Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem
Table of Provisions (60)
Statutory Text (60 Articles)
(2) Audzinoša rakstura piespiedu līdzekļi tiek piemēroti, lai sasniegtu šādus mērķus
1) sabiedrības interesēm atbilstošas vērtību orientācijas veidošanos un nostiprināšanos bērnā;
2) bērna orientāciju uz atturēšanos no pretlikumīgām darbībām;
3) bērna ar sociālās uzvedības novirzēm reintegrāciju sabiedrībā.
Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu nepilngadīgajiem" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 24.nr.).
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.04.2016. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2016.)
(Izslēgts ar 03.06.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2005.)
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2010. likumu, kas stājas spēkā 26.05.2010.)
Ministru kabinets, izstrādājot valsts budžeta projektu 2005.gadam, iekļauj tajā šā likuma ieviešanai nepieciešamo finansējumu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.12.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2004.)
1) noziedzīgu nodarījumu un kurus tiesa atbrīvojusi no piespriestā soda;
2) (izslēgts ar 22.04.2010. likumu);
3) Krimināllikumā paredzētu nodarījumu, attiecībā uz kuru pieņemts lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu un materiālu nosūtīšanu tiesai;
31) Krimināllikumā paredzētu nodarījumu, par kuru procesuāli pilnvarota amatpersona konstatējusi, ka to izdarījis bērns, kurš nav sasniedzis 14 gadu vecumu, un attiecībā uz kuru pieņēmusi lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu un nosūtīt materiālus resoriskai pārbaudei;
4) pārkāpumu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.12.2006., 22.04.2010. un 28.04.2016. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2016.)
Šā likuma 13.panta jaunās redakcijas trešā daļa stājas spēkā 2012.gada 1.janvārī.
(22.04.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.05.2010.)
(2) Izbeigta kriminālprocesa materiālus un materiālus par nodarījumu (4.panta 3. un 3.1 punkts) izskata un audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus piemēro rajona (pilsētas) tiesnesis vienpersoniski.
(3) Administratīvo pārkāpumu lietas un materiālus par pārkāpumu (4.panta 4.punkts) izskata pašvaldības administratīvā komisija (turpmāk — administratīvā komisija). Pašvaldība var izveidot atsevišķu administratīvo komisiju šādu lietu izskatīšanai.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.12.2006. un 22.04.2010. likumu, kas stājas spēkā 26.05.2010.)
Pašvaldības administratīvā komisija var lemt par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu arī tajās lietās, kas uzsāktas līdz 2016.gada 31.maijam un nosūtītas administratīvajai komisijai administratīvā soda piemērošanai.
(28.04.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.2016.)
1) izteikt brīdinājumu;
2) uzlikt par pienākumu atvainoties cietušajām personām, ja tās piekrīt tikties ar vainīgo;
3) nodot bērnu galvojumā vecākiem vai aizbildņiem, kā arī citām personām, iestādēm vai organizācijām;
4) uzlikt par pienākumu ar savu darbu novērst radītā kaitējuma sekas;
5) bērnam, kurš sasniedzis 15 gadu vecumu un kuram ir ienākumi, — uzlikt par pienākumu atlīdzināt nodarīto zaudējumu;
6) (izslēgts ar 19.12.2006. likumu) ;
61) noteikt uzvedības ierobežojumus;
7) uzlikt par pienākumu veikt sabiedrisko darbu;
8) ievietot bērnu sociālās korekcijas izglītības iestādē;
9) probācijas novērošana.
(2) Par pārkāpumu var piemērot šā panta 1., 2., 3., 4., 5. un 6.1 punktā minētos audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus.
(3) Ja bērns, kas izdarījis nodarījumu vai pārkāpumu, ir noslēdzis izlīgumu un izpildījis tajā ietvertos nosacījumus, audzinoša rakstura piespiedu līdzekli viņam var nepiemērot. Ja par attiecīgo nodarījumu Krimināllikumā ir paredzēta kriminālatbildība, izlīgumu organizē un vada Valsts probācijas dienests.
(4) Ja izlīgums noslēgts Valsts probācijas dienesta apmācīta starpnieka vadībā, beidzoties izlīguma nosacījumu izpildes termiņam, Valsts probācijas dienests ziņo tiesai par izlīguma nosacījumu izpildi. Izlīguma nosacījumu izpildes termiņš nedrīkst pārsniegt sešus mēnešus.
