Noteikumi par aizsardzību pret jonizējošo starojumu

Noteikumi nosaka vispārīgas radiācijas drošības un kodoldrošības prasības aizsardzībai pret jonizējošo starojumu.

(MK 26.05.2026. noteikumu Nr. 299 redakcijā)

1 Noteikumos lietoto terminu skaidrojums

1.11. aizsardzības pasākumi – pasākumi, kuru mērķis ir nepieļaut vai samazināt dozas, kuras varētu saņemt avārijas apstarošanas vai esošā apstarošanas situācijā. Aizsardzības pasākumi nav sanācijas pasākumi;

1.12. esošā apstarošanas situācija – situācija brīdī, kad tiek pieņemts lēmums par apstarošanas kontroli, un kuras dēļ nav nepieciešams vai vairs nav nepieciešams veikt steidzamus pasākumus;

1.13. plānotas apstarošanas situācija – situācija, ko rada jonizējošā starojuma avota plānota ekspluatācija vai cilvēka darbība, kas izmaina apstarošanas ceļus, radot cilvēku vai apkārtējās vides apstarošanu vai potenciālu apstarošanu. Plānotas apstarošanas situācijas var ietvert gan normālu apstarošanu, gan potenciālu apstarošanu;

1.14. sanācijas pasākumi – jonizējošā starojuma avota izņemšana vai tā nozīmīguma (radioaktivitātes vai daudzuma) samazināšana, vai apstarošanas ceļu pārtraukšana, vai to ietekmes mazināšana, lai nepieļautu vai samazinātu dozas, kas tiktu saņemtas esošajā apstarošanas situācijā. Sanācijas pasākumi ir pasākumi stāvokļa uzlabošanai;

1.15. standartlīmenis – avārijas apstarošanas vai esošā apstarošanas situācijā efektīvās dozas vai ekvivalentās dozas līmenis vai īpatnējā radioaktivitāte (radioaktivitātes koncentrācija), kuru pārsniedzot nav pieņemami pieļaut apstarošanu, lai arī tas nav limits, ko nedrīkst pārsniegt. Aizsardzības optimizācijā piešķir prioritāti apstarošanai, kas pārsniedz standartlīmeni, un to turpina īstenot arī zem standartlīmeņa.

(MK 01.06.2023. noteikumu Nr. 272 redakcijā)

Noteikumi neattiecas uz jonizējošā starojuma iedarbību uz audiem, orgāniem un cilvēka organismu kopumā vai uz vides objektiem (turpmāk - apstarošana), ko rada

2.1. kālija izotops 40K cilvēka organismā;

2.2. kosmiskie stari zemes virsmas līmenī;

2.3. radionuklīdi zemes garozā.

Aizliegts izplatīt pārtikas produktus, dzīvnieku barību, rotaļlietas, rotaslietas, juvelierizstrādājumus un kosmētikas ražojumus, kam pievienotas radioaktīvās vielas vai kuri ir apstaroti, radot tajos radionuklīdus. Šādus pārtikas produktus, dzīvnieku barību, rotaļlietas, rotaslietas, juvelierizstrādājumus un kosmētikas ražojumus atļauts izmantot tikai zinātniskajā pētniecībā.

Lai optimizētu radiācijas drošību un kodoldrošību, vairākus jonizējošā starojuma avotus, kuri atrodas viena operatora īpašumā vai valdījumā esošā objektā vai objekta teritorijā (turpmāk operatora kontrolētā zona), uzskata par vienu jonizējošā starojuma avotu.

Ja persona konstatē, ka netiek ievērotas radiācijas drošības un kodoldrošības prasības, vai ir pamatotas aizdomas, ka tās tiek ievērotas daļēji, viņa informē par to attiecīgo darbu vadītāju un Radiācijas drošības centru (turpmāk - centrs).

Fiziskās un juridiskās personas, kas ir iesaistītas darbību veikšanā ar jonizējošā starojuma avotiem vai veic darbības jonizējošā starojuma avotu tuvumā, ievēro šādas radiācijas drošības un kodoldrošības prasības

6.1. piesardzība, veicot darbības ar jonizējošā starojuma avotiem;

6.2. pēc iespējas plašāka informācija par attiecīgajiem jonizējošā starojuma avotiem;

6.3. operatora kontrolētajā zonā noteikto radiācijas drošības un kodol­drošības pasākumu (turpmāk - aizsardzības pasākumi) ievērošana;

6.4. ar radiācijas drošību un kodoldrošību saistītās informācijas apmaiņa starp visiem attiecīgās informācijas lietotājiem;

6.5. sagaidāmās apstarošanas no attiecīgā jonizējošā starojuma avota novērtēšana, ja tās varbūtību un lielumu iespējams iepriekš aprēķināt vai noteikt (turpmāk - paredzamā apstarošana). Paredzamo apstarošanu, kā arī apdraudējumu cilvēkiem un videi novērtēšanu nodrošina operators;

6.6. prioritāte aizsardzības pasākumiem, salīdzinot ar citiem pasākumiem operatora kontrolētajā zonā.

(Svītrots ar MK 01.06.2023. noteikumiem Nr. 272)

(Svītrots ar MK 29.06.2021. noteikumiem Nr. 434)

(Svītrots ar MK 29.06.2021. noteikumiem Nr. 434)

1 (Svītrots ar MK 29.06.2021. noteikumiem Nr. 434)

10 (Svītrots ar MK 29.06.2021. noteikumiem Nr. 434)

11 (Svītrots ar MK 29.06.2021. noteikumiem Nr. 434)

2 (Svītrots ar MK 29.06.2021. noteikumiem Nr. 434)

3 (Svītrots ar MK 29.06.2021. noteikumiem Nr. 434)

4 (Svītrots ar MK 29.06.2021. noteikumiem Nr. 434)

5 (Svītrots ar MK 29.06.2021. noteikumiem Nr. 434)

6 (Svītrots ar MK 29.06.2021. noteikumiem Nr. 434)

7 (Svītrots ar MK 29.06.2021. noteikumiem Nr. 434)

8 (Svītrots ar MK 29.06.2021. noteikumiem Nr. 434)

9 (Svītrots ar MK 29.06.2021. noteikumiem Nr. 434)

Operatora kontrolētajā zonā nepieciešams vismaz viens radiācijas drošības eksperts. Pēc saskaņošanas ar centru operators var uzdot darbu vadītājam veikt radiācijas drošības eksperta funkcijas, ja operatora kontrolētajā zonā

10.1. veic darbības ar radioaktīvajām vielām;

10.2. veic darbības ar jonizējošā starojuma iekārtām, kurām operatora civiltiesiskās atbildības apdrošinājuma minimālā summa ir lielāka par vis­mazāko normatīvajos aktos noteikto apdrošinājuma summu;

10.3. veic darbības ar desmit un vairāk jonizējošā starojuma iekārtām

10.3.1. kurām ir vismazākā operatora civiltiesiskās atbildības apdro­šinājuma minimālā summa;

10.3.2. kuru darbināšanā nav nepieciešama attiecīgā nodarbinātā tieša piedalīšanās;

10.4. (svītrots ar MK 01.06.2023. noteikumiem Nr. 272).

(Grozīts ar MK 29.06.2021. noteikumiem Nr. 434)

Operatora kontrolētajā zonā nepieciešams vismaz viens radiācijas drošības eksperts, ja darbības ar kodolmateriāliem pastāvīgi veic vairāk nekā pieci nodarbinātie.

(Grozīts ar MK 29.06.2021. noteikumiem Nr. 434)

Operators izveido radiācijas drošības struktūrvienību vai radiācijas drošības un kodoldrošības struktūrvienību, kas ir atbildīga tikai par darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem, ja operatora kontrolētajā zonā

12.1. veic darbības ar valsts nozīmes jonizējošā starojuma objektiem;

12.2. veic darbības ar radioaktīvo vielu, kura atrodas hermētiski noslēgtā kapsulā vai ir cietā agregātstāvoklī un cieši saistīta, nepieļaujot radionuklīdu nokļūšanu vidē normālos lietošanas apstākļos (turpmāk - slēgtais starojuma avots), un kuras kopējā radioaktivitāte vairāk nekā vienu miljonu reižu pārsniedz Ministru kabineta 2001.gada 3.jūlija noteikumos Nr.288 "Noteikumi par darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem, kurām nav nepieciešama speciālā atļauja (licence) vai atļauja" noteiktos limitus, kuriem nepieciešama speciālā atļauja (licence) vai atļauja darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem (turpmāk - normatīvajos aktos noteiktie limiti, kuriem nepieciešama speciālā atļauja (licence) vai atļauja);

12.3. veic darbības ar radioaktīvo vielu, kas nav slēgtais starojuma avots (turpmāk - vaļējais starojuma avots) un kuras kopējā radioaktivitāte vairāk nekā 104 reižu pārsniedz normatīvajos aktos noteiktos limitus, kuriem nepieciešama speciālā atļauja (licence) vai atļauja, un pastāv vides, materiālu, virsmas vai cilvēku ārējā vai iekšējā piesārņojuma ar radioaktīvajām vielām (turpmāk - radioaktīvais piesārņojums) risks;

12.4. radiācijas avārijas gadījumā var būt apdraudēta cilvēku dzīvība. Radiācijas avārija ir neplānots gadījums, piemēram, ja nodarbinātais (arī māceklis un students, kas ir vecāks par 18 gadiem), kas operatora kontrolētajā zonā pastāvīgi vai īslaicīgi veic darbības ar jonizējošā starojuma avotiem (turpmāk - darbinieks), darbībā pieļāvis kļūdu, vai jonizējošā starojuma avota neplānota darbība, kuras sekas vai iespējamās sekas ir šajos noteikumos noteikto jonizējošā starojuma dozu limitu pārsniegšana vai tāda radioaktīvā piesārņojuma radīšana, kura dēļ attiecīgie limiti var tikt pārsniegti;

12.5. izmanto mobilās jonizējošā starojuma iekārtas, kurām operatora civiltiesiskās atbildības apdrošinājuma minimālā summa ir lielāka par vismazāko normatīvajos aktos par civiltiesisko apdrošināšanu noteikto apdrošinājuma summu;

12.6. izmanto desmit un vairāk jonizējošā starojuma iekārtu, kuru darbināšanā attiecīgie darbinieki piedalās tieši.

(Grozīts ar MK 04.11.2003. noteikumiem Nr.629)

Radiācijas drošības struktūrvienības un radiācijas drošības un kodoldrošības struktūrvienības sastāvā ir darbu vadītājs un radiācijas drošības eksperts vai medicīnas fizikas eksperts.

(MK 29.06.2021. noteikumu Nr. 434 redakcijā)

Darbu vadītājs operatora kontrolētajā zonā

14.1. ir atbildīgs par radiācijas drošības un kodoldrošības prasību ievērošanu;

14.2. iesaista visus darbiniekus aizsardzības pasākumu ieviešanā;

14.3. norīko darbiniekus, kuri atbild par konkrētajām darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem;

14.4. ja radušies apstākļi, kas var negatīvi ietekmēt radiācijas drošību un kodoldrošību, nekavējoties nodrošina to izpēti un novēršanu.

Ja netiek izpildīta kāda no radiācijas drošības un kodoldrošības prasībām, darbu vadītājs

15.1. noskaidro pārkāpuma iemeslus, apstākļus un sekas;

15.2. veic atbilstošus aizsardzības pasākumus pārkāpuma izraisīto seku likvidēšanai, kā arī novērš šādu pārkāpumu atkārtošanos. Aizsardzības pasākumu izpildi finansē operators.

Lai nodrošinātu aizsardzības pasākumu izpildi, operators, sadarbojoties ar darbu vadītāju un, ja nepieciešams, konsultējoties ar radiācijas drošības ekspertu, izstrādā radiācijas drošības un kodoldrošības kvalitātes nodrošināšanas programmu jonizējošā starojuma avota testēšanā, lietošanā, uzglabāšanā un pārbaudē (turpmāk – kvalitātes nodrošināšanas programma), kurā iekļauj prasības un to izpildes kontroli saistībā ar

16.1. uzskaites un reģistrācijas ierakstiem, ierakstu identifikāciju, apkopošanu, indeksāciju, informācijas aktualizāciju un labošanu;

16.2. pasūtījumu un iepirkumu kontroli, arī piegādātāja novērtēšanu un izvēli, normatīvo aktu prasības iepirkumiem, prasības pasūtījumu un iepirkumu dokumentācijai un kvalitāti apliecinošajiem dokumentiem, kā arī iepirkumu pārbaudēm;

16.3. testēšanā lietojamiem mērinstrumentiem;

16.4. testēšanas iekārtām, to kalibrēšanu, regulēšanu un remontu;

16.5. testējamā materiāla un izstrādājumu marķēšanu;

16.6. pārbaužu un testēšanas pierakstiem;

16.7. neatbilstības kvalitātes prasībām atklāšanu un dokumentāciju;

16.8. neatbilstošo elementu marķēšanu, to izņemšanu no sistēmas un remontu vai aizvietošanu ar citiem elementiem;

16.9. darbinieku apmācību, arī apmācības programmu izveidošanu un darbinieku kvalifikācijas pārbaudēm;

16.10. pakalpojumu sniedzēju uzraudzīšanu;

16.11. regulārām no ekspluatācijas neatkarīgām pārbaudēm (pieaicinot attiecīgās institūcijas vai neatkarīgas iestādes ekspertus);

16.12. šo noteikumu 16.1.–16.11. apakšpunktā minēto prasību un to izpildes dokumentu sagatavošanu, apstiprināšanu, reģistrēšanu, uzskaiti, glabāšanu un arhivēšanu, kā arī grozījumiem tajos.

