Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību

Ģimenes tiesiskās attiecības, kā arī aizbildnības un aizgādnības attiecības, kas radušās pirms 1993. gada 1. septembra, apspriežamas pēc tiem likumiem, kuri bija spēkā līdz 1993. gada 31. augustam, ciktāl šis likums nenosaka citādi.

Ja pieteikums par laulības noslēgšanu līdz 1993. gada 31. augustam bija iesniegts dzimtsarakstu nodaļā, bet personas, kas šo pieteikumu iesniegušas, vēlas laulību noslēgt pie garīdznieka, tad uz šā pieteikuma pamata tām ir tiesības noslēgt laulību pie garīdznieka. Dzimtsarakstu nodaļa šajā nolūkā personām, kas pieteikušas laulības reģistrāciju, izsniedz pieteikumu ar attiecīgu atzīmi iesniegšanai garīdzniekam.

Laulība, kas noslēgta pie garīdznieka, tiesiskās sekas rada tikai tad, ja tā ir noslēgta atbilstoši Civillikumā paredzētajām prasībām un ne agrāk kā 1993. gada 1. septembrī.

Tiesa laulību var atzīt par neesošu neatkarīgi no tā, vai tā noslēgta dzimtsarakstu nodaļā vai pie attiecīgās konfesijas garīdznieka.

Laulības šķiršanas lietas, kas līdz 1993. gada 31. augustam nav izskatītas tiesā, ar 1993. gada 1. septembri apspriežamas pēc Civillikuma noteikumiem par laulības šķiršanu.

Reģistrējot laulības šķiršanu dzimtsarakstu nodaļā, ar 1993. gada 1. septembri laulības šķiršanas apliecības neizsniedz. Laulības šķiršanas pierādījums ir izraksts vai izziņa no laulības šķiršanas akta ieraksta vai izraksts vai izziņa no laulības reģistra ar ziņām par laulības šķiršanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. un 10.03.2005. likumu, kas stājas spēkā 07.04.2005.)

Bijušo laulāto savstarpējas uzturēšanas pienākums ar 1993. gada 1. septembri apspriežams pēc Civillikuma noteikumiem neatkarīgi no tā, kad laulība šķirta vai atzīta par neesošu.

Civillikuma noteikumi par laulāto mantiskajām attiecībām ar 1993. gada 1. septembri attiecas arī uz tiem laulātajiem, kuri laulībā stājušies pirms 1993. gada 1. septembra. Apspriežot strīdus par mantu, piemērojams likums, kas bija spēkā laulāto attiecību izbeigšanās brīdī. Noilgums šādām prasībām iestājas pēc Civillikuma noteikumiem.

Līdz 1993. gada 31. augustam noslēgtie laulības līgumi, ko likums tajā laikā neparedzēja, ir spēkā, ja tie atbilst Civillikuma noteikumiem. Šādus līgumus var reģistrēt laulāto mantisko attiecību reģistrā, pieļaujot šo līgumu satura grozīšanu.

Laulāto mantisko attiecību reģistru ved Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs.

Laulāto mantisko attiecību reģistrā ieraksta laulāto vārdu, uzvārdu, personas kodu, kā arī to, vai laulātajiem pastāv mantas kopība vai šķirtība.

Laulāto mantisko attiecību reģistrs ir publisks reģistrs, kurā katrs var ieskatīties un saņemt no tā izrakstus un izziņas.

Noteikumus par laulāto mantisko attiecību reģistru izdod Ministru kabinets, nosakot reģistrā ietveramo ziņu apjomu un ierakstu izdarīšanas kārtību, kā arī izrakstu un izziņu izsniegšanas kārtību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.1998. un 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 20.11.2002.)

Noteikumi par bērna paternitātes brīvprātīgu atzīšanu vai tās noteikšanu tiesā attiecas arī uz bērniem, kuru dzimšana jau reģistrēta pirms 1993. gada 1. septembra.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.03.2005. likumu, kas stājas spēkā 07.04.2005.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.03.2005. likumu, kas stājas spēkā 07.04.2005.)

