Noteikumi par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti

Noteikumi nosaka kvalitātes normatīvus virszemes un pazemes ūdeņiem.

Pasākumi, kas veikti šo noteikumu prasību īstenošanai, nedrīkst tieši vai netieši palielināt ūdens, gaisa vai augsnes piesārņojumu.

Ja uz vienu ūdenstilpi vai ūdensteci attiecas šajos noteikumos vai citos normatīvajos aktos noteikti atšķirīgi ūdens kvalitātes normatīvi, piemēro tos kvalitātes normatīvus, kuri nosaka stingrākas prasības.

Ūdens kvalitātes normatīvi, kas nosaka prioritāro vielu (1.pielikuma 1.tabula) un bīstamo vielu (1.pielikuma 2.tabula) koncentrāciju robežlielumus ūdenī un prioritāro vielu koncentrāciju robežlielumus biotā (1.pielikuma 3.tabula), attiecas uz visiem virszemes ūdeņiem, to skaitā prioritārajiem zivju ūdeņiem un dzeramā ūdens ieguvei izmantojamajiem virszemes ūdeņiem.

(MK 11.08.2009. noteikumu Nr.897 redakcijā)

Piemērojot šo noteikumu 1.pielikuma 1. un 2.tabulā minētos ūdens kvalitātes normatīvus un 1.pielikuma 3.tabulā minētos kvalitātes normatīvus biotai, ņem vērā

5.1. ietekmētās teritorijas paredzamo izmantošanas veidu;

5.2. nepieciešamību novērst ūdens piesārņojumu ar šo noteikumu 1.pielikuma 1.tabulā minētajām ūdens videi īpaši bīstamajām vielām un samazināt ūdens piesārņojumu ar pārējām šo noteikumu 1.pielikuma 1.tabulā minētajām prioritārajām vielām un 2.tabulā minētajām vielām;

5.3. ka šo noteikumu 1.pielikuma 1. un 2.tabulā minētie vides kvalitātes normatīvi ir izteikti kā piesārņojošās vielas vai vielu grupas kopējā koncentrācija visā ūdens paraugā;

5.4. ka vides kvalitātes normatīvi metāliem attiecas uz koncentrāciju šķīdumā – ūdens fāzi, kuru iegūst, paraugu filtrējot caur 0,45 μm filtru vai veicot līdzīgu priekšapstrādi. Novērtējot ūdens atbilstību metālu un to savienojumu vides kvalitātes normatīviem, var ņemt vērā metālu dabisko fona koncentrāciju, ja tā neļauj ievērot atbilstību vides kvalitātes normatīviem, kā arī ūdens cietību, izšķīdušo organisko oglekli, ūdeņraža jonu koncentrāciju (pH vērtību, kas izteikta kā ūdeņraža jonu koncentrācijas negatīvais decimāllogaritms) vai citus ūdens kvalitātes rādītājus, kas ietekmē metālu biopieejamību. Gadījumi, kuros vides kvalitātes normatīvs attiecas uz metāla biopieejamības koncentrāciju, ir noteikti šo noteikumu 1. pielikuma 1. tabulā;

5.5. ka attiecībā uz tām prioritārām vielām, kurām vides kvalitātes normatīvi norādīti šo noteikumu 1. pielikuma 3. tabulā, virszemes ūdeņu kvalitāti vērtē, piemērojot attiecīgus vides kvalitātes normatīvus biotai. Pārējām šo noteikumu 1. pielikuma 1. un 2. tabulā minētajām vielām virszemes ūdeņu kvalitātes vērtēšanai piemēro attiecīgus ūdens kvalitātes normatīvus;

5.6. ka virszemes ūdeņu kvalitāti var vērtēt, piemērojot prioritārām un bīstamām vielām vides kvalitātes normatīvus citā ūdens vides segmentā jeb matricā – ūdenī, sedimentos vai biotas organismos – vai citā biotas taksonā, kas ir konkrēts ūdens vides taksons, kuram taksonomiskajā rangā atbilst apakštips, klase vai līdzvērtīgs rangs, nekā norādīts šo noteikumu 5.5. apakšpunktā un 1. pielikuma 3. tabulā, ja tiek ievērotas normatīvajos aktos par virszemes ūdeņu, pazemes ūdeņu un aizsargājamo teritoriju monitoringu un monitoringa programmu izstrādi noteiktās prasības attiecībā uz alternatīvā monitoringa izpildi un testēšanas metožu veiktspēju;