(MK 01.06.2023. noteikumu Nr. 272 redakcijā)

Lai izpildītu kvalitātes nodrošināšanas programmā noteiktās prasības, operators paredz nepieciešamos finansu resursus aizsardzības pasākumu veikšanai un regulāri inventarizē un pārbauda materiālos resursus.

Centrs

18.1. veicina iedzīvotāju izglītošanu par radiācijas drošības un kodol­drošības jautājumiem un izplata informāciju par jaunākajām atziņām radiācijas drošības un kodoldrošības jomā;

18.2. kontrolē kvalitātes nodrošināšanas programmu izpildi;

18.3. piedalās radiācijas drošības ekspertu, medicīnas fizikas ekspertu un darbu vadītāju apmācībā;

18.4. nekavējoties sniedz konsultācijas un tehnisko palīdzību iedzīvotājiem, kuriem ir aizdomas, ka tie atraduši bezsaim­nieka starojuma avotu. Bezsaimnieka starojuma avots ir slēgts starojuma avots, kurš nav pakļauts centra uzraudzībai un kontrolei tāpēc, ka nekad tāds nav bijis, vai tāpēc, ka ir pamests, nozaudēts, novietots nepareizā vietā, nozagts, nodots citam operatoram, par to noteiktā kārtībā nepaziņojot centram, vai nodots, neinformējot starojuma avota saņēmēju, un kura radioaktivitāte tā atrašanas brīdī ir lielāka par normatīvajos aktos noteiktajiem limitiem, kuriem nepieciešama speciālā atļauja (licence) vai atļauja.

(Grozīts ar MK 07.03.2006. noteikumiem Nr. 188; MK 29.06.2021. noteikumiem Nr. 434)

Operators kvalitātes nodrošināšanas programmu saskaņo ar centru. Papildu saskaņojums nepieciešams šādos gadījumos

19.1. ja operators veic darbības ar valsts nozīmes jonizējošā starojuma objektiem, nepieciešams ar vietējo pašvaldību saskaņots plāns par gatavību radiācijas avārijām un rīcību radiācijas avārijas situācijās, kā arī ar Drošības policiju saskaņots fiziskās aizsardzības pasākumu plāns un fiziskās aizsardzības projekts;

19.2. ja operators veic darbības ar lieljaudas jonizējošā starojuma avotu, kura kopējā radioaktivitāte ir 106-109 reižu lielāka par normatīvajos aktos noteiktajiem limitiem, kuriem nepieciešama speciālā atļauja (licence) vai atļauja, operators izstrādā un saskaņo ar vietējo pašvaldību plānu par gatavību radiācijas avārijām un rīcību radiācijas avārijas situācijās, kā arī izstrādā un saskaņo ar Drošības policiju fiziskās aizsardzības pasākumu plānu;

19.3. ja operators veic darbības ar vidējas jaudas vai lieljaudas jonizējošā starojuma iekārtu, kas nesatur radioaktīvās vielas un kuras radītā jonizējošā starojuma dozas jauda viena metra attālumā no jonizējošā starojuma avota ir lielāka par 0,1 Sv/h. Šādā gadījumā ir nepieciešams ar Drošības policiju saskaņots fiziskās aizsardzības pasākumu plāns;

19.4. ja operators veic darbības ar vidējas jaudas jonizējošā starojuma avotu, kura kopējā radioaktivitāte ir 103-106 reižu lielāka par normatīvajos aktos noteiktajiem limitiem, kuriem nepieciešama speciālā atļauja (licence) vai atļauja, operators izstrādā un saskaņo ar Drošības policiju fiziskās aizsardzības pasākumu plānu, kā arī izstrādā un saskaņo ar vietējo pašvaldību plānu par gatavību radiācijas avārijām un rīcību radiācijas avārijas situācijās, ja veic darbības ar vaļējo starojuma avotu, vai informē pašvaldību par attiecīgajiem plāniem, ja veic darbības ar slēgto starojuma avotu.

(Grozīts ar MK 04.11.2003. noteikumiem Nr.629)

Absorbētā doza (D) ir masas vienībā absorbētā jonizējošā starojuma enerģija. Absorbētā doza ir vidējā jonizējošā starojuma doza audiem vai orgāniem un vides objektiem, tās mērvienība ir grejs (Gy), kas atbilst vienam džoulam uz vienu kilogramu.

Ekvivalentā doza (HT,R) ir absorbētā doza kādā atsevišķā orgānā vai audos (T) atbilstoši jonizējošā starojuma veidam (R) un enerģijas diapazonam (kvalitātei). Ekvivalento dozu aprēķina, izmantojot šādu formulu

DT,R - absorbētā attiecīgā veida jonizējošā starojuma (R) doza audos vai atsevišķā orgānā (T);

wR - attiecīgā veida jonizējošā starojuma (R) ietekmes faktors attiecīgajam enerģijas diapazonam. Šo noteikumu 1.pielikumā noteikti wR lielumi.

Ja jonizējošā starojuma lauku veido dažādu veidu jonizējošais starojums ar atšķirīgiem wR lielumiem, kopējo ekvivalento dozu (HT) aprēķina, izmantojot šādu formulu

Efektīvā doza (E) ir visu ķermeņa audu un orgānu ārējās apstarošanas (ja jonizējošā starojuma avots atrodas ārpus ķermeņa) un iekšējās apstarošanas (ja jonizējošā starojuma avots atrodas ķermeņa iekšpusē) ekvivalento dozu summa, ņemot vērā jonizējošā starojuma ietekmes faktoru uz audiem. Efektīvo dozu aprēķina, izmantojot šādu formulu

HT - audos vai orgānā (T) absorbētā ekvivalentā doza;

wT - jonizējošā starojuma ietekmes faktors uz audiem vai atsevišķiem orgāniem (T). Attiecīgie wT lielumi ir noteikti šo noteikumu 2.pielikumā.

Paredzamā ekvivalentā doza (HT()) ir dozu integrālis laikposmā () no ekvivalentās dozas jaudas kādā atsevišķā orgānā vai audos (T). To aprēķina laika sprīdī t0, kad radionuklīdi no ārējās vides nokļuvuši cilvēka organismā. Aprēķinā izmanto šādu formulu

HT(t) - ekvivalentās dozas jauda kādā atsevišķā orgānā vai audos (T) laikā t;

- laikposms gados, kas būs pagājis pēc radioaktīvo vielu uzņemšanas un kurā tiek veikta integrēšana. Ja nav zināms, pieņem, ka tas ir 50 gadu pieaugušajam, 70 - bērnam.

Paredzamā efektīvā doza (E()) ir paredzamā audu vai orgānu (T) ekvivalento dozu summa, kur katra jonizējošā starojuma doza reizināta ar atbilstošo audu vai orgānu ietekmes faktoru wT. Paredzamo efektīvo dozu aprēķina, izmantojot šādu formulu

- laikposms gados, kas ir pagājis pēc radioaktīvo vielu uzņemšanas un kurā tiek veikta summēšana.

Ekvivalentās dozas, efektīvās dozas, paredzamās ekvivalentās dozas un paredzamās efektīvās dozas mērvienība ir džouls uz kilogramu, tās nosaukums - zīverts (Sv).

Efektīvo dozu (ET), ko saņem konkrēta vecuma (g) persona, nosaka, izmantojot šādu formulu

Eārējā - efektīvā doza no ārējās apstarošanas;

e (g)j,ing un e (g)j,inh - paredzamā efektīvā doza uz uzņemšanas vienību radionuklīdam j (Sv/Bq), ko uzņem caur gremošanas traktu vai ieelpo attiecīga vecuma (g) persona grupā;

Ij,ing un Ij,inh - caur gremošanas traktu vai ieelpojot uzņemtais radionuklīds j (Bq).

Paredzamo kopējo efektīvo dozu aprēķina, summējot ekvivalento dozu no ārējiem starojuma avotiem gada laikā un paredzamo ekvivalento dozu no radioaktīvo vielu iekšējas uzņemšanas, rēķinot to no visa radionuklīdu daudzuma, ko uzņem pieaugušais 50 gadu laikā, bērns - 70 gadu laikā. Paredzamo apstarošanos novērtē, izmantojot šajā nodaļā, 4.1. un 5.1.apakšnodaļā, 122.punktā un 2.pielikumā dotos lielumus.

(Grozīts ar MK 04.11.2003. noteikumiem Nr.629)

(Svītrots ar MK 20.05.2025. noteikumiem Nr. 292)

Papildus efektīvās dozas pamatlimitam (20 mSv gadā) darbiniekam ir šādi ekvivalentās dozas pakārtotie limiti

30.1. ekvivalentā doza acs lēcai – 20 mSv vai 100 mSv jebkuros piecos secīgos gados, ievērojot maksimālo dozu – 50 mSv vienā gadā;

30.2. ekvivalentā doza jebkurai 1 cm2 lielai ādas virsmai - 500 mSv gadā;

30.3. ekvivalentā doza plaukstām, apakšdelmiem, pēdām un potītēm - 500 mSv gadā.

(Grozīts ar MK 01.06.2023. noteikumiem Nr. 272)

(Svītrots ar MK 20.05.2025. noteikumiem Nr. 292)

Papildus efektīvās dozas pamatlimitam 16 līdz 18 gadu veciem mācekļiem un studentiem ir šādi ekvivalentās dozas pakārtotie limiti

32.1. ekvivalentā doza acs lēcai – 15 mSv gadā;

32.2. ekvivalentā doza jebkurai 1 cm2 lielai ādas virsmai – 150 mSv gadā;

32.3. ekvivalentā doza plaukstām, apakšdelmiem, pēdām un potītēm – 150 mSv gadā.

(MK 20.05.2025. noteikumu Nr. 292 redakcijā)

Atbilstoši paredzamajai apstarošanai darbu vadītājs sadala darbiniekus divās kategorijās

33.1. A kategorija – tie apstarošanai pakļautie darbinieki, kuru paredzamā efektīvā doza var pārsniegt 6 mSv gadā vai ekvivalentā doza acs lēcai var būt lielāka par 15 mSv gadā, vai ekvivalentā doza ādai, plaukstām, apakšdelmiem, pēdām un potītēm var būt lielāka par 150 mSv gadā;

33.2. B kategorija – tie apstarošanai pakļautie darbinieki, kuri nav klasificēti kā A kategorijas darbinieki.

(Grozīts ar MK 20.05.2025. noteikumiem Nr. 292)

Papildus šo noteikumu 33.2.apakšpunktā noteiktajam B kategorijā iedala šādas personas

34.1. nodarbinātie, kuri neveic darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, bet kuriem regulāri veic radioloģisko izmeklēšanu, lai atklātu prettiesiskus nodarījumus attiecībā uz darba devēja mantu, - ja tas paredzēts darba līgumā un ir saņemta attiecīgās arodbiedrības piekrišana;

34.2. personas, kurām veic radiodiagnostiskas procedūras tiesu medicī­niskās ekspertīzes vai apdrošināšanas vajadzībām, lai atklātu prettiesisku darbību.

Īpaši atļauta apstarošana ir plānveida apstarošana, ja kādu specifisku darbību veikšanai darbiniekam paredzēts pārsniegt efektīvās dozas pamatlimitu (20 mSv gadā), vai apstarošana radiācijas avārijas gadījumā, lai glābtu cilvēku dzīvību, aizkavētu daudzu iedzīvotāju apstarošanu vai saglabātu lielas materiālās vērtības.

Īpaši atļautā apstarošana nedrīkst būt ilgāka par pieciem gadiem.

Īpaši atļautai apstarošanai var pakļaut tikai A kategorijas darbiniekus.

Īpaši atļautas apstarošanas nepieciešamību darbu vadītājs pamato un saskaņo ar attiecīgo darbinieku vai viņa pārstāvi.

Katrā konkrētajā specifisku darbu gadījumā, ja īpaši atļautas apstarošanas nepieciešamība ir pamatota (izņemot radiācijas avārijas), centrs kopīgi ar Veselības ministrijas pilnvarotas darbinieku, mācekļu un studentu veselības aprūpes ārstniecības iestādes (turpmāk - ārstniecības iestāde) sertificētu arodslimību ārstu var atļaut darbiniekam uz noteiktu laiku pārsniegt efektīvās dozas pamatlimitu (20 mSv gadā) attiecīgo specifisko darbu veikšanai, ja jonizējošā starojuma doza nepārsniedz 50 mSv attiecīgajā gadā un 100 mSv gadā piecus gadus pēc kārtas.

