Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu

1) Saeima ir grozījusi Satversmes 1., 2., 3., 4., 6. vai 77.pantu;

2) Valsts prezidents ir ierosinājis Saeimas atlaišanu;

3) Valsts prezidents ir apturējis likuma publicēšanu uz diviem mēnešiem un šo divu mēnešu laikā ir saņemts ne mazāk kā vienas desmitās daļas vēlētāju pieprasījums nodot apturēto likumu tautas nobalsošanai;

4) Saeima nav pieņēmusi bez satura grozījumiem ne mazāk kā vienas desmitās daļas vēlētāju iesniegtu likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu;

5) izlemjams jautājums par Latvijas dalību Eiropas Savienībā;

6) izlemjams jautājums par būtiskām izmaiņām nosacījumos par Latvijas dalību Eiropas Savienībā un to pieprasa vismaz puse Saeimas locekļu;

7) ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju ir ierosinājusi Saeimas atsaukšanu.

(08.05.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 11.12.2012.)

(20.09.2012. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.02.2026. likumu, kas stājas spēkā 12.03.2026.)

Līdz 2004.gada 1.janvārim ārvalstīs dzīvojošie balsotāji, kuri līdz balsošanas dienai nav saņēmuši Latvijas pilsoņa pasi, vēlēšanu iecirkņa komisijai uzrāda vai nosūta Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izdotu reģistrācijas lapu ar šā balsotāja personas kodu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 11.12.2012.)

Tautas nobalsošanā un likumu ierosināšanā var piedalīties visi Latvijas pilsoņi, kuriem ir tiesības vēlēt Saeimu.

Šā likuma 22. un 24.panta jaunā redakcija, grozījumi 25.pantā, kas paredz likumprojekta un Satversmes grozījumu projekta ierosināšanas kārtības maiņu, kā arī IV2 nodaļa stājas spēkā 2015.gada 1.janvārī.

(08.11.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.12.2012.)

(2) (Izslēgta ar 08.11.2012. likumu)

(3) Valsts digitālās attīstības aģentūra nodrošina tehnoloģisko risinājumu atbilstoši šim likumam un Centrālās vēlēšanu komisijas norādījumiem par procesiem, funkcijām, uzdevumiem un mērķiem tautas nobalsošanas organizēšanai.

(4) Ministru kabinets nosaka iestādes, kurām ir pienākums sniegt datus Valsts digitālās attīstības aģentūrai, lai nodrošinātu tās pārziņā esošā tehnoloģiskā risinājuma darbību, kā arī minēto datu sniegšanas kārtību un apjomu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.11.2012. un 12.02.2026. likumu, kas stājas spēkā 12.03.2026.)

Ministru kabinets līdz 2014.gada 1.septembrim nodrošina Vienotā valsts un pašvaldību pakalpojuma portāla tiešsaistes sistēmas tehnisko un drošības gatavību parakstu vākšanai tiešsaistes režīmā.

(08.11.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.12.2012.)

(2) Tautas nobalsošana par šo Saeimas pieņemto likumu sarīkojama ne agrāk kā vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc likuma pieņemšanas Saeimā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.05.2003. likumu, kas stājas spēkā 05.06.2003.)

Līdz 2015.gada 1.janvārim ne mazāk kā 30 000 vēlētāju ir tiesības, norādot savu vārdu, uzvārdu, personas kodu un parakstīšanās datumu, iesniegt Centrālajai vēlēšanu komisijai pilnīgi izstrādātu likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu. Likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu var iesniegt 12 mēnešu laikā no dienas, kad likumprojekts vai Satversmes grozījumu projekts reģistrēts Centrālajā vēlēšanu komisijā. Katram vēlētāja parakstam šo 12 mēnešu laikā jābūt apliecinātam pie zvērināta notāra vai bāriņtiesā, kura veic notariālas darbības. Maksu par paraksta apliecināšanu saistībā ar parakstu vākšanu par likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu bāriņtiesā nosaka, ņemot vērā paraksta apliecināšanas tiešās administratīvās izmaksas, taču ne lielāku par pusi no summas, kas likumā noteikta paraksta īstuma apliecināšanai bāriņtiesā.

(08.11.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.12.2012.)

(2) Tautas nobalsošana par šo Valsts prezidenta ierosinājumu sarīkojama ne agrāk kā vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc ierosinājuma paziņošanas Centrālajai vēlēšanu komisijai.

Ja līdz 2015.gada 1.janvārim ne mazāk kā 30 000 vēlētāju, norādot savu vārdu, uzvārdu, personas kodu un parakstīšanās datumu, iesniedz Centrālajai vēlēšanu komisijai pilnīgi izstrādātu likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu, Centrālā vēlēšanu komisija nosaka 21 dienu ilgu termiņu, kad parakstu vākšanas lapas, kurās vēlētāji var parakstīties, ir pieejamas katras republikas pilsētas vai novada domes noteiktajās vietās.

(08.11.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.12.2012.)

(2) Pēc šāda paziņojuma Centrālā vēlēšanu komisija uzsāk parakstu vākšanu tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturēto likumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.05.2003., 21.02.2008., 17.07.2008., 03.12.2020. un 12.02.2026. likumu, kas stājas spēkā 12.03.2026.)

Līdz 2015.gada 1.janvārim paziņojums par likuma ierosināšanai nepieciešamo parakstu vākšanas uzsākšanu kopā ar iesniegto likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu publicējams oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

(08.11.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.12.2012.)

(2) (Izslēgta ar 12.02.2026. likumu)

(3) (Izslēgta ar 08.11.2012. likumu)

(4) (Izslēgta ar 12.02.2026. likumu)

(5) Attiecīgā dome nodrošina, lai paziņojums par parakstu apliecināšanas vietām un laiku tiktu izlikts attiecīgās domes ēkā un parakstu apliecināšanas vietās, kā arī tiktu publicēts pašvaldības tīmekļvietnē un informatīvajā izdevumā, bet, ja tāda nav, — reģionālajā laikrakstā.

(6) (Izslēgta ar 12.02.2026. likumu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.07.1995., 08.05.2003., 06.04.2006., 21.02.2008., 17.07.2008., 08.11.2012., 03.12.2020. un 12.02.2026. likumu, kas stājas spēkā 12.03.2026.)

(Izslēgts ar 12.02.2026. likumu, kas stājas spēkā 12.03.2026.)

(Izslēgts ar 12.02.2026. likumu, kas stājas spēkā 12.03.2026.)

Šā likuma 27., 28., 30., 31., 32. un 33.pants ir piemērojams arī tautas nobalsošanai vai likumu ierosināšanai, tai skaitā parakstu vākšanai, kas uzsākta pirms šo grozījumu spēkā stāšanās un nav noslēgusies.

(08.11.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.12.2012.)

(12.02.2026. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.03.2026.)

Šā likuma 29.panta otrās daļas otrais teikums zaudē spēku 2015.gada 1.janvārī.

(08.11.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.12.2012.)

(Izslēgts ar 12.02.2026. likumu, kas stājas spēkā 12.03.2026.)