5.7. ka gadījumos, ja konkrētām prioritārām vai bīstamām vielām tiek pārsniegti vides kvalitātes normatīvi biotā vai sedimentos, līdztekus šo vielu monitoringam minētajās matricās veic monitoringu arī ūdenī, ja tām izmērītās vai aprēķinātās koncentrācijas vidē vai minēto vielu emisijas liecina par iespējamu akūtas iedarbības risku virszemes ūdeņiem vai risku, ko šādi ūdeņi varētu radīt. Virszemes ūdeņu kvalitātes vērtēšanai piemēro vides kvalitātes normatīvus – attiecīgas maksimāli pieļaujamās koncentrācijas, ja tādas ir noteiktas šo noteikumu 1. pielikuma 1. tabulā.

(MK 11.08.2009. noteikumu Nr. 897 redakcijā, kas grozīta ar MK 15.09.2015. noteikumiem Nr. 527)

1 Virszemes ūdeņu kvalitāte atbilst šo noteikumu prasībām, ja

5.11. dažādos gadalaikos katrā ūdensobjekta reprezentatīvā monitoringa vietā mērīto prioritāro vielu un bīstamo vielu koncentrāciju vidējā aritmētiskā vērtība nav lielāka par šo noteikumu 1.pielikuma 1. un 2.tabulā noteikto gada vidējo koncentrāciju;

5.12. katrā reprezentatīvā ūdensobjekta monitoringa vietā mērītā vienreizējā prioritāro vielu koncentrācija nav lielāka par šo noteikumu 1.pielikuma 1.tabulā noteikto maksimāli pieļaujamo koncentrāciju;

5.13. prioritāro vielu koncentrācija biotā nav lielāka par šo noteikumu 1.pielikuma 3.tabulā noteikto vides kvalitātes normatīvu.

(MK 11.08.2009. noteikumu Nr.897 redakcijā)

2 Šo noteikumu 5.11. apakšpunktā minēto koncentrāciju vidējo aritmētisko vērtību virszemes ūdeņu kvalitātes novērtējumā neņem vērā, ja konkrētas prioritāras vai bīstamas vielas monitoringā koncentrācijas ir noteiktas ar labāko pieejamo analītisko metodi, kas nerada pārmērīgas izmaksas, bet aprēķinātā vidējā aritmētiskā vērtība ir mazāka par izmantotās metodes kvantitatīvās noteikšanas robežu un pielietotās analītiskās metodes kvantitatīvās noteikšanas robeža ir lielāka par šo noteikumu 1. pielikumā attiecīgajai prioritārai vai bīstamai vielai norādīto vides kvalitātes normatīvu.

(MK 15.09.2015. noteikumu Nr. 527 redakcijā)

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ne retāk kā reizi četros gados izvērtē šo noteikumu 1.pielikuma 2.tabulā ietverto informāciju un, ja nepieciešams, papildina to, pamatojoties uz

6.1. datiem par ķīmiskās vielas vai vielu grupas bīstamību ūdens videi un cilvēku veselībai;

6.2. ķīmisko vielu riska novērtējuma rezultātiem;

6.3. attiecīgās ķīmiskās vielas importēto, saražoto un izmantoto daudzumu, lietošanas vai uzglabāšanas apstākļiem;

6.4. fizisko un juridisko personu iesniegtiem pamatotiem ierosinājumiem un ekspertu atzinumu.

(Grozīts ar MK 04.10.2005. noteikumiem Nr. 752; MK 11.08.2009. noteikumiem Nr. 897; MK 15.09.2015. noteikumiem Nr. 527)

Par šo noteikumu 1.pielikuma 2.tabulā ietvertās informācijas izvērtēšanu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija informē sabiedrību, vides aizsardzības un veselības aizsardzības valsts institūcijas, kā arī citas attiecīgās institūcijas.

(Grozīts ar MK 04.10.2005. noteikumiem Nr. 752; MK 11.08.2009. noteikumiem Nr. 897; MK 15.09.2015. noteikumiem Nr. 527)

1 Ja Ūdens apsaimniekošanas likumā noteikto vides kvalitātes mērķu sasniegšanai ir nepieciešams noteikt stingrākus vides kvalitātes normatīvus piesārņojošām vielām ar īpaši nozīmīgu ietekmi uz vidi, kuras noteiktas Ministru kabineta 2002.gada 9.jūlija noteikumu Nr.294 “Noteikumi par A, B un C kategorijas piesārņojošo darbību pieteikšanas un A un B kategorijas atļauju izsniegšanas kārtību” 5.pielikumā, piemēro šo noteikumu 2.pielikumā minētās prasības.

(MK 11.08.2009. noteikumu Nr.897 redakcijā)

Prioritārie zivju ūdeņi ir saldūdeņi, kuros nepieciešams veikt ūdens aizsardzības vai ūdens kvalitātes uzlabošanas pasākumus, lai nodrošinātu zivju populācijai labvēlīgus dzīves apstākļus. Prioritārie zivju ūdeņi noteikti šo noteikumu 2.1 pielikumā.

(MK 01.10.2002. noteikumu Nr. 446 redakcijā, kas grozīta ar MK 04.10.2005. noteikumiem Nr. 752; MK 15.09.2015. noteikumiem Nr. 527)

Šīs nodaļas nosacījumi neattiecas uz dabiskiem vai mākslīgiem dīķiem, kurus izmanto intensīvai zivju audzēšanai.

Prioritāros zivju ūdeņus iedala

10.1. lašveidīgo zivju ūdeņos, kuros dzīvo vai kuros iespējams nodrošināt lašu (Salmo salar), taimiņu un strauta foreļu (Salmo trutta), alatu (Thymallus thymallus) un sīgu (Coregonus) eksistenci;

10.2. karpveidīgo zivju ūdeņos, kuros dzīvo vai kuros iespējams nodrošināt karpu dzimtas (Cyprinidae) zivju, kā arī līdaku (Esox lucius), asaru (Perca fluviatilis) un zušu (Anguilla anguilla) eksistenci.

Lai kontrolētu prioritāro zivju ūdeņu kvalitātes atbilstību šo noteikumu prasībām, ūdens paraugus ņem, ievērojot vides aizsardzības normatīvajos aktos par prasībām virszemes ūdeņu, pazemes ūdeņu un aizsargājamo teritoriju monitoringam un monitoringa programmu izstrādei noteikto paraugu ņemšanas biežumu virszemes ūdeņu monitoringam. Prioritāro zivju ūdeņu kvalitāte atbilst šo noteikumu prasībām, ja prasībām, kas norādītas šo noteikumu 3. pielikumā minētajiem parametriem, atbilst visi paraugi un nav apstākļu, kas rada kaitējumu zivju populācijai.

(MK 15.09.2015. noteikumu Nr. 527 redakcijā)

Novērtējot prioritāro zivju ūdeņu kvalitāti, neņem vērā paraugus, kuru neatbilstību izraisījuši plūdi vai citas dabas katastrofas.

(MK 15.09.2015. noteikumu Nr. 527 redakcijā)

Prioritāro zivju ūdeņu kvalitātes neatbilstība šo noteikumu 3.pielikumā noteiktajiem kvalitātes normatīviem nav pretrunā ar šo noteikumu prasībām, ja neatbilstību izraisa augsnes sastāvā esošas vielas, kas dabisku procesu dēļ nonāk ūdeņos (turpmāk — dabiskā ūdeņu bagātināšanās).

Dzeramā ūdens ieguvei un centralizētai piegādei izmanto Daugavas upes ūdeņus no Rīgas HES ūdenskrātuves, kuriem piemēro intensīvu fizikālu un ķīmisku attīrīšanu, pastiprinātu attīrīšanu un dezinfekciju.

