Valsts kontroles likums

(2) Valsts kontrole pakļauta vienīgi likumam.

(3) Valsts kontrole veic revīzijas saskaņā ar starptautiskajiem publiskā sektora revīzijas standartiem, kuri atbilst augstāko revīzijas iestāžu starptautiskā kongresa atzītām un apstiprinātām prasībām attiecībā uz augstāko revīzijas iestāžu darbu un kuru atzīšanu Latvijā nosaka valsts kontrolieris, kā arī likumā noteiktajā kārtībā rīkojas attiecībā uz revīzijā konstatētajiem tiesību normu pārkāpumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2019.)

Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par Valsts kontroli" un likums "Valsts kontroles revīzijas reglaments".

1) valsts, pašvaldību un citu atvasināto publisko personu budžetu līdzekļu ieņēmumus un izdevumus, publiskas personas kapitālsabiedrību, publiski privāto, privāto kapitālsabiedrību finanšu līdzekļus Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma izpratnē, kā arī to kapitālsabiedrību finanšu līdzekļus, kuru kapitāla daļas vai akcijas pieder publiskas personas kapitālsabiedrībām, publiski privātām vai privātām kapitālsabiedrībām Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma izpratnē;

2) Eiropas Savienības un citu starptautisko organizāciju vai institūciju līdzekļu izlietošanu, kuri iekļauti valsts budžetā vai pašvaldību budžetos;

3) rīcību ar valsts, pašvaldību un citu atvasināto publisko personu, publiskas personas kapitālsabiedrību, publiski privāto, privāto kapitālsabiedrību mantu vai tās daļu Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma izpratnē, kā arī to kapitālsabiedrību mantu vai tās daļu, kuru kapitāla daļas vai akcijas pieder publiskas personas kapitālsabiedrībām, publiski privātām vai privātām kapitālsabiedrībām Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma izpratnē.

(2) Valsts kontroles darbības mērķis ir noskaidrot, vai rīcība ar šā panta pirmajā daļā minētajiem līdzekļiem ir tiesiska, pareiza, ekonomiska un efektīva, kā arī sniegt ieteikumus atklāto trūkumu novēršanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.12.2004., 22.06.2005., 17.09.2009., 20.06.2019. un 21.11.2024. likumu, kas stājas spēkā 18.12.2024.)

Valsts kontroles padome apstiprina Valsts kontroles nolikumu.

1) katru gadu sagatavo revīzijas ziņojumu par konsolidēto saimnieciskā gada pārskatu;

11) (izslēgts no 01.01.2025. ar 21.11.2024. likumu. Sk. pārejas noteikumu 18. punktu);

2) (izslēgts no 01.01.2025. ar 21.11.2024. likumu. Sk. pārejas noteikumu 18. punktu);

3) ziņo

a) Saeimai par revīziju rezultātiem un revīzijās sniegto ieteikumu ieviešanas progresu,

b) (izslēgts ar 20.06.2019. likumu),

c) Ministru kabinetam par īpaši svarīgiem un nozīmīgiem konstatējumiem;

4) ziņo valsts iestādēm par konstatējumiem, kas skar šo iestāžu darbību, kā arī tiesībaizsardzības iestādēm par revīzijā konstatētajiem tiesību normu pārkāpumiem un seko to izskatīšanas gaitai;

41) ierosina Ministru kabinetam veikt pasākumus Valsts kontroles revīziju rezultātu izvērtēšanai;

42) sadarbojas ar Saeimas komisijām, informējot tās par revīziju rezultātiem, revīzijās atklāto trūkumu novēršanu, kā arī par revīzijā konstatēto tiesību normu pārkāpumu izskatīšanu;

5) sadarbojas savas kompetences ietvaros ar Eiropas Savienības institūcijām un citām starptautiskajām organizācijām vai institūcijām, tajā skaitā var iesaistīties revīzijās kā šo organizāciju vai institūciju revidents, kā arī sadarbojas ar citu valstu augstākajām revīzijas iestādēm, tajā skaitā var veikt šo iestāžu darbības novērtējumu;

6) veic revīzijas departamentu sektoru vadītāju un revidentu sertifikāciju Valsts kontroles revīziju veikšanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.12.2004., 22.06.2005., 17.09.2009., 20.06.2019., 03.12.2020. un 21.11.2024. likumu, kas stājas spēkā 18.12.2024. Pirmā punkta jaunā redakcija, 3. punkta ievaddaļas un "a" un "c" apakšpunkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2025. Sk. pārejas noteikumu 18. punktu)

Šā likuma 44.panta otrā daļa stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem likumā "Par budžetu un finanšu vadību".