Līdz 2015.gada 1.janvārim ne mazāk kā 10 000 balsstiesīgo Latvijas pilsoņu ir tiesības, norādot savu vārdu, uzvārdu, personas kodu un parakstīšanās datumu, iesniegt Centrālajai vēlēšanu komisijai ierosinājumu rīkot tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu. Lai uzsāktu parakstu vākšanu ierosinājumam rīkot tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu, izveidojama iniciatīvas grupa, kura atbilst šā likuma 23.panta otrās daļas prasībām. Iniciatīvas grupa iesniedz Centrālajai vēlēšanu komisijai iesniegumu par reģistrāciju.

(08.11.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.12.2012.)

(2) Tautas nobalsošana par apturētā likuma atcelšanu sarīkojama ne agrāk kā vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc tās izsludināšanas dienas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.05.2003. un 08.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 11.12.2012.)

Ja saskaņā ar šo pārejas noteikumu 7.punktu iesniegts iesniegums par iniciatīvas grupas reģistrāciju, Centrālā vēlēšanu komisija 10 dienu laikā pieņem vienu no šādiem lēmumiem

1) reģistrēt iniciatīvas grupu, ja tā atbilst šā likuma 23.panta otrās daļas prasībām un ja dienā, kad iesniegts iesniegums par reģistrāciju, nav iestājies Satversmes 14.pantā noteiktais termiņš, kad nevar ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu;

2) atteikt iniciatīvas grupas reģistrāciju, ja tā neatbilst šā likuma 23.panta otrās daļas prasībām vai ja dienā, kad iesniegts iesniegums par reģistrāciju, ir iestājies Satversmes 14.pantā noteiktais termiņš, kad nevar ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu.

(08.11.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.12.2012.)

(2) Tautas nobalsošana par vēlētāju iesniegto likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu sarīkojama ne agrāk kā vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc vēlētāju iesniegtā likumprojekta vai Satversmes grozījumu projekta noraidīšanas vai tā pieņemšanas ar satura grozījumiem Saeimā.

(3) Jautājums par Latvijas dalību Eiropas Savienībā izlemjams tautas nobalsošanā.

(4) Tautas nobalsošanu par būtiskām izmaiņām nosacījumos par Latvijas dalību Eiropas Savienībā Saeima ierosina, ja to pieprasa vismaz puse Saeimas locekļu.

(5) Tautas nobalsošana rīkojama, ja šā likuma IV2 nodaļā noteiktajā kārtībā ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju ir ierosinājusi Saeimas atsaukšanu.

(08.05.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 11.12.2012. Sk. pārejas noteikumu 2., 9., 11. un 12.punktu)

Līdz 2015.gada 1.janvārim ierosinājumu rīkot tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu var iesniegt 12 mēnešu laikā no dienas, kad iniciatīvas grupa reģistrēta Centrālajā vēlēšanu komisijā, ja vien nav iestājies Satversmes 14.pantā noteiktais termiņš, kad nevar ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu. Katram vēlētāja parakstam šo 12 mēnešu laikā jābūt apliecinātam pie zvērināta notāra vai bāriņtiesā, kura veic notariālas darbības. Maksu par paraksta apliecināšanu saistībā ar parakstu vākšanu par Saeimas atsaukšanu bāriņtiesā nosaka, ņemot vērā paraksta apliecināšanas tiešās administratīvās izmaksas, taču ne lielāku par pusi no summas, kas likumā noteikta paraksta īstuma apliecināšanai bāriņtiesā.

(08.11.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.12.2012.)

(2) Tautas nobalsošana rīkojama sestdienā.

(08.05.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 11.12.2012.)

Līdz 2015.gada 1.janvārim Centrālā vēlēšanu komisija, ja tā konstatējusi, ka ierosinājumu rīkot tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu parakstījuši ne mazāk kā 10 000 balsstiesīgo Latvijas pilsoņu, paziņo, ka tiek uzsākta parakstu vākšana. Paziņojums par ierosinājumu rīkot tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu publicējams oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Parakstu vākšana notiek šā likuma 7.—9.pantā noteiktajā kārtībā. Pilsoņi, kuri parakstījušies par ierosinājumu rīkot tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu šā likuma 22.pantā noteiktajā kārtībā, ieskaitāmi kopējā ierosinātāju skaitā. Ja minētie pilsoņi parakstījušies arī šā likuma 24.panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā, parakstu vākšanas lapās viņu paraksti nav līdzskaitāmi. Centrālā vēlēšanu komisija saskaita parakstus un konstatē rezultātu.

(08.11.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.12.2012.)

(2) Balsošanas zīmes sagatavo Centrālā vēlēšanu komisija.

Līdz 2026. gada 2. oktobrim Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, pamatojoties uz Fizisko personu reģistrā esošajām ziņām, ziņas par Latvijas pilsoņiem, kuriem ir tiesības piedalīties tautas nobalsošanā, Vēlētāju reģistrā iekļauj nākamajā darbdienā pēc tautas nobalsošanas izsludināšanas. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde sagatavo vēlētāju sākotnējo elektronisko sarakstu ne vēlāk kā otrajā darbdienā pēc tautas nobalsošanas izsludināšanas.

(12.02.2026. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.03.2026.)

(2) Ja vienlaikus notiek tautas nobalsošana vairākos šā likuma 1. pantā minētajos gadījumos, balsošanas zīmēm ir jābūt atšķirīgām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.05.2003. likumu, kas stājas spēkā 05.06.2003.)

Līdz 2026. gada 2. oktobrim pieteikšanās balsošanai pa pastu un balsošanas pa pastu materiālu saņemšana notiek šādā kārtībā

1) vēlētājs var pieteikties balsošanai pa pastu, izmantojot valsts pārvaldes pakalpojumu portālā (www.latvija.gov.lv) pieejamo elektronisko pakalpojumu, sākot ar septīto dienu pēc tautas nobalsošanas izsludināšanas dienas, bet ne vēlāk kā astoņas dienas pirms tautas nobalsošanas dienas;

2) vēlētājs, kurš pieslēdzies valsts pārvaldes pakalpojumu portālam (www.latvija.gov.lv), izdrukā vēlēšanu materiālus.

(12.02.2026. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.03.2026.)

(2) Pulksten 8.00 vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētājs vai sekretārs komisijas klātbūtnē pārliecinās par to, vai balsošanas kastes, kurās paredzēts iemest balsošanas zīmes, ir tukšas. Pēc tam balsošanas kastes aizzīmogo.

(3) Netraucējot komisijas darbu, balsošanas norisi vēlēšanu iecirknī vienlaikus var novērot ne vairāk kā divi pilnvaroti novērotāji no katras politiskās partijas vai politisko partiju apvienības, kā arī Centrālās vēlēšanu komisijas un attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisijas locekļi un šo komisiju pilnvarotas personas, plašsaziņas līdzekļu pārstāvji.

(08.05.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.09.2003., 17.07.2008., 08.11.2012., 03.12.2020. un 12.02.2026. likumu, kas stājas spēkā 12.03.2026.)

(12.02.2026. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.03.2026.)

(2) Balsotājs pēc savas izvēles var balsot jebkurā balsošanas iecirknī.