(Grozīts ar MK 04.11.2003. noteikumiem Nr.629)

Īpaši atļautai apstarošanai aizliegts pakļaut tos A kategorijas darbiniekus, kuri piecos iepriekšējos gados jau ir saņēmuši jonizējošā starojuma dozu, kas ir lielāka par 100 mSv gadā.

Darbu vadītājs var atļaut darbiniekam radiācijas avārijas vai tās seku likvidēšanas laikā saņemt papildu jonizējošā starojuma dozu līdz 50 mSv apstarošanas reizē. Apstarošanu virs 50 mSv apstarošanas reizē var pieļaut izņēmuma kārtā, lai glābtu cilvēku dzīvības, ja papildus saņemtā jonizējošā starojuma doza nepārsniedz 200 mSv apstarošanas reizē.

Operators nodrošina darbinieku informēšanu par īpaši atļautas apstarošanas risku un nepieciešamo aizsardzību, kā arī nodrošina, lai jonizējošā starojuma dozas un apstarošanai pakļauto darbinieku skaits attiecīgajos ekonomiskajos un sociālajos apstākļos ir iespējami minimāls.

Efektīvās dozas pamatlimits iedzīvotājiem nedrīkst pārsniegt 1 mSv gadā, neieskaitot apstarojumu no dabiskajiem jonizējošā starojuma avotiem un medicīniskās apstarošanas laikā.

Papildus efektīvās dozas pamatlimitam (1 mSv gadā) iedzīvotājiem ir šādi ekvivalentās dozas pakārtotie limiti

44.1. ekvivalentā doza acs lēcai - 15 mSv gadā;

44.2. ekvivalentā doza jebkurai 1 cm2 lielai ādas virsmai - 50 mSv gadā;

44.3. ekvivalentā doza plaukstām, apakšdelmiem, pēdām un potītēm - 50 mSv gadā.

Ja ar aizsardzības pasākumiem nav iespējams novērst iedzīvotāju pastiprinātu apstarošanu (arī radiācijas avārijas gadījumā), efektīvās dozas pamatlimitu iedzīvotājiem (1 mSv gadā) var pārsniegt, bet jonizējošā starojuma doza nedrīkst būt lielāka par 5 mSv gadā un vidējā jonizējošā starojuma doza nedrīkst pārsniegt 1 mSv gadā piecus gadus pēc kārtas.

Pirms darbinieks, māceklis vai students uzsāk darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, darbu vadītājs izvērtē paredzamās apstarošanas raksturu un lielumu un nosaka atbilstošus darbinieka, mācekļa vai studenta aizsardzības pasākumus.

Paredzamā efektīvā doza ir noteikta

47.1. šo noteikumu 3.pielikumā - iedzīvotājiem, mācekļiem un stu­dentiem, radionuklīdus (izņemot radona izotopu 222Rn un 220Rn meitas nuklīdus) uzņemot ar pārtiku vai ūdeni, 4.pielikumā - iedzīvotājiem, mācekļiem un stu­dentiem, radionuklīdus (izņemot radona izotopu 222Rn un 220Rn meitas nuklīdus) ieelpojot;

47.2. šo noteikumu 5.pielikumā - darbiniekiem, radionuklīdus (izņemot radona izotopu 222Rn un 220Rn meitas nuklīdus) ieelpojot un uzņemot ar pārtiku vai ūdeni.

Šo noteikumu 6.pielikumā noteikti koeficienti (f1) ķīmisko elementu savienojumu pārnesei pa zarnu traktu, darbiniekiem un iedzīvotājiem uzņemot tos ar pārtiku vai ūdeni. Šo noteikumu 7.pielikumā ir noteikti koeficienti (f1) ķīmisko elementu savienojumu pārnesei pa zarnu traktu, darbiniekiem tos ieelpojot.

Lai novērtētu apstarošanu, ko rada radona izotopu 222Rn un 220Rn meitas nuklīdi, piemēro šādus nosacītus efektīvās dozas pārrēķina koeficientus uz paredzamās apstarošanas ar alfa enerģiju vienību (Sv uz J·h·m-3)

49.1. 222Rn mājās - 1,1;

49.2. 222Rn darbā - 1,4;

49.3. 220Rn darbā - 0,5.

Paredzamā alfa enerģija ir kopējā alfa enerģija, ko izstaro 222Rn un 220Rn meitas nuklīdi radioaktīvajā sabrukšanā, 222Rn meitas nuklīdiem sabrūkot līdz 210Pb un 220Rn meitas nuklīdiem - līdz stabilajam 208Pb. Kopējās alfa enerģijas mērvienība ir džouls (J), bet jonizējošā starojuma dozas jaudas mērvienība, ko rada šo radionuklīdu noteikta koncentrācija gaisā, ir J·h·m-3.

Šo noteikumu 8.pielikumā noteikta paredzamā efektīvā doza darbiniekiem un iedzīvotājiem, ieelpojot šķīstošas vai ķīmiski aktīvas gāzes un tvaikus.

Šo noteikumu 9.pielikumā noteikta efektīvās dozas jauda darbinieku un iedzīvotāju apstarojumam no inertajām gāzēm.

Operatora kontrolēto zonu darbu vadītājs sadala zonās un apakšzonās atbilstoši novērtētajai paredzamajai jonizējošā starojuma dozai gadā un radiācijas avārijas iespējamām sekām.

Operatora kontrolētajā zonā ir šādas zonas

54.1. kontroles zona - teritorija ap katru jonizējošā starojuma avotu vai ap kompaktā teritorijā esošu jonizējošā starojuma avotu grupu, kurā jonizējošā starojuma doza var pārsniegt 2 mSv gadā;

54.2. pārraudzības zona - teritorija ārpus kontroles zonas, kurā jonizējošā starojuma doza var pārsniegt efektīvās dozas pamatlimitu 1 mSv gadā.

(Grozīts ar MK 04.11.2003. noteikumiem Nr.629)

Nosakot zonu un apakšzonu robežas, ņem vērā telpas, ēkas vai teritorijas fiziskās robežas.

Kontroles zona ir paredzēta, lai

56.1. kontrolētu apstarošanu, kas tiek saņemta no jonizējošā starojuma avota normālos ekspluatācijas apstākļos;

56.2. novērstu radioaktīvo piesārņojumu;

56.3. novērstu vai ierobežotu paredzamo apstarošanu.

Kontroles zonā ievēro šādas prasības

57.1. tā ir norobežota, un iekļūšana kontroles zonā un izkļūšana no tās notiek darbu vadītāja rakstiski noteiktajā kārtībā;

57.2. ja kontroles zonā ir apakšzonas ar būtiski atšķirīgām prasībām radiācijas drošībai un kodoldrošībai, darbu vadītājs nosaka apakšzonu robežu šķērsošanas kārtību.

Ja nepieciešams, operators izveido kontroles zonā vienu vai vairākas apakšzonas

58.1. radiācijas teritorija - telpa vai teritorija, kurā darbinieks var saņemt jonizējošo starojumu, kas ir lielāks par 0,05 mSv/h. Apakšzonas marķējumā izmanto radiācijas brīdinājuma zīmi ar vārdiem "KONTROLES ZONA. RADIĀCIJAS TERITORIJA";

58.2. augstas radiācijas teritorija - telpa vai teritorija, kurā darbinieks var saņemt jonizējošo starojumu, kas ir lielāks par 0,1 mSv/h. Apakšzonas marķējumā izmanto radiācijas brīdinājuma zīmi ar vārdiem "KONTROLES ZONA. AUGSTAS RADIĀCIJAS TERITORIJA";

58.3. ļoti augstas radiācijas teritorija - telpa vai teritorija, kurā darbinieks var saņemt jonizējošo starojumu, kas ir lielāks par 5 mSv/h. Apakšzonas marķējumā izmanto radiācijas brīdinājuma zīmi ar vārdiem "KONTROLES ZONA. ĻOTI AUGSTAS RADIĀCIJAS TERITORIJA";

58.4. citas apakšzonas, ja ir nepieciešams izmantot atšķirīgus individuālos un kolektīvos aizsardzības līdzekļus.

Vietu kontroles zonā, kur lieto vai uzglabā radioaktīvo materiālu, marķē ar radiācijas brīdinājuma zīmi (radiācijas simbols un vārdi "RADIOAKTĪVIE MATERIĀLI"). Ja radioaktīvie materiāli uzglabāšanas vietā atrodas ilgāk par piecām dienām, uzglabāšanas vietas izvēli un aprīkojumu saskaņo ar centru.

Pārraudzības zonā kontrolē radioaktīvo piesārņojumu un jonizējošo starojumu, lai novērtētu kvalitātes nodrošināšanas programmas efektivitāti un paredzamo apstarošanu radiācijas avārijas gadījumā.

Operators nodrošina

61.1. pārraudzības zonas, kontroles zonas un, ja nepieciešams, apakšzonu atdalīšanu ar barjerām;

61.2. pārraudzības zonas, kontroles zonas un apakšzonu marķēšanu, norādot zonas un apakšzonas veidu un jonizējošā starojuma dozas jaudu;

61.3. kontrolētu iekļūšanu zonās un apakšzonās un izkļūšanu no tām, kā arī apstākļus, kas nepieļauj nepiederošu personu iekļūšanu zonās un apakšzonās.

Darbu vadītājs

62.1. sagatavo darbinieka darba vietu atbilstoši sadalījumam zonās un apakšzonās, ņemot vērā paredzamās apstarošanas varbūtību, jonizējošā starojuma avota raksturu, riska lielumu, aizsardzības pasākumu prasības un iespējamo radiācijas avāriju raksturu un apjomu;

62.2. nodrošina pārraudzības zonas un kontroles zonas, kā arī apakšzonu (ja tādas ir) atbilstošu uzraudzību;

62.3. izstrādā instrukcijas atbilstoši paredzamās apstarošanas varbūtībai un veicamajām darbībām pārraudzības zonā un kontroles zonā, kā arī apakšzonās (ja tādas ir);

62.4. organizē radiācijas monitoringu pārraudzības zonā un kontroles zonā, kā arī apakšzonās (ja tādas ir).

Operators nodrošina darbiniekiem šādu veselības aprūpi

63.1. medicīniskā izmeklēšana pirms darbinieka pieņemšanas darbā;

63.2. medicīniskā izmeklēšana pirms darbinieka iedalīšanas A vai B kategorijā, lai noteiktu darbinieka atbilstību amatam;

63.3. obligātās veselības pārbaudes, lai noteiktu darbinieka atbilstību attiecīgo darba pienākumu izpildei.

Operators nodrošina mācekļu un studentu veselības aprūpi - medicīnisko izmeklēšanu, pirms māceklis vai students uzsāk apmācības kursu operatora kontrolētajā zonā.

A kategorijas darbinieku veselības stāvokli pārbauda vismaz reizi gadā, bet B kategorijas darbinieku veselības stāvokli - vismaz reizi divos gados, lai noteiktu darbinieka atbilstību attiecīgo darba pienākumu izpildei.

Uzsākot darbinieka, mācekļa vai studenta veselības pārbaudi, ārst­niecības iestāde pieprasa izrakstu no viņa ambulatorā vai stacionārā slimnieka medicīniskās kartes, kurā ir ietverta visa zināmā agrāk saņemtā apstarošana darba vietā, kā arī medicīniskā apstarošana, ja tāda bijusi, kā arī darba vides radiācijas monitoringa novērtējumu.

Attiecībā uz darbinieka, mācekļa vai studenta piemērotību attie­cīgajam darbam izmanto šādu medicīnisko klasifikāciju

67.1. veselības stāvoklis atbilst veicamajam darbam ar jonizējošā sta­rojuma avotiem;

67.2. veselības stāvoklis atbilst darbam ar jonizējošā starojuma avotiem, ja tiek ievēroti norādītie nosacījumi;

67.3. veselības stāvoklis neatbilst veicamajam darbam ar jonizējošā sta­rojuma avotiem.

Ja darbiniekam konstatētas arodslimības pazīmes vai ar veikto darbu saistīta vispārēja rakstura saslimšana un viņš beidzis darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, ārstniecības iestāde turpina viņa veselības aprūpi tik ilgi, cik nepieciešams, lai nodrošinātu attiecīgās personas veselību. Minētajā gadījumā izdevumus, kas saistīti ar veselības pārbaudi, turpina segt darba devējs.

Informācijā par darbinieka veselības pārbaudēm ietver

69.1. darbības veidu ar jonizējošā starojuma avotiem;

69.2. veselības pārbaužu rezultātus pirms pieņemšanas darbā vai iedalīšanas A vai B kategorijā;

69.3. obligāto veselības pārbaužu rezultātus;

69.4. saņemto jonizējošā starojuma dozu novērtējumu.

Informāciju par darbinieka veselības pārbaudēm ārstniecības iestāde saglabā, līdz persona sasniedz vai būtu sasniegusi 75 gadu vecumu, bet ne mazāk kā 45 gadus pēc darbības ar jonizējošā starojuma avotiem izbeigšanas. Pēc minētā termiņa beigām attiecīgo informāciju nodod arhīvā likumā "Par arhīviem" noteiktajā kārtībā.