(2) Valsts kontroles pilnvarotās personas ir tiesīgas ar padomdevēja tiesībām piedalīties valsts institūciju, organizāciju un pašvaldību institūciju sēdēs.

Šā likuma 50.pants stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem Kredītiestāžu likumā.

(22.06.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.07.2005.)

Šā likuma 38.pants stājas spēkā 2003.gada 1.janvārī.

(17.09.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.10.2009.)

Ar terminiem "kapitālsabiedrība" un "komercsabiedrība" šajā likumā tiek saprasts arī uzņēmums un uzņēmējsabiedrība.

(09.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.12.2004.)

(17.09.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.10.2009.)

Ar terminiem "biedrība" un "nodibinājums" šajā likumā tiek saprasta arī sabiedriskā organizācija un sabiedrisko organizāciju apvienība.

(09.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.12.2004.)

1) pārstāv Valsts kontroli;

2) vada Valsts kontroles darbu;

3) piedalās Ministru kabineta sēdēs ar padomdevēja tiesībām;

4) ir Valsts kontroles padomes priekšsēdētājs;

5) ir Valsts kontroles budžeta izpildītājs;

6) paraksta Valsts kontroles padomes lēmumus;

7) pilnvaro katrā atsevišķā gadījumā Valsts kontroles amatpersonu vai darbinieku pārstāvēt Valsts kontroli;

8) pieņem darbā Valsts kontroles darbiniekus;

9) iesaka Saeimai apstiprināšanai Valsts kontroles padomes locekļu amata kandidātus;

10) ieceļ amatā Valsts kontroles revīzijas departamentu direktorus un apstiprina šo amatpersonu amatu aprakstus;

11) nosaka revīzijās lietojamos publiskā sektora revīzijas standartus, kā arī revīzijas metodoloģiju un prasības revīziju kvalitātes kontrolei;

12) atbild par iekšējās kontroles sistēmas un iekšējās audita sistēmas izveidošanu.

(2) Reizi gadā valsts kontrolieris Saeimas kārtības rullī noteiktajā kārtībā ziņo Saeimai par Valsts kontroles darbību.

(3) Valsts kontrolieris savas kompetences ietvaros izskata administratīvo pārkāpumu lietas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2005., 17.09.2009. un 20.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2019.)

Valsts kontroles padome viena mēneša laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās apstiprina atestācijas komisijas nolikumu un izveido atestācijas komisiju.

(22.06.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.07.2005.)

Valsts kontroliera prombūtnes laikā viņa pienākumus pilda tas Valsts kontroles padomes loceklis, kuru uz visu minētā Valsts kontroles padomes locekļa pilnvaru laiku norīkojis valsts kontrolieris. Ja arī šis Valsts kontroles padomes loceklis ir prombūtnē, valsts kontroliera pienākumus pilda padomes loceklis — revīzijas departamenta direktors ar ilgāko pilnvaru stāžu.

Saeimas apstiprinātie revīzijas departamentu kolēģijas locekļi atlikušajā pilnvaru laikā pilda revīzijas departamenta sektora vadītāja amata pienākumus, bet pēc pilnvaru beigām, lai pretendētu uz atkārtotu iecelšanu amatā, ir nepieciešams pozitīvs atestācijas komisijas atzinums.

(22.06.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.07.2005.)

(22.06.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.07.2005.)