(3) Karavīri balsošanas dienā atbrīvojami no dienesta pienākumiem uz laiku, kas nepieciešams balsošanai.

(03.09.1998. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.02.2026. likumu, kas stājas spēkā 12.03.2026.)

(11) Ja Elektroniskajā tiešsaistes vēlētāju reģistrā ir atzīme par balsotāja piedalīšanos attiecīgajā tautas nobalsošanā, taču viņš to noliedz, vēlēšanu iecirkņa komisija sazinās ar tā vēlēšanu iecirkņa komisiju, kurā balsotājs, pēc Elektroniskā tiešsaistes vēlētāju reģistra ziņām, balsojis, un noskaidro, vai tā vēlēšanu iecirkņa balsotāju sarakstā ir balsotāja paraksts. Ja tiek saņemts apstiprinājums tam, ka šāda paraksta nav, balsotājs var balsot. Ja paraksts ir, balsotājam iespēju balsot atsaka.

(2) Balsošanas telpās ierīkojama atsevišķa istaba vai nodalījums, kur balsotājs vienatnē var izdarīt nepieciešamās atzīmes, pēc savas izvēles atzīmējot vēlamo atbildi "par" vai "pret".

(3) Kad balsotājs balsošanas zīmē izdarījis nepieciešamās atzīmes, viņš to saloka un vēlēšanu iecirkņa komisijas locekļa klātbūtnē iemet balsošanas kastē.

(4) Balsošanas dienā pēc pulksten 20.00 balsošanas zīmes var nodot tikai tie balsotāji, kuri bija ieradušies balsošanas telpās pirms pulksten 20.00. Pēc tam balsošanas telpas slēdz.

(03.09.1998. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.05.2003., 18.09.2003., 08.11.2012. un 12.02.2026. likumu, kas stājas spēkā 12.03.2026.)

(12.02.2026. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.03.2026.)

(2) Balsošana balsotāju atrašanās vietā tiek organizēta arī šā panta pirmajā daļā minēto personu, kā arī citu slimojošu personu aprūpētājiem, ja viņi savlaicīgi iesnieguši rakstveida iesniegumu par balsošanu savā atrašanās vietā.

(3) (Izslēgta ar 26.02.2009. likumu.)

(4) Citu balsotāju balsošana ārpus balsošanas telpām nav pieļaujama.

(5) Vēlēšanu iecirkņa komisija balsošanas dienā turpina pieņemt rakstveida iesniegumus par balsošanu balsotāju atrašanās vietā. Pēc pulksten 12.00 pieņemtos iesniegumus vēlēšanu iecirkņa komisija apmierina, ja ir iespējams ierasties balsotāju atrašanās vietā līdz pulksten 20.00.

(6) Balsotāji, kuri saskaņā ar šā panta pirmo, otro un trešo daļu balso savā atrašanās vietā, tiek ierakstīti atsevišķā balsotāju sarakstā, un balsošanas zīmes tiek iemestas atsevišķā aizzīmogotā kastē.

(7) Ziņas par balsošanai balsotāju atrašanās vietā izsniegtajām un pāri palikušajām, to skaitā sabojātajām balsošanas zīmēm ierakstāmas balsošanas gaitas žurnālā.

(8) Ja balsotāja atrašanās vietā nav iespējams pārliecināties, vai ziņas par personu ir iekļautas Elektroniskajā tiešsaistes vēlētāju reģistrā un tajā jau nav izdarīta atzīme par šīs personas piedalīšanos attiecīgajā tautas nobalsošanā, to dara, sazinoties ar vēlēšanu iecirkni. Ja tas nav iespējams, balsošana notiek ar reģistrācijas aploksni Saeimas vēlēšanu likumā noteiktajā kārtībā.

(08.05.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.09.2003., 26.02.2009., 10.04.2014. un 12.02.2026. likumu, kas stājas spēkā 12.03.2026.)

(2) Balsu skaitīšanu izdara iecirkņa vēlēšanu komisijas atklātā sēdē Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.09.1998. un 08.05.2003. likumu, kas stājas spēkā 05.06.2003.)

(2) Ja tautas nobalsošana notiek vienlaikus ar Saeimas vēlēšanām vai Eiropas Parlamenta vēlēšanām, tad balsošana ārvalstīs notiek visos vēlēšanu iecirkņos, kuri izveidoti likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Balsotāji, kuri balsošanas laikā uzturas ārvalstīs, var balsot arī pa pastu. Balsošana pa pastu notiek Saeimas vēlēšanu likumā noteiktajā kārtībā.

(4) Personām, kurām kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums vai kuras izcieš ar brīvības atņemšanu saistītu sodu, balsošana tiek organizēta kārtībā, kāda Saeimas vēlēšanu likumā noteikta šo personu dalībai Saeimas vēlēšanās. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde ieslodzījuma vietas administrācijai nodrošina piekļuvi vēlētāju reģistram. Valsts digitālās attīstības aģentūra ieslodzījuma vietas administrācijai nodrošina piekļuvi Elektroniskajam tiešsaistes vēlētāju reģistram.

(5) Karavīri un zemessargi, kuri pilda dienesta pienākumus starptautiskajās operācijās, tautas nobalsošanā var piedalīties attiecīgās starptautiskās operācijas rajonā, ja ir iespējams nodrošināt šā likuma nosacījumu ievērošanu. Centrālā vēlēšanu komisija ne vēlāk kā 12.dienā pirms tautas nobalsošanas dienas nosūta Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem pārsūtīšanai Nacionālo bruņoto spēku komandiera pilnvarotai personai vēlētāju reģistrēšanas ierīces, reģistrācijas aploksnes, drošības plombas, balsotāju sarakstu veidlapas, balsošanas zīmes, vēlēšanu iecirkņa komisijas zīmogu un balsošanas kasti. Balsošana notiek kārtībā, kāda Saeimas vēlēšanu likumā noteikta to karavīru un zemessargu dalībai Saeimas vēlēšanās, kuri pilda dienesta pienākumus starptautiskās operācijās.

(03.09.1998. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.05.2003., 06.04.2006., 26.02.2009., 10.04.2014. un 12.02.2026. likumu, kas stājas spēkā 12.03.2026.)

1) saplēstas balsošanas zīmes;

2) balsošanas zīmes, kas nav apzīmogotas ar attiecīgās vēlēšanu iecirkņa komisijas zīmogu;

3) balsošanas zīmes, kurās vienlaikus atzīmēta gan atbilde "par", gan "pret";

4) balsošanas zīmes, kurās nav atzīmēta ne atbilde "par", ne "pret".

(2) Domstarpības par balsošanas zīmju derīgumu vēlēšanu komisija izšķir ar balsu vairākumu. Balsīm sadaloties līdzīgi, izšķirošā ir vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja balss.

(03.09.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.09.1998.)

(08.05.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.06.2003.)

