošanas un darba aizsardzības instrukcijām;

16.2. apstādināt spiedieniekārtu kompleksa darbību un ziņot atbildīgajam speciālistam vai valdītājam, ja spiedieniekārtu komplekss un tā aprīkojums ir bojāts.

(MK 06.12.2011. noteikumu Nr.926 redakcijā)

1 Spiedieniekārtu komplekss un tā aprīkojums ir uzskatāms par bojātu šādos gadījumos

16.1 1. bojātas spiedieniekārtu kompleksa drošības ierīces

16.1 1.1. drošības ierīces neatbilst šo noteikumu 3.2.apakšnodaļas prasībām;

16.1 1.2. drošības vārsti nav noplombēti atbilstoši šo noteikumu prasībām, izņemot šo noteikumu 45.1 punktā minētos gadījumus;

16.1 2. spiediens paaugstinājies par 10 % virs pieļaujamā darba spiediena, un veiktie pasākumi nespēj apturēt tā paaugstināšanos;

16.1 3. šķidruma līmenis ar liesmu vai citādi karsējamā spiedieniekārtu kompleksā ir zemāks par pieļaujamo līmeni vai augstāks par to;

16.1 4. nedarbojas neviens no temperatūras mērītājiem un neviens no šķidruma līmeņrāžiem vai tie neatbilst šo noteikumu 3.2. apakšnodaļas prasībām;

16.1 5. spiedieniekārtu kompleksam atklāti plīsumi, izspiedumi, neblīvumi, neblīvumi metinātajās šuvēs, pārrautas stiprības saites, enkuru caurules vai blīves;

16.1 6. bojāts manometrs un ar citiem mērīšanas līdzekļiem nevar noteikt spiedienu

16.1 6.1. manometrs neatbilst šo noteikumu 30.punktā minētajām prasībām;

16.1 6.2. šo noteikumu 31.punktā minēto iemeslu dēļ manometrs ir nederīgs lietošanai;

16.1 7. ar liesmu vai citādi karsējamam spiedieniekārtu kompleksam kameru kurtuvēs nodzisusi liesma, izņemot gadījumus, kad deglis strādā pozicionālā režīmā;

16.1 8. nav elektriskās strāvas automātiskajai vadībai, kontroles mērīšanas līdzekļiem, signalizācijai un drošības automātikai;

16.1 9. izcēlies ugunsgrēks vai stihiska nelaime, kas apdraud spiedieniekārtu kompleksu;

16.1 10. ar liesmu vai citādi karsējamam spiedieniekārtu kompleksam kurtuvē vai dūmejās eksplodējis kurināmā un gaisa maisījums;

16.1 11. ar liesmu vai citādi karsējamam spiedieniekārtu kompleksam barošanas šķidruma cirkulācija caur ūdens vai šķidruma sildāmo spiedieniekārtu kompleksu ir mazāka par pieļaujamo;

16.1 12. ar liesmu vai citādi karsējamam spiedieniekārtu kompleksam barošanas šķidruma spiediens un temperatūra ūdens vai šķidruma sildāmajā spiedieniekārtu kompleksā neatbilst pieļaujamajiem parametriem;

16.1 13. citos gadījumos, kas paredzēti apkalpojošā personāla darba aizsardzības instrukcijās;

16.1 14. spiedieniekārtu komplekss, kurā uzglabā dabasgāzi vai sašķidrināto naftas gāzi, nav aprīkots ar iezemēšanas kontūru vai tā aprīkojums neatbilst šo noteikumu 20.1 punktā minētajām prasībām;

16.1 15. slēgierīces un regulēšanas ierīces neatbilst šo noteikumu 34.punktā minētajām prasībām;

16.1 16. automātikas aprīkojums neatbilst šo noteikumu 34.1 punktā minētajām prasībām.

(MK 06.12.2011. noteikumu Nr. 926 redakcijā, kas grozīta ar MK 16.08.2016. noteikumiem Nr. 540)

Atļauts darbināt spiedieniekārtu kompleksu bez apkalpojošā personāla tiešas klātbūtnes, ja spiedieniekārtu komplekss aprīkots ar automātiku, signalizāciju un aizsardzību, kas nodrošina tā drošu lietošanu un darbības pārtraukšanu, ja darba parametru novirzes no pieļaujamās normas apdraud spiedieniekārtu kompleksu.

Spiedieniekārtu kompleksu novieto saskaņā ar ražotāja lietošanas instrukcijām un projektu, kas izstrādāts būvniecības jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(MK 19.01.2010. noteikumu Nr.45 redakcijā)

Spiedieniekārtu kompleksu nostiprina tā, lai nebūtu iespējama tā apgāšanās, patvaļīga novirzīšanās vai sašķiebšanās. Spiedieniekārtu kompleksu novieto tā, lai tā apskate, remonts un tehniskā apkope būtu droša, un, ja nepieciešams, ierīko attiecīgas platformas un kāpnes.

Ja apakšzemes spiedieniekārtu kompleksā uzglabā vielas, kas saskaņā ar normatīvajos aktos par spiedieniekārtām un to kompleksiem noteikto klasifikāciju atbilst I grupas plūstošajām vielām, tās aizsargā pret koroziju un klaidstrāvām. Spiedieniekārtu kompleksu novieto tā, lai nodrošinātu pieeju spiedieniekārtu kompleksu noslēdzošajām ierīcēm.

(MK 19.01.2010. noteikumu Nr.45 redakcijā)

1 Spiedieniekārtu kompleksu, kurā uzglabā dabas gāzi vai sašķidrinātas naftas gāzes, aprīko ar iezemēšanas kontūru. Visi iezemētāju savienojumi, kas nav brīvi pieejami, ir metināti. Kontūra noplūdes pretestība nedrīkst pārsniegt šādas vērtības

20.1 1. gāzes uzpildes stacijā esošo spiedieniekārtu kompleksu elektroiekārtām - 4 omi, aizsardzībai no statiskās strāvas - 10 omi, zibens aizsardzībai - 25 omi;

20.1 2. sašķidrināto naftas gāzes spiedieniekārtu kompleksam - 10 omi.

(MK 19.06.2007. noteikumu Nr.390 redakcijā)

Spiedieniekārtu komplekss atkarībā no tā konstrukcijas un paredzētā lietošanas veida ir apgādāts ar šādu aprīkojumu

21.1. drošības ierīces, kas aizsargā spiedieniekārtu kompleksu no spiediena pieļaujamo parametru pārsniegšanas, piemēram

21.1.1. drošības vārsti – ierīces, kas nodrošina tiešu spiediena samazinājumu, novadot spiedienu citā telpā ārpus spiedieniekārtas kompleksa;

21.1.2. tādas drošības ierīces, kuras ierobežo spiediena palielinājumu spiedieniekārtas kompleksā (piemēram, ierīces, kas atslēdz spiediena avotus, iedarbina citas ierīces);

21.2. ierīces temperatūras, šķidruma līmeņa un spiediena mērīšanai;

21.3. slēgierīces un regulēšanas ierīces;

21.4. ar liesmu vai citādi karsējama spiedieniekārtu kompleksa barošanas ierīces;

21.5. ar liesmu vai citādi karsējama spiedieniekārtu kompleksa šķidruma cirkulācijas un sagatavošanas ierīces.

(MK 19.06.2007. noteikumu Nr.390 redakcijā, kas grozīta ar MK 06.12.2011. noteikumiem Nr.926)

Spiedieniekārtu kompleksa aizsardzībai no spiediena paaugstināšanās virs pieļaujamā spiediena drīkst lietot tikai tādas drošības ierīces, kādas ir paredzējis ražotājs. Attiecīgās drošības ierīces norāda šo noteikumu 10.1.4.apakšpunktā minētajā shēmā, un to nomaiņa ar cita tipa drošības ierīcēm tiek uzskatīta par spiedieniekārtu kompleksa rekonstrukciju.

(MK 06.12.2011. noteikumu Nr.926 redakcijā)

Drošības vārstus visā to lietošanas laikā nodrošina ar pietiekamu caurlaides spēju tā, lai spiediens ilgstoši nepārsniegtu maksimāli pieļaujamo spiedienu. Ja to paredz spiedieniekārtu kompleksa lietošanas instrukcija, pieļaujama īslaicīga spiediena paaugstināšana ne vairāk kā par 10 % virs maksimāli pieļaujamā spiediena.