(5) Citos gadījumos par izlīguma nosacījumu izpildi, beidzoties izlīguma nosacījumu izpildes termiņam, tiesai vai administratīvajai komisijai ziņo cietušais vai viņa pārstāvis.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.12.2006., 22.04.2010. un 16.06.2022. likumu, kas stājas spēkā 23.06.2022. Pirmās daļas 9. punkts stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 9. punktu)
Audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa — ievietošana sociālās korekcijas izglītības iestādē — izpilde tiek izbeigta 2022. gada 1. jūlijā, un to nepiemēro no 2022. gada 1. jūlija līdz 2024. gada 31. decembrim.
(16.06.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.06.2022.)
(2) Papildus bērnam var uzlikt par pienākumu ārstēties no alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu vai citādas atkarības šā likuma 14.pantā noteiktajā kārtībā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.06.2004. un 22.04.2010. likumu, kas stājas spēkā 26.05.2010.)
Līdz 2022. gada 30. jūnijam sociālās korekcijas izglītības iestādes vadītājs informē attiecīgās pašvaldības kompetento iestādi un Valsts policiju par bērniem, kuriem ir piemērots audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis — ievietošana sociālās korekcijas izglītības iestādē — un kuriem ir nodrošināma likumpārkāpumu profilakse. Informācijā iekļauj ziņas par sociālās korekcijas izglītības iestādē nodrošinātajiem izglītības un korekcijas pasākumiem. Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 58. pantu pašvaldība minētajiem bērniem iekārto profilakses lietu un izstrādā uzvedības sociālās korekcijas programmu, pieaicinot Valsts probācijas dienestu, bāriņtiesu un Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju, un nodrošina regulāru starpinstitucionālo sadarbību likumpārkāpumu profilakses pasākumu plānošanai.
(16.06.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.06.2022.)
Piemērojot audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus, ņem vērā nodarījuma un pārkāpuma motīvus, raksturu un cēloņus, bērna vecumu un dzīves apstākļus, viņa līdzdalības pakāpi nodarījumā, kā arī uzvedību izglītības iestādē vai darbavietā un sadzīvē.
Ministru kabinets līdz 2023. gada 31. decembrim izstrādā un Saeimai iesniedz nepieciešamos šā likuma grozījumus attiecībā uz audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa — ievietošana sociālās korekcijas izglītības iestādē — piemērošanu un izpildi.
(16.06.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.06.2022.)
(2) Bērnam, kas nav sasniedzis 15 gadu vecumu, var uzlikt par pienākumu ar savu darbu novērst radītā kaitējuma sekas, ja tās ir novēršamas ar darbu, kurā atļauts nodarbināt šāda vecuma bērnus.
Šā likuma 6. panta pirmās daļas 9. punkts, 13.1, 32.2, 32.3 un 32.4 pants un grozījumi 33. panta 2.1 daļā stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī.
(16.06.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.06.2022.)
(Izslēgts ar 19.12.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2007.)
(2) Noteikt bērnam uzvedības ierobežojumus var uz laiku no 30 dienām līdz vienam gadam.
(3) Bērnam var noteikt šādus uzvedības ierobežojumus
1) aizliegt apmeklēt noteiktas sabiedriskās vietas;
2) aizliegt satikties ar noteiktām personām;
3) uzlikt par pienākumu noteiktā diennakts laikā atrasties savā dzīvesvietā;
4) uzlikt par pienākumu periodiski (vienu līdz četras reizes mēnesī) ierasties uz reģistrāciju Valsts policijā;
5) uzlikt par pienākumu piedalīties sociālās korekcijas un sociālās palīdzības programmās;
6) uzlikt par pienākumu turpināt pamatizglītības iegūšanu;
7) uzlikt par pienākumu ierasties uz konsultāciju pie psihologa, ārsta vai cita speciālista.
(4) Tiesnesis vai administratīvā komisija, piemērojot šajā pantā paredzēto audzinoša rakstura piespiedu līdzekli, var noteikt vienu vai vairākus šā panta trešajā daļā minētos uzvedības ierobežojumus. Šā panta trešās daļas 1., 2., 3. un 4.punktā minētos uzvedības ierobežojumus piemēro tikai tiesnesis.
(5) Izdevumus, kas radušies, piemērojot uzvedības ierobežojumu — pienākumu ierasties uz konsultāciju pie psihologa, ārsta vai cita speciālista —, sedz kārtībā, kāda noteikta normatīvajos aktos par bērnu tiesībām uz ārstniecību.
(22.04.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.05.2010.)
Ministru kabinets līdz 2022. gada 31. decembrim izdod šā likuma 13.1 panta ceturtajā daļā minētos noteikumus.
(16.06.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.06.2022.)