(2) Katram vēlētāja parakstam šo 12 mēnešu laikā jābūt apliecinātam pie zvērināta notāra, dzīvesvietas deklarēšanas vietā pašvaldībā, bāriņtiesā, kura veic notariālas darbības, novada teritoriālo vienību pārvaldē vai citā pašvaldības noteiktā institūcijā vai Latvijas Republikas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs pie konsulārās amatpersonas, kura ir tiesīga veikt notariālās funkcijas. Apliecināti paraksti vācami uz Centrālās vēlēšanu komisijas apstiprināta parauga veidlapas. Persona, kura apliecina parakstu, Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā informāciju par parakstīšanos saglabā parakstu vākšanas tiešsaistes sistēmā.

(21) Pašvaldības dome nodrošina, lai paziņojums par parakstu apliecināšanas vietām un laiku tiktu izlikts attiecīgās domes ēkā un parakstu apliecināšanas vietās. Papildus pašvaldības tīmekļvietnē un informatīvajā izdevumā, bet, ja tāda nav, — reģionālajā laikrakstā — publicē paziņojumu par jaunu reģistrētu likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu un parakstu apliecināšanas vietām un laiku.

(3) No personas samaksu par paraksta apliecināšanu pašvaldības institūcijā neprasa.

(4) Ja tiek nodrošināta parakstītāju identifikācija un fizisko personu datu aizsardzība, parakstus var vākt arī elektroniski, izmantojot valsts pārvaldes pakalpojumu portālu (www.latvija.gov.lv) vai citu tiešsaistes sistēmu, kuru iniciatīvas grupa izvēlas šim nolūkam. Valsts pārvaldes pakalpojumu portāla (www.latvija.gov.lv) īpašnieks (uzturētājs) no personas samaksu par parakstīšanos neprasa.

(5) Ministru kabinets nosaka drošības un tehniskās prasības, kuras ievēro, ja parakstu vākšanai izmanto valsts pārvaldes pakalpojumu portālu (www.latvija.gov.lv) vai citu tiešsaistes sistēmu, un institūciju, kura izvērtē parakstu vākšanai izmantotās tiešsaistes sistēmas atbilstību Ministru kabineta noteiktajām drošības un tehniskajām prasībām. Valsts pārvaldes pakalpojumu portāla (www.latvija.gov.lv) parakstu vākšanas tiešsaistes sistēmai atbilstības sertifikāciju neveic.

(6) Ministru kabineta noteiktās institūcijas lēmumu, ar kuru atteikts izsniegt sertifikātu par tiešsaistes sistēmas atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(08.11.2012. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.12.2020. un 12.02.2026. likumu, kas stājas spēkā 12.03.2026.)

(2) Iniciatīvas grupa var būt

1) politiskā partija vai politisko partiju apvienība;

2) Biedrību un nodibinājumu likumā noteiktajā kārtībā izveidota un reģistrēta ne mazāk kā 10 vēlētāju izveidota biedrība;

3) ne mazāk kā 10 vēlētāji. Iesniegumā norāda vēlētāju, kurš ir pilnvarots rīkoties šīs iniciatīvas grupas vārdā, saņemt par iniciatīvu pieņemtos lēmumus un tos pārsūdzēt.

(3) Iniciatīvas grupa iesniedz Centrālajai vēlēšanu komisijai iesniegumu un likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu, par kuru plānots vākt vēlētāju parakstus.

(4) Centrālā vēlēšanu komisija 45 dienu laikā pieņem vienu no šādiem lēmumiem

1) reģistrēt likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu;

2) noteikt termiņu iesniegumā un likumprojektā vai Satversmes grozījumu projektā konstatēto trūkumu novēršanai;

3) atteikt likumprojekta vai Satversmes grozījumu projekta reģistrāciju šā panta piektajā daļā minētajos gadījumos;

4) ja lēmuma pieņemšanas brīdī parakstu vākšanai jau ir reģistrēts tāds pats likumprojekts vai Satversmes grozījumu projekts, — pievienot informāciju par iniciatīvas grupas iesniegto likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu iepriekš reģistrētajai parakstu vākšanai uz tās atlikušo laiku.

(5) Centrālā vēlēšanu komisija atsaka likumprojekta vai Satversmes grozījumu projekta reģistrāciju, ja

1) iniciatīvas grupa neatbilst šā panta otrās daļas prasībām;

2) likumprojekts vai Satversmes grozījumu projekts pēc formas vai satura nav pilnībā izstrādāts.

(6) Centrālā vēlēšanu komisija, lemjot par iniciatīvas grupas iesniegto likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu, var pieprasīt šā jautājuma izlemšanai vajadzīgās ziņas, paskaidrojumus un atzinumus no valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī pieaicināt ekspertus.

(08.11.2012. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.02.2026. likumu, kas stājas spēkā 12.03.2026.)

(2) Tiesa lietu izskata kā pirmās instances tiesa. Lieta tiek izskatīta triju tiesnešu sastāvā.

(3) Tiesa lietu izskata un nolēmumu pieņem viena mēneša laikā no dienas, kad saņemts pieteikums. Ja nepieciešams, tiesa var pagarināt nolēmuma pieņemšanas laiku, bet ne ilgāk kā uz vienu mēnesi.

(4) Pieteicējs norāda pieteikuma pamatojumu. Pierādīšanas pienākums ir administratīvā procesa dalībniekiem.

(5) Ja likums nosaka kādas procesuālās darbības izpildes termiņu, bet, izpildot attiecīgo procesuālo darbību šajā termiņā, netiktu ievēroti šā panta trešās daļas noteikumi, tiesnesis (tiesa) pats nosaka atbilstošu termiņu attiecīgās procesuālās darbības izpildei.

(6) Tiesas nolēmums, kā arī citi lēmumi, kas tiek pieņemti, izpildot procesuālās darbības iesniegtā pieteikuma vai ierosinātās lietas izskatīšanai, nav pārsūdzami.

(08.11.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.12.2012.)

(03.12.2020. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.02.2026. likumu, kas stājas spēkā 12.03.2026.)

(2) Saeimai šis likumprojekts vai Satversmes grozījumu projekts jāizskata tajā sesijā, kurā tas iesniegts. Ja likumprojekts vai Satversmes grozījumu projekts iesniegts sesiju starplaikā vai ārkārtas sesijā, tas jāizskata nākamajā kārtējā sesijā vai šā likumprojekta vai Satversmes grozījumu projekta izskatīšanai īpaši sasauktā ārkārtas sesijā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 11.12.2012. Grozījumi pirmajā daļā stājas spēkā 01.01.2015. Sk. pārejas noteikumu 2.punktu)

(Izslēgts ar 12.02.2026. likumu, kas stājas spēkā 12.03.2026.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.02.2026. likumu, kas stājas spēkā 12.03.2026.)

(2) Ja Centrālā vēlēšanu komisija konstatē, ka saņemto paziņojumu pārbaude tai nav piekritīga, Centrālā vēlēšanu komisija paziņojumus par atbalstu divu nedēļu laikā nosūta atpakaļ organizatoram.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.02.2026. likumu, kas stājas spēkā 12.03.2026.)

Centrālā vēlēšanu komisija izstrādā nepieciešamās instrukcijas, saskaņā ar kurām pārbaudāmi paziņojumi par atbalstu.

(2) Vēlētāju parakstus apliecina un informāciju par tiem saglabā šā likuma 22. panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā.