Ja Saeimas apstiprinātais revīzijas departamenta kolēģijas loceklis pēc šā likuma grozījumu spēkā stāšanās turpina darbu Valsts kontrolē kā sektora vadītājs, tas nav uzskatāms par amata atstāšanu šā likuma 43.1panta izpratnē. Šā likuma 43.1pantā paredzēto pabalstu var saņemt revīzijas departamenta kolēģijas loceklis, kurš pēc likuma grozījumu spēkā stāšanās atstāj amatu un Valsts kontrolē darbu neturpina vai pēc pilnvaru termiņa beigām atstāj amatu arī kā sektora vadītājs.

(22.06.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.07.2005.)

1) apstiprina nolikumu un citus Valsts kontroles iekšējo darbību reglamentējošos aktus;

2) apstiprina revīziju gada plānu un stratēģiskās attīstības plānu;

3) lemj par revīziju jomu sadali starp revīzijas departamentiem;

4) izlemj Valsts kontroles padomes locekļu un revīzijas departamentu direktoru ierosinātos jautājumus;

5) pieņem lēmumu par pieteikuma iesniegšanu Satversmes tiesai;

6) (izslēgts no 01.01.2025. ar 21.11.2024. likumu. Sk. pārejas noteikumu 18. punktu);

7) izveido atestācijas komisiju un apstiprina šīs komisijas nolikumu, nosakot tās kompetenci;

8) pieņem lēmumu sakarā ar sūdzībām, kas iesniegtas par revīzijas departamenta lēmumu, ar kuru apstiprināts revīzijas ziņojums;

9) izskata un pieņem lēmumus par tiem revīzijas ziņojumiem, par kuriem, domām daloties, nav pieņemts revīzijas departamenta lēmums (20.panta trešā daļa). Revīzijas departamenta direktors, kurš piedalījies revīzijas ziņojuma izskatīšanā iepriekš, ir tiesīgs piedalīties padomes sēdē, taču nepiedalās balsošanā;

10) apstiprina Valsts kontroles budžeta pieprasījumu;

11) apstiprina Valsts kontroles struktūru, darbinieku štatu sarakstu, amatu kvalifikācijas prasības;

12) (izslēgts ar 17.09.2009. likumu);

13) nosaka Valsts kontroles amatpersonu un darbinieku atlīdzību atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam;

14) apstiprina revīzijas departamentu sektoru vadītāju un revidentu sertifikācijas nolikumu un sertifikācijas komisijas sastāvu.

(22.06.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.09.2009., 01.12.2009., 20.06.2019. un 21.11.2024. likumu, kas stājas spēkā 18.12.2024. Grozījums 8. punktā par vārdu "vai atzinums" izslēgšanu stājas spēkā 01.01.2025. Sk. pārejas noteikumu 18. punktu)

Saskaņā ar šo likumu noteikto atlīdzību (darba samaksu, pabalstus u.c.) 2009.gadā nosaka atbilstoši likumam “Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009.gadā”.

(12.12.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2009.)

(2) Valsts kontroles padomes sēde ir lemttiesīga, ja tajā piedalās padomes priekšsēdētājs vai viņa pienākumu izpildītājs un ne mazāk kā trīs padomes locekļi. Jautājumus izlemj ar klātesošo balsu vairākumu. Balsīm sadaloties līdzīgi, izšķirošā ir priekšsēdētāja balss.

(3) Valsts kontroles padomes sēdes tiek protokolētas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.12.2004. un 20.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2019.)

Grozījumi par šā likuma 29.1 panta papildināšanu ar vārdiem "vai sakarā ar to, ka revīzijas departamenta sektora vadītājam nav sertifikāta Valsts kontroles revīziju veikšanai", par 30. panta papildināšanu ar trešo daļu un 48.1 pants stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī.

(20.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2019.)

Revīzijas darbus ar Valsts kontroles padomes lēmumu sadala starp Valsts kontroles revīzijas departamentiem.

Ja revīzijas departamenta sektora vadītājam līdz 2022. gada 31. decembrim nav izsniegts sertifikāts Valsts kontroles revīziju veikšanai, viņš var turpināt darbu Valsts kontrolē revidenta amatā.

(20.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2019.)

Revīzijas departamenti veic revīzijas saskaņā ar Valsts kontroles padomes apstiprinātu revīziju gada plānu.