Spiedieniekārtu kompleksa drošības ierīces pārbauda, uztur un apkalpo saskaņā ar ražotāja norādījumiem lietošanas instrukcijā.

Spiedieniekārtu kompleksa drošības ierīces visā to lietošanas laikā nodrošina savlaicīgu un drošu spiedieniekārtu kompleksa un tā elementu izslēgšanu, ja saskaņā ar lietošanas instrukciju radušās nepieļaujamas novirzes no kompleksa lietošanas režīma.

Atsperes tipa drošības vārstu kompleksa lietošanas laikā nedrīkst nospriegot vairāk par vārsta ražotāja noteikto lielumu. Ja darba vide (piemēram, temperatūra) ietekmē atsperes materiāla īpašības, veic nepieciešamos pasākumus, lai novērstu vai kontrolētu šādu ietekmi.

(Grozīts ar MK 19.06.2007. noteikumiem Nr.390; MK 06.12.2011. noteikumiem Nr.926)

Drošības vārstu un impulsa līniju novadošie cauruļvadi vietās, kur iespējama kondensāta uzkrāšanās, ir aprīkoti ar piemērotām drenāžas ierīcēm. Uz šīm drenāžas ierīcēm aizliegts uzstādīt noslēgierīces.

Gāzi, tvaiku vai šķidrumu, kas izdalās no drošības vārstiem un drenāžas, aizvada uz vietu, kur tie neietekmē cilvēku un vides drošību. Veic drošības un vides aizsardzības pasākumus. Aizliegts apvienot izmešus, kuri satur vielas, kas maisījumā var veidot sprādzienbīstamus vai nestabilus maisījumus vai savienojumus. Gāzu, tvaiku vai šķidrumu novadīšana nedrīkst radīt pretspiedienu.

(Grozīts ar MK 19.06.2007. noteikumiem Nr.390)

Spiedieniekārtu kompleksa šķidruma līmeņa rādītājus

29.1. apkalpo saskaņā ar to lietošanas instrukciju;

29.2. uztur tā, lai nodrošinātu rādījumu labu redzamību.

(Grozīts ar MK 19.01.2010. noteikumiem Nr.45)

Spiedieniekārtu kompleksa manometrus

30.1. apkalpo saskaņā ar lietošanas instrukciju;

30.2. uztur tā, lai nodrošinātu rādījumu labu redzamību, īpaši attiecībā uz maksimāli pieļaujamo darba spiedienu;

30.3. kuri norādīti šo noteikumu 10.1.4.apakšpunktā minētajā shēmā, verificē vai kalibrē saskaņā ar normatīvajiem aktiem par mērījumu vienotību;

30.4. aizsargā no sasalšanas.

(Grozīts ar MK 19.01.2010. noteikumiem Nr.45; MK 06.12.2011. noteikumiem Nr.926)

Manometrs ir nederīgs lietošanai, ja

31.1. tas nav verificēts vai kalibrēts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par mērījumu vienotību;

31.2. mērījuma bultiņa pēc manometra atvienošanas neatgriežas nulles iedaļā;

31.3. (svītrots ar MK 19.01.2010. noteikumiem Nr.45);

31.4. sasists manometra mērījuma skalas stikls vai ir citi bojājumi, kas var ietekmēt mērījuma rezultātu.

(Grozīts ar MK 19.06.2007. noteikumiem Nr.390; MK 06.12.2011. noteikumiem Nr.926)

Lai veiktu šķidruma līmeņa rādītāju pārbaudi vai nomaiņu spiedieniekārtu kompleksa lietošanas laikā, tos var atvienot no spiedieniekārtu kompleksa saskaņā ar lietošanas instrukcijā sniegtajiem norādījumiem.

Spiedieniekārtu kompleksa temperatūras mērītājus

33.1. apkalpo saskaņā ar lietošanas instrukciju;

33.2. (svītrots ar MK 19.01.2010. noteikumiem Nr. 45);

33.3. ja tie ir ar liesmu vai citādi karsējama spiedieniekārtu kompleksa temperatūras mērītāji, uzstāda šķidruma ieejā un izejā starp kompleksu un noslēgšanas ierīcēm;

33.4. (svītrots ar MK 06.12.2011. noteikumiem Nr. 926).