Ja darbiniekam ir pārsniegts efektīvās dozas pamatlimits (20 mSv gadā) vai ekvivalentās dozas pakārtotais limits gada laikā, operators nodrošina attiecīgā darbinieka ārpuskārtas veselības pārbaudi un, ja tiek konstatētas arodslimības pazīmes vai ar veikto darbu saistīta vispārēja rakstura saslimšana, - attiecīgu ārstēšanu. Minētajā gadījumā, kā arī jebkurā gadījumā, kad konstatēta arodslimība, nepieciešama ārstniecības iestādes ārsta atļauja, lai turpinātu darbu ar jonizējošā starojuma avotiem.

Ja notikusi radiācijas avārija

72.1. operators nodrošina radiācijas avārijas laikā apstaroto darbinieku, mācekļu un studentu speciālas veselības pārbaudes;

72.2. ārstniecības iestāde, ja nepieciešams, likvidē vai maksimāli samazina iekšējo radioaktīvo piesārņojumu;

72.3. operators, ņemot vērā ārstniecības iestādes ārsta norādījumus, nodrošina medikamentu pieejamību, kā arī veic citas nepieciešamās darbības apstaroto darbinieku, mācekļu un studentu veselības aprūpei.

Lai nodrošinātu darbinieku, mācekļu un studentu aizsardzību pret jonizējošo starojumu, kā arī lai nepieļautu radiācijas avārijas, operators

73.1. nodrošina darbinieku, mācekļu un studentu apstarošanas kontroli un uzskaiti operatora kontrolētajā zonā;

73.2. norīko pietiekamu skaitu apmācītu darbinieku darbiem ar jonizējošā starojuma avotiem;

73.3. nodrošina darbu vadītāja un darbinieku attiecīgu apmācību un instruktāžu, lai visi darbinieki, mācekļi un studenti tiktu informēti par radiācijas drošības un kodoldrošības prasībām un apmācīti aizsardzībai pret jonizējošo starojumu;

73.4. nodrošina darbinieku, mācekļu un studentu informēšanu par iespējamo kaitējumu veselībai, ko var izraisīt darbs ar jonizējošā starojuma avotiem;

73.5. nodrošina darbinieču papildu informēšanu par iespējamo kaitējumu viņu reproduktīvajai veselībai un jonizējošā starojuma ietekmi uz grūtniecību;

73.6. nodrošina jonizējošā starojuma avota apkalpošanas un darbu izpildes instrukcijas izstrādāšanu, apstiprināšanu un izsniegšanu darbiniekiem;

73.7. kontrolē un reģistrē katra darbinieka, mācekļa un studenta sagatavotību viņam uzdoto darbu izpildei;

73.8. nodrošina uzskaites un pārbaužu žurnālu un citu ar jonizējošā starojuma avotiem saistītu dokumentu noformēšanu un glabāšanu, kā arī iespēju pārbaudīt aizsardzības pasākumu izpildi;

73.9. aptur darbību ar jonizējošā starojuma avotu, ja atklāts tā defekts vai normatīvo aktu pārkāpums darbībā ar jonizējošā starojuma avotiem, un novērš attiecīgos trūkumus.

Operators ir atbildīgs par darbinieku apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām. Darbinieku, mācekļu un studentu aizsardzības pasākumus pret jonizējošo starojumu nosaka darbu vadītājs.

Operators nodrošina darbiniekam, kuru paredzēts iekļaut radiācijas avārijas seku likvidēšanas darbos, atbilstošu informāciju, instrukcijas un sagatavotību.

Lai novērtētu aizsardzības pasākumu izpildes kvalitāti un efektivitāti, operators nodrošina

76.1. radiācijas drošībai un kodoldrošībai izmantojamo aizsargierīču, palīgierīču un materiālu efektivitātes, kā arī to darbderīguma un pareizas izmantošanas regulāras pārbaudes;

76.2. jonizējošā starojuma avotu konstrukcijas un izvietojuma novērtējumu;

76.3. jauna vai modificēta jonizējošā starojuma avota darbderīguma apstiprināšanu;

76.4. tehnikas efektivitātes pārbaudi;

76.5. mērinstrumentu regulāru kalibrēšanu, kā arī to darbderīguma un pareizas izmantošanas regulāras pārbaudes.

Aizliegts Latvijā ievest un izmantot jonizējošā starojuma avotus, kas nav sertificēti vai citādi atļauti lietošanai Latvijā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, izņemot gadījumu, kad jonizējošā starojuma avots tiek ievests testēšanai, lai pārliecinātos par tā lietošanas iespējām Latvijā.

Jonizējošā starojuma avotu projektē tā, lai to nevarētu izmantot citiem mērķiem, kas varētu palielināt cilvēku apstarošanās risku vai radīt vides radioaktīvo piesārņojumu.

Par jonizējošā starojuma avota ražotāju uzskatāms operators, kurš ražo jonizējošā starojuma avotu.

(MK 07.03.2006. noteikumu Nr.188 redakcijā)

Jonizējošā starojuma avota ražotājs ir atbildīgs par jonizējošā starojuma avota drošumu. Ražotāja pienākums ir

80.1. ražot drošu, cilvēka dzīvībai, veselībai un personas mantai, kā arī videi nekaitīgu jonizējošā starojuma avotu;

80.2. veikt visus piesardzības pasākumus jonizējošā starojuma avota drošuma garantēšanai (piemēram, jonizējošā starojuma avota marķēšana un paraugu pārbaude, par jonizējošā starojuma avotu iesniegto sūdzību pārbaude, jonizējošā starojuma avota izņemšana no apgrozības).

(Grozīts ar MK 07.03.2006. noteikumiem Nr.188)

Jonizējošā starojuma avota ražotājs, projektējot un izgatavojot jonizējošā starojuma avotu, ņem vērā attiecīgā avota iespējamos ekspluatācijas apstākļus un, ja nepieciešams, nodrošina iespēju lietot arī papildu individuālos aizsardzības līdzekļus.

Jonizējošā starojuma avota ražotājs, projektējot un izgatavojot jonizējošā starojuma avotu, nodrošina, lai

82.1. būtu iespējams nekavējoties konstatēt jonizējošā starojuma avota bojājumu, kas var radīt neplānotu apstarošanu;

82.2. atsevišķs sistēmas sastāvdaļas bojājums nevarētu radīt neplānotu apstarošanu;

82.3. būtu līdz minimumam samazināta neplānota apstarošana darbinieka darbības kļūdas dēļ;

82.4. tiktu novērsta iespēja jonizējošā starojuma iekārtas daļu aizsērēšanai no ārpuses;

82.5. jonizējošā starojuma avotu būtu viegli attīrīt no radioaktīvā piesārņojuma;

82.6. jonizējošā starojuma avota regulēšanas un tehniskās apkopes vietas būtu izvietotas ārpus jonizējošā starojuma ietekmes zonas (ja tas ir iespējams);

82.7. bieži maināmie jonizējošā starojuma avota elementi būtu viegli un droši nomaināmi;

82.8. jonizējošā starojuma avota konstrukcijā lietotie materiāli, kā arī izstrādājumi, kurus izmanto vai rada šis avots, būtu droši.

Jonizējošā starojuma avota ražotājs nodrošina

83.1. ar kolektīvajiem aizsardzības līdzekļiem pret jonizējošo starojumu un tādu speciālo aprīkojumu un piederumiem, lai būtu iespējams jonizējošā starojuma iekārtu regulēt, uzturēt darba kārtībā un lietot bez apstarošanās riska;

83.2. jonizējošā starojuma avota un tā sastāvdaļu drošu darbināšanu;

83.3. lai jonizējošā starojuma avots būtu projektēts vai iesaiņots tā, ka to var uzglabāt droši un bez bojājumiem, un lai tas būtu pietiekami stabils.

Jonizējošā starojuma iekārtu projektē un izgatavo tā, lai

84.1. to varētu iedarbināt tikai ar iedarbināšanai paredzētajām vadības ierīcēm un jonizējošā starojuma avota kontroles ierīces nekavējoties brīdinātu par novirzēm iekārtas darbībā;

84.2. tā būtu piemērota paredzēto funkciju veikšanai un droši noregulējama, un remontējama atbilstoši ražotāja norādījumiem, neradot radiācijas avārijas visā iekārtas lietošanas laikā (arī salikšanas un izjaukšanas fāzē), pat ja radiācijas avārijas risks rodas iespējamā ārkārtas gadījumā;

84.3. brīdinājuma ierīces un signālierīces nevarētu nejauši sabojāt.

Jonizējošā starojuma avotu aprīko ar vienu vai vairākām radiācijas avārijas apstādināšanas ierīcēm, lai nodrošinātu jonizējošā starojuma iekārtas apstādināšanu, ja notiek radiācijas avārija, un novērstu reālas vai draudošas briesmas.

Lieljaudas jonizējošā starojuma iekārtās, kuru kopējā radioaktivitāte ir 106-109 reižu lielāka par normatīvajos aktos noteiktajiem limitiem, kuriem nepieciešama speciālā atļauja (licence) vai atļauja, vai kuru radītā jonizējošā starojuma dozas jauda viena metra attālumā no jonizējošā starojuma avota ir lielāka par 10 Sv/h

86.1. nodrošina vismaz divas neatkarīgas apstādināšanas ierīces, kuras ir dominējošas attiecībā pret iedarbināšanas ierīcēm;

86.2. drošības blokatoru konstrukcijā lieto fiziskās aizsardzības sistēmas - kodus un atslēgas, kas garantē, ka, veicot iekārtas remontdarbus vai kalibrēšanu, jonizējošā starojuma avota ekspluatācija ar atslēgtu bloķēšanu ir iespējama tikai darbinieku tiešā kontrolē, izmantojot bloķēšanai divas savstarpēji neatkarīgas sistēmas, kuru atslēgšanu veic divi darbinieki vienlaicīgi.

Lai novērstu bīstamu situāciju rašanos, jonizējošā starojuma avota vadības ierīci atbilstoši marķē. To projektē un izgatavo tā, lai

87.1. attiecīgā ierīce būtu droša, ērta, pasargāta no ārējo faktoru iedarbības un bez ārējā spēka iedarbības to vadīt nebūtu iespējams;

87.2. vadības ierīces lietošanā cilvēka radīto kļūdu varbūtība būtu minimāla;

87.3. kļūda vadības ierīces lietošanā neradītu bīstamu situāciju;

87.4. vadības ierīces lietošana būtu vienkārša, nepārprotama un atbilstīga paredzētajam mērķim.

Jonizējošā starojuma avota piegādātājs ir operators, kas, veicot komercdarbību, pārdod, piegādā vai citādi izplata jonizējošā starojuma avotus, neietekmējot to drošību, kā arī radiācijas drošību un kodoldrošību.

(Grozīts ar MK 07.03.2006. noteikumiem Nr.188)

Jonizējošā starojuma avota piegādātājs nedrīkst pārdot, piegādāt vai citādi izplatīt jonizējošā starojuma avotu, ja tas neatbilst radiācijas drošības un kodoldrošības prasībām, kā arī tādu jonizējošā starojuma avotu, par kura drošumu piegādātajam nav pietiekamas informācijas.

Izvēloties vietu jonizējošā starojuma avotam, operators ņem vērā faktorus, kas var ietekmēt

90.1. jonizējošā starojuma avota drošību;

90.2. darbinieku, mācekļu, studentu un iedzīvotāju apstarošanu.

Izvēloties vietu vaļējam starojuma avotam, kura kopējā radioaktivitāte vairāk nekā 103 reižu pārsniedz normatīvajos aktos noteiktos limitus, kuriem nepieciešama speciālā atļauja (licence) vai atļauja, un slēgtajam starojuma avotam, kura kopējā radioaktivitāte vairāk nekā 106 reižu pārsniedz normatīvajos aktos noteiktos limitus, kuriem nepieciešama speciālā atļauja (licence) vai atļauja, operators ņem vērā

91.1. parametrus, kuri var ietekmēt radiācijas drošību un kodoldrošību;

91.2. parametrus, kurus var ietekmēt jonizējošā starojuma avots;

91.3. plānu par gatavību radiācijas avārijām un rīcību radiācijas avārijas situācijās.

Pirms uzsākt darbības ar jonizējošā starojuma avotu, operators veic sagatavošanās darbus, lai

92.1. pēc iespējas novērstu radiācijas avāriju, kura varētu notikt attie­cīgajos darbu izpildes apstākļos;

92.2. varētu ierobežot jebkuras radiācijas avārijas (ja tā tomēr ir notikusi) sekas;

92.3. būtu ieviesta attiecīga procedūra, kura nodrošina jonizējošā staro­juma avotu un jebkuru iespējamo radiācijas avāriju kontroli;

92.4. būtu iespējams regulāri veikt radiācijas drošības un kodoldrošības pārbaudes un testus attiecīgajai sistēmai, elementam un iekārtai un laikus konstatēt jebkuras pārmaiņas, kas var radīt neplānotus apstākļus, darba raksturlielumu pasliktināšanos un darba vides riska palielināšanos;

92.5. visur, kur tas iespējams, būtu automātiskā sistēma jonizējošā starojuma kūļa atvienošanai vai jonizējošā starojuma avota starojuma mazināšanai tad, ja ekspluatācijas apstākļi vairs neatbilst noteiktajam darba režīmam;

92.6. ar ātri reaģējošu sistēmu palīdzību būtu iespējams atklāt neplānotus ekspluatācijas apstākļus, kas var būtiski ietekmēt radiācijas drošību un kodoldrošību, un laikus veikt aizsardzības pasākumus.