Šā likuma XIV nodaļas noteikumi nav piemērojami attiecībā uz revīzijām, kuras uzsāktas līdz 2019. gada 31. jūlijam.

(20.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2019.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 20.07.2005.)

Valsts kontrolieris pirmo ziņojumu par Valsts kontroles darbību (šā likuma 8. panta otrā daļa) sniedz 2020. gadā par 2019. gadu.

(20.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2019.)

(2) Revīzijas departamenta direktora prombūtnes laikā viņa pienākumus pilda cita revīzijas departamenta direktors vai šā paša revīzijas departamenta sektora vadītājs, kuru uz šo laiku pilnvarojis valsts kontrolieris.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2005. un 17.09.2009. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2009.)

Grozījums, ar kuru šā likuma 3. panta 1. punkts izteikts jaunā redakcijā, stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī.

(03.12.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2021.)

1) vada departamenta darbu un nosaka tā darbības stratēģiju revīziju veikšanai;

2) organizē departamenta personāla resursus tā, lai nodrošinātu darbu izpildi saskaņā ar apstiprināto Valsts kontroles revīziju gada plānu un Valsts kontrolē noteiktajiem revīzijas standartiem un metodoloģiju;

3) pārrauga revīziju plānošanu;

4) pārbauda revīziju ziņojumu projektus, revīziju ziņojumus, paraksta tos un nosūta revidējamai vienībai;

5) pārrauga sektoru darbu;

6) veic citus pienākumus saskaņā ar amata aprakstu.

(22.06.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.09.2009., 20.06.2019. un 21.11.2024. likumu, kas stājas spēkā 18.12.2024. Grozījums 4. punktā par vārdu "un atzinumus" izslēgšanu stājas spēkā 01.01.2025. Sk. pārejas noteikumu 18. punktu)

Šā likuma 3. panta 1. punktā noteikto iesniegšanas termiņu pirmo reizi piemēro 2024. gadā, iesniedzot Saeimai atzinumu un revīzijas ziņojumu par saimnieciskā gada pārskatu par 2023. gadu.

(03.12.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2021.)

(2) Sektora sastāvā ietilpst sektora vadītājs un Valsts kontroles revidenti.

(3) (Izslēgta ar 17.09.2009. likumu.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2005. un 17.09.2009. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2009.)

Šā likuma grozījumi par 3. panta 1. punkta izteikšanu jaunā redakcijā, 1.1 un 2. punkta izslēgšanu un 3. punkta ievaddaļas un "a" un "c" apakšpunkta izteikšanu jaunā redakcijā, 11. panta 6. punkta izslēgšanu un vārdu "vai atzinums" izslēgšanu 8. punktā, vārdu "un atzinumus" izslēgšanu 17. panta 4. punktā un 19. panta 5. punktā, 54. panta pirmās daļas izteikšanu jaunā redakcijā un otrās daļas izslēgšanu, grozījums 57. pantā, grozījumi par 58. panta pirmās daļas izteikšanu jaunā redakcijā un vārdu "atzinums un" izslēgšanu otrajā daļā, kā arī 67.1 panta pirmās daļas izteikšanu jaunā redakcijā stājas spēkā 2025. gada 1. janvārī. Minētos grozījumus piemēro ar 2026. gadu, sagatavojot revīzijas ziņojumu par konsolidēto saimnieciskā gada pārskatu par 2025. gadu.

(21.11.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.12.2024.)

1) vada sektora darbu un nodrošina sektora revīziju kopējo stratēģiju atbilstoši Valsts kontrolē noteiktajiem revīzijas standartiem un metodoloģijai;

2) nodrošina revīziju plānošanu;

3) pārstāv Valsts kontroli sarunās ar revidējamo vienību sektora veiktās revīzijas sakarā;

4) pārrauga revīzijas pierādījumu iegūšanas procesu un, ja nepieciešams, arī iesaistās revīzijā;

5) pārbauda revīziju ziņojumu projektus, revīziju ziņojumus un paraksta tos;

6) veic citus pienākumus saskaņā ar amata aprakstu.