(2) Sabiedriskais darbs ir bērna iesaistīšana sabiedrībai nepieciešamos darbos, ko bērns pilda bez atlīdzības savas dzīvesvietas apvidū no pamatdarba un mācībām brīvajā laikā. Ministru kabinets nosaka bērna nodarbināšanas aizliegumus un ierobežojumus, veicot sabiedrisko darbu.
(3) Sabiedrisko darbu kārtību nosaka Ministru kabinets.
(4) Sabiedriskā darba izpildes laikā notikuša nelaimes gadījuma izmeklēšana un uzskaite tiek veikta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtību.
(5) Persona, kas nodarbina bērnu, nodrošina bērna instruktāžu attiecībā uz konkrēto darbu un apmācību darba aizsardzības jomā pirms sabiedriskā darba uzsākšanas. Šādu instruktāžu nodrošina arī gadījumā, ja sabiedriskā darba izpildes laikā būtiski mainās izpildāmais darbs.
(6) Ja audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa — pienākuma veikt sabiedrisko darbu — izpildes laikā bērns sasniedz 18 gadu vecumu, sabiedriskā darba izpildi bērns turpina, kamēr audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis izpildīts pilnā apmērā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.2005., 15.12.2005., 19.12.2006. un 22.04.2010. likumu, kas stājas spēkā 26.05.2010.)
Līdz likuma par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam spēkā stāšanās dienai izdevumus, kas radušies pašvaldībām par sociālās rehabilitācijas un uzvedības korekcijas pakalpojumiem, kuri tiek nodrošināti šo pārejas noteikumu 7. punktā minētajiem bērniem, sedz no Tieslietu ministrijas budžeta apakšprogrammas "Probācijas īstenošana" līdzekļiem, ja šādu pakalpojumu nepieciešamība ir noteikta bērna profilakses lietā.
(15.12.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2023.)
(2) Šā panta pirmajā daļā noteikto audzinoša rakstura piespiedu līdzekli var piemērot, ja
1) cita persona, iestāde vai organizācija piekrīt audzināt un uzraudzīt bērnu un šīm personām nav nekādas negatīvas ietekmes uz bērnu;
2) bērns piekrīt tam, ka viņu nodod galvojumā noteiktajai personai, iestādei vai organizācijai, apsola respektēt to viedokli un ievērot noteikto kārtību.
(2) Nosakot audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa — ievietošana sociālās korekcijas izglītības iestādē — beigu termiņu un ilgumu, tiesnesis pēc iespējas ņem vērā mācību gada sākumu un beigas, kā arī bērna izglītības līmeni un nepieciešamību turpināt izglītību.
(3) Ja ir pamats uzskatīt, ka bērns izvairīsies no ievietošanas sociālās korekcijas izglītības iestādē vai līdz ievietošanai tajā ir apdraudēta bērna vai citu personu dzīvība un veselība, tiesnesis pieņem lēmumu ievietot bērnu Valsts policijas profilakses iestādē bērniem uz laiku, ne ilgāku par 10 dienām.
(22.04.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.05.2010. Trešās daļas jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2012. Sk. pārejas noteikumu 4.punktu)
(2) Probācijas novērošana ir bērna uzvedības uzraudzība un bērna iesaistīšana viņa vecumam, psiholoģiskajām īpašībām un attīstības līmenim piemērotos sociālās uzvedības korekcijas un sociālās rehabilitācijas pasākumos.
(3) Probācijas novērošanu veic tā Valsts probācijas dienesta teritoriālās struktūrvienības nodaļa, kuras darbības teritorijā dzīvo bērns.
(4) Probācijas novērošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
(16.06.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.06.2022. Pants stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 9. punktu)
(2) Obligātā ārstēšana veicama Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.06.2004. un 22.04.2010. likumu, kas stājas spēkā 26.05.2010.)
(2) Ja pārkāpumu ir izdarījis bērns vecumā no 11 līdz 14 gadiem, institūcija (amatpersona) pārbauda faktus par pārkāpumu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktajā kārtībā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.12.2006. un 28.04.2016. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2016.)
1) izziņa no sodu reģistra par bērna (kurš sasniedzis 14 gadu vecumu) agrāk izdarītajiem likumpārkāpumiem;
2) izziņa no ģimenes ārsta par bērna veselības stāvokli;
3) raksturojums no izglītības iestādes, ja bērns apmeklē izglītības iestādi, vai darbavietas, ja bērns strādā;
4) izziņa no pašvaldības sociālā dienesta par bērna sadzīves apstākļiem.
(2) Šā panta pirmajā daļā minētos dokumentus pieprasa procesuāli pilnvarota amatpersona.