(Grozīts ar MK 19.01.2010. noteikumiem Nr. 45; MK 16.08.2016. noteikumiem Nr. 540)

Spiedieniekārtu kompleksa slēgierīces un regulēšanas ierīces

34.1. apkalpo saskaņā ar lietošanas instrukciju;

34.2. uztur tā, lai nodrošinātu spiedieniekārtu kompleksa elementu noslēgšanu vai atvēršanu.

1 Spiedieniekārtu kompleksa automātikas aprīkojumu pieļaujamo parametru regulēšanai un aizsardzībai no pieļaujamo parametru pārsniegšanas uztur tādā līmenī, kā to ir paredzējis spiedieniekārtu kompleksa ražotājs.Spiedieniekārtu kompleksa automātikas aprīkojuma nomaiņa pret cita veida automātikas aprīkojumu tiek uzskatīta par spiedieniekārtu kompleksa rekonstrukciju.

(MK 19.06.2007. noteikumu Nr.390 redakcijā)

Spiedieniekārtu kompleksa valdītājs nodrošina, lai uz spiedieniekārtu kompleksa redzamā vietā būtu norādīts spiedieniekārtu kompleksa reģistrācijas numurs, ražotāja noteiktais darba spiediens, kā arī nākamās iekšējās un hidrauliskās pārbaudes datums.

(Grozīts ar MK 19.01.2010. noteikumiem Nr.45)

Spiedieniekārtu kompleksa pamatelementu nomaiņa, nemainot iekārtas konstrukciju un tehniskos raksturojumus (turpmāk - remonts), vai to elementu metināšana, kuru robežvērtības ir izmantotas stiprības aprēķinos, kā arī spiedieniekārtu kompleksa konstrukcijas vai darba parametru maiņa (turpmāk - rekonstrukcija) atļauta, ievērojot normatīvajos aktos par spiedieniekārtām un to kompleksiem noteiktās būtiskās drošības prasības.

(MK 19.06.2007. noteikumu Nr.390 redakcijā)

1 Valdītājs pēc rekon­strukcijas pirms spiedieniekārtu kompleksa lietošanas atsākšanas nodrošina tā ārpuskārtas tehnisko pārbaudi.

(MK 19.06.2007. noteikumu Nr.390 redakcijā, kas grozīta ar MK 19.01.2010. noteikumiem Nr.45)

Spiedieniekārtu kompleksa elementus atļauts metināt tikai metinātājiem, kuri atbilstoši prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par metālmateriālu metinātāju un defektoskopistu profesionālās kvalifikācijas sertifikāciju reglamentētajā sfērā, ir apliecinājuši savu kompetenci šādu darbu izpildē.

Spiedieniekārtu kompleksa elementus un metinātos savienojumus atbilstoši piemērojamajiem standartiem pārbauda ar nesagraujošām kontroles metodēm tikai laboratorijas, kas akreditētas normatīvajos aktos par testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju un sertificēšanas un inspicēšanas institūciju akreditāciju noteiktajā kārtībā.

(Grozīts ar MK 26.04.2005. noteikumiem Nr.284)

Spiedieniekārtu kompleksa remontu vai rekonstrukciju drīkst uzsākt tikai pēc tam, kad tā valdītājs ir izsniedzis šo noteikumu 13.5.apakšpunktā minēto rakstisko norīkojumu (atļauju).

Pirms remonta vai rekonstrukcijas uzsākšanas spiedieniekārtu kompleksu atvieno no spiediena, temperatūras, šķidruma, tvaika un gāzes avotiem.

Starp spiedieniekārtu kompleksa savienojošajiem cauruļvadiem ar atloku savienojumiem novieto atbilstošas stiprības slēgplāksnes. Slēgplāksne ir ar attiecīgu izcilni, lai to varētu atšķirt no blīvēm.

Spiedieniekārtu kompleksa cauruļvadus bez atloku savienojumiem noslēdz ar divām noslēgierīcēm, starp kurām ir drenāžas līnija, kas tieši savienota ar atmosfēru.

Visus datus par spiedieniekārtu kompleksa remontu vai rekonstrukciju, kā arī par pārbaudēm, kas veiktas saistībā ar remontu vai rekonstrukciju, dokumentē spiedieniekārtu kompleksa lietošanas žurnālā.