(22.06.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.09.2009., 20.06.2019. un 21.11.2024. likumu, kas stājas spēkā 18.12.2024. Grozījums 5. punktā par vārdu "un atzinumus" izslēgšanu stājas spēkā 01.01.2025. Sk. pārejas noteikumu 18. punktu)

(2) (Izslēgta ar 17.09.2009. likumu.)

(3) Ja domas dalās, revīzijas ziņojumu nodod izskatīšanai un lēmuma pieņemšanai Valsts kontroles padomei. Valsts kontroles padomes lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

(22.06.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.09.2009. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2009.)

1) lemj par revīzijas darbu sadali starp sektoriem;

2) izstrādā revīziju gada plāna projektu;

3) izskata Saeimai un Ministru kabinetam iesniedzamo ziņojumu projektus.

(22.06.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.07.2005.)

(Izslēgts ar 22.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 20.07.2005.)

(Izslēgts ar 17.09.2009. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2009.)

(2) Stājoties amatā, valsts kontrolieris Saeimā dod šādu zvērestu (solījumu): "Zvēru (solu) būt uzticīgs Latvijas Republikai, ievērot tās likumus un godīgi pildīt savus pienākumus."

(3) Viena un tā pati persona nevar būt par Valsts kontrolieri vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.

(4) Ja, izbeidzoties valsts kontroliera pilnvaru termiņam, jaunieceltais valsts kontrolieris nav devis Saeimā zvērestu (solījumu), līdzšinējā valsts kontroliera pilnvaru laiks turpinās līdz dienai, kad jaunieceltais valsts kontrolieris dod Saeimā zvērestu (solījumu).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.12.2004. likumu, kas stājas spēkā 20.12.2004.)

(2) Valsts kontroles padomes locekļus var apstiprināt amatā atkārtoti, bet ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.

(22.06.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.07.2005.)

(2) Ja valsts kontroles padomes locekli Saeima apstiprinājusi amatā atkārtoti, valsts kontrolieris ieceļ attiecīgo Valsts kontroles padomes locekli valsts kontroles revīzijas departamenta direktora amatā atkārtoti, bet ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.

(3) Revīzijas departamentu sektoru vadītājus pieņem darbā valsts kontrolieris, ievērojot atestācijas komisijas atzinumu.

(22.06.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.09.2009. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2009.)

(Izslēgts ar 22.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 20.07.2005.)

(2) Valsts kontrolieris, Valsts kontroles padomes loceklis var iesniegt Saeimai iesniegumu par atkāpšanos no amata.

(22.06.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.07.2005.)

(22.06.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2019. Grozījums par panta papildināšanu ar vārdiem "vai sakarā ar to, ka revīzijas departamenta sektora vadītājam nav sertifikāta Valsts kontroles revīziju veikšanai" stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 12. punktu)

1) ir Latvijas pilsonis;

2) brīvi pārvalda valsts valodu;

3) ir ieguvusi augstāko izglītību un kuras profesionālā kvalifikācija un pēdējo piecu gadu darba pieredze ir atbilstoša Valsts kontroles uzdevumu veikšanai;

4) (izslēgts ar 22.06.2005. likumu).

(2) Par Valsts kontroliera, Valsts kontroles padomes locekļa, revīzijas departamenta sektora vadītāja amata kandidātu nevar būt persona, kura

1) sasniegusi likumā noteikto pensijas vecumu;

2) pēdējo triju gadu laikā bijusi Ministru kabineta loceklis;

3) pēdējo triju gadu laikā bijusi vēlētos amatos politiskajās organizācijās (partijās);

4) sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas);

5) agrāk izdarījusi tīšu noziedzīgu nodarījumu, bet no soda izciešanas atbrīvota sakarā ar noilgumu, amnestiju vai apžēlošanu;

6) ir vai ir bijusi PSRS vai Latvijas PSR vai ārvalsts valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata darbinieks, minēto institūciju aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs;

7) ir vai ir bijusi ar Latvijas Republikas likumiem, Augstākās padomes lēmumiem vai tiesas nolēmumiem aizliegto organizāciju dalībnieks (biedrs) pēc šo organizāciju aizliegšanas.