(21) Pašvaldības dome nodrošina, lai paziņojums par parakstu apliecināšanas vietām un laiku tiktu izlikts attiecīgās domes ēkā un parakstu apliecināšanas vietās. Papildus pašvaldības tīmekļvietnē un informatīvajā izdevumā, bet, ja tāda nav, — reģionālajā laikrakstā — publicē paziņojumu par jaunu reģistrētu ierosinājumu rīkot tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu un parakstu apliecināšanas vietām un laiku.

(3) No personas samaksu par paraksta apliecināšanu pašvaldības institūcijā neprasa.

(4) Ja tiek nodrošināta parakstītāju identifikācija un fizisko personu datu aizsardzība, parakstus var vākt arī elektroniski, izmantojot valsts pārvaldes pakalpojumu portālu (www.latvija.gov.lv) vai citu tiešsaistes sistēmu, kuru iniciatīvas grupa izvēlas šim nolūkam.

(5) Parakstu vākšanai izmantotajai tiešsaistes sistēmai piemēro šā likuma 22.panta piektās un sestās daļas noteikumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.12.2020. un 12.02.2026. likumu, kas stājas spēkā 12.03.2026.)

(2) Iniciatīvas grupa iesniedz Centrālajai vēlēšanu komisijai iesniegumu par reģistrāciju.

(3) Centrālā vēlēšanu komisija 10 dienu laikā pieņem vienu no šādiem lēmumiem

1) reģistrēt iniciatīvas grupu, ja tā atbilst šā likuma 23.panta otrās daļas prasībām un ja dienā, kad iesniegts iesniegums par reģistrāciju, nav iestājies Satversmes 14.pantā noteiktais termiņš, kad nevar ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu;

2) atteikt iniciatīvas grupas reģistrāciju, ja tā neatbilst šā likuma 23.panta otrās daļas prasībām vai ja dienā, kad iesniegts iesniegums par reģistrāciju, ir iestājies Satversmes 14.pantā noteiktais termiņš, kad nevar ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu;

3) ja lēmuma pieņemšanas brīdī jau ir reģistrēta cita iniciatīvas grupa parakstu vākšanai par ierosinājumu rīkot tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu, — pievienot informāciju par iniciatīvas grupas ierosinājumu rīkot tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu iepriekš reģistrētās iniciatīvas grupas parakstu vākšanai uz tās atlikušo laiku.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.02.2026. likumu, kas stājas spēkā 12.03.2026.)

(2) Ja ierosinājumu rīkot tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu ir parakstījusi ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju un ja parakstu iesniegšanas dienā nav iestājies Satversmes 14.pantā noteiktais termiņš, kad nevar ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu, Centrālā vēlēšanu komisija pieņem lēmumu rīkot tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.12.2020. un 12.02.2026. likumu, kas stājas spēkā 12.03.2026.)

(2) Dienu, kad rīkojama tautas nobalsošana par Saeimas atsaukšanu, nosaka saskaņā ar šā likuma 12.pantu, bet ne agrāk kā vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus no dienas, kad Centrālās vēlēšanu komisijas lēmums rīkot tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

(17.07.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 31.12.2020.)

(2) Pirms tautas nobalsošanas notiekošās aģitācijas periods šā likuma izpratnē ir laika posms no tautas nobalsošanas izsludināšanas dienas līdz tautas nobalsošanas dienai. Par likuma ierosināšanu notiekošās aģitācijas periods šā likuma izpratnē ir laika posms no dienas, kad Centrālā vēlēšanu komisija paziņo par likumprojekta reģistrēšanu, līdz parakstu vākšanas pēdējai dienai. Par Saeimas atsaukšanas ierosināšanu notiekošās aģitācijas periods šā likuma izpratnē ir laika posms no dienas, kad Centrālā vēlēšanu komisija paziņo par iniciatīvas grupas (parakstu vākšanai par Saeimas atsaukšanas ierosināšanu) reģistrēšanu, līdz parakstu vākšanas pēdējai dienai.

(2) Aģitāciju pirms tautas nobalsošanas, aģitāciju par likuma ierosināšanu un aģitāciju par Saeimas atsaukšanas ierosināšanu aizliegts veikt valstij, citai atvasinātai publiskai personai, vēlēšanu komisijas loceklim, kā arī kapitālsabiedrībai, kurā vairāk nekā viens procents kapitāla daļu (akciju) pieder valstij vai atvasinātai publiskai personai.

(2) Aģitācija pirms tautas nobalsošanas un aģitācija par likuma ierosināšanu ir aizliegta šā likuma 22.panta otrajā daļā minētajās vietās, balsošanas telpās un tuvāk par 50 metriem no ieejas ēkā, kurā atrodas balsošanas iecirknis.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2019. un 12.02.2026. likumu, kas stājas spēkā 12.03.2026.)

(2) Tautas nobalsošanas dienā līdz pulksten 20.00 elektronisko plašsaziņas līdzekļu — radio un televīzijas — programmās un raidījumos aizliegts iekļaut par tautas nobalsošanā izlemjamo jautājumu veiktās sabiedriskās domas aptaujas rezultātus.

(3) Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi nedrīkst rediģēt, montēt vai citādi pārveidot aģitācijas pirms tautas nobalsošanas, aģitācijas par likuma ierosināšanu vai aģitācijas par Saeimas atsaukšanas ierosināšanu raidījumus un materiālus bez to personu piekrišanas, kuras šajos raidījumos piedalās. Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi neatbild par iepriekš sagatavotajos un tiem iesniegtajos aģitācijas materiālos iekļauto ziņu patiesumu.

(4) Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, kas nodrošina ārvalstu elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu retranslāciju Latvijā, līgumā ar attiecīgo ārvalsts elektronisko plašsaziņas līdzekli paredz noteikumu, ka aģitācijas pirms tautas nobalsošanas perioda laikā, aģitācijas par likuma ierosināšanu perioda laikā vai aģitācijas par Saeimas atsaukšanas ierosināšanu perioda laikā Latvijā retranslējamās programmās nedrīkst iekļaut aģitācijas pirms tautas nobalsošanas, aģitācijas par likuma ierosināšanu vai aģitācijas par Saeimas atsaukšanas ierosināšanu materiālus.

(5) Šā likuma noteikumi neattiecas uz faktu izklāstu ziņu pārraidēs un tiešajās reportāžās.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.02.2026. likumu, kas stājas spēkā 12.03.2026.)

(11) Izplatot biļetenus, grāmatas, skrejlapas un citus iespiedtehnikā izgatavotus aģitācijas izdevumus, kas nav preses izdevumi, izdevumā skaidri un nepārprotami norādāms, ka tā ir aģitācija pirms tautas nobalsošanas, aģitācija par likuma ierosināšanu vai aģitācija par Saeimas atsaukšanas ierosināšanu, kā arī norādāms, kurš aģitācijas veicējs šo aģitāciju apmaksājis un kāda ir šā izdevuma tirāža.