Operators nodrošina

93.1. jonizējošo starojumu ģenerējošo jonizējošā starojuma iekārtu apgādi ar jonizējošā starojuma kūļa iedarbināšanas un atvienošanas indikatoriem un kontroles un kolimēšanas mehānismiem;

93.2. jonizējošā starojuma avota apgādi ar bloķējošām ierīcēm, kuras nepieļauj jonizējošā starojuma iekārtas netīšu iedarbināšanu;

93.3. jonizējošā starojuma avota apgādi ar aizsargierīcēm pret izkliedēto jonizējošo starojumu;

93.4. radiogrāfiskās iekārtas apgādi ar ierīcēm, kuras automātiski atvieno jonizējošo starojumu pēc noteikta laika vai noteiktas jonizējošā starojuma dozas sasniegšanas;

93.5. iekārtā esošo jonizējošā starojuma avotu automātisku pārvietošanu no darba stāvokļa uz glabāšanas stāvokli, ja tiek pārtraukta strāvas piegāde, un kūļa kontroles mehānisma atkārtotu iedarbināšanu tikai no iekārtas vadības pults.

Operators ir atbildīgs par daudzpakāpju aizsardzības sistēmas izveidošanu jonizējošā starojuma avotiem atbilstoši paredzamās apstarošanas lielumam un varbūtībai, lai jonizējošā starojuma avota darbības kļūdas vienā līmenī tiktu kompensētas vai koriģētas nākamajos aizsardzības līmeņos. Daudzpakāpju aizsardzības sistēmas mērķis ir

94.1. novērst radiācijas avāriju, kura var radīt neplānotu apstarošanu;

94.2. ja radiācijas avārija, kas radījusi neplānotu apstarošanu, tomēr notikusi, mazināt tās sekas;

94.3. atjaunot jonizējošā starojuma avotu drošu lietošanu pēc radiācijas avārijas.

Jonizējošā starojuma avotu uzglabā darba telpās vai īpaši noteiktās glabātavās, lai nepieļautu nepiederošu personu piekļūšanu konteinera uzglabāšanas vietai un jonizējošā starojuma avotiem. Ja ir nepieciešams uzglabāt

95.1. slēgto starojuma avotu, kura kopējā radioaktivitāte 103 reižu pārsniedz normatīvajos aktos noteiktos limitus, kuriem nepieciešama speciālā atļauja (licence) vai atļauja, uzglabā konteinerā, kas nepieļauj nekādu neatļautu darbību ar attiecīgo jonizējošā starojuma avotu;

95.2. vaļējo starojuma avotu, kura kopējā radioaktivitāte 103 reižu pārsniedz normatīvajos aktos noteiktos limitus, kuriem nepieciešama speciālā atļauja (licence) vai atļauja, uzglabā konteinerā, kas nepieļauj radioaktīvā satura noplūdi nevienā no iespējamiem uzglabāšanas apstākļiem.

Operators nodrošina jonizējošā starojuma avotu uzglabāšanu vietās, kur nav iespējama citu materiālu uzliesmošana, kā arī veic nepieciešamos ugunsdrošības pasākumus, ņemot vērā teritorijas īpatnības, kur jonizējošā starojuma avotu uzglabā vai lieto, un jonizējošā starojuma avota drošības lapā minētās prasības.

Jonizējošā starojuma avotus aizliegts uzglabāt kartona iepakojumā.

Jonizējošā starojuma avotus uzglabā ugunsdrošā attālumā no viegli uzliesmojoša materiāla.

Uzstādot jonizējošā starojuma iekārtu, operators nodrošina, lai no iekārtas galvenās vadības vietas varētu pārredzēt jonizējošā starojuma iekārtu. Ja tas nav iespējams, operators nodrošina, lai pirms jonizējošā starojuma iekārtas iedarbināšanas būtu redzami vai dzirdami brīdinājuma signāli un darbinieki vai citas personas, ko var apdraudēt attiecīgā iekārta, pēc attiecīgo brīdinājuma signālu iedarbošanās varētu laikus atstāt bīstamo zonu vai veikt citus aizsardzības pasākumus.

Operators un darbu vadītājs nekavējoties veic nepieciešamos radiācijas drošības pasākumus un izmeklēšanu šādos gadījumos

100.1. ja kāds jonizējošā starojuma avota ekspluatācijas parametrs, kuram ir saistība ar radiācijas drošību un kodoldrošību, pārsniedz pieļaujamo līmeni vai neatbilst paredzētajiem ekspluatācijas apstākļiem;

100.2. ja notiek radiācijas avārija, kura var radīt jonizējošā starojuma dozu limitu pārsniegšanu.

Operators nodrošina

101.1. jonizējošā starojuma iekārtas metālkonstrukciju un metinājumu savienojumu stāvokļa kontroli vismaz reizi gadā, lai laikus atklātu defektus, kuri var apdraudēt attiecīgās iekārtas drošu lietošanu, piemēram, plaisas, deformācijas, sieniņu biezuma pārmaiņas korozijas dēļ;

101.2. metālkonstrukciju stāvokļa kontroli vairākas reizes gadā, ja jonizējošā starojuma iekārtu izmanto tādos apstākļos, kuros darba vide negatīvi ietekmē attiecīgo iekārtu;

101.3. lai jonizējošā starojuma avota regulēšanas, apkopes, remonta un citu servisa operāciju laikā jonizējošā starojuma avots netiktu darbināts (ja tas ir iespējams). Minētās servisa operācijas veic tikai atbilstoši pilnvarotas institūcijas.

Operators nodrošina visu viņa īpašumā vai valdījumā esošo jonizējošā starojuma avotu kalibrēšanu. Kalibrēšanu izdara jonizējošā starojuma avota ekspluatācijas sākumā, atkārto vismaz reizi gadā, kā arī pēc katras tādas ekspluatācijas procedūras, kas ietekmē jonizējošā starojuma parametrus.

Kalibrēšanā ievēro šādus nosacījumus

103.1. jonizējošā starojuma iekārtu kalibrē atbilstoši jonizējošā starojuma veidam, enerģijai un absorbētajai dozai vai absorbētās dozas jaudai noteiktā attālumā;

103.2. slēgtu starojuma avotu tuvai apstarošanai kalibrē atbilstoši tā kopējai radioaktivitātei, nosakot absorbētās dozas jaudu vakuumā vai noteiktā attālumā gaisā.

Drošs jonizējošā starojuma avots normālos vai paredzamajos lietošanas apstākļos (ņemot vērā arī paredzamo lietošanas ilgumu) nerada risku vai rada radiācijas drošības un kodoldrošības prasībām atbilstošu minimālo risku. Augstāka drošuma līmeņa iespējamība vai tādu jonizējošā starojuma avotu esamība, kuriem ir zemāks riska līmenis, nevar būt par pamatu tam, lai citus jonizējošā starojuma avotus vai darbības ar tiem uzskatītu par nedrošām.

Operators un darbu vadītājs nodrošina nepārtrauktu jonizējošā starojuma avotu kontroli un nekavējoties informē centru un Drošības policiju, ja jonizējošā starojuma avots ir pazaudēts, neatļauti pārvietots vai lietots.

Ja jonizējošā starojuma avota ražotājam, piegādātājam vai citam operatoram, kas veic darbības ar attiecīgo avotu, kļūst zināms, ka jonizējošā starojuma avots vai darbības ar to var būt bīstamas cilvēku dzīvībai, veselībai, personas mantai vai videi, viņš nekavējoties

106.1. tieši vai ar centra starpniecību informē par nedrošo jonizējošā starojuma avotu vai darbībām ar to, kā arī par citiem jonizējošā starojuma avota trūkumiem citus operatorus, kuri veic darbības ar attiecīgā veida jonizējošā starojuma avotiem;

106.2. veic iejaukšanās darbības - novērš attiecīgos trūkumus, nodod nedrošo jonizējošā starojuma avotu radioaktīvo atkritumu apglabāšanas vai pārvaldības uzņēmumam (ja attiecīgais jonizējošā starojuma avots satur radioaktīvās vielas) vai likvidē radioaktīvās vielas nesaturošu nedrošu jonizējošā starojuma iekārtu;

106.3. veic pasākumus, lai nedrošo jonizējošā starojuma avotu izņemtu no apgrozības;

106.4. informē centru par pasākumiem, kas ir veikti un tiks veikti, lai garantētu jonizējošā starojuma avota vai attiecīgās darbības drošumu, vai par nedrošā jonizējošā starojuma avota izņemšanu no apgrozības, vai par attiecīgās darbības pārtraukšanu ar nedrošo jonizējošā starojuma avotu.

Operators sadarbībā ar darbu vadītāju un radiācijas drošības ekspertu veic jonizējošā starojuma avota radiācijas drošības un kodoldrošības novērtējumu (turpmāk - drošības novērtējums), lai iedzīvotāju saņemtā jonizējošā starojuma doza nepārsniegtu jonizējošā starojuma dozas limitus iedzīvotājiem. Drošības novērtējumā norāda šādu informāciju

107.1. paredzamās apstarošanas lielums, īpašības un rašanās varbūtība;

107.2. jonizējošā starojuma avota darba tehniskie apstākļi un robežas;

107.3. ar radiācijas drošību un kodoldrošību saistītās konstrukcijas, sistēmas, elementi un procedūras (vai visi kopā), kas var izraisīt paredzamo apstarošanu, kā arī tās sekas;

107.4. pārmaiņas vidē, kuras var ietekmēt radiācijas drošību un kodoldrošību;

107.5. ar radiācijas drošību un kodoldrošību saistītās ekspluatācijas procedūras varbūtējā kļūda un tās sekas.

(Grozīts ar MK 29.06.2021. noteikumiem Nr. 434)

Drošības novērtējumā ņem vērā

108.1. iespējamo gada laikā vidē izkliedēto radioaktīvo vielu daudzumu, ja operatora kontrolētajā zonā tiek veiktas darbības ar radioaktīvajām vielām. Šo noteikumu 10.pielikumā ir noteikti pieļaujamie radionuklīdu daudzumi, ko gada laikā drīkst izkliedēt vidē;

108.2. faktorus, kas var radīt tādu daudzumu radioaktīvo vielu izmešu, kas pārsniedz šo noteikumu 10.pielikumā noteiktos pieļaujamos radionuklīdu daudzumus, izmešu novēršanas vai kontroles līdzekļus, kā arī katras radioaktīvās vielas maksimālo kopējo radioaktivitāti, kas aizsargapvalka bojājuma dēļ var nonākt vidē;

108.3. faktorus, kas ilgstoši var radīt tādu daudzumu radioaktīvo vielu iz­mešu, kas ir mazāks par šo noteikumu 10.pielikumā noteiktajiem pieļaujama­jiem radionuklīdu daudzumiem, un izmešu novēršanas un kontroles līdzekļus;

108.4. faktorus, kas var veicināt jonizējošā starojuma kūļa neparedzētu iedarbošanos, un minētās radiācijas avārijas konstatēšanas, novēršanas un kontrolēšanas līdzekļus;

108.5. dažādu neatkarīgu radiācijas drošības un kodoldrošības nodrošināšanas līdzekļu nepieciešamību, lai viena kļūme neradītu citu kļūmi un lai novērstu paredzamās apstarošanas varbūtību un lielumu.

Ja saskaras divu operatoru kontrolētās zonas, kurās veic darbības ar radioaktīvajām vielām, vai attiecīgo jonizējošā starojuma avotu ietekmes zonas pārklājas, darbu vadītāji, novērtējot radioaktīvo vielu izkliedi vidē, ņem vērā pieļaujamās radioaktīvo vielu izmetes no otra operatora kontrolētās zonas, lai iedzīvotāju saņemtā jonizējošā starojuma doza nepārsniegtu jonizējošā starojuma dozas limitus iedzīvotājiem.

Operators nodrošina drošības novērtējuma dokumentēšanu. Drošības novērtējumam var veikt neatkarīgu analīzi, ja tāda ir paredzēta attiecīgajā kvalitātes nodrošināšanas programmā.

Operators organizē atkārtotu drošības novērtējumu, precizē radiācijas drošības un kodoldrošības instrukcijas un tehniskos priekšrakstus šādos gadījumos

111.1. ja paredzēts būtiski pārveidot jonizējošā starojuma avotu vai tā ekspluatācijas vai apkalpes procedūras;

111.2. ja operators ir ieguvis informāciju par notikušajām radiācijas avārijām, kuras radījušas apstarošanu vai vides radioaktīvo piesārņojumu, pārsniedzot attiecīgos jonizējošā starojuma dozu limitus, vai ir konstatēts, ka paredzamā apstarošanās var pārsniegt attiecīgos dozu limitus;

111.3. ja ir mainījušās normatīvajos aktos noteiktās prasības, kuras var ietekmēt drošības novērtējumu.