(3) Par revīzijas departamenta sektora vadītāju var būt persona, kurai ir sertifikāts Valsts kontroles revīziju veikšanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.12.2004., 22.06.2005. un 20.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2019. Trešā daļa stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 12. punktu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 20.07.2005.)

(Izslēgts ar 17.09.2009. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2009.)

Valsts kontroles revidenti atkarībā no kvalifikācijas un darba stāža Valsts kontrolē ieņem vecākā valsts revidenta, valsts revidenta un valsts revidenta palīga amatu.

Uz Valsts kontroles revidenta amata kandidātu attiecas šā likuma 30.panta otrās daļas 4., 5., 6. un 7.punktā Valsts kontroles amatpersonu kandidātiem noteiktie ierobežojumi.

Valsts kontroles darbinieks pilda darba līguma nosacījumus un amata aprakstā noteiktos pienākumus.

1) darbinieks nav pildījis šā likuma 59.panta noteikumus;

2) konstatēta apkaunojoša rīcība vai nodarījums, kas nav savienojams ar Valsts kontroles darbinieka amatu.

(2) Papildus šā panta pirmajā daļā noteiktajiem gadījumiem Valsts kontrole var izbeigt darba attiecības ar Valsts kontroles revidentu arī tad, ja revidents, stājoties darbā, ir slēpis kādu no šā likuma 34.pantā noteiktajiem ierobežojumiem.

(22.06.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.07.2005.)

(20.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2019.)

(20.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2019.)

(20.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2019.)

(Izslēgts ar 01.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

(Izslēgts ar 01.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

(Izslēgts ar 01.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

(Izslēgts ar 01.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

(Izslēgts ar 01.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

(Izslēgts ar 01.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

(Izslēgts ar 01.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

(2) (Izslēgta ar 16.06.2011. likumu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.2011. likumu, kas stājas spēkā 30.06.2011.)

(2) Valsts kontrole savu gada pārskatu kopā ar zvērināta revidenta (zvērinātu revidentu komercsabiedrības) ziņojumu iesniedz Saeimai, kā arī Valsts kasei konsolidētā saimnieciskā gada pārskata sagatavošanai.

(21.11.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.12.2024.)

1) valsts iestādes;

2) publiskas personas kapitālsabiedrības, publiski privātās kapitālsabiedrības un privātās kapitālsabiedrības Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma izpratnē;

21) kapitālsabiedrības, kuru kapitāla daļas vai akcijas pieder publiskas personas kapitālsabiedrībām, publiski privātām vai privātām kapitālsabiedrībām Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma izpratnē;

3) pašvaldības un to izveidotās iestādes un komercsabiedrības;

4) citas komercsabiedrības, kā arī biedrības un nodibinājumi un fiziskās personas, ja

a) to rīcībā vai glabāšanā ir valsts vai pašvaldības līdzekļi,

b) tās tiek finansētas no valsts vai pašvaldības līdzekļiem vai to garantētiem līdzekļiem,

c) tās pilda valsts vai pašvaldību iepirkumu;

5) Eiropas Savienības un citu starptautisko organizāciju vai institūciju piešķirto un valsts budžetā vai pašvaldību budžetos iekļauto līdzekļu lietotāji.

(2) Valsts kontrole neveic revīziju Saeimā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.12.2004., 17.09.2009. un 20.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2019.)

(Izslēgts ar 22.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 20.07.2005.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2019.)

(20.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2019. Pants stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 12. punktu)

(2) Valsts kontroles pilnvarotām amatpersonām un darbiniekiem ir tiesības revidējamā vienībā piekļūt informācijai, ko Valsts kontrole uzskata par nepieciešamu revīzijas veikšanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2005. un 20.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2019.)

(2) Valsts kontrole atbilstoši revīzijas mērķim nosaka personu datu apstrādes nolūku, datu apstrādes kategorijas un datu glabāšanas laikposmu.

(3) Valsts kontrole nodrošina datu glabāšanu un datu aizsardzības garantijas, ņemot vērā datu apstrādes vai apstrādes kategoriju raksturu, darbības jomu un nolūkus, atbilstoši Vispārīgās datu aizsardzības regulas prasībām.

(20.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2019.)