(2) Ja par šā likuma 27.panta pirmajā daļā minēto aģitāciju ir saņemta samaksa, bet aģitācijas apmaksātājs pretēji šā likuma noteikumiem nav norādīts, tā uzskatāma par slēpto aģitāciju. Par samaksu šā likuma izpratnē uzskatāma jebkāda atlīdzība, tai skaitā jebkuri mantiski labumi, pakalpojumi, tiesību nodošana, atbrīvošana no pienākuma, atteikšanās no kādām tiesībām par labu citai personai u.c.

(3) Slēptā aģitācija pirms tautas nobalsošanas, slēptā aģitācija par likuma ierosināšanu vai slēptā aģitācija par Saeimas atsaukšanas ierosināšanu ir aizliegta.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2019. likumu, kas stājas spēkā 19.03.2019.)

(2) (Izslēgta ar 21.02.2018. likumu)

(3) Aģitācijas veicējs atbild par to, lai aģitācijas materiāli tiktu novākti attiecīgās pašvaldības noteiktajā kārtībā.

(4) Šā panta pirmās un trešās daļas noteikumi nav attiecināmi uz gadījumiem, kad aģitācija pirms tautas nobalsošanas, aģitācija par likuma ierosināšanu vai aģitācija par Saeimas atsaukšanas ierosināšanu tiek īstenota aģitācijas veicēja organizēta svētku, piemiņas, izklaides, sporta vai atpūtas pasākuma ietvaros. Šajā gadījumā jautājumus, kas saistīti ar attiecīgo pasākumu saskaņošanu un norisi, regulē Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likums.

(5) Valstij un atvasinātām publiskām personām ir aizliegts radīt īpašas priekšrocības vai ierobežojumus kādam aģitācijas veicējam aģitācijas pirms tautas nobalsošanas materiālu, aģitācijas par likuma ierosināšanu materiālu vai aģitācijas par Saeimas atsaukšanas ierosināšanu materiālu izvietošanā publiskās vietās.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2019. likumu, kas stājas spēkā 19.03.2019.)

(2) Šā panta pirmajā daļā paredzētais ierobežojums neattiecas uz Centrālās vēlēšanu komisijas informatīva rakstura materiāliem par tautas nobalsošanu, likuma ierosināšanu vai Saeimas atsaukšanas ierosināšanu, kā arī uz šā panta trešajā daļā minētajiem gadījumiem.

(3) Valsts un atvasinātu publisku personu institūcijas un kapitālsabiedrības, kurās valstij vai atvasinātām publiskām personām pieder vairāk nekā 50 procenti kapitāla daļu (akciju), var aģitācijas veicējam piešķirt telpas, kur rīkot tikšanās ar balsotājiem, bez maksas vai par maksu, kas nepārsniedz šo telpu uzturēšanas faktiskos izdevumus, ja vien ar tādiem pašiem noteikumiem tiek nodrošināta iespēja arī citām personām izmantot šīs telpas, lai tiktos ar balsotājiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2019. likumu, kas stājas spēkā 19.03.2019.)

(2) Iniciatīvas grupa aģitācijas pirms tautas nobalsošanas, aģitācijas par likuma ierosināšanu un aģitācijas par Saeimas atsaukšanas ierosināšanu izdevumiem drīkst izlietot summu, kas nepārsniedz Centrālās statistikas pārvaldes publiskoto aizpagājušā gada mēneša vidējo bruto darba samaksu, kas noapaļota pilnos euro, piemērojot koeficientu 0,00007, un aprēķināta uz katru vēlētāju iepriekšējās Saeimas vēlēšanās.

(3) Par reģistrētas politisko partiju apvienības veiktas aģitācijas pirms tautas nobalsošanas, aģitācijas par likuma ierosināšanu un aģitācijas par Saeimas atsaukšanas ierosināšanu izdevumiem uzskatāmi arī šo apvienību veidojošo politisko partiju izdevumi šim nolūkam.

(4) Atsevišķa deputāta vai deputāta kandidāta, politiskās partijas biedra un iniciatīvas grupas biedra iztērētie līdzekļi individuālai aģitācijai pirms tautas nobalsošanas, individuālai aģitācijai par likuma ierosināšanu un individuālai aģitācijai par Saeimas atsaukšanas ierosināšanu tiek ieskaitīti attiecīgās iniciatīvas grupas aģitācijas izdevumos.

(5) Šā panta pirmajā daļā minētos līdzekļus, ko persona drīkst izmantot aģitācijai, veido attiecīgās personas izdevumi pirms tautas nobalsošanas notiekošās aģitācijas periodā, par likuma ierosināšanu notiekošās aģitācijas periodā vai par Saeimas atsaukšanas ierosināšanu notiekošās aģitācijas periodā neatkarīgi no datuma, kad izrakstīts darījumu apliecinošs dokuments (rēķins, līgums vai cits dokuments), saņemts vai veikts maksājums par

1) reklāmas izvietošanu

a) sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa — televīzijas — programmās un raidījumos,

b) sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa — radio — programmās un raidījumos,

c) komerciālā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa — televīzijas — programmās un raidījumos,

d) komerciālā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa — radio — programmās un raidījumos,

e) laikrakstos, žurnālos, biļetenos un citos likumā noteiktajā kārtībā reģistrētos periodiskajos izdevumos, kuri tiek sagatavoti iespiedtehnikā un plaši izplatīti visā valsts teritorijā,

f) laikrakstos, žurnālos, biļetenos un citos likumā noteiktajā kārtībā reģistrētos periodiskajos izdevumos, kuri tiek sagatavoti iespiedtehnikā un kuru tirāžas lielākā daļa tiek izplatīta vienas pašvaldības teritorijā,

g) internetā, izņemot politiskās partijas, politisko partiju apvienības un iniciatīvas grupas tīmekļvietni,

h) telpās un publiskās vietās (laukumos, skvēros, ielās, uz tiltiem un citās tamlīdzīgās vietās) neatkarīgi no īpašuma piederības;

2) pasta (arī elektroniskā pasta) pakalpojumu izmantošanu aģitācijas pirms tautas nobalsošanas materiālu, aģitācijas par likuma ierosināšanu materiālu vai aģitācijas par Saeimas atsaukšanas ierosināšanu materiālu nosūtīšanai;

3) labdarības pasākumu finansēšanu un sponsorēšanu, izmaksājot pabalstus un izdarot dāvinājumus (ziedojumus).

(6) Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs katru gadu savā tīmekļvietnē publicē informatīvu paziņojumu, kurā norāda šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto summu, kādu drīkst izlietot uz vienu balsotāju aģitācijai pirms tautas nobalsošanas, aģitācijai par likuma ierosināšanu vai aģitācijai par Saeimas atsaukšanas ierosināšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.09.2013., 03.12.2020. un 12.02.2026. likumu, kas stājas spēkā 12.03.2026.)