Pēc adoptētā lūguma dzimtsarakstu nodaļa var grozīt viņa dzimšanas vietu un dzimšanas datumu atbilstoši sākotnējam ierakstam dzimšanas reģistrā par adoptētā dzimšanas vietu un dzimšanas datumu, ja adopcija, ar kuru adoptētajam mainīta dzimšanas vieta un dzimšanas datums, ir apstiprināta līdz 1993.gada 31.augustam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.10.2015. likumu, kas stājas spēkā 03.12.2015.)

Lietas par adopcijas atzīšanu par spēkā neesošu vai tās atcelšanu, kuras līdz 1993. gada 31. augustam nav izskatītas tiesā, ar 1993. gada 1. septembri apspriežamas pēc Civillikuma noteikumiem par adopcijas atcelšanu.

Pilngadīgas personas adopcija pati par sevi nemaina šīs personas pilsonību.

Nepilngadīgajiem jau ieceltie aizbildņi un aizgādņi turpina pildīt aizbildņa pienākumus atbilstoši Civillikuma prasībām.

Lietas par alimentu piedziņu bērnu uzturēšanai, alimentu apmēra grozīšanu vai atbrīvošanu no to maksāšanas, kā arī lietas par alimentu piedziņu vecāku un vecvecāku uzturēšanai ar 1993. gada 1. septembri apspriežamas pēc Civillikuma (179. un 188. p.) noteikumiem.

Lietas par personas atzīšanu par rīcības nespējīgu vai rīcībspējas ierobežošanu (Latvijas civilkodeksa 15. un 16. p.), kas līdz 1993. gada 31. augustam nav izskatītas tiesā, ar 1993. gada 1. septembri apspriežamas pēc Civillikuma noteikumiem.

Lietas par personas atzīšanu par bezvēsts promesošu, kuras atrodas tiesas lietvedībā un nav izskatītas līdz 1993. gada 31. augustam, izbeidzamas, bet lietas par personas izsludināšanu par mirušu ar 1993. gada 1. septembri apspriežamas pēc Civillikuma 377. un 378. panta noteikumiem.

Līdz likuma par civilstāvokļa aktiem pieņemšanai Civillikuma ģimenes tiesību daļā paredzētās dzimtsarakstu nodaļu funkcijas izpilda arī pagastu valdes un to pilsētu valdes, kur nav dzimtsarakstu nodaļas.

1) Latvijas laulības un ģimenes kodeksu;

2) Latvijas civilkodeksa 9.—22. pantu;

3) Latvijas Republikas 1992. gada 7. jūlija likuma "Par Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību" 26. pantu.

1) par civilstāvokļa aktiem;

2) par pagasttiesām un bāriņtiesām (aizbildnību un aizgādnību);

3) par grozījumiem Latvijas Republikas Civillikumā, Latvijas civilprocesa kodeksā un citos likumos.

1) var nodibināt pagaidu aizgādnību, ievērojot šā likuma 22., 23. un 24.panta noteikumus;

2) aptur tās tiesvedībā esošās lietas par personas atzīšanu par rīcības nespējīgu un aizgādnības nodibināšanu, ievērojot šā likuma 25.panta noteikumus;

3) aptur tās tiesvedībā esošās lietas vai taisa spriedumu par personas atzīšanu par rīcības spējīgu un aizgādnības izbeigšanu, ievērojot šā likuma 26.panta noteikumus.

Līdz attiecīgo likumu grozījumu spēkā stāšanās dienai Civillikuma, Civilprocesa likuma un Bāriņtiesu likuma noteikumi par personas atzīšanu par rīcības nespējīgu un aizgādnības nodibināšanu, kā arī par personas atzīšanu par rīcības spējīgu un aizgādnības izbeigšanu piemērojami tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā ar šā likuma 22.—26.pantā noteikto.

(02.02.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.02.2012.)

Pieteikumu tiesai par pagaidu aizgādnības nodibināšanu var iesniegt pati persona, tās bērns, īstais brālis, īstā māsa, vecāki, laulātais vai prokurors. Ja līdz 2012.gada 12.februārim tiesvedībā esošajās lietās nav nodibināta pagaidu aizgādnība, attiecīgu lūgumu var iesniegt lietas dalībnieks.

Pieteikