Par biržām

Birža ir akciju sabiedrība, kas darbojas saskaņā ar Komerclikumu, šo likumu, biržas statūtiem un biržas tirdzniecības noteikumiem. Komerclikums attiecībā uz biržām ir piemērojams tiktāl, ciktāl tas nav pretrunā ar šo likumu.

Biržas darbības mērķis ir tirdzniecības veicināšana.

Par noslēgtajiem darījumiem (par starpniecības pakalpojumiem) birža saņem komisijas atlīdzību.

Valsts pārvaldes institūciju darbiniekiem piedalīties biržas darījumos ir aizliegts.

Birža iegūst juridiskās personas statusu ar dienu, kad tā ierakstīta komercreģistrā kā akciju sabiedrība.

Piesakot biržu ierakstīšanai komercreģistrā, papildus Komerclikumā noteiktajiem dokumentiem jāiesniedz apstiprināti biržas tirdzniecības noteikumi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.01.1994., 20.11.2003. un 09.03.2006. likumu, kas stājas spēkā 06.04.2006.)

Šis likums regulē preču biržu, nekustamā īpašuma biržu un universālo biržu darbību. Fondu biržu darbību regulē Finanšu instrumentu tirgus likums.

(24.08.1995. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.11.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2004.)

Biržas galvenās funkcijas ir

1) starpniecība valūtas un preču (arī nekustamā īpašuma) pirkšanā—pārdošanā un darījumu slēgšanā;

2) valūtas kursa un preču kotēšana, pamatojoties uz pieprasījumu un piedāvājuma attiecībām biržas darījumos;

3) tirgus konjunktūras izpēte, kā arī preču apgrozības un ar to saistīto tirdzniecības darījumu veicināšana;

4) šķīrējtiesas pienākumu pildīšana ar biržas darījumiem saistīto strīdu izšķiršanā;

5) kārtības un likumības nodrošināšana biržas darījumos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.08.1995. likumu, kas stājas spēkā 27.09.1995.)

Biržas statūti, tās dienestu nolikumi, nolikumi par biržas mākleriem un kotācijas komisiju par biržas akciju izsoli, kā arī biržas tirdzniecības noteikumi tiek izstrādāti saskaņā ar šo likumu, un tos pieņem biržas biedru pilnsapulce.

Biržas statūtos jānorāda

1) biržas specializācija atkarībā no darbības sfēras: preču (arī nekustamā īpašuma) vai universālā birža;

2) biržas biedru uzņemšanas un izslēgšanas kārtība;

3) biržas pamatkapitāla veidošanas noteikumi, tā minimālais lielums un daļas nominālvērtība;

4) biržas biedru un apmeklētāju tiesības un pienākumi;

5) biržas struktūra un pārvaldes kārtība;

6) biržas akciju izsoles organizācijas kārtība;

7) biržas dienestu funkcijas, tiesības un pienākumi;

8) biržas dokumentu noformēšanas prasības tin tirdzniecības noteikumu publicēšanas kārtība;

9) ar biržas darījumu noslēgšanu saistīto strīdu izšķiršanas kārtība;

10) citi būtiski biržas darbības noteikumi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.08.1995. un 09.03.2006. likumu, kas stājas spēkā 06.04.2006.)

Biržas tirdzniecības noteikumi jāizstrādā saskaņā ar šo likumu un biržas statūtiem.

Biržas tirdzniecības noteikumos jānorāda

1) biržas darījumu veidi;

2) tirdzniecības kārtība biržā;

3) biržas informācijas sistēma, biržas cenu un kursu veidošanas kārtība, to publicēšanas veids;

4) prasības biržas brokeru un mākleru godīgumam; veicot biržas darījumus, un viņu atbildība;

5) biržas nodevu veidi un lielums, biržas norēķinu kārtība;

6) biržas sodi.

Turklāt visām biržām obligāti ir šādi tirdzniecības noteikumi

1) biržas darījumu noslēgšana vienīgi biržas sanāksmē (zālē) publiskā izsolē;

2) visu noslēgto biržas darījumu reģistrēšana;

3) biržas tirgus dalībnieku informēšana par biržas darījumu cenām;

4) aizliegums algotiem biržas darbiniekiem piedalīties biržas darījumos un veidot brokeru firmas;

5) aizliegums algotiem biržas darbiniekiem tieši vai netieši izmantot savā labā vai nodot citām personām dienesta informāciju par biržas operācijām.

Biržu nodibina saskaņā ar Komerclikumu, ņemot vērā šā likuma prasības.

(Otrā daļā izslēgta ar 11.06.1997. likumu.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.1997. un 09.03.2006. likumu, kas stājas spēkā 06.04.2006.)

Biržas pamatkapitālu veido biržas biedru ieguldījumi un citi šā likuma 9. pantā norādītie ienākumi.

Pamatkapitāla lielumu, kam ir jāatbilst izlaisto akciju kopvērtībai, un ieguldījumu veidu nosaka biržas dibinātāji.

Pamatkapitāla minimālais lielums ir 142 287 euro.

Biržas obligāto rezervi veido atskaitījumi no biržas ienākumiem par pārdotajām brokeru vietām un citiem ienākumiem. Šo atskaitījumu lielumu nosaka biržas biedru pilnsapulce, ievērojot noteikumu, ka obligātajai rezervei 10 gadu laikā jāsasniedz vismaz trešdaļa no pamatkapitāla.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.08.1995., 09.03.2006. un 12.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

Biržas ienākumus veido

1) procenti par biržas pamatkapitāla noguldījumiem;

2) soda naudas par biržā noteiktās kārtības neievērošanu;

3) maksa par biržas pakalpojumiem;

4) ienākumi no biržas īpašuma;

5) ienākumi no maksas par apmeklētāja kartēm.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.03.2006. likumu, kas stājas spēkā 06.04.2006.)

Birža izlaiž tikai vārda akcijas.

Jautājumus par akciju emisiju regulē Komerclikums un Finanšu instrumentu tirgus likums.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.11.2003. un 09.03.2006. likumu, kas stājas spēkā 06.04.2006.)

Tiesības pārdot biržas akcijas ir tikai biržai. Ja biržas biedrs vēlas atsavināt akciju, viņš nodod to biržas valdei pārdošanai tuvākajā biržas akciju izsolē. Biržas akcijas var pārdot tikai biržas akciju izsolē, kas organizēta atbilstoši biržas biedru pilnsapulcē apstiprinātam nolikumam par biržas akciju izsolēm.

Zināms akciju skaits, kas noteikts biržas statūtos, ir jānopērk biržas valdes locekļiem un algotiem atbildīgajiem darbiniekiem. Šīs akcijas glabājas īpašā biržas kontā visu laiku, kamēr to īpašnieks darbojas biržā, tās nedod tiesības uz brokera vietu un nav atsavināmas tik ilgi, kamēr to īpašnieks ieņem konkrēto amatu.

Biržas valde nosaka maksimālo vietu skaitu biržas sanāksmē.

Tiesības piedalīties biržas sanāksme tiek iegūtas, iegādājoties sava īpašumā statūtos noteikto biržas akciju skaitu vai nopērkot biržas brokeru

(Izslēgts ar 09.03.2006. likumu, kas stājas spēkā 06.04.2006.)

(Pirmā daļa izslēgta ar 09.03.2006. likumu.)

Viena dibinātāja (biržas biedra) daļa nedrīkst pārsniegt 35 procentus no biržas pamatkapitāla.

Biržas biedri ir biržas dibinātāji un tās darbības laikā atbilstoši statūtu prasībām biržā uzņemtās fiziskās un juridiskās personas.

Biržas biedru skaitu, uzņemšanas un izslēgšanas kārtību nosaka biržas statūti.

Biržas dibinātāji par biržas biedriem kļūst, iegādājoties biržas akcijas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.03.2006. likumu, kas stājas spēkā 06.04.2006.)

Biržas akciju izsoles komisija izskata saņemtos iesniegumus par piedalīšanos biržas akciju izsolē. Atteikumu var dot vienīgi tad, ja

1) (izslēgts ar 09.03.2006. likumu);

2) pretendents ir maksātnespējīgs;

3) pretendents atrodas aizgādnībā;

4) nav dzēsta pretendenta sodāmība par noziedzīgiem nodarījumiem pret īpašumu, tautsaimniecībai vai valsts institūciju dienestam.

(Otrā daļa izslēgta ar 09.03.2006. likumu.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.03.2006. likumu, kas stājas spēkā 06.04.2006.)

Biržas biedram ir tiesības

1) piedalīties biržas pārvaldē;

2) saņemt informāciju par biržas darbību;

3) piedalīties biržas sanāksmēs, slēgt biržas darījumus savā, citu biržas biedru vai trešo personu vārdā, kas viņu pilnvarojušas likumā noteiktajā kārtībā;

4) pilnvarot pārstāvjus darbībai biržas sanāksmēs;

5) izmantot citus biržas pakalpojumus.

Biržas biedrs biržas sanāksmē piedalās tieši vai ar sava pilnvarotā pārstāvja starpniecību. Biržas biedrs savas tiesības piedalīties biržas sanāksmē var iznomāt citai fiziskajai vai juridiskajai personai.