Ja atkārtotais drošības novērtējums liecina, ka radiācijas avārijas varbūtība saglabājas, darbu vadītājs sagatavo radiācijas avārijas novēršanas plānu. Radiācijas avārijas novēršanas plānu apstiprina operators. Ja radiācijas avārija ietekmē iedzīvotāju un vides drošību, operators plānu par gatavību radiācijas avārijām un rīcību radiācijas avārijas situācijās saskaņo ar attiecīgo pašvaldību un centru.

1 Šīs nodaļas prasības papildus piemēro šādiem jonizējošā starojuma avotiem

112.11. augstas radioaktivitātes avotam — slēgtam starojuma avotam, kura radioaktivitāte tā ražošanas brīdī vai, ja tas nav zināms, brīdī, kad starojuma avotu pirmo reizi piedāvā tirgū, ir vienāda ar šo noteikumu 10.1 pielikumā noteikto radioaktivitātes limitu vai lielāka par to;

112.12. lietošanā neesošam starojuma avotam — augstas radioaktivitātes avotam, ko vairs neizmanto vai neparedz izmantot darbībās, kuru veikšanai ir saņemta speciālā atļauja (licence) vai atļauja darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem.

2 Augstas radioaktivitātes avota ražotājs nodrošina piegādātājus un lietotājus ar katra ražotā augstas radioaktivitātes avota modeļa un konteinera fotoattēliem.

3 Attiecībā uz augstas radioaktivitātes avotu operators

112.31. nodrošina augstas radioaktivitātes avotu uzskaiti saskaņā ar šo noteikumu 10.2 pielikumā minēto informāciju, kā arī reģistrē katra augstas radioaktivitātes avota atrašanās vietu un nodošanu citam operatoram;

112.32. aizpilda un iesniedz (arī elektroniski) centram aizpildītu šo noteikumu 10.2 pielikumā noteikto veidlapu

112.32.1. nekavējoties pēc augstas radioaktivitātes avota saņemšanas vai nodošanas citam operatoram;

112.32.2. katru gadu līdz 31.janvārim;

112.32.3. ja mainījusies informācija par augstas radioaktivitātes avotu;

112.33. ne retāk kā reizi mēnesī pārbauda augstas radioaktivitātes avotu un iekārtu, kuras sastāvā ir augstas radioaktivitātes avots (to stāvokli un atrašanos paredzētajā izmantošanas vai uzglabāšanas vietā). Operators pārbaužu biežumu izvēlas pēc saskaņošanas ar centru atbilstoši radioaktivitātes avota un attiecīgās iekārtas izmantošanas un uzglabāšanas specifikai;

112.34. ne retāk kā reizi gadā veic augstas radioaktivitātes avota radiācijas drošības un kodoldrošības pārbaudes un testus, tai skaitā hermētiskuma testus;

112.35. veic augstas radioaktivitātes avota un attiecīgās iekārtas radiācijas drošības un kodoldrošības pārbaudes, tai skaitā hermētiskuma testus, ja ir notikusi avārija vai negadījums, kas spēj ietekmēt šo avotu vai iekārtu (piemēram, ugunsgrēks vai plūdi), vai notikušas jebkādas citas pārmaiņas avota izmantošanā, kas var radīt ražotāja nosacījumiem neatbilstošas izmaiņas avota ekspluatācijas apstākļos;

112.36. augstas radioaktivitātes avotu nodod citam operatoram tikai tad, ja saņēmējam ir izsniegta speciālā atļauja (licence) vai atļauja darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem;

112.37. nodrošina darbiniekiem, kuri veic darbības ar augstas radioaktivi­tātes avotu, regulāru apmācību radiācijas drošības jautājumos.

4 Centrs ne retāk kā četras reizes gadā pārbauda augstas radioak­tivitātes avotu un iekārtu, kuras sastāvā ir augstas radioaktivitātes avots.

5 Lietošanā neesošu starojuma avotu nedrīkst glabāt operatora pa­gaidu glabātavā ilgāk par pusgadu. Šajā laikā operators pieņem lēmumu par tā nodošanu citam operatoram tālākai izmantošanai, ražotājam vai piegādātājam atbilstoši iegādes vai piegādes līguma nosacījumiem vai radioaktīvo atkritumu pārvaldības uzņēmumam ilgstošai glabāšanai vai apglabāšanai.

Centrs veic iedzīvotāju saņemto jonizējošā starojuma dozu monitoringu ar netiešo metodi - izmanto un kontrolē monitoringa datus par radioaktīvo piesārņojumu vidē (turpmāk - vides radiācijas monitorings) un pārtikas produktos (pārtikas radioaktīvais piesārņojums) Latvijas teritorijā

113.1. apzina iedzīvotājus, kas tiek vienādi pakļauti kāda jonizējošā starojuma avota iedarbībai un kuriem apstarošana no šī avota ir vislielākā (turpmāk - iedzīvotāju kritiskā grupa);

113.2. apkopo no operatoriem saņemto informāciju par vides radiācijas monitoringu operatoru kontrolētajās zonās;

113.3. apkopo informāciju par vides radiācijas monitoringa un pārtikas radioaktīvā piesārņojuma rezultātiem valstī;

113.4. pastāvīgi pēta un novērtē iedzīvotāju apstarošanu;

113.5. novērtē iedzīvotāju kritisko grupu saņemtās jonizējošā starojuma dozas valsts nozīmes jonizējošā starojuma objektu ietekmes zonās.

Ja paredzamās darbības ar jonizējošā starojuma avotiem ir saistītas ar iedzīvotāju apstarošanas risku, operators pirms attiecīgo darbību uzsākšanas veic iespējamā riska analīzi.

Vides radiācijas monitoringu pārraudzības zonā nodrošina operators, kurš veic darbības ar

115.1. valsts nozīmes jonizējošā starojuma objektu;

115.2. vaļējo starojuma avotu, kura kopējā radioaktivitāte 103 reizes pārsniedz normatīvajos aktos noteiktos limitus, kuriem nepieciešama speciālā atļauja (licence) vai atļauja;

115.3. slēgto starojuma avotu, kura kopējā radioaktivitāte 106 reizes pārsniedz normatīvajos aktos noteiktos limitus, kuriem nepieciešama speciālā atļauja (licence) vai atļauja.

Operators

116.1. nodrošina vides radiācijas monitoringa programmas izstrādi un saskaņošanu ar centru, kā arī atbilstoši vides radiācijas monitoringa programmai nodrošina radionuklīdu daudzuma kontroli gaisā, augsnē, augos un ūdenī, ņemot vērā paredzamo radioaktīvo vielu īpatnējo radioaktivitāti gaisā, augsnē, augos, ūdenī un attiecīgo lielumu iespējamās pārmaiņas, veicot dažādas darbības kontroles zonā;

116.2. vismaz reizi gadā iesniedz centrā un vietējā pašvaldībā pārskatu par vides radiācijas monitoringa rezultātiem.

Vides radiācijas monitoringa programmā nosaka

117.1. mērāmos lielumus;

117.2. teritoriju, kurā veic mērījumus, un mērīšanas regularitāti;

117.3. mērīšanas metodes, radioaktīvā piesārņojuma un jonizējošā starojuma dozas jaudas kontroles procedūras un mērījumiem izmantojamo aparatūru;

117.4. pieļaujamos jonizējošā starojuma līmeņus un pasākumus, kurus veic, ja attiecīgais līmenis tiek pārsniegts.

Vides radiācijas monitoringa rezultātos iekļauj šādu informāciju

118.1. teritorija, kurā veikts vides radiācijas monitorings;

118.2. mērīšanas datums un laiks;

118.3. izmērītie lielumi;

118.4. attiecīgā mērinstrumenta nosaukums;

118.5. aprēķinātie vai novērtētie lielumi

118.5.1. iespējamais iekšējais apstarojums;

118.5.2. iespējamais ārējais apstarojums;

118.6. par mērījumiem atbildīgā darbinieka vārds, uzvārds un amats.

Vides radiācijas monitoringa programmu vismaz reizi gadā pārskata, lai novērtētu, vai tā atbilst operatora kontrolētās zonas raksturam un šajā zonā veicamajām darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem.

Iedzīvotāju saņemto jonizējošā starojuma dozu novērtējumā ietver

120.1. ārējā jonizējošā starojuma dozu mērījumu rezultātus iedzīvotāju kritiskajām grupām;

120.2. iekšējā apstarojuma novērtējumus iedzīvotāju kritiskajām grupām;

120.3. radioaktīvā piesārņojuma mērījumu rezultātus vides objektos un pārtikas produktos.

Centrs informē iedzīvotājus un darba devēju, ja

121.1. iedzīvotāju kritiskās grupas apstarošanas doza no ārējā jonizējošā starojuma ilgstoši ir 5 mSv gadā vai lielāka;

121.2. dabisko jonizējošā starojuma avotu starojums pārsniedz šo noteikumu astotajā nodaļā noteiktos limitus.

Lai novērtētu iedzīvotāju saņemto jonizējošā starojuma dozu no iekšējā apstarojuma, izmanto

122.1. šo noteikumu 3.pielikumā noteiktās paredzamās efektīvās dozas, radionuklīdus uzņemot ar pārtiku vai ūdeni;

122.2. šo noteikumu 4.pielikumā noteiktās paredzamās efektīvās dozas, radionuklīdus ieelpojot;

122.3. šo noteikumu 6.pielikumā noteiktos koeficientus (f1) ķīmisko elementu savienojumu pārnesei pa zarnu traktu, uzņemot tos ar pārtiku vai ūdeni;

122.4. šo noteikumu 8.pielikumā noteiktās paredzamās efektīvās dozas, ieelpojot šķīstošas vai ķīmiski aktīvas gāzes un tvaikus;

122.5. šo noteikumu 9.pielikumā noteiktās efektīvās dozas jaudas apstarojumam no inertajām gāzēm.

Centrs nosaka vietas, kur attiecīgajā ēkā ir paaugstināts dabiskā jonizējošā starojuma līmenis. Minēto vietu izpēti pēc valsts vai pašvaldības pasūtījuma veic laboratorija, kas akreditēta nacionālajā akreditācijas institūcijā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību (turpmāk – akreditēta laboratorija), sadarbībā ar citām kompetentajām institūcijām.

(Grozīts ar MK 29.06.2021. noteikumiem Nr. 434)

Pēc ēkas vai dzīvokļa īpašnieka vai īrnieka pasūtījuma radona līmeni ēkās nosaka akreditētas laboratorijas vai centrs.

Ja konstatēts, ka radona vidējā īpatnējā radioaktivitāte ēkā ir lielāka par 300 Bq/m3 gadā, ēkas vai dzīvokļa īpašnieks informē par to īrnieku un centru (ja radona līmeni noteikusi akreditēta laboratorija). Centrs informē iedzīvotājus par paredzamo kaitējumu viņu veselībai un kopīgi ar ēkas vai dzīvokļa īpašnieku vai īrnieku izlemj par aizsardzības pasākumu veikšanu radona kaitīgās ietekmes samazināšanai.

(MK 20.05.2025. noteikumu Nr. 292 redakcijā)

Ja konstatēts, ka radona īpatnējā radioaktivitāte ēkā ir lielāka par 1000 Bq/m3 mērījuma veikšanas laikā vai 600 Bq/m3 vidēji gadā, ēkas vai dzīvokļa īpašnieks vai īrnieks nekavējoties veic aizsardzības pasākumus.

Centrs kopīgi ar ēkas vai dzīvokļa īpašnieku vai īrnieku pieņem lēmumu par nepieciešamajiem ēkas vai dzīvokļa aizsardzības pasākumiem, pamatojoties uz radona un tā sabrukšanas produktu ilgstošu vai periodisku mērījumu rezultātiem, radona īpatnējās radioaktivitātes sezonālām pārmaiņām, ģeoloģiskajiem datiem un informāciju par ēkas vai dzīvokļa konstrukciju.

Būvniecības procesa dalībnieki ir atbildīgi par to, lai jaunuzceltajā ēkā vai dzīvoklī radona vidējā īpatnējā radioaktivitāte nepārsniegtu 300 Bq/m3 gadā.

(MK 20.05.2025. noteikumu Nr. 292 redakcijā)

Apkārtējo ārējo gamma starojuma avotu radītās dozas ekvivalenta jaudas limiti ir šādi

129.1. jaunbūvēs - 0,5 µSv/h;

129.2. ēkās - 1 µSv/h;

129.3. bieži izmantojamās vietās ārpus ēkām, piemēram, pagalmos, palīgbūvēs, rotaļlaukumos - 1 µSv/h.