(MK 19.01.2010. noteikumu Nr.45 redakcijā)

1 Spiedieniekārtu kompleksa tehniskās pārbaudes ir šādas

43.1 1. pirmreizējā tehniskā pārbaude - pārbaude pirms spiedieniekārtu kompleksa reģistrēšanas bīstamo iekārtu reģistrā;

43.1 2. kārtējā tehniskā pārbaude - pārbaude spiedieniekārtu kompleksa lietošanas laikā;

43.1 3. ārpuskārtas tehniskā pārbaude - pārbaude, ko veic šo noteikumu 56.punktā minētajos gadījumos.

(MK 19.06.2007. noteikumu Nr.390 redakcijā, kas grozīta ar MK 22.09.2008. noteikumiem Nr.767; MK 19.01.2010. noteikumiem Nr.45)

2 Spiedieniekārtu kompleksa pirmreizējā tehniskā pārbaude ietver

43.2 1. pārbaudi, kurā izvērtē spiedieniekārtu kompleksa atbilstību attiecīgajiem normatīvajiem aktiem par spiedieniekārtām un to kompleksiem;

43.2 2. lietošanas instrukcijas pārbaudi, kurā izvērtē tās atbilstību šo noteikumu 10.1.apakšpunktā minētajām prasībām;

43.2 3. lietošanas instrukcijā norādīto spiedieniekārtu kompleksu raksturojošo tehnisko parametru atbilstības pārbaudi attiecībā pret spiedieniekārtu kompleksa faktiskajiem parametriem;

43.2 4. spiedieniekārtu kompleksa ārējo tehnisko pārbaudi un, ja nepieciešams, iekšējo tehnisko pārbaudi un hidraulisko pārbaudi.

(MK 06.12.2011. noteikumu Nr.926 redakcijā)

Spiedieniekārtu kompleksa kārtējās tehniskās pārbaudes ir

44.1. iekšējā tehniskā pārbaude, lai konstatētu spiedieniekārtu kompleksa atsevišķo spiedieniekārtu un kompleksa iekšējo elementu stāvokli, atklātu plaisas, izspiedumus un koroziju uz iekšējām un ārējām virsmām, bojājumus metinātos, kniedētos, valcētos, skrūvju un blīvju savienojumos, kā arī citus bojājumus, kas var radīt spiedieniekārtu kompleksa sabrukšanu;

44.2. hidrauliskā pārbaude, lai noteiktu spiedieniekārtu kompleksa izturību, tā elementu un savienojumu blīvumu. Hidraulisko pārbaudi veic tikai pēc pozitīviem ārējās un iekšējās pārbaudes rezultātiem. Hidraulisko pārbaudi veic spiedieniekārtu kompleksam, izņemot tā drošības ierīces;

44.3. ārējā tehniskā pārbaude, kas ietver spiedieniekārtu kompleksa darbības pārbaudi, lai noteiktu spiedieniekārtu kompleksa un tā aprīkojuma, drošības ierīču, automātikas, mēraparatūras, barošanas ierīču un šķidruma sagatavošanas iekārtu stāvokli un izvietojuma atbilstību ražotāja norādījumiem, šiem noteikumiem un darbināšanas režīmam, un šo noteikumu 10.1.4.apakšpunktā minētajai shēmai.

(Grozīts ar MK 19.06.2007. noteikumiem Nr.390; MK 06.12.2011. noteikumiem Nr.926)

Šo noteikumu 43.1 punktā noteiktās spiedieniekārtu kompleksa tehniskās pārbaudes pēc valdītāja vai tā pilnvarotā pārstāvja pieprasījuma uz līguma pamata veic inspicēšanas institūcija saskaņā ar šo noteikumu 4.nodaļu un piemērojamo standartu prasībām.

(MK 19.01.2010. noteikumu Nr.45 redakcijā)

1 Inspicēšanas institūcija spiedieniekārtu kompleksa tehnisko pārbaužu laikā pārbauda plombas esību drošības vārstiem un drošības vārstu noplombē, izņemot šādus gadījumus

45.1 1. ja drošības vārstu ir noplombējis pats ražotājs;

45.1 2. ja drošības vārstam patvaļīgi nav iespējams mainīt tā regulējumu;

45.1 3. ja drošības vārsta plombējums var ietekmēt drošības ierīces funkcionalitāti.