Biržas biedra tiesības var iznomāt vai pārdot vienīgi ar biržas valdes starpniecību.

Biržas biedra pienākums ir

1) ievērot biržas darbības noteikumus un šā likuma prasības;

2) pildīt biržas biedru pilnsapulces un biržas valdes lēmumus.

Ar biržas valdes izdoto vārda (personālo) apmeklētāja karti par biržas apmeklētājiem var būt fiziskās personas un juridisko personu pārstāvji, kuri drīkst novērot biržas sanāksmes darbu, bet nedrīkst piedalīties biržas darījumos, kā arī valsts institūciju un preses pārstāvji.

Apmeklētāja kartes cenu nosaka biržas valde. Ja biržas apmeklētājs sāk piedalīties biržas tirgus norisēs, viņu izraida no sanāksmes.

Biržas statūtos un biržas tirdzniecības noteikumos var paredzēt, ka pastāvīgiem biržas apmeklētājiem biržas valde var piešķirt tiesības noteiktu laiku piedalīties biržas darījumos. Tādā gadījumā noteiktu laika posmu uz biržas apmeklētāju attiecas visi biržas biedra pienākumi un atbildība, kā ari tiesības izmantot biržas informāciju un pakalpojumus.

Ja biržas biedrs pārkāpis šā likuma, biržas statūtu un biržas tirdzniecības noteikumu prasības, biržas valdei ir tiesības apturēt uz laiku līdz sešiem mēnešiem viņa piedalīšanos biržas sanāksmēs. Ja pārkāpums noticis atkārtoti, biržas valde iesniedz biržas biedru kopsapulcei izskatīšanai jautājumu par šā biedra izslēgšanu.

Lai pieņemtu biržas valdes lēmumu par to, ka tiek apturēta biržas biedra piedalīšanās biržas sanāksmēs, nepieciešams trīs ceturtdaļu klātesošo biržas valdes locekļu balsu vairākums.

Iepriekšminēto biržas valdes lēmumu biržas biedrs var pārsūdzēt tiesā.

Biržas brokeri var būt fiziskās un juridiskās personas (brokeru kantori). Lai brokeri varētu piedalīties biržas tirgū, viņiem jāreģistrējas biržā, pierādot savu profesionālo kvalifikāciju. Reģistrācijai nepieciešamos brokeru kvalifikācijas noteikumus nosaka biržas valde.

Algotajiem biržas darbiniekiem aizliegts piedalīties biržas darījumos, veidot brokeru firmas un nodot citām personām dienesta informāciju.

Biržas brokeru darbību regulē biržas statūti, biržas tirdzniecības noteikumi un citi biržas normatīvie dokumenti.

Biržas brokera un brokeru kantora darbības svarīgākais kritērijs ir godīgums.

Par biržas statūtu vai biržas tirdzniecības noteikumu rupju pārkāpumu biržas valde brokera vietu anulē, bet, ja brokers ir biržas biedrs, valde aptur viņa darbību un ierosina pilnsapulcei šā brokera vietu anulēt, Brokera (dīlera) kriminālatbildību nosaka likums.

Brokers (brokeru kantoris) iegūst biržas brokera vietu, nopērkot to saskaņā ar biržas valdes paredzētajiem noteikumiem.

Brokeri, kas nopirkuši tiesības piedalīties biržas darījumos, var veikt biržas darījumus savā vārdā, uz sava rēķina (dīlera darījumi), kā arī citu personu uzdevumā.

Ar biržas valdes atļauju brokers (brokeru kantoris) var īrēt cita brokera vietu, kurš biržas darījumos nepiedalās.

Biržas mākleri ieceļ amatā biržas valde. Biržas māklera tiesības, pienākumus un atbildību nosaka nolikums par biržas mākleri, ko pieņem biržas biedru pilnsapulce.

Stājoties amatā, biržas māklerim jānodod zvērests biržas valdei. Zvēresta tekstu nosaka biržas valde.

Biržas māklerim ir aizliegts noformēt biržas darījumus, kuros viņš nav bijis starpnieks.

Biržas mākleris nedrīkst veikt biržā darījumus uz sava vai kāda biržas darījumu dalībnieka rēķina. Visus biržas māklera kontaktus ar presi regulē biržas valde.

Preču biržas darījumu veidus nosaka biržas tirdzniecības noteikumi. Par biržas darījumu priekšmetu var būt ne tikai lietas, bet arī lietu un saistību tiesības, ne tikai reāla, bet arī darījuma brīdī vēl neesoša manta.