(2) Ja aģitāciju pirms tautas nobalsošanas vai aģitāciju par likuma ierosināšanu veic politiskā partija vai politisko partiju apvienība, kas iesniegusi savu deputātu kandidātu sarakstu Saeimas vēlēšanām vienā vai divos vēlēšanu apgabalos, un pirms tautas nobalsošanas notiekošās aģitācijas periods vai par likuma ierosināšanu notiekošās aģitācijas periods pilnīgi vai daļēji sakrīt ar pirms Saeimas vēlēšanām notiekošās priekšvēlēšanu aģitācijas periodu, tā aģitācijai pirms tautas nobalsošanas vai aģitācijai par likuma ierosināšanu un priekšvēlēšanu aģitācijai pirms Saeimas vēlēšanām kopā drīkst izlietot šā likuma 34.panta pirmajā vai otrajā daļā noteikto izdevumu apmēru.

(3) Ja pilnīgi vai daļēji sakrīt divi vai vairāki aģitācijas pirms tautas nobalsošanas, aģitācijas par likuma ierosināšanu vai aģitācijas par Saeimas atsaukšanas ierosināšanu periodi (jebkurā to kombinācijā), tad visām aģitācijām pirms tautas nobalsošanas, aģitācijai par likuma ierosināšanu un aģitācijai par Saeimas atsaukšanas ierosināšanu kopā drīkst izlietot attiecīgi šā likuma 34.panta pirmajā vai otrajā daļā noteikto izdevumu apmēru.

(4) Aģitācijas veicējs var finansēt aģitāciju pirms tautas nobalsošanas, aģitāciju par likuma ierosināšanu un aģitāciju par Saeimas atsaukšanas ierosināšanu, tai skaitā veikt dāvinājumus (ziedojumus) no saviem likumīgi gūtajiem ienākumiem.

(5) Aģitāciju pirms tautas nobalsošanas, aģitāciju par likuma ierosināšanu un aģitāciju par Saeimas atsaukšanas ierosināšanu nedrīkst finansēt no līdzekļiem, kas

1) tieši vai pastarpināti iegūti no ārvalstīs reģistrētām juridiskajām personām un ārvalstu pilsoņiem;

2) iegūti no anonīma maksātāja. Par anonīmu maksātāju uzskatāma persona, kura nav konstatējama (nav norādīts fiziskās personas vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvieta vai juridiskās personas nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese);

3) iegūti, izmantojot trešās personas starpniecību. Par aģitācijas pirms tautas nobalsošanas, aģitācijas par likuma ierosināšanu vai aģitācijas par Saeimas atsaukšanas ierosināšanu finansēšanu, izmantojot trešās personas starpniecību, uzskatāms gadījums, kad, īstenojot savu personisko ieinteresētību finansēt aģitāciju pirms tautas nobalsošanas, aģitāciju par likuma ierosināšanu vai aģitāciju par Saeimas atsaukšanas ierosināšanu, tiek izmantoti citas personas identitātes dati vai kad aģitācijas pirms tautas nobalsošanas, aģitācijas par likuma ierosināšanu vai aģitācijas par Saeimas atsaukšanas ierosināšanu finansēšanai tiek ziedots ar citas personas starpniecību. Par starpniecību šā likuma izpratnē nav uzskatāms gadījums, kad, pamatojoties uz notariāli apliecinātu pilnvaru, kurā norādīta konkrēta ziedojamā summa vai manta un tās vērtība, pilnvarotāja vārdā ziedojumu veic pilnvarnieks. Šādu pilnvarojumu aizliegts nodot citai personai.

(6) Visi finanšu līdzekļi, kas paredzēti vai izlietoti aģitācijai pirms tautas nobalsošanas, aģitācijai par likuma ierosināšanu vai aģitācijai par Saeimas atsaukšanas ierosināšanu un pārsniedz vienu minimālo mēnešalgu, tieši un nepastarpināti ieskaitāmi saņēmēja bankas kontā. Ja aģitācijai pirms tautas nobalsošanas, aģitācijai par likuma ierosināšanu vai aģitācijai par Saeimas atsaukšanas ierosināšanu paredzēto vai izlietoto finanšu līdzekļu apmērs ir sasniedzis vienu minimālo mēnešalgu, turpmākie finanšu līdzekļi tieši un nepastarpināti ieskaitāmi saņēmēja bankas kontā.

(7) Par dāvinājumu (ziedojumu) šā likuma izpratnē uzskatāmi jebkuri mantiski vai citāda veida bezatlīdzības labumi, tai skaitā pakalpojumi, tiesību nodošana, atsvabināšana no pienākuma, atteikšanās no kādām tiesībām par labu ieinteresētajai personai, kā arī citas darbības, ar kurām ieinteresētajai personai tiek piešķirts kāds labums. Par dāvinājumu (ziedojumu) šā likuma izpratnē tiek uzskatīta arī kustamas vai nekustamas mantas nodošana ieinteresētās personas īpašumā un pakalpojumu sniegšana ieinteresētajai personai par maksu, kas ir zemāka par attiecīgās kustamās vai nekustamās mantas vai pakalpojuma tirgus vērtību.

(2) Aģitācijas veicējs līgumu par aģitācijas pirms tautas nobalsošanas materiālu, aģitācijas par likuma ierosināšanu materiālu vai aģitācijas par Saeimas atsaukšanas ierosināšanu materiālu izvietošanu ar attiecīgo elektronisko plašsaziņas līdzekli un preses izdevumu slēdz tieši un nepastarpināti.

(3) Ja šā likuma 31. panta 1.1 daļā minētie izdevumi tiek izplatīti, izmantojot tikai pasta pakalpojumus, aģitācijas veicējs vai tā pilnvarota persona līgumu par aģitācijas materiālu izplatīšanu, izmantojot pasta pakalpojumus, slēdz tieši un nepastarpināti tikai ar pasta pakalpojumu sniedzēju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2019. likumu, kas stājas spēkā 19.03.2019.)

(2) Aģitācijas veicējs, kas vienojies ar kādu pakalpojuma sniedzēju par aģitācijas pirms tautas nobalsošanas materiālu, aģitācijas par likuma ierosināšanu materiālu vai aģitācijas par Saeimas atsaukšanas ierosināšanu materiālu izvietošanu internetā par samaksu, telpās un publiskās vietās neatkarīgi no īpašuma piederības vai par pasta (arī elektroniskā pasta) pakalpojumu izmantošanu aģitācijas pirms tautas nobalsošanas materiālu, aģitācijas par likuma ierosināšanu materiālu vai aģitācijas par Saeimas atsaukšanas ierosināšanu materiālu nosūtīšanai, ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc līguma noslēgšanas vai grozījumu izdarīšanas noslēgtajā līgumā nosūta Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam paziņojumu par aģitācijas pirms tautas nobalsošanas materiālu, aģitācijas par likuma ierosināšanu materiālu vai aģitācijas par Saeimas atsaukšanas ierosināšanu materiālu izvietošanu.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajā paziņojumā norāda šādu informāciju

1) līguma datumu;

2) ziņas par līgumslēdzējām pusēm

a) pasūtītāja — juridiskās personas, tai skaitā politiskās organizācijas, politisko organizāciju apvienības, biedrības — nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi,

b) pasūtītāja — fiziskās personas — vārdu, uzvārdu, personas kodu un deklarētās dzīvesvietas adresi,

c) pasūtītāja — reģistrētas personu apvienības — nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi,

d) pasūtītāja — iniciatīvas grupas — nosaukumu un tās pārstāvja — līgumslēdzēja — vārdu, uzvārdu, personas kodu un deklarētās dzīvesvietas adresi;