(MK 06.12.2011. noteikumu Nr.926 redakcijā)

Spiedieniekārtu kompleksa valdītāja pienākums ir nodrošināt visā spiedieniekārtu kompleksa lietošanas laikā šādas kārtējās tehniskās pārbaudes

46.1. ārējo tehnisko pārbaudi – ne retāk kā reizi 12 mēnešos;

46.2. iekšējo tehnisko pārbaudi — ražotāja noteiktajā termiņā, bet ne retāk kā reizi četros gados;

46.3. hidraulisko pārbaudi — ražotāja noteiktajā termiņā, bet ne retāk kā reizi astoņos gados.

(Grozīts ar MK 22.09.2008. noteikumiem Nr.767; MK 19.01.2010. noteikumiem Nr.45)

Tehniskās pārbaudes saturu spiedieniekārtu kompleksam, kurā uzglabā sašķidrinātas naftas gāzes, nosaka saskaņā ar piemērojamo standartu prasībām. Hidrauliskās vai iekšējās pārbaudes veic ne retāk kā reizi 12 gados.

(MK 26.04.2005. noteikumu Nr.284 redakcijā)

Spiedieniekārtu kompleksiem, kuri izolēti ar vakuumu un paredzēti kriogēno gāzu uzglabāšanai, kā arī saldēšanas iekārtām un siltumsūkņiem tehniskās pārbaudes saturu un periodiskumu nosaka saskaņā ar piemērojamajiem standartiem.

(MK 19.06.2007. noteikumu Nr.390 redakcijā)

1 Spiedieniekārtu kompleksiem, kuriem saskaņā ar konstruktīvo izpildījumu un ražotāja instrukcijā norādītajiem lietošanas apstākļiem nav iespējams veikt šo noteikumu 46.2. un 46.3. apakšpunktā minētās kārtējās tehniskās pārbaudes vai to veikšana nav lietderīga, tehniskās pārbaudes saturu un periodiskumu nosaka, ņemot vērā ražotāja instrukcijā sniegtos norādījumus, un inspicēšanas institūcija par to izdara attiecīgu ierakstu spiedieniekārtu kompleksa pasē.

(MK 16.08.2016. noteikumu Nr. 540 redakcijā)

Ņemot vērā spiedieniekārtu kompleksa tehnisko stāvokli un lietošanas (kalpošanas) laiku, inspicēšanas institūcijai ir tiesības kārtējās tehniskās pārbaudes noteikt biežāk, nekā paredzēts šo noteikumu 46. un 47.punktā.

(Grozīts ar MK 26.04.2005. noteikumiem Nr.284; MK 19.06.2007. noteikumiem Nr.390)

Ņemot vērā spiedieniekārtu kompleksa lietošanas apstākļus un lietošanas instrukcijā paredzētos ražotāja norādījumus, inspicēšanas institūcijai ir tiesības šo noteikumu 44.2.apakšpunktā noteikto hidraulisko pārbaudi aizstāt ar pneimatisko pārbaudi, ievērojot nepieciešamos drošības pasākumus.

(Grozīts ar MK 26.04.2005. noteikumiem Nr.284)

Spiedieniekārtu kompleksa elementus, kuri nav pieejami iekšējai un/vai ārējai tehniskajai pārbaudei, novērtē saskaņā ar ražotāja montāžas un lietošanas instrukciju, kurā norādītas pārbaudes metodes, apjomi un periodiskums.

Pirms iekšējās tehniskās pārbaudes spiedieniekārtu kompleksu nepieciešams atdzesēt un neitralizēt, attīrīt no katlakmens, kvēpiem, izdedžiem un citiem nosēdumiem, kas traucē veikt pārbaudi. Spiedieniekārtu kompleksa iekšējos elementus, kas traucē veikt pārbaudi, nepieciešams demontēt.

Spiedieniekārtu kompleksa hidrauliskās (pneimatiskās) pārbaudes spiedienu un laiku nosaka spiedieniekārtas kompleksa ražotājs, ņemot vērā, ka

53.1. pārbaudes spiediens nedrīkst būt zemāks par

PT = 1,25 PS x Rm/20/Rm/t, kur

Rm/20 — spiedieniekārtu kompleksa stiprības robežas minimālā vērtība 20 °C;

Rm/t — spiedieniekārtu kompleksa stiprības robeža aprēķina temperatūrā;

53.2. pārbaudes laiks, kurā uztur pārbaudes spiedienu, nedrīkst būt īsāks par 10 minūtēm.