Domstarpības, kuras radušās, slēdzot preču biržas darījumus, izšķir biržas arbitrāžas komisija. Biržas arbitrāžas komisijas lēmumi, kas pieņemti šādu domstarpību gadījumos, neatņem pusēm tiesības griezties tiesā. Biržas valdei nav tiesību iejaukties biržas arbitrāžas komisijas darbā, kad tā izskata konkrētas lietas.

Fiziskās un juridiskās personas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir atbildīgas par zaudējumiem, kas radušies biržai, ja tās apzināti vai nolaidības dēļ uzrādījušas nepareizas, nepilnīgas vai neskaidras ziņas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.03.2006. likumu, kas stājas spēkā 06.04.2006.)

Ja tiek konstatēts, ka noslēgtie biržas darījumi nevar stāties spēkā likumā noteiktu iemeslu vai darījuma slēdzēja maksātnespējas dēļ, biržas valde tos aptur un nodod jautājumu izlemšanai biržas arbitrāžas komisijai vai tiesai.

(Izslēgts ar 20.11.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2004.)

Biržas darījumos ar valūtu var piedalīties vienīgi biržas dalībnieki un biedri, kuriem ir Latvijas Bankas licence tirdzniecībai ar valūtu.

(Izslēgts ar 09.03.2006. likumu, kas stājas spēkā 06.04.2006.)

Papildus tām funkcijām, kas pilnsapulcei noteiktas Komerclikumā, biržas biedru (akcionāru) pilnsapulce veic šādas funkcijas

1) ievēlē preču kotācijas komisiju;

2) ievēlē biržas arbitrāžas komisiju;

3) var uzdot biržas valdei izveidot mākleriātu, norēķinu komisiju, reģistrācijas biroju, informācijas nodaļu un citus speciālos dienestus;

4) apstiprina biržas valdes izstrādātos nolikumus katras izpildinstitūcijas darbības regulēšanai;

5) nosaka biržas pakalpojumu tarifus, maksu par apmeklētāja kartēm, naudas sodu par biržas noteikumu un iekšējās kārtības neievērošanu, algoto biržas darbinieku algas;

6) izskata biržas valdes ierosinājumus par biržas brokeru vietu anulēšanu;

7) izlemj citus specifiskus biržas darbības jautājumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.08.1995. un 09.03.2006. likumu, kas stājas spēkā 06.04.2006.)

Biržas valdes, revidenta un direkcijas funkcijas, tiesības un pienākumus nosaka Komerclikums un biržas statūti.

Biržas amatpersonām, stājoties amatā, jāiegādājas šā likuma 12. pantā minētās biržas akcijas. Atstājot amatu, biržas amatpersona pārdod tās nākamajam attiecīgā amata izpildītājam par nominālo vērtību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.03.2006. likumu, kas stājas spēkā 06.04.2006.)

Savu mērķu īstenošanai un statūtos noteikto uzdevumu izpildei biržā papildus pilnsapulcē ievēlētajām institūcijām (šā likuma 33. pants) var izveidot šādas izpildinstitūcijas: direkciju, mākleriātu, norēķinu komisiju, reģistrācijas biroju, informācijas nodaļu un citus speciālos dienestus. Ar biržas biedru pilnsapulces lēmumu biržā var dibināt citus speciālos dienestus, kas darbojas, pamatojoties uz biržas biedru pilnsapulces apstiprinātajiem nolikumiem.

Preču un valūtas kotēšanai biržā tiek izveidota kotācijas komisija, kas darbojas, pamatojoties uz nolikumu par kotācijas komisiju.

Biržas biedru pilnsapulce ievēlē kotācijas komisiju no biržas biedriem un šīs komisijas priekšsēdētāju — no biržas valdes locekļiem.

Vecākais mākleris pēc amata ir kotācijas komisijas loceklis.

(Ceturtā daļa izslēgta ar 09.03.2006. likumu.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.08.1995., 20.11.2003. un 09.03.2006. likumu, kas stājas spēkā 06.04.2006.)

Rezumējot (summējot) biržas darījumu rezultātus, pieprasījumu un piedāvājumu, kotācijas komisija kotē preces un valūtu un publicē cenas biržas biļetenā.

Biržas valde nosaka biržas biļetena izdošanas periodiskumu un abonēšanas maksu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.11.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2004.)

Lai izšķirtu strīdus, kas radušies, slēdzot biržas darījumus, tiek dibināta biržas arbitrāžas komisija. Tās sastāvu, kompetenci un darbības kārtību nosaka biržas biedru pilnsapulces apstiprināts nolikums par biržas arbitrāžas komisiju.

Biržas arbitrāžas komisija izskata strīdu, ja abas puses tam piekrīt. Ja abas puses nepiekrīt strīda izskatīšanai biržas arbitrāžas komisijā, strīdu izskata tiesa.