Šī apakšnodaļa attiecas uz darba vietās esošajiem dabiskajiem jonizējošā starojuma avotiem, ar kuriem neveic darbības, bet kuri rada apstarošanu, kas pārsniedz šo noteikumu 43. un 44.punktā noteiktos limitus nodarbinātajiem, kuri neveic darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, vai iedzīvotājiem. Darba devējs nodrošina attiecīgus aizsardzības pasākumus, ja tiek veiktas šādas darbības

130.1. darbības, kas saistītas ar palielinātu radona izotopu 222Rn un 220Rn meitas nuklīdu īpatnējo radioaktivitāti, paaugstinātu gamma starojumu vai citu apstarošanu darba vietās, piemēram, minerālavotos, alās, raktuvēs, pazemes darba vietās un atsevišķās virszemes darba vietās;

130.2. tādu materiālu uzglabāšana, kurus neuzskata par radioaktīviem, bet kas satur vērā ņemamu dabisko radionuklīdu daudzumu, kā arī darbības ar tiem;

130.3. darbības, kas rada atkritumus, kurus neuzskata par radioaktīviem, bet kas satur tādu dabisko radionuklīdu daudzumu, ka var pārsniegt šo noteikumu 43. un 44.punktā noteiktos limitus;

130.4. darbības reaktīvajās lidmašīnās to lidojuma laikā.

Ja nodarbinātais, kurš neveic darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, darba vietā var saņemt jonizējošā starojuma dozu, kas ir lielāka par 1 mSv gadā, darba devējs veic darba vides pētījumus, lai noteiktu, kurās teritorijās, kādas darbības veicot un kādos apstākļos attiecīgā persona ir pakļauta apstarošanai, un veic aizsardzības pasākumus, lai samazinātu jonizējošā starojuma dozu.

Ja nodarbinātais, kas neveic darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, darba vietā var saņemt jonizējošā starojuma dozu, kas ir lielāka par 6 mSv gadā, darba devējs piemēro viņam šajos noteikumos darbiniekiem noteiktos aizsardzības pasākumus.

Ja paredzamā efektīvā doza ir lielāka par 1 mSv, bet mazāka par 6 mSv gadā, darba devējs nodrošina, lai nodarbinātai grūtniecei jonizējošā starojuma doza, ko varētu saņemt auglis visā grūtniecības laikā, nepārsniegtu 1 mSv.

Darba devējs sadarbībā ar centru kontrolē reaktīvo lidmašīnu apkalpes locekļu saņemto jonizējošā starojuma dozu. Ja saņemtā jonizējošā starojuma doza ir lielāka par 1 mSv, bet mazāka par 6 mSv gadā, lidmašīnu apkalpes loceklēm grūtniecēm darba devējs nodrošina, lai jonizējošā starojuma doza, ko varētu saņemt auglis visā grūtniecības laikā, nepārsniegtu 1 mSv.

1 Darba devējs nodrošina radona mērījumus

134.11. darba vietās, kas atrodas pirmajā stāvā vai stāvā, kas pilnībā vai daļēji iedziļināts attiecībā pret planēto zemes līmeni, teritorijās, kuras saskaņā ar Nacionālo radona rīcības plānu ir noteiktas kā teritorijas ar augstu radona līmeni;

134.12. darba vietās, kas ir noteiktas Nacionālajā radona rīcības plānā.

(MK 20.05.2025. noteikumu Nr. 292 redakcijā)

Ja virszemes un pazemes darba vietās radona vidējā īpatnējā radioaktivitāte ir lielāka par 300 Bq/m3 gadā, darba devējs informē centru un nodrošina aizsardzības pasākumus radona kaitīgās ietekmes samazināšanai darba vietās, kā arī nepieļauj grūtnieču nodarbināšanu minētajās darba vietās visā grūtniecības laikā.

(MK 20.05.2025. noteikumu Nr. 292 redakcijā)

Ja nav iespējams samazināt radona īpatnējo radioaktivitāti līdz 300 Bq/m3, darba vietu pielīdzina vietai, kurā veic darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, un darba devējs informē centru, kā arī piemēro attiecīgajam nodarbinātajam šajos noteikumos darbiniekiem noteiktos aizsardzības pasākumus.

(MK 20.05.2025. noteikumu Nr. 292 redakcijā)

1 Centrs informē darba devējus par Nacionālajā radona rīcības plānā iekļautajām darba vietām, kurās var būt paaugstināts radona līmenis vai kurās var būt pārsniegta šo noteikumu 135. punktā minētā pieļaujamā radona radioaktivitāte.

(MK 20.05.2025. noteikumu Nr. 292 redakcijā)

Centrs informē iedzīvotājus un vietējo pašvaldību par paredzamo kaitējumu iedzīvotāju veselībai un aizsardzības pasākumiem radona kaitīgās ietekmes samazināšanai, ja radona īpatnējā radioaktivitāte dzeramajā ūdenī ir 100 Bq/l - 1000 Bq/l. Dzeramo ūdeni, kurā radona īpatnējā radioaktivitāte ir lielāka par 1000 Bq/l, nedrīkst lietot, ja nav veikti aizsardzības pasākumi radona kaitīgās ietekmes samazināšanai.

Ilgdzīvojošiem radionuklīdiem (238U, 234U, 226Ra, 210Pb un 210Po) īpatnējā radioaktivitāte dzeramajā ūdenī, kura izteikta kā gada efektīvā doza, nedrīkst pārsniegt 1 mSv.

Ja būvmateriālos un būvizstrādājumos ir 226Ra, kura īpatnējā radioaktivitāte ir lielāka par 100 Bq/kg, būvdarbu veicējs nodrošina attiecīgus aizsardzības pasākumus, lai nepieļautu šo noteikumu 8.1.apakšnodaļā noteikto limitu pārsniegšanu radona koncentrācijai ēkā, kuras būvniecībā tiks izmantoti minētie būvmateriāli un būvizstrādājumi.

Dabisko radionuklīdu (226Ra, 232Th) īpatnējās radioaktivitātes maksimāli pieļaujamie limiti būvmateriālos un būvizstrādājumos ir šādi

140.1. būvmateriālos un būvizstrādājumos, kas paredzēti dzīvojamo un publisko ēku būvniecībai, remontam un iekšējai apdarei, - 270 Bq/kg;

140.2. būvmateriālos un būvizstrādājumos, kas paredzēti inženierbūvju un rūpniecisko ēku un būvju būvniecībai, remontam, rekonstrukcijai, kā arī dzīvojamo un publisko ēku ārējai apdarei un ceļu būvniecībai apdzīvotās vietās, - 740 Bq/kg;

140.3. būvmateriālos un būvizstrādājumos, kas paredzēti inženierbūvju un rūpniecisko ēku ārējai apdarei un ceļu būvniecībai ārpus apdzīvotām vietām, - 1350 Bq/kg.

Būvmateriālu un būvizstrādājumu - gamma starojuma avota - īpatnējās radioaktivitātes limits ir 2 Bq/kg. Ja īpatnējā radioaktivitāte ir mazāka par 1 Bq/kg, neveic nekādus aizsardzības pasākumus. Radioaktivitāti nosaka, izmantojot šādu formulu

Ck - kālija 40 īpatnējā radioaktivitāte (Bq/kg);

CRa - rādija 226 īpatnējā radioaktivitāte (Bq/kg);

CTh - torija 232 īpatnējā radioaktivitāte (Bq/kg).

Būvmateriālu un būvizstrādājumu ražotāji, piegādātāji un būvdarbu veicēji ir atbildīgi par būvmateriāliem un būvizstrādājumiem noteikto īpatnējās radioaktivitātes limitu ievērošanu.

Būvdarbu veicēji izvēlas tādus būvmateriālus un būvizstrādājumus, kuros nav mākslīgo jonizējošā starojuma avotu vai to daudzums ir tik neievērojams, ka

143.1. jaunbūvēs apkārtējo ārējo gamma starojuma avotu radītās dozas ekvivalenta jauda ir mazāka par 0,25 µSv/h;

143.2. ēkās apkārtējo ārējo gamma starojuma avotu radītās dozas ekvivalenta jauda ir mazāka par 0,5 µSv/h;

143.3. bieži izmantojamās vietās ārpus ēkām, piemēram, pagalmos, palīgbūvēs, rotaļlaukumos, apkārtējo ārējo gamma starojuma avotu radītā dozas ekvivalenta jauda ir mazāka par 0,5 µSv/h.

Centrs veic ūdens radioaktīvā piesārņojuma uzraudzību un kontroli, lai novērtētu iedzīvotāju apstarošanu.

Dzeramā ūdens monitoringu un kontroli veic atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka dzeramā ūdens nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringu un kontroles kārtību.

(MK 04.11.2003. noteikumu Nr.629 redakcijā)

1 Dzeramajā ūdenī nosakāmo lielumu limiti

145.11. tritija īpatnējā radioaktivitāte - 100 Bq/l;

145.12. kopējā efektīvā doza - 0,10 mSv gadā, kuru novērtē, neņemot vērā tritiju, 40K, radonu un radona sabrukšanas produktus. Kopējā efektīvā doza nepārsniedz 0,10 mSv gadā, ja kopējā alfa starojuma avotu īpatnējā radioaktivitāte nepārsniedz 0,1 Bq/l un kopējā beta starojuma avotu īpatnējā radioaktivitāte (kopējā beta radioaktivitāte) nepārsniedz 1 Bq/l.

(MK 04.11.2003. noteikumu Nr.629 redakcijā)

Vismaz reizi gadā virszemes ūdeņos atbilstoši vides ministra apstiprinātajai vides nacionālā monitoringa programmai akreditētā laboratorijā nosaka 137Cs un 40K īpatnējo radioaktivitāti un kopējo beta starojuma avotu īpatnējo radioaktivitāti (kopējo beta radioaktivitāti).

(MK 04.11.2003. noteikumu Nr.629 redakcijā)

Centrs informē iedzīvotājus un vietējo pašvaldību par paredzamo kaitējumu iedzīvotāju veselībai un iespējamiem aizsardzības pasākumiem, ja īpatnējā radioaktivitāte vai kopējā efektīvā doza ir

147.1. dzeramajā ūdenī

147.1.1. lielāka par 100 Bq/l - tritijam;

147.1.2. lielāka par 0,06 Bq/l - 90Sr;

147.1.3. lielāka par 0,1 Bq/l - 137Cs;

147.1.4. lielāka par 0,1 mSv gadā (kopējā efektīvā doza, ko var radīt pārējie radionuklīdi ūdenī);

147.2. virszemes ūdeņos

147.2.1. lielāka par 0,6 Bq/l - kopējā beta starojuma avotu īpatnējā radioaktivitāte (kopējā beta radioaktivitāte), pārrēķināta uz 90Sr (atņemot 40K īpatnējo radioaktivitāti);

147.2.2. lielāka par 1,0 Bq/l - 137Cs.

(MK 04.11.2003. noteikumu Nr.629 redakcijā)

Pārtikas produktu radioaktīvā piesārņojuma uzraudzību veic centrs.

Pārtikas un dzīvnieku barības radioaktīvo piesārņojumu kontrolē Pārtikas un veterinārais dienests. Kontroles rezultātus nodod centram.

Vismaz reizi gadā Pārtikas un veterinārais dienests kontrolē piena radioaktīvo piesārņojumu saimniecībās, kurās govju skaits pārsniedz 200, un pārtikas uzņēmumos, kuros piena produkcija gada laikā pārsniedz 5000 tonnu (pārrēķinot piena ekvivalentā). Pienā kontrolē 137Cs un 90Sr, bet 40K izmanto, lai novērtētu mērīšanas metožu kvalitāti.

Ja pienā 90Sr īpatnējā radioaktivitāte ir lielāka par 0,2 Bq/l vai 137Cs īpatnējā radioaktivitāte – lielāka par 0,5 Bq/l, nosaka arī šādus radionuklīdus: 238Pu, 239Pu un 241Am (summāri), 131I, 89Sr, 103Ru, 106Ru, 134Cs un 137Cs (summāri). Pamatojoties uz iegūtajiem analīžu rezultātiem un šo noteikumu 3.pielikumā noteiktajiem datiem, centrs kopīgi ar Pārtikas un veterināro dienestu novērtē paredzamās efektīvās dozas, radionuklīdus uzņemot ar pienu vai piena produktiem. Ja novērtētās dozas pārsniedz 0,1 mSv gadā

151.1. izpēta un analizē situāciju piena ražošanas un pārstrādes vietā;

151.2. pieprasa piena ražotājiem un pārstrādātājiem novērst radioaktīvā piesārņojuma cēloņus un, ja nepieciešams, nodrošināt piena pārstrādi, lai samazinātu radioaktīvo piesārņojumu līdz maksimāli pieļaujamam līmenim;

151.3. ja nav iespējams samazināt radioaktīvo piesārņojumu piena pārstrādes produktos, attiecīgos produktus pārtikas apriti un uzraudzību reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izņem no aprites.