Ja ražotājs nav noteicis, cik ilgā laikā tiek sasniegts pārbaudes spiediens, spiedienu spiedieniekārtu kompleksā palielina lēni un vienmērīgi.

Veicot spiedieniekārtu kompleksa hidraulisko pārbaudi, spiediena palielināšanai aizliegts izmantot saspiestu gaisu vai gāzi.

Spiedieniekārtu kompleksa ārpuskārtas tehniskā pārbaude nepieciešama šādos gadījumos

56.1. pēc spiedieniekārtu kompleksa atkārtotas montāžas, kas saistīta ar spiedieniekārtu kompleksa pārvietošanu uz citu vietu (attiecināma tikai uz reģistrētu spiedieniekārtu kompleksu);

56.2. pēc spiedieniekārtu kompleksa rekonstrukcijas;

56.3. pēc spiedieniekārtu kompleksa drošības ierīču plombas bojājuma;

56.4. pēc Patērētāju tiesību aizsardzības centra amatpersonas pamatota pieprasījuma.

(Grozīts ar MK 19.06.2007. noteikumiem Nr.390; MK 22.09.2008. noteikumiem Nr.767; MK 19.01.2010. noteikumiem Nr.45)

Ārpuskārtas tehniskās pārbaudes apjomu nosaka inspicēšanas institūcija.

(Grozīts ar MK 26.04.2005. noteikumiem Nr.284; MK 19.01.2010. noteikumiem Nr.45)

(Svītrots ar MK 19.06.2007. noteikumiem Nr. 390)

(Svītrots ar MK 19.06.2007. noteikumiem Nr. 390)

(Svītrots ar MK 19.06.2007. noteikumiem Nr. 390)

Ja spiedieniekārtu kompleksa tehniskajā pārbaudē inspicēšanas institūcija konstatē defektus vai pazīmes, kas liecina par pazeminātu spiedieniekārtu kompleksa izturību vai funkcionālo drošību, tā izvērtē iespēju darbināt spiedieniekārtu kompleksu, pazeminot parametrus (spiedienu, temperatūru).

(Grozīts ar MK 26.04.2005. noteikumiem Nr.284)

Pēc tehniskās pārbaudes veikšanas inspicēšanas institūcija aktualizē datus par spiedieniekārtu kompleksu bīstamo iekārtu reģistrā un sastāda tehniskās pārbaudes protokolu divos eksemplāros. Vienu pārbaudes protokola eksemplāru inspicēšanas institūcija izsniedz spiedieniekārtu kompleksa valdītājam, bet otru glabā ne mazāk kā 10 gadus pēc pārbaudes dienas.

(MK 19.01.2010. noteikumu Nr.45 redakcijā)

Ja tehniskās pārbaudes rezultāts ir pozitīvs, inspicēšanas institūcija uz pārbaudītā spiedieniekārtu kompleksa redzamā vietā (blakus spiedieniekārtu kompleksa ražotāja datu plāksnei vai šo noteikumu 35.punktā minēto apzīmējumu vietai) piestiprina bīstamo iekārtu pārbaudes zīmi.

(MK 19.06.2007. noteikumu Nr.390 redakcijā)

Ja inspicēšanas institūcija pārbaudē konstatē spiedieniekārtu kompleksa neatbilstību šajos noteikumos noteiktajām prasībām, spiedieniekārtu kompleksa valdītāja pienākums ir mēneša laikā novērst neatbilstību un pieaicināt inspicēšanas institūciju atkārtotas pārbaudes veikšanai.

(Grozīts ar MK 26.04.2005. noteikumiem Nr.284)

Ja inspicēšanas institūcija spiedieniekārtu kompleksa kārtējā vai ārpuskārtas tehniskajā pārbaudē konstatē tā neatbilstību šo noteikumu prasībām, inspicēšanas institūcija nekavējoties par to brīdina valdītāju, paziņo Patērētāju tiesību aizsardzības centram, elektroniski ievadot informāciju bīstamo iekārtu reģistrā, kā arī paziņo

65.1. ja apdraudēta vide – Valsts vides dienestam;

65.2. ja apdraudēta nodarbināto drošība – Valsts darba inspekcijai;

65.3. ja konstatēti normatīvajos aktos noteiktie ugunsdrošības prasību pārkāpumi – Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam.