Pēc Valsts kontroles pieprasījuma, ja tas nepieciešams revīzijas veikšanai, bankām un citām kredītiestādēm ir pienākums Kredītiestāžu likumā noteiktajā apmērā un kārtībā sniegt Valsts kontrolei tās pieprasītās ziņas par revidējamo vienību kontiem un veiktajiem darījumiem.

Revidējamo vienību lietas, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem satur valsts noslēpumu vai ierobežotas pieejamības informāciju, pārbauda katram atsevišķam gadījumam Valsts kontroles pilnvaroti darbinieki, kas iepriekš paziņo par to revidējamai vienībai.

Valsts kontrolei ir tiesības revīzijā pieaicināt konsultantus.

(22.06.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2019.)

(2) (Izslēgta no 01.01.2025. ar 21.11.2024. likumu. Sk. pārejas noteikumu 18. punktu)

(22.06.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.09.2009. un 21.11.2024. likumu, kas stājas spēkā 18.12.2024. Pirmās daļas jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2025. Sk. pārejas noteikumu 18. punktu)

(2) Valsts Kontroles padome sūdzību, kurā tiek apstrīdēts Valsts kontroles revīzijas departamenta lēmums, izskata un lēmumu par to pieņem 30 dienu laikā pēc sūdzības saņemšanas. Ja objektīvu iemeslu dēļ šo termiņu nav iespējams ievērot, Valsts kontroles padome to var pagarināt uz laiku, ne ilgāku par sešiem mēnešiem, par to paziņojot sūdzības iesniedzējam.

(3) Valsts kontroles padomes lēmums par personas vai revidējamās vienības motivēto sūdzību stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

(22.06.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.09.2009. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2009.)

(22.06.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.11.2024. likumu, kas stājas spēkā 18.12.2024.)

(17.09.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.11.2024. likumu, kas stājas spēkā 18.12.2024. Grozījums pantā stājas spēkā 01.01.2025. Sk. pārejas noteikumu 18. punktu)

(20.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2019.)

(2) Slēgtas revīzijas dati nav nododami atklātībai, ja tie satur ar normatīvajiem aktiem noteiktu ierobežotas pieejamības informāciju vai valsts noslēpumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.09.2009. un 21.11.2024. likumu, kas stājas spēkā 18.12.2024. Pirmās daļas jaunā redakcija un grozījums otrajā daļā par vārdu "atzinums un" izslēgšanu stājas spēkā 01.01.2025. Sk. pārejas noteikumu 18. punktu)

Valsts kontroles amatpersonas un darbinieki bez valsts kontroliera atļaujas nav tiesīgi izpaust informāciju, kas viņiem ir kļuvusi zināma, pildot amata pienākumus.

(22.06.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.07.2005.)

Revidējamai vienībai ir tiesības iepazīties ar revīzijas uzdevumu.

(22.06.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.07.2005.)

(Izslēgts ar 22.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 20.07.2005.)

(2) Sūdzības iesniedzējam vai tā pilnvarotiem pārstāvjiem ir tiesības piedalīties Valsts kontroles padomes sēdē, kurā tiek izskatīta šā panta pirmajā daļā minētā sūdzība, un sniegt paskaidrojumus par revīzijā konstatētajiem faktiem un pārbaudītajiem dokumentiem, ko revidējamā vienība sniegusi Valsts kontrolei revīzijas veikšanas laikā.

(3) (Izslēgta ar 17.09.2009. likumu.)

(22.06.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.09.2009. un 20.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2019.)

(17.09.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.10.2009.)

Revidējamās vienības pienākums ir nodrošināt Valsts kontroles pilnvarotus darbiniekus revīzijas veikšanas laikā ar darba telpām un darbam piemērotiem apstākļiem.

Revidējamai vienībai jāiesniedz Valsts kontrolei tās noteiktajā kārtībā un termiņā visi ar revīziju saistītie grāmatvedības reģistri un dokumenti, kā arī jāsniedz visa ar revīziju saistītā informācija un paskaidrojumi.

(2) Revidējamā vienība šā likuma 67.pantā noteiktajā kārtībā sniedz Valsts kontrolei apliecinājumu par revīzijās sniegtās informācijas patiesumu.