(3) Šā panta pirmajā daļā minētie dokumenti ir pievienojami arī administratīvā pārkāpuma lietai vai pārkāpuma pārbaudes materiāliem, ja tiem ir nozīme lietas pareizā izlemšanā. Dokumentus pieprasa institūcija (amatpersona), kas pilnvarota uzsākt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā vai izskatīt administratīvā pārkāpuma lietu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.12.2005., 19.12.2006., 22.04.2010. un 28.04.2016. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2016.)
(2) Lēmumu par administratīvā pārkāpuma lietas vai pārkāpuma pārbaudes materiālu nosūtīšanu administratīvajai komisijai pieņem institūcijas (amatpersonas), kas pilnvarotas uzsākt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā vai izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.12.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2007.)
(2) Pārkāpuma pārbaudes materiālus vai administratīvo pārkāpumu lietas, kuras nosūtītas administratīvajai komisijai jautājuma izlemšanai par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērnam, izskata administratīvā komisija likumā noteiktajā kārtībā tiktāl, ciktāl tas atbilst šajā nodaļā noteiktajai kārtībai.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.12.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2007.)
Lietas par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem izskata tiesa vai administratīvā komisija pēc bērna dzīvesvietas.
(2) Ja izlīguma nosacījumi noteiktajā termiņā netiek izpildīti, tiesnesis izskata lietu 15 dienu laikā pēc Valsts probācijas dienesta, cietušā vai viņa pārstāvja paziņojuma saņemšanas.
(3) Ja izlīguma nosacījumi noteiktajā termiņā netiek izpildīti, administratīvā komisija izskata lietu 15 dienu laikā pēc cietušā vai viņa pārstāvja paziņojuma saņemšanas.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2010. likumu, kas stājas spēkā 26.05.2010.)
(2) Ja tiesnesis uzskata, ka lietā ir iespējams izlīgums un ir lietderīgi iesaistīt starpnieku, viņš par to var informēt Valsts probācijas dienestu.
(22.04.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.05.2010.)
(11) Tiesas sēdē, kurā izskata administratīvās komisijas lūgumu par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanu, obligāti piedalās bērns, viens no viņa vecākiem (aizbildnis) vai bāriņtiesas pārstāvis, administratīvās komisijas pārstāvis, tās pašvaldības institūcijas pārstāvis, kura veic likumpārkāpumu profilakses darbu ar bērniem, un policijas pārstāvis.
(2) Administratīvās komisijas sēdē obligāti piedalās bērns, viens no viņa vecākiem (aizbildnis) vai bāriņtiesas pārstāvis, sociālā dienesta vai citas pašvaldības institūcijas, kura veic likumpārkāpumu profilakses darbu ar bērniem, pārstāvis un policijas pārstāvis.
(3) Administratīvā komisija, ja nepieciešams, uz sēdi uzaicina bāriņtiesas, izglītības iestādes, sociālās palīdzības iestādes vai ārstniecības iestādes pārstāvi un uzklausa viņa viedokli par piemērojamo audzinoša rakstura piespiedu līdzekli.
(4) Šajā pantā minētajām personām līdz tiesas sēdei un administratīvās komisijas sēdei ir tiesības iepazīties ar lietu par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērnam, pieteikt lūgumus, kā arī iesniegt papildinājumus.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.2015. un 28.04.2016. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2016.)
Uz tiesas sēdi vai administratīvās komisijas sēdi tiesnesis vai administratīvā komisija drīkst uzaicināt arī personas, kuras var sniegt ziņas par bērnu un viņa izdarīto nodarījumu vai pārkāpumu, lai noklausītos šo personu paskaidrojumus.
(2) Tiesnesim likumā noteiktajā kārtībā ir tiesības pilnīgi vai daļēji atbrīvot bērnu un viņa likumisko pārstāvi no maksas par juridisko palīdzību.
(2) Ja bērns neierodas uz sēdi attaisnojoša iemesla dēļ, lietas izskatīšana tiek atlikta.
(3) Ja bērns pēc tiesas aicinājuma izvairās ierasties uz sēdi, tiesnesis var pieņemt lēmumu par viņa piespiedu atvešanu, ko nodrošina Valsts policija.
(4) Ja bērns izvairās ierasties uz administratīvās komisijas sēdi, administratīvā komisija piemēro audzinoša rakstura piespiedu līdzekli bez bērna klātbūtnes, pamatojoties uz lietā esošajiem materiāliem.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.04.2016. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2016.)
Lietas par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērnam izskata slēgtā tiesas vai administratīvās komisijas sēdē.