(MK 06.12.2011. noteikumu Nr.926 redakcijā)

1 Spiedieniekārtu kompleksu uzraudzību un kontroli veic Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.

(MK 22.09.2008. noteikumu Nr.767 redakcijā, kas grozīta ar MK 19.01.2010. noteikumiem Nr.45)

2 Par spiedieniekārtu kompleksa lietošanu netiek uzskatīta spiedieniekārtu kompleksa darbināšana izmēģinājuma režīmā, veicot attiecīgus kompleksa regulēšanas darbus pēc tā uzstādīšanas, remonta vai rekonstrukcijas.

3 Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, veicot spiedieniekārtu kompleksu uzraudzību un kontroli to lietošanas laikā, ir tiesīgs aizliegt spiedieniekārtu kompleksa lietošanu, ja tam nav veikta tehniskā pārbaude šo noteikumu 4.nodaļā noteiktajā kārtībā.

(MK 06.12.2011. noteikumu Nr.926 redakcijā)

4 Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, veicot spiedieniekārtu kompleksu uzraudzību to lietošanas laikā, ziņo Latvijas Nacionālajam akreditācijas birojam par konstatētajiem pārkāpumiem, ko pieļāvušas inspicēšanas institūcijas attiecībā uz šajos noteikumos noteikto prasību izpildi.

(MK 22.09.2008. noteikumu Nr.767 redakcijā, kas grozīta ar MK 19.01.2010. noteikumiem Nr.45)

Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2001.gada 12.jūnija noteikumus Nr.240 "Spiedieniekārtu tehniskās uzraudzības kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2001, 93.nr.).

To spiedieniekārtu kompleksu pases, kas tiek lietoti līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, atbilstoši šo noteikumu prasībām reģistrējamas Valsts darba inspekcijā līdz 2005.gada 1.janvārim.

1 Spiedieniekārtu kompleksu pases, kas sastādītas spiedieniekārtu kompleksiem, kuri jau ir reģistrēti bīstamo iekārtu reģistrā, ir derīgas, kamēr ir spēkā attiecīgā spiedieniekārtu kompleksa pārbaudes protokols, kas izsniegts saskaņā ar šo noteikumu prasībām.

(MK 19.01.2010. noteikumu Nr.45 redakcijā)

To spiedieniekārtu kompleksu drošības ierīces, kas tiek lietoti līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, noplombējamas līdz 2004.gada 1.maijam.

Ministru kabineta rīkojumi par institūciju pilnvarošanu veikt spiedieniekārtu inspicēšanu atbilstoši Ministru kabineta 2001.gada 12.jūnija noteikumu Nr.240 "Spiedieniekārtu tehniskās uzraudzības kārtība" prasībām ir spēkā līdz Latvijas Nacionālā akreditācijas biroja izsniegtā kompetences apliecinājuma derīguma termiņa beigām, bet ne ilgāk kā līdz 2005.gada 1.janvārim.

1 Šo noteikumu 5.1 1.apakšpunktā minētā prasība veikt akreditāciju saskaņā ar standartu LVS EN ISO/IEC 17020:2005 "Galvenie kritēriji dažāda veida institūcijām, kas veic inspekciju" stājas spēkā ar 2005.gada 1.jūniju. Līdz 2005.gada 31.maijam akreditāciju veic saskaņā ar standartu LVS EN 45004:1995 "Galvenie kritēriji dažāda veida institūcijām, kas veic inspekciju".

(MK 26.04.2005. noteikumu Nr.284 redakcijā)

2 Inspicēšanas institūcijas, kas akreditētas saskaņā ar standartu LVS EN 45004:1995 "Galvenie kritēriji dažāda veida institūcijām, kas veic inspekciju", ir tiesīgas veikt spiedieniekārtu kompleksu tehnisko uzraudzību līdz akreditācijas apliecībā norādītā termiņa beigām.

(MK 26.04.2005. noteikumu Nr.284 redakcijā)

Noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 1.janvāri.