(MK 15.09.2015. noteikumu Nr. 527 redakcijā)

(Svītrots ar MK 15.09.2015. noteikumiem Nr. 527)

Ūdens kvalitātes normatīvi dzeramā ūdens ieguvei izmantojamiem virszemes ūdeņiem noteikti šo noteikumu 6.pielikumā. Kvalitātes normatīvus piemēro pirms ūdeņu attīrīšanas.

(Grozīts ar MK 15.09.2015. noteikumiem Nr. 527)

Lai kontrolētu dzeramā ūdens ieguvei izmantojamo virszemes ūdeņu kvalitātes atbilstību šo noteikumu prasībām, ūdens paraugus ņem vienā un tajā pašā vietā, ievērojot šo noteikumu 7. pielikumā noteikto paraugu ņemšanas biežumu. Dzeramā ūdens ieguvei izmantojamo virszemes ūdeņu kvalitāte atbilst šo noteikumu prasībām, ja

22.1. šo noteikumu 7. pielikumā noteiktajiem robežlielumiem atbilst 95 % paraugu;

22.2. pārējām šo noteikumu 7. pielikumā noteiktajām prasībām atbilst 90 % paraugu;

22.3. atlikušie paraugi, kas neatbilst kvalitātes normatīviem, atšķiras no tiem ne vairāk kā par 50 % (šis nosacījums neattiecas uz mikrobioloģiskajiem parametriem, temperatūru, pH un izšķīdušo skābekli), bet tas nerada kaitējumu cilvēku veselībai;

22.4. kvalitātes normatīviem atbilst attiecīgo parametru vērtības tajos ūdens paraugos, kuri pēc neatbilstoša parauga konstatēšanas ņemti ar tādu laika intervālu, kas nodrošina datu statistisko ticamību.

(Grozīts ar MK 15.09.2015. noteikumiem Nr. 527)

Nosakot šo noteikumu 22.punktā minēto paraugu daudzumu, neņem vērā paraugus, kuru neatbilstību izraisījuši plūdi vai citas dabas katastrofas, vai neraksturīgi laikapstākļi.

Dzeramā ūdens ieguvei izmantojamo virszemes ūdeņu neatbilstība šo noteikumu 6.pielikumā noteiktajiem kvalitātes normatīviem nav pretrunā ar šo noteikumu prasībām, ja neatbilstību izraisa plūdi, cita dabas katastrofa vai dabiskā ūdeņu bagātināšanās un ja šī neatbilstība nerada kaitējumu cilvēka veselībai.

Šo noteikumu 9.pielikumā noteiktos ūdens kvalitātes normatīvus piemēro pazemes ūdeņu horizontiem un to kompleksiem, kuru ūdeni bez apstrādes izmanto par dzeramo ūdeni un kuros vidējais ūdens ieguves apjoms pārsniedz 10 m3 dienā, kā arī pazemes ūdeņu horizontiem un to kompleksiem, kuru ūdeni bez apstrādes paredzēts izmantot par dzeramo ūdeni. Ja hlorīdjonu, sulfātjonu, elektrovadītspējas, dzelzs vai permanganāta indeksa kvalitātes normatīvi ir pārsniegti dabisku procesu dēļ, nav pieļaujama tieša vai netieša emisija vai citas darbības, kas varētu izraisīt attiecīgo parametru vērtību palielināšanos konkrētajā ūdens horizontā vai to kompleksā.

(Grozīts ar MK 07.07.2008. noteikumiem Nr.509)

Šo noteikumu 10.pielikuma 1.tabulā noteiktos ūdens kvalitātes normatīvus piemēro pazemes ūdeņu stāvokļa novērtēšanai, izņemot šo noteikumu 25.punktā minētos pazemes ūdeņu horizontus un to kompleksus. Ja novērtēšanas rezultāti liecina, ka

26.1. piesārņojuma līmenis ir pārsniedzis mērķlieluma un robežlieluma vidējo aritmētisko vērtību, šajā teritorijā veic pasākumus, lai precizētu piesārņojuma areāla robežas, novērtētu, vai piesārņojums nerada risku cilvēku veselībai un videi, kā arī novērstu turpmāku pazemes ūdeņu piesārņošanu;

