Amnestijas likums

1) personas, kuras noziegumu izdarījušas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai;

2) grūtnieces un sievietes, kurām audzināšana ir nepilngadīgi bērni;

3) I un II grupas invalīdus;

4) sievietes, kuras ir vecākas par 55 gadiem;

5) vīriešus, kuri ir vecāki par 60 gadiem;

6) personas, kuras izdarījušas noziegumu aiz neuzmanības.

Pārējām šā likuma 1. panta 1.—5. punktā minētajām personām neizciestā brīvības atņemšanas soda daļu samazināt uz pusi.

Šā likuma 1. un 2. pantā noteiktā amnestija piemērojama tikai pirmo reizi sodītajām personām.

Pārējām personām, kuras notiesātas ar reālu brīvības atņemšanas sodu un iepriekš nav sodītas ar reālu brīvības atņemšanas sodu par šā likuma 5. panta 1. un 2. punktā minētajiem noziegumiem, neizciestā brīvības atņemšanas soda daļu samazināt par vienu gadu.

1) kuras notiesātas par noziegumiem, kas noteikti Latvijas Kriminālkodeksa 59.—66., 68.1—68.3, 69.—84.1, 98., 99., 105. pantā, 111.1 panta ceturtajā daļā, 121. panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā, 124., 125.1 pantā, 139. panta trešajā, ceturtajā un piektajā daļā, 141. pantā, 142. panta trešajā daļā, 143., 143.1 pantā, 144. panta trešajā un ceturtajā daļā, 146. panta otrajā daļā, 161.7 panta otrajā daļā, 162. panta otrajā daļā, 162.1 panta otrajā daļā, 164., 164.1 pantā, 168. panta otrajā daļā, 169. panta otrajā daļā, 172. panta otrajā daļā, 186., 186.1, 194.1 pantā, 204. panta trešajā daļā, 214.2 pantā, 216.1 panta otrajā daļā, 216.2 pantā, 218. panta pirmajā dala, 219., 222.1, 222.2 pantā, 222.3 panta otrajā daļā, 222.4 pantā, 222.5 panta otrajā daļā, 222.9 panta otrajā daļā, 227. panta 2. punktā, 228. panta 2. punktā, 230. pantā, 232. panta 5. punktā un 233. panta 4. punktā;

2) kurām sods par šā panta 1. punktā minētajiem noziegumiem piespriests, piemērojot attiecīgus Latvijas Kriminālkodeksa pantus redakcijā, kādā tie bija līdz 1992. gada 1. septembrim (85., 86., 87., 88., 89., 89., 95. un 140. pants);

3) kuras minētas šā likuma 1. panta 6. punktā un sodītas par Latvijas Kriminālkodeksa 213. panta otrajā un trešajā daļā minētajiem noziegumiem, ja šie noziegumi izdarīti alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaidā;

4) kuras nav Latvijas Republikas pilsoņi, kā arī personām, kurām Latvijas Republikas teritorijā nav vai pirms notiesāšanas nebija pastāvīgas dzīvesvietas;

5) kuras tiesa atzinusi par sevišķi bīstamiem recidīvistiem;

6) kuras izdarījušas jaunu noziegumu, izciešot tiesas piespriesto reālo brīvības atņemšanas sodu vai atrodoties izmeklēšanas izolatorā;

7) kuram agrāk piemērota amnestija vai apžēlošana;

8) kuras agrāk nosacīti pirms termiņa atbrīvotas no soda izciešanas;

9) kuras pārvietotas uz cietumu no labošanas darbu kolonijām saskaņā ar Latvijas Labošanas darbu kodeksa 70. panta noteikumiem;

10) kuras soda izpildes iestādē vai izmeklēšanas izolatorā disciplināri sodītas

a) par alkohola, tā surogātu, narkotisko un psihotropo vielu lietošanu apreibināšanās nolūkā, kā arī par šādu vielu glabāšanu vai izplatīšanu;

b) par darbībām, kas fiziski aizskar citus ieslodzītos vai pazemo viņu cilvēka cieņu;

c) par fizisku pretošanos soda izpildes iestādes vai izmeklēšanas izolatora darbiniekiem.

Notiesātajiem ar brīvības atņemšanu, kuriem spriedums, stājies likumīgā spēka, amnestiju ar motivētu lēmumu piemēro komisija, kuras sastāvu un darba kārtību apstiprina iekšlietu ministrs. Komisijas sēdēs jāpiedalās prokuroram. Komisijas lēmumu var noprotestēt vai pārsūdzēt tiesā Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 374. pantā noteiktajā kārtībā.

Personām, kuras izdarījušas noziegumu līdz šā likuma pieņemšanai, ja spriedums nav stājies spēkā, amnestiju piemēro tiesa.

Amnestijas piemērošanai jāsaņem attiecīgās personas piekrišana.

Amnestijas piemērošana nenoņem sodāmību.

Amnestija neattiecas uz papildsodiem.

Šā likuma 1. panta 2.—5. punktā minētie nosacījumi piemērojami, ja tie iestājušies līdz šā likuma pieņemšanas dienai.

Iekšlietu ministrs un tieslietu ministrs ir tiesīgi izdot instrukciju par šā likuma izpildi.

Likums stājas spēkā ar tā izsludināšanas dienu un nav piemērojams personām, kuras izdarījušas noziegumu pēc šā likuma pieņemšanas. Personām, kuras izdarījušas ilgstošus un turpinātus noziegumus, amnestiju piemēro tikai tad, ja tie pabeigti līdz šā likuma pieņemšanai.