3) aģitācijas materiāla izvietotāja vai pakalpojuma sniedzēja — fiziskās personas — vārdu, uzvārdu, personas kodu un deklarētās dzīvesvietas adresi;

4) aģitācijas materiāla izvietotāja vai pakalpojuma sniedzēja — juridiskās personas vai reģistrētas juridisko vai fizisko personu apvienības — nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;

5) atkarībā no aģitācijas materiālu izvietošanas veida norāda

a) elektronisko plašsaziņas līdzekļu — radio un televīzijas — programmās un raidījumos — katra aģitācijas materiāla izvietošanas datumu, laiku un ilgumu,

b) preses izdevumos — katra aģitācijas materiāla izvietošanas datumu un laukumu,

c) internetā par samaksu — katra aģitācijas materiāla izvietošanas datumu, laiku, ilgumu un apjomu,

d) telpās vai publiskās vietās — katra aģitācijas materiāla izvietošanas datumu, ilgumu un laukumu,

e) nosūtot aģitācijas materiālus pa pastu (arī elektronisko pastu), — aģitācijas materiālu nosūtīšanas datumu un apjomu;

6) līgumsummu (ar pievienotās vērtības nodokli);

7) piemērotās atlaides un to pamatojumu, kā arī līgumsummu (ar pievienotās vērtības nodokli), kāda būtu bijusi gadījumā, ja atlaides netiktu piemērotas;

8) līgumsummas samaksas kārtību un termiņu (tai skaitā skaidrā naudā vai ar pārskaitījumu);

9) citu informāciju, ko aģitācijas materiāla izvietotājs vai persona, kas vienojusies ar kādu pakalpojuma sniedzēju par materiāla izvietošanu vai nosūtīšanu, uzskata par būtisku.

(4) Šā likuma 35.panta pirmajā un otrajā daļā paredzētajā gadījumā politiskā partija vai politisko partiju apvienība iesniedz Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam dokumentus par aģitācijas pirms tautas nobalsošanas vai aģitācijas pirms likuma ierosināšanas izdevumiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kuri regulē pirms Saeimas vēlēšanām notiekošās priekšvēlēšanu aģitācijas izdevumu apmēra kontroli, abu aģitāciju izdevumus norādot kopā.

(2) Ja pēc aģitācijas pirms tautas nobalsošanas, aģitācijas par likuma ierosināšanu vai aģitācijas par Saeimas atsaukšanas ierosināšanu perioda beigām Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs konstatē, ka persona, reģistrēta personu apvienība vai iniciatīvas grupa ir pārsniegusi šā likuma 34.panta pirmajā vai otrajā daļā vai 35.panta otrajā vai trešajā daļā noteikto pieļaujamo aģitācijas izdevumu apmēru vai ir pārkāpusi šā likuma 35.panta ceturtajā un piektajā daļā noteiktos finansēšanas ierobežojumus, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšniekam ir pienākums uzdot attiecīgajam aģitācijas veicējam 30 dienu laikā ieskaitīt valsts budžetā finanšu līdzekļus tajā apmērā, kas atbilst pārsniegtajam aģitācijas pirms tautas nobalsošanas, aģitācijas par likuma ierosināšanu un aģitācijas par Saeimas atsaukšanas ierosināšanu izdevumu apmēram. Pēc attiecīgā aģitācijas veicēja motivēta lūguma Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks var finanšu līdzekļu ieskaitīšanu sadalīt termiņos, kas kopumā nepārsniedz 90 dienas.

(3) Ja aģitācijas pirms tautas nobalsošanas, aģitācijas par likuma ierosināšanu vai aģitācijas par Saeimas atsaukšanas ierosināšanu periodā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs konstatē, ka persona, reģistrēta personu apvienība vai iniciatīvas grupa ir pārsniegusi šā likuma 34.panta pirmajā vai otrajā daļā vai 35.panta otrajā vai trešajā daļā noteikto pieļaujamo aģitācijas izdevumu apmēru, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks pieņem lēmumu par aizliegumu veikt turpmāko aģitāciju.

(4) Šā panta otrajā daļā minēto lēmumu par finanšu līdzekļu ieskaitīšanu valsts budžetā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks var pieņemt ne vēlāk kā piecus gadus pēc aģitācijas pirms tautas nobalsošanas, aģitācijas par likuma ierosināšanu vai aģitācijas par Saeimas atsaukšanas ierosināšanu perioda beigām.

(5) Ja politiskā partija vai politisko partiju apvienība pārsniedz šā likuma 35.panta pirmajā daļā noteikto aģitācijas pirms tautas nobalsošanas, aģitācijas par likuma ierosināšanu vai priekšvēlēšanu aģitācijas pirms Saeimas vēlēšanām izdevumu apmēru, politiskā partija vai politisko partiju apvienība saucama pie atbildības saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kuri nosaka atbildību par priekšvēlēšanu aģitācijas pirms Saeimas vēlēšanām izdevumu apmēra pārsniegšanu.

(6) Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs sešu mēnešu laikā pēc aģitācijas pirms tautas nobalsošanas, aģitācijas par likuma ierosināšanu vai aģitācijas par Saeimas atsaukšanas ierosināšanu perioda beigām informē sabiedrību par atklātajiem aģitācijas pārkāpumiem.

(7) Kontroli un uzraudzību pār šajā likumā noteikto aģitācijas pirms tautas nobalsošanas, aģitācijas par likuma ierosināšanu un aģitācijas par Saeimas atsaukšanas ierosināšanu finansēšanas ierobežojumu un pieļaujamo aģitācijas izdevumu ievērošanu šajā likumā noteiktajā kārtībā veic Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.

(8) Divu nedēļu laikā pēc aģitācijas pirms tautas nobalsošanas, aģitācijas par likuma ierosināšanu vai aģitācijas par Saeimas atsaukšanas ierosināšanu perioda beigām iniciatīvas grupa sagatavo un iesniedz Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam aģitācijas pārskatu, kurā norāda aģitācijas izdevumu finansēšanas avotus un izdevumus atbilstoši šā likuma 34.panta piektajā daļā noteiktajiem veidiem.

(2) Par materiālu izvietošanas vai uzskaites kārtības neievērošanu elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomā saistībā ar aģitāciju pirms tautas nobalsošanas, aģitāciju par likumu ierosināšanu vai aģitāciju par Saeimas atsaukšanas ierosināšanu piemēro naudas sodu fiziskajai personai no desmit līdz simt naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no simt līdz tūkstoš četrsimt divdesmit naudas soda vienībām.

(18.06.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.06.2020.)

(2) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 39. panta otrajā daļā minētajiem pārkāpumiem veic Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome.

(3) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 39. panta pirmajā daļā minētajiem pārkāpumiem, ja tos konstatējušas Valsts policijas vai pašvaldības policijas amatpersonas, līdz lietas izskatīšanai veic attiecīgi Valsts policija vai pašvaldības policija, bet administratīvā pārkāpuma lietu izskata Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.

(18.06.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.06.2020.)