26.2. piesārņojuma līmenis pārsniedz robežlielumu, tad, ņemot vērā ģeoloģiskos, hidroģeoloģiskos, hidrodinamiskos apstākļus un antropogēnās iedarbības radīto slodzi attiecīgajā teritorijā, novērtē, vai vides sanācija ir nepieciešama un tehniski iespējama bez tādu pasākumu īstenošanas, kuri paaugstinātu apdraudējumu cilvēku veselībai vai videi, kā arī novērtē, vai pasākumiem piesārņoto pazemes ūdeņu vietu sanācijai un kontrolei nav nesamērīgi augstas izmaksas. Pamatojoties uz veikto novērtējumu, pazemes ūdeņu attīrīšanas pakāpi katram piesārņojuma areālam nosaka individuāli. Sanāciju veic saskaņā ar likumu “Par piesārņojumu” un Vides aizsardzības likumu.

(Grozīts ar MK 11.08.2009. noteikumiem Nr.897)

1 Ja piesārņotajās vietās, kuras ir reģistrētas atbilstoši normatīvajos aktos par piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu apzināšanas un reģistrācijas kārtību noteiktajām prasībām, pazemes ūdeņus saskaņā ar sanācijas programmu nav iespējams attīrīt līdz šo noteikumu 10.pielikuma 1.tabulā noteiktajiem robežlielumiem, tos attīra vismaz tiktāl, lai pazemes ūdeņi atbilstu šo noteikumu 10.pielikuma 2.tabulā noteiktajām prasībām.

(Grozīts ar MK 11.08.2009. noteikumiem Nr.897)

Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” (turpmāk – centrs) nosaka konkrētas paraugu ņemšanas vietas, to attālumu līdz tuvākajai piesārņojošo vielu emisijas vietai un paraugu ņemšanas dziļumu prioritāro un bīstamo vielu un prioritāro zivju ūdeņu monitoringam.

(Grozīts ar MK 04.10.2005. noteikumiem Nr.752; MK 07.07.2008. noteikumiem Nr.509; MK 11.08.2009. noteikumiem Nr.897)

Šo noteikumu prasību izpildei nepieciešamās analīzes veic akreditētā laboratorijā. Veicot šo noteikumu 1., 3., 6., 9. un 10. pielikumā norādīto parametru analīzi, ievēro normatīvajos aktos par virszemes ūdeņu, pazemes ūdeņu un aizsargājamo teritoriju monitoringu un monitoringa programmu izstrādi noteiktās prasības attiecībā uz fizikāli ķīmisko un ķīmisko parametru testēšanas metožu veiktspēju un kvalitātes kontroles un nodrošinājuma procedūrām.

(MK 15.09.2015. noteikumu Nr. 527 redakcijā)

Operators, kas virszemes vai pazemes ūdeņos novada prioritārās vai bīstamās vielas, veic prioritāro un bīstamo vielu emisijas monitoringu. Monitoringu un kontroli veic saskaņā ar Ministru kabineta 2002.gada 22.janvāra noteikumiem Nr.34 "Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī".

(Grozīts ar MK 11.08.2009. noteikumiem Nr.897)

Vides valsts monitoringa vajadzībām Valsts vides dienesta reģionālā vides pārvalde apzina prioritāro vai bīstamo vielu emisijas ietekmētās teritorijas. Centrs apkopo savākto informāciju un ietekmētajās teritorijās kontrolē ūdeņu piesārņojumu ar prioritārajām un bīstamajām vielām, ievērojot Ministru kabineta 2002.gada 22.janvāra noteikumu Nr.34 "Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī" prasības.

(Grozīts ar MK 04.10.2005. noteikumiem Nr.752; MK 11.08.2009. noteikumiem Nr.897)

Centrs veic prioritāro zivju ūdeņu monitoringu atbilstoši šo noteikumu 3.pielikuma prasībām.

(Grozīts ar MK 04.10.2005. noteikumiem Nr.752; MK 11.08.2009. noteikumiem Nr.897)

Ja monitoringa dati liecina, ka lašveidīgo zivju ūdeņos skābekļa koncentrācija ir mazāka par 6 mg/l, bet karpveidīgo zivju ūdeņos — mazāka par 4 mg/l, centrs un Valsts vides dienesta reģionālās vides pārvaldes noskaidro skābekļa koncentrācijas pazemināšanās iemeslus un veic pasākumus, lai novērstu kaitējumu zivju populācijai.