(2) Izlīgumu iesniedz rakstveidā un pievieno lietas materiāliem. Izlīgumā norāda, ka tas noslēgts labprātīgi un cietušais vai viņa pārstāvis saprot izlīguma sekas un nosacījumus.
(3) Ja bērns un cietušais vai viņu pārstāvji par izlīgumu paziņo mutvārdos tiesas sēdes laikā, par izlīgumu izdara ierakstu tiesas sēdes protokolā, un to paraksta bērns un viņa pārstāvis, kā arī cietušais vai viņa pārstāvis. Puses var iesniegt tiesnesim arī notariāli apliecinātu izlīgumu.
(4) Ja bērns un cietušais vai viņu pārstāvji paziņo par izlīgumu līdz tiesneša aiziešanai uz apspriežu istabu, tiesnesis, nepārbaudot lietas materiālus, var pieņemt lēmumu izbeigt lietu par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērnam.
(22.04.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.05.2010.)
(2) Izlīgumu iesniedz rakstveidā un pievieno lietas materiāliem. Izlīgumā norāda, ka tas noslēgts labprātīgi un cietušais vai viņa pārstāvis saprot izlīguma sekas un nosacījumus.
(3) Ja bērns un cietušais vai viņu pārstāvji par izlīgumu paziņo mutvārdos administratīvās komisijas sēdes laikā, izlīgumu noformē rakstveidā, un to paraksta bērns un viņa pārstāvis, kā arī cietušais vai viņa pārstāvis. Puses var iesniegt administratīvajai komisijai arī notariāli apliecinātu izlīgumu.
(4) Ja bērns un cietušais vai viņu pārstāvji paziņo par izlīgumu līdz administratīvās komisijas sēdes beigām, administratīvā komisija, nepārbaudot lietas materiālus, var pieņemt lēmumu izbeigt lietu par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērnam.
(22.04.2010. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.04.2016. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2016.)
1) piemērot vienu no šajā likumā noteiktajiem pamata audzinoša rakstura piespiedu līdzekļiem vai pamata piespiedu līdzekli un papildu piespiedu līdzekli. Lēmumā norāda termiņu piemērotā audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa izpildes uzsākšanai;
2) nosūtīt materiālus atpakaļ prokuroram papildu pārbaudes veikšanai;
3) izbeigt lietu par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērnam.
(2) Pēc visu apstākļu izvērtēšanas administratīvā komisija pieņem vienu no šādiem lēmumiem
2) izbeigt lietu par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērnam.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.04.2016. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2016.)
1) tā nodod materiālus izskatīšanai Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā;
2) nav bijis notikuma vai par konstatētajām darbībām nav paredzēta administratīvā atbildība;
3) bērns, kas izdarījis prettiesisko darbību vai bezdarbību, ir nepieskaitāms;
4) bērns ir darbojies galējās nepieciešamības vai nepieciešamās aizstāvēšanās stāvoklī;
5) ir atcelts akts, kas nosaka administratīvo atbildību;
6) līdz lēmuma pieņemšanas dienai ir pagājuši divi mēneši, skaitot no administratīvā pārkāpuma lietas vai pārkāpuma pārbaudes materiālu saņemšanas dienas;
7) par to pašu faktu attiecībā uz bērnu jau ir pieņemts kompetentas institūcijas (amatpersonas) lēmums par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanu, administratīvā soda uzlikšanu vai pārkāpuma lietas izbeigšanu, kā arī tad, ja par šo faktu ir uzsākts kriminālprocess;
8) bērns, pret kuru uzsākta lietvedība, miris.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.12.2006. un 28.04.2016. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2016.)
(2) Ja tiesnesis saņem Valsts probācijas dienesta informāciju par to, ka izlīgumā iesaistītās puses nespēj vienoties vai atsakās piedalīties izlīgumā, viņš iepriekš noteiktajā termiņā izskata lietu par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērnam.
(3) Ja tiesnesis līdz tiesas sēdei saņem Valsts probācijas dienesta informāciju par izlīguma īstenošanu, viņš var pieņemt lēmumu par lietas izbeigšanu uz izlīguma pamata, atbrīvojot bērnu no audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanas.
(4) Ja tiesnesis saņem Valsts probācijas dienesta paziņojumu vai cietušā vai viņa pārstāvja notariāli apliecinātu paziņojumu par to, ka puses noslēgušas izlīgumu, viņš atliek lietas izskatīšanu līdz izlīguma nosacījumu izpildes termiņa beigām. Ja izlīguma nosacījumi noteiktajā termiņā ir izpildīti, tiesnesis var pieņemt lēmumu par lietas izbeigšanu, atbrīvojot bērnu no audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanas.