(17.09.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2019. un 21.11.2024. likumu, kas stājas spēkā 18.12.2024. Pirmās daļas jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2025. Sk. pārejas noteikumu 18. punktu)

(Izslēgts ar 20.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2019.)

(20.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2019. Sk. pārejas noteikumu 14. punktu)

(20.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2019. Sk. pārejas noteikumu 14. punktu)

(2) Augstāka iestāde (kapitāla daļu turētājs) triju nedēļu laikā pēc Valsts kontroles padomes lēmuma saņemšanas informē revidējamo vienību un Valsts kontroli par to, vai veiks revidējamās vienības amatpersonu un darbinieku atbildības izvērtējumu. Ja augstāka iestāde (kapitāla daļu turētājs) ir informējusi revidējamo vienību un Valsts kontroli, ka neveiks revidējamās vienības amatpersonu un darbinieku atbildības izvērtējumu, to veic revidējamā vienība un par izvērtēšanas rezultātiem šajā likumā paredzētajā kārtībā informē Valsts kontroli un arī augstāku iestādi (kapitāla daļu turētāju).

(3) Ja augstāka iestāde (kapitāla daļu turētājs) veic revidējamās vienības amatpersonu un darbinieku atbildības izvērtējumu, uz to attiecas šajā nodaļā noteiktais par revidējamo vienību.

(20.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2019. Sk. pārejas noteikumu 14. punktu)

1) informāciju par zaudējumu apmēru un citiem ar lietu saistītiem apstākļiem;

2) informāciju par personām (neatkarīgi no tā, vai šīs personas bija norādītas šā likuma 69. pantā minētajā lēmumā), no kurām ir pilnībā vai daļēji piedzīti zaudējumi vai pret kurām uzsākts zaudējumu piedziņas process, vai ar kurām noslēgta vienošanās par zaudējumu labprātīgu atlīdzināšanu;

3) motivētu priekšlikumu izbeigt administratīvo lietu un neveikt zaudējumu piedziņu, ja nav konstatēti likumā paredzētie zaudējumu piedziņas priekšnoteikumi vai ir iestājies noilgums;

4) motivētu priekšlikumu atlikt zaudējumu piedziņu līdz lēmuma pieņemšanai kriminālprocesuālā kārtībā, administratīvā pārkāpuma lietā vai disciplinārlietā.

(20.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2019. Sk. pārejas noteikumu 14. punktu)

(20.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2019. Sk. pārejas noteikumu 14. punktu)

(20.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2019. Sk. pārejas noteikumu 14. punktu)

1) atlikt zaudējumu piedziņu, ja par attiecīgo prettiesisko rīcību ir uzsākts kriminālprocess vai ja tas ir lietderīgi, iekams nav izskatīta disciplinārlieta vai administratīvā pārkāpuma lieta, kurā nepieciešams konstatēt tos pašus faktus;

2) atlikt jautājuma izskatīšanu, līdz revidējamā vienība veiks normatīvajos aktos noteiktās darbības, lai pati veiktu zaudējumu piedziņu vai panāktu vienošanos par to labprātīgu atlīdzināšanu;

3) nepiedzīt zaudējumus, jo

a) nav konstatēti likumā paredzētie zaudējumu piedziņas priekšnoteikumi,

b) iestājies noilgums,

c) piedziņa pilnībā vai daļēji ir veikta vai tiek veikta citā procesā,

d) noslēgta vienošanās par zaudējumu pilnīgu vai daļēju labprātīgu atlīdzināšanu;

4) piedzīt zaudējumus tagadējās mantas samazinājuma apmērā, ja konstatēti likumā paredzētie zaudējumu piedziņas priekšnoteikumi.

(20.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2019. Sk. pārejas noteikumu 14. punktu)

(20.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2019. Sk. pārejas noteikumu 14. punktu)

(20.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2019. Sk. pārejas noteikumu 14. punktu)

(20.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2019. Sk. pārejas noteikumu 14. punktu)

(20.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2019. Sk. pārejas noteikumu 14. punktu)

(20.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2019. Sk. pārejas noteikumu 14. punktu)