(Grozīts ar MK 04.10.2005. noteikumiem Nr.752; MK 11.08.2009. noteikumiem Nr.897)

Ja monitoringa dati liecina, ka prioritāro zivju ūdeņu kvalitāte ir augstāka par šo noteikumu 6.pielikumā noteiktajām prasībām, centram ir tiesības samazināt paraugu ņemšanas biežumu. Ja centrs konstatē, ka konkrētus prioritāros zivju ūdeņus piesārņojums neietekmē vai nav apstākļu, kas varētu pasliktināt šo ūdeņu kvalitāti, tam ir tiesības uz diviem gadiem pārtraukt šādu ūdeņu paraugu ņemšanu.

(Grozīts ar MK 04.10.2005. noteikumiem Nr.752; MK 11.08.2009. noteikumiem Nr.897)

(Svītrots ar MK 07.07.2008. noteikumiem Nr.509.)

Ūdens lietotājs, kas sagatavo dzeramo ūdeni un piegādā to patērētājiem, veic dzeramā ūdens ieguvei izmantojamo virszemes ūdeņu monitoringu atbilstoši šo noteikumu 6. un 7. pielikumā noteiktajām prasībām.

(Grozīts ar MK 15.09.2015. noteikumiem Nr. 527)

Dzeramā ūdens ieguvei izmantojamo virszemes ūdeņu paraugus ņem ūdens ņemšanas vietās pirms ūdens novadīšanas uz attīrīšanas iekārtām. Ūdens paraugu ņemšanai lietotie trauki, kā arī reaģenti un metodes, kas tiek izmantotas parauga daļas konservēšanai, paraugu transportēšana, uzglabāšana un konservēšana nedrīkst būtiski ietekmēt analīžu rezultātus. Analīzes veic pēc parauga izkāšanas caur stiepļu sietu, lai to atbrīvotu no peldošiem gružiem, tai skaitā koka un plastmasas gabaliem.

Dzeramā ūdens ieguvei izmantojamo virszemes ūdeņu paraugu ņemšanas un analīžu biežums nedrīkst būt mazāks par šo noteikumu 7.pielikumā noteikto minimālo biežumu gadā. Paraugus ņem visu gadu ar vienādiem laika intervāliem, lai iegūtu pilnīgu informāciju par ūdeņu kvalitāti.

Ja monitoringa dati liecina, ka dzeramā ūdens ieguvei izmantojamo virszemes ūdeņu kvalitāte atsevišķos parametros ir augstāka par šo noteikumu 6.pielikumā noteiktajām prasībām, institūcijai, kura nosaka paraugu ņemšanas biežumu, ir tiesības atļaut operatoram attiecīgos paraugus ņemt retāk, nekā noteikts šo noteikumu 7.pielikumā, ievērojot normatīvo aktu par dzeramā ūdens obligātajām nekaitīguma un kvalitātes prasībām, monitoringa un kontroles kārtību.

(MK 29.09.2009. noteikumu Nr.1118 redakcijā)

Ūdens lietotājs, kas sagatavo dzeramo ūdeni un piegādā to patērētājiem, veic dzeramā ūdens ieguvei izmantojamo pazemes ūdeņu monitoringu atbilstoši šo noteikumu 9.pielikumā noteiktajām prasībām un ūdens ieguves atradņu pases nosacījumiem.

(Svītrots ar MK 15.09.2015. noteikumiem Nr. 527)

Ja monitoringa rezultāti vai citi dati liecina, ka konkrētajā ūdensobjektā ir pārsniegti ūdens kvalitātes normatīvu robežlielumi vai ka ūdensobjektam noteiktie vides kvalitātes mērķi netiks sasniegti plānotajos termiņos, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija uzdod vides aizsardzības institūcijām

41.1. izpētīt neatbilstības cēloņus;

41.2. pārskatīt attiecīgos nosacījumus, kuri ietverti atļaujā A vai B kategorijas piesārņojošu darbību veikšanai, samazinot noteiktos emisijas limitus;

41.3. pārskatīt monitoringa programmas un izdarīt tajās grozījumus;

41.4. veikt citus pasākumus, kas novērstu turpmāku ūdens kvalitātes pasliktināšanos un veicinātu tās uzlabošanos.