(22.04.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.05.2010.)
(2) Ja administratīvā komisija no pusēm saņem informāciju par to, ka izlīgumā iesaistītās puses nespēj vienoties vai atsakās piedalīties izlīgumā, tā iepriekš noteiktajā termiņā izskata lietu par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērnam.
(3) Ja administratīvā komisija līdz administratīvās komisijas sēdei no pusēm saņem informāciju par izlīguma īstenošanu, tā var pieņemt lēmumu par lietas izbeigšanu uz izlīguma pamata, atbrīvojot bērnu no audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanas.
(4) Ja administratīvā komisija saņem cietušā vai viņa pārstāvja notariāli apliecinātu paziņojumu par to, ka puses noslēgušas izlīgumu, tā atliek lietas izskatīšanu līdz izlīguma nosacījumu izpildes termiņa beigām. Ja izlīguma nosacījumi noteiktajā termiņā ir izpildīti, administratīvā komisija var pieņemt lēmumu par lietas izbeigšanu, atbrīvojot bērnu no audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanas.
(22.04.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.05.2010.)
(2) Administratīvās komisijas lēmumu bērna likumiskie pārstāvji un cietušais (ja cietušais ir bērns, — viņa likumiskie pārstāvji) var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā 10 darbadienu laikā pēc tā pieņemšanas. Sūdzības izskatīšanai tiesā piemēro Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa normas.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.04.2016. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2016.)
(2) Tiesnesis vai administratīvā komisija lēmumu par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa — pienākuma atvainoties cietušajām personām, ja tās piekrīt tikties ar vainīgo, — piemērošanu bērnam nosūta bērna dzīvesvietas pašvaldībai izpildei.
(3) Tiesnesis vai administratīvā komisija lēmumu par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa — nodošana galvojumā vecākiem vai aizbildņiem, kā arī citām personām, iestādēm vai organizācijām — piemērošanu bērnam nosūta bērna dzīvesvietas pašvaldībai izpildei un personai, iestādei vai organizācijai, kurai bērns nodots galvojumā, zināšanai.
(4) Tiesnesis vai administratīvā komisija lēmumu par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa — pienākuma ar savu darbību novērst radītā kaitējuma sekas — piemērošanu bērnam nosūta bērna dzīvesvietas pašvaldībai izpildei.
(5) Tiesnesis vai administratīvā komisija lēmumu par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa — pienākuma atlīdzināt nodarīto zaudējumu — piemērošanu bērnam nosūta bērna dzīvesvietas pašvaldībai izpildei.
(6) Ja bērns izdarījis tādu nodarījumu, par kuru likumā paredzēta kriminālatbildība, tiesnesis lēmumu par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa — uzvedības ierobežojumu — piemērošanu bērnam (šā likuma 10.1 panta trešās daļas 1., 2., 3. un 4.punkts) nosūta bērna dzīvesvietas Valsts policijas struktūrvienībai izpildei un bērna dzīvesvietas pašvaldībai turpmākai rīcībai.
(7) Tiesnesis vai administratīvā komisija lēmumu par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa — uzvedības ierobežojumu — piemērošanu bērnam (šā likuma 10.1 panta trešās daļas 5., 6. un 7.punkts) nosūta bērna dzīvesvietas pašvaldībai izpildei.
(8) Tiesnesis lēmumu par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa — pienākuma veikt sabiedrisko darbu — piemērošanu bērnam nosūta Valsts probācijas dienestam izpildei un bērna dzīvesvietas pašvaldībai turpmākai rīcībai.
(9) Tiesnesis lēmumu par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa — ievietošana sociālās korekcijas izglītības iestādē — piemērošanu bērnam nosūta bērna dzīvesvietas pašvaldībai izpildei. Lēmuma par ievietošanu sociālās korekcijas izglītības iestādē izpildi uzrauga attiecīgās iestādes vadītājs.
(22.04.2010. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.2015. likumu, kas stājas spēkā 16.07.2015.)
(Izslēgts ar 22.04.2010. likumu, kas stājas spēkā 26.05.2010.)
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2010. likumu, kas stājas spēkā 26.05.2010.)
(2) Ja persona, kura izpildes institūcijā uzrauga lēmuma par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērnam nodarījuma vai pārkāpuma lietā izpildi, konstatē, ka bērns nepienācīgi pilda viņam uzliktos pienākumus vai apzināti izvairās no lēmuma par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanu izpildes, tā var iesniegt tiesai vai administratīvajai komisijai motivētu rakstveida priekšlikumu par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanas ilguma palielināšanu vai piemērotā audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa aizstāšanu ar stingrāku piespiedu līdzekli.