Radioaktīvā piesārņojuma kontrolei kopējam pārtikas produktu patēriņam dienā uz vienu cilvēku (turpmāk – pārtikas grozs) akreditētā laboratorijā vismaz četras reizes gadā nosaka 90Sr un 137Cs radioaktivitāti. Kontrolējot pārtikas grozu, ņem vērā arī importētos pārtikas produktus. Pārtikas groza radioaktīvo piesārņojumu nosaka, paralēli izmantojot šādas metodes

152.1. pamatojoties uz statistikas datiem, nosaka atsevišķu pārtikas produktu patēriņu dienā uz vienu cilvēku, attiecīgo daudzumu atsevišķo pārtikas produktu nopērk veikalā un tirgū (pārtikas produktus iegādājas tādā veikalā un tirgū, kur dienā iepērkas vismaz 10000 cilvēku), nosaka īpatnējo radioaktivitāti katrā atsevišķajā pārtikas produktā un aprēķina kopējo radioaktivitāti visam pārtikas grozam;

152.2. paraugus veido, apvienojot vienam cilvēkam paredzētās porcijas brokastīm, pusdienām un vakariņām (pārtikas produktus iegādājas tādā sabiedriskās ēdināšanas vietā, kur dienā tiek apkalpoti vismaz 1000 cilvēku). Iegūtajam paraugam nosaka radioaktīvo vielu daudzumu un to attiecina uz pārtikas grozu.

Ja pārtikas grozā 90Sr radioaktivitāte ir lielāka par 0,1 Bq vai 137Cs radioaktivitāte – lielāka par 0,2 Bq dienā vienam cilvēkam, centrs kopīgi ar Pārtikas un veterināro dienestu

153.1. izpēta un analizē situāciju pārtikas ražošanas un izplatīšanas vietā;

153.2. pieprasa pārtikas ražotājiem un izplatītājiem novērst radioaktīvā piesārņojuma cēloņus un, ja nepieciešams, nodrošināt attiecīgās pārtikas pārstrādi, lai samazinātu radioaktīvo piesārņojumu līdz maksimāli pieļaujamam līmenim;

153.3. ja nav iespējams samazināt radioaktīvo piesārņojumu pārtikas grozā esošajos produktos, attiecīgos pārtikas produktus pārtikas apriti un uzraudzību reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izņem no aprites.

Centrs veic gaisa radioaktīvā piesārņojuma uzraudzību un kontroli, lai novērtētu iedzīvotāju apstarošanu, un nodrošina gamma starojuma dozas jaudas monitoringu gaisā, izmantojot automātisko gamma radiācijas monitoringa sistēmu.

Vismaz reizi mēnesī atbilstoši vides ministra apstiprinātajai vides nacionālā monitoringa programmai akreditētā laboratorijā nosaka 137Cs un 7Be īpatnējo radioaktivitāti gaisa paraugos, izmantojot vismaz vienu Daugavpils rajonā novietotu stacionāru gaisa aerosola paraugu filtrēšanas iekārtu, kas darbojas nepārtrauktā režīmā. Ja 137Cs īpatnējā radioaktivitāte pārsniedz 0,3 Bq/m3, tad tiek noteikta 90Sr un citu radionuklīdu radioaktivitāte.

(MK 04.11.2003. noteikumu Nr.629 redakcijā)

(Svītrots ar MK 01.06.2023. noteikumiem Nr. 272)

(Svītrots ar MK 01.06.2023. noteikumiem Nr. 272)

(Svītrots ar MK 01.06.2023. noteikumiem Nr. 272)

(Svītrots ar MK 01.06.2023. noteikumiem Nr. 272)

(Svītrots ar MK 01.06.2023. noteikumiem Nr. 272)

1 Radioaktīvi piesārņotās vietas pārvaldības stratēģiju izstrādā esošām apstarošanas situācijām, tai skaitā ja

163.11. radioaktīvais piesārņojums ir radies vēsturiski no darbībām, kurām iepriekš nav bijusi izsniegta licence darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem vai arī nebija jāsaņem šāda licence;

163.12. radioaktīvais piesārņojums ir radies no vēsturiskajām darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem un vairs nav operatora;

163.13. radioaktīvais piesārņojums radies no avārijām pēc tam, kad avārijas apstarošanas situācija ir atzīta par izbeigtu.

(MK 01.06.2023. noteikumu Nr. 272 redakcijā)

10 Atbildīgais par radioaktīvi piesārņotās vietas pārvaldības stratēģijas izstrādi un īstenošanu

163.101. iesniedz stratēģijas projektu pašvaldībai viedokļa noskaidrošanai. Pašvaldība viedokli sniedz viena mēneša laikā;

163.102. informē par stratēģijas projektu iedzīvotājus, kurus var skart stratēģijā paredzētie pasākumi, ievietojot stratēģijas projektu savā tīmekļvietnē;

163.103. ja radioaktīvi piesārņotajā teritorijā ir atļauts dzīvot un atsākt sociālās un saimnieciskās norises, noskaidro radioaktīvi piesārņotās teritorijas iedzīvotāju, komersantu vai institūciju viedokli par stratēģijā paredzētajiem pasākumiem;

163.104. iesniedz stratēģiju saskaņošanai centrā;

163.105. optimizē visu stratēģijas īstenošanai paredzēto aizsardzības pasākumu veidu, apjomu un ilgumu;

163.106. novērtē stratēģijas īstenošanas rezultātā radušos dozu sadalījumu un izvērtē papildu pasākumus, lai optimizētu aizsardzību un samazinātu jebkuru apstarošanu, kas joprojām pārsniedz standartlīmeni;

163.107. regulāri novērtē pieejamos sanācijas un aizsardzības pasākumus stāvokļa uzlabošanai, lai sasniegtu izvirzītos mērķus un nodrošinātu plānoto un īstenoto pasākumu efektivitāti. Šo informāciju iesniedz centram un pašvaldībai;

163.108. regulāri informē apstarošanai pakļautos iedzīvotājus par potenciālo apdraudējumu veselībai, kā arī par aizsardzības pasākumiem un pieejamiem līdzekļiem iedzīvotāju apstarošanas samazināšanai;

163.109. regulāri sniedz norādījumus apstarošanas pārvaldībai individuālā vai vietējā līmenī (pašvaldībai);

163.1010. sniedz informāciju par koncentrācijas un apstarošanas monitoringa līdzekļiem un aizsardzības pasākumiem, ja jāveic darbības ar dabiskas izcelsmes radionuklīdu saturošiem materiāliem, kuras nepārvalda kā plānotas apstarošanas situācijas;

163.1011. pēc sanācijas pasākumu veikšanas iesniedz centram pārskatu, kas apliecina, ka sanācijas pasākumi veikti atbilstoši stratēģijai.

(MK 01.06.2023. noteikumu Nr. 272 redakcijā)

11 Ja objekts, kuram nepieciešams izstrādāt 163.1 punktā minēto stratēģiju, saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir arī piesārņota vai potenciāli piesārņota vieta, radioaktīvi piesārņotās vietas pārvaldības stratēģijas sanācijas pasākumus var iekļaut piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu sanācijas programmā.

(MK 01.06.2023. noteikumu Nr. 272 redakcijā)

2 Lēmumu par radioaktīvi piesārņotās vietas pārvaldības stratēģijas izstrādi pieņem centrs.

(MK 01.06.2023. noteikumu Nr. 272 redakcijā)

3 Radioaktīvi piesārņotās vietas pārvaldības stratēģijā iekļauj aizsardzības pasākumus esošo apstarošanas situāciju pārvaldībai un sanācijai, kas ir samērīga ar riskiem un aizsargpasākumu efektivitāti

163.31. stratēģijas uzdevumus, īstenojamos mērķus, tostarp ilgtermiņa mērķus;

163.32. efektīvajā dozā izteikto esošās apstarošanas situācijas standartlīmeni sabiedrībai no 1 līdz 20 mSv gadā;

163.33. ietekmēto zonu robežas un ietekmēto iedzīvotāju datus;

163.34. apsvērumus par nepieciešamajiem aizsardzības pasākumiem un to apjomu, ko piemēro ietekmētajām zonām un iedzīvotājiem;

163.35. apsvērumus par nepieciešamību novērst vai kontrolēt piekļuvi ietekmētajām zonām vai noteikt dzīves apstākļu ierobežojumus šajās zonās;

163.36. dažādu iedzīvotāju grupu apstarošanas novērtējumu, kā arī personām pieejamo līdzekļu novērtējumu, lai tās varētu kontrolēt savu apstarošanu;

163.37. sanācijas un aizsardzības pasākumos iesaistītās puses;

163.38. paredzētos izpētes pasākumus;

163.39. sanācijas pasākumus, norādot arī sanācijas mērķus, metodes, piesardzības pasākumus, veicot sanāciju, termiņus, kādos sanācijas veicējs informē centru par veiktajiem sanācijas pasākumiem, un paredzēto monitoringu pēc sanācijas darbu pabeigšanas.

(MK 01.06.2023. noteikumu Nr. 272 redakcijā)

4 Noteiktajos standartlīmeņos ņem vērā dominējošo situāciju iezīmes un sociālos kritērijus, kas var ietvert

163.41. apstarošanai, kas vienāda ar 1 mSv gadā vai mazāka – vispārīgu informāciju par apstarošanas pakāpi, īpaši nevērtējot individuālo apstarošanu;

163.42. apstarošanai līdz 20 mSv (ieskaitot) gadā – konkrētu informāciju, lai personas, ja iespējams, varētu pārvaldīt savu apstarošanu.

(MK 01.06.2023. noteikumu Nr. 272 redakcijā)

5 Standartlīmeni, kas ir mazāks par šo noteikumu 163.32. apakšpunktā minēto intervāla apakšējo robežu (mazāks par 1 mSv gadā), ja nepieciešams, esošā apstarošanas situācijā var noteikt attiecībā uz apstarošanu, kas saistīta ar konkrētu jonizējošā starojuma avotu vai apstarošanas ceļu. Standartlīmeni, kas mazāks par 1 mSv gadā, nosaka, konsultējoties ar centru.

(MK 01.06.2023. noteikumu Nr. 272 redakcijā)

6 Radioaktīvi piesārņotās vietas pārvaldības stratēģiju izstrādā un īsteno un izdevumus, kas saistīti ar izpēti un sanācijas pasākumiem, sedz

163.61. operators, kas veicis darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, kuru dēļ radusies piesārņota vieta;

163.62. operators, kas veic vai ir paredzējis darbības ar jonizējošā starojuma avotiem piesārņotā vietā;

163.63. zemes īpašnieks, kuram bijusi izšķiroša ietekme uzņēmumā, kas veicis darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, kuru dēļ šim īpašniekam piederošajā zemes īpašumā radusies piesārņota vieta;

163.64. zemes īpašnieks, ja zeme iegūta īpašumā pēc tam, kad piesārņoto vietu ir konstatējis centrs;

163.65. attiecīgās zemes vai objekta īpašnieks vai lietotājs, kas brīvprātīgi apņemas veikt šos pasākumus;

163.66. ja radioaktīvo piesārņojumu teritorijā ir radījusi citā valstī izraisītā radiācijas avārija, radioaktīvi piesārņotās vietas pārvaldības stratēģiju izstrādā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

(MK 01.06.2023. noteikumu Nr. 272 redakcijā)

7 Attiecībā uz zonām ar ilglaicīgu palikušo radioaktīvo piesārņojumu, kurās ir nolemts atļaut dzīvot un atsākt sociālās un saimnieciskās norises, atbildīgais par radioaktīvi piesārņotās vietas pārvaldības stratēģiju nodrošina pasākumus, lai veiktu pastāvīgu apstarošanas kontroli un radītu tādus dzīves apstākļus, kas uzskatāmi par normāliem, tai skaitā

163.71. nosaka atbilstošus standartlīmeņus;

163.72. izveido infrastruktūru, kas nodrošina pastāvīgus aizsardzības pasākumus ietekmētajās zonās, piemēram, informācijas sniegšanu, konsultācijas un monitoringu;

163.73. ja nepieciešams, veic sanācijas pasākumus;

163.74. ja nepieciešams, norobežo zonas.

(MK 01.06.2023. noteikumu Nr. 272 redakcijā)

8 Lēmumu par atļauju dzīvot un atsākt sociālās un saimnieciskās darbības zonās ar ilglaicīgu palikušo radioaktīvo piesārņojumu pieņem centrs.

(MK 01.06.2023. noteikumu Nr. 272 redakcijā)

9 Ja, izstrādājot radioaktīvi piesārņotās vietas pārvaldības stratēģiju, nav iespējams uzreiz iekļaut radioaktīvi piesārņotās vietas izpētes un sanācijas pasākumus, šos pasākumus izstrādā atsevišķi un saskaņo ar centru atbilstoši šo noteikumu 163.104. apakšpunktam.

(MK 01.06.2023. noteikumu Nr. 272 redakcijā)

(Svītrots ar MK 01.06.2023. noteikumiem Nr. 272)

(Svītrots ar MK 01.06.2023. noteikumiem Nr. 272)

(Svītrots ar MK 01.06.2023. noteikumiem Nr. 272)

Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1998.gada 26.maija noteikumus Nr.194 "Noteikumi par pārtikas radioaktīvā piesārņojuma kontroli" (Latvijas Vēstnesis, 1998, 155./156.nr.).

1 Noteikumu 11. un 12.pielikums zaudē spēku ar īpašiem Ministru kabineta noteikumiem.

(MK 04.11.2003. noteikumu Nr.629 redakcijā)