(Grozīts ar MK 04.10.2005. noteikumiem Nr. 752; MK 07.07.2008. noteikumiem Nr. 509; MK 15.09.2015. noteikumiem Nr. 527)

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija neuzdod veikt šo noteikumu 41.punktā minētos pasākumus, ja neatbilstības cēloņi ir nepārvaramas varas apstākļi, tai skaitā lieli plūdi vai ilgstošs sausums, un ir ievērotas Ūdens apsaimniekošanas likumā noteiktās prasības par īslaicīgiem izņēmumiem vides kvalitātes mērķu sasniegšanai.

(Grozīts ar MK 04.10.2005. noteikumiem Nr. 752; MK 11.08.2009. noteikumiem Nr. 897; MK 15.09.2015. noteikumiem Nr. 527)

(Svītrots ar MK 15.09.2015. noteikumiem Nr. 527)

Lai sabiedrību un valsts un pašvaldību iestādes informētu par ūdens vides aizsardzību, centrs

44.1. katru gadu sagatavo pārskatu par virszemes un pazemes ūdeņu monitoringa rezultātiem un to izvērtējumu, ietverot informāciju par šo noteikumu 35. punktā noteikto prasību izpildi;

44.2. nodrošina, lai sabiedrībai būtu pieejama informācija, kas tiek sniegta Eiropas Komisijai saskaņā ar šo noteikumu 45. punktu.

(MK 15.09.2015. noteikumu Nr. 527 redakcijā)

Lai informētu Eiropas Komisiju, centrs atbilstoši vides aizsardzības normatīvajos aktos noteiktajām prasībām sniedz informāciju par virszemes un pazemes ūdeņu stāvokli, pasākumiem to aizsardzībai un progresu.

(MK 15.09.2015. noteikumu Nr. 527 redakcijā)

(Svītrots ar MK 15.09.2015. noteikumiem Nr. 527)

Ja šajos noteikumos noteiktie kvalitātes normatīvi nav sasniegti vai plānotajos termiņos netiks sasniegti pārrobežas ūdeņos, Valsts vides dienesta reģionālā vides pārvalde informē Vides pārraudzības valsts biroju, kas savukārt informē attiecīgās valstis.

(Grozīts ar MK 04.10.2005. noteikumiem Nr.752)

Šo noteikumu III nodaļa, 16., 30., 31., 32., 33. un 34.punkts stājas spēkā ar 2003.gada 1.janvāri.

(Svītrots ar MK 15.09.2015. noteikumiem Nr. 527)

(Svītrots ar MK 15.09.2015. noteikumiem Nr. 527)

Šajos noteikumos centram noteiktos uzdevumus līdz 2009.gada 31.jūlijam veic valsts aģentūra “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra”.

(MK 11.08.2009. noteikumu Nr.897 redakcijā)

Šo noteikumu 1. pielikuma 1. tabulas 2., 5., 15., 22., 23. un 28. punktā minētajām vielām vides kvalitātes normatīvus piemēro ar 2015. gada 22. decembri, lai attiecībā uz minētajām vielām līdz 2021. gada 22. decembrim nodrošinātu labu virszemes ūdeņu ķīmisko kvalitāti.

(MK 15.09.2015. noteikumu Nr. 527 redakcijā)

Šo noteikumu 1. pielikuma 1. tabulas 34., 35., 36., 37., 38., 39., 40., 41., 42., 43., 44. un 45. punktā minētajām vielām vides kvalitātes normatīvus piemēro ar 2018. gada 22. decembri, lai attiecībā uz minētajām vielām novērstu virszemes ūdeņu ķīmiskās kvalitātes pasliktināšanos un līdz 2027. gada 22. decembrim nodrošinātu labu virszemes ūdeņu ķīmisko kvalitāti.

(MK 15.09.2015. noteikumu Nr. 527 redakcijā)