(3) Šajā pantā paredzētajos gadījumos līdz lietas izskatīšanai tiesā sabiedriskā darba izpilde tiek apturēta.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.12.2005. un 22.04.2010. likumu, kas stājas spēkā 26.05.2010.)
(2) Ja bērns šā panta pirmajā daļā neminētu viņam svarīgu iemeslu dēļ nav spējīgs veikt sabiedrisko darbu, viņš vai viņa likumiskais pārstāvis par to paziņo Valsts probācijas dienestam, kas, atzīstot sabiedriskā darba neveikšanas iemeslus par attaisnojošiem, var atļaut neveikt sabiedrisko darbu uz laiku, ne ilgāku par vienu mēnesi, un izdara par to attiecīgu ierakstu personas lietā.
(3) Valsts probācijas dienests var noraidīt bērna vai viņa likumiskā pārstāvja iesniegumu ar lūgumu uz laiku neveikt sabiedrisko darbu, ja
1) bērns nav pieteicies Valsts probācijas dienestā sabiedriskā darba izpildei 10 dienu laikā pēc nolēmuma spēkā stāšanās un ir par to brīdināts;
2) sabiedriskā darba izpildes laikā bērns ir saņēmis brīdinājumu par sabiedriskā darba izpildes nosacījumu un kārtības pārkāpšanu.
(4) Lēmumu par atļauju uz laiku neveikt sabiedrisko darbu vai lēmumu noraidīt bērna vai viņa likumiskā pārstāvja iesniegumu ar lūgumu atļaut uz laiku neveikt sabiedrisko darbu pieņem Valsts probācijas dienesta teritoriālā struktūrvienība. Par Valsts probācijas dienesta teritoriālās struktūrvienības lēmumu noraidīt bērna vai viņa likumiskā pārstāvja iesniegumu ar lūgumu atļaut uz laiku neveikt sabiedrisko darbu bērns vai viņa likumiskais pārstāvis var iesniegt sūdzību Valsts probācijas dienesta vadītājam. Valsts probācijas dienesta vadītāja lēmums nav pārsūdzams.
(18.06.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.07.2015.)
(16.06.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.06.2022. Pants stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 9. punktu)
1) pieteikties Valsts probācijas dienestā 10 dienu laikā pēc nolēmuma spēkā stāšanās;
2) pildīt Valsts probācijas dienesta amatpersonu noteiktos pienākumus un likumīgās prasības;
3) ierasties Valsts probācijas dienesta teritoriālajā struktūrvienībā Valsts probācijas dienesta amatpersonas noteiktajā laikā;
4) iesniegt Valsts probācijas dienesta amatpersonai informāciju par noteikto pienākumu izpildi.
(2) Bērna, kuram tiesa noteikusi probācijas novērošanu, likumiskajam pārstāvim ir pienākums
1) sadarboties ar Valsts probācijas dienestu bērnam piemērotās probācijas novērošanas laikā;
2) līdzdarboties bērnam noteiktajos sociālās uzvedības korekcijas un sociālās rehabilitācijas pasākumos, tai skaitā tādos pasākumos, kuri paredz likumiskā pārstāvja tiešu iesaisti;
3) novērst šķēršļus, kas kavē vai var kavēt bērnam noteikto pienākumu izpildi;
4) informēt Valsts probācijas dienesta amatpersonu par bērna dzīvesvietu vai mācību iestādi, kā arī nekavējoties paziņot par tās maiņu.
(16.06.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.06.2022. Pants stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 9. punktu)
1) ievērot aizliegumu atstāt dzīvesvietu noteiktā diennakts laikā;
2) ievērot aizliegumu uzturēties noteiktās sabiedriskajās vietās;
3) ievērot aizliegumu sazināties ar noteiktiem cilvēkiem;
4) ievērot aizliegumu lietot alkoholu, narkotiskās vai citas apreibinošās vielas;
5) piedalīties Valsts probācijas dienesta amatpersonas noteiktos pasākumos, kas vērsti uz sociālās uzvedības korekciju un sociālo rehabilitāciju;
6) apmeklēt Valsts probācijas dienesta amatpersonas norādīto speciālistu un pildīt speciālista norādījumus;
7) pildīt Valsts probācijas dienesta amatpersonas norādījumus, kas vērsti uz lietderīgu brīvā laika pavadīšanu.
(2) Valsts probācijas dienesta amatpersona var pilnīgi vai daļēji atcelt noteiktos pienākumus, ja probācijas novērošanas laikā tā konstatē, ka
1) noteiktie pienākumi turpmāk nav nepieciešami;
2) bērns attaisnojošu iemeslu dēļ turpmāk nespēs pildīt noteiktos pienākumus.
(3) Probācijas novērošanas laikā pieņemtie Valsts probācijas dienesta lēmumi nav apstrīdami vai pārsūdzami.
(16.06.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.06.2022. Pants stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 9. punktu)
(2) Ja bērns apzināti izvairās no lēmuma par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanu izpildes, tiesnesis vai administratīvā komisija var aizstāt piemēroto audzinoša rakstura piespiedu līdzekli ar stingrāku piespiedu līdzekli.
(21) Ja bērns apzināti izvairās no lēmuma par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanu izpildes un administratīvā komisija ir izmantojusi iespējas piemērot stingrāku audzinoša rakstura piespiedu līdzekli vai administratīvās komisijas rīcībā nav stingrāka audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa, ko varētu piemērot par konkrēto pārkāpumu, tā var iesniegt tiesā motivētu lūgumu piemērot bērnam tādu audzinoša rakstura piespiedu līdzekli, kura piemērošana nav administratīvās komisijas kompetencē. Tiesa lietu izskata šā likuma IV nodaļā noteiktajā kārtībā. Izskatot lietu, tiesa vērtē, vai, piemērojot bērnam stingrāku audzinoša rakstura piespiedu līdzekli, tiks sasniegti šajā likumā minētie audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu mērķi. Tiesa šādā gadījumā nevar piemērot šā likuma 6. panta pirmās daļas 9. punktā minēto audzinoša rakstura piespiedu līdzekli.
(3) Lietas par uzturēšanās ilguma saīsināšanu vai pagarināšanu sociālās korekcijas izglītības iestādē izskata tiesa pēc iestādes atrašanās vietas.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2010., 28.04.2016. un 16.06.2022. likumu, kas stājas spēkā 23.06.2022. 2.1 daļas papildināšana ar teikumu stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 9. punktu)
(2) (Izslēgta ar 22.04.2010. likumu)
(3) Kārtību, kādā bērns tiek ievietots sociālās korekcijas izglītības iestādē, nosaka Ministru kabinets.
(4) Sociālās korekcijas izglītības iestādes iekšējās kārtības noteikumus un par to pārkāpumiem paredzētos sodus nosaka Ministru kabinets.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2010. likumu, kas stājas spēkā 26.05.2010.)
(2) Lēmumu par bērna izolācijas nepieciešamību pieņem attiecīgās iestādes vadītājs pēc pamatota priekšlikuma, kuru iesniedzis par bērna audzināšanu un aprūpi atbildīgais iestādes darbinieks.
(3) Bērnam izskaidro viņa izolācijas iemeslu.
(4) Bērna izolācijas laikā viņam nodrošināma pastiprināta uzraudzība un viņa veselībai, kā arī fiziskajām un garīgajām vajadzībām atbilstoši apstākļi.
(5) Izolācijas laikā visas uz bērnu vērstās darbības un bērna uzvedība hronoloģiskā secībā fiksējama rakstveidā.
(6) Sociālās korekcijas izglītības iestādes vadītājs ir atbildīgs par bērna izolācijas piemērošanas kārtību, izolācijas apstākļiem un izolācijas ilgumu.
(2) Ja bērns ir pametis sociālās korekcijas izglītības iestādi un atrodas patvaļīgā prombūtnē un policija konstatējusi viņa atrašanās vietu, bērnu var ievietot Valsts policijas profilakses iestādē bērniem.
(3) Bērns Valsts policijas profilakses iestādē bērniem atrodas līdz brīdim, kad pēc viņa ierodas sociālās korekcijas izglītības iestādes pārstāvis, bet ne ilgāk kā piecas dienas.
(22.04.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.05.2010.)
(22.04.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.05.2010.)
(11) Pēc tiesneša lēmumā noteiktā laika beigām sociālās korekcijas izglītības iestādes vadītājs, pamatojoties uz bērna un (ja bērns nav sasniedzis 18 gadu vecumu) viena no viņa vecākiem (aizbildņa) iesniegumu, var lūgt tiesu bērnam (audzēknim) atļaut uzturēties sociālās korekcijas izglītības iestādē līdz mācību gada beigām. Tiesnesis iesniegumu izskata šā likuma IV nodaļā noteiktajā kārtībā.
(2) Ja nepieciešams, pašvaldības sociālais dienests sadarbībā ar veselības aprūpes, izglītības un citām iestādēm veic pasākumus bērna reintegrācijai sabiedrībā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2010. likumu, kas stājas spēkā 26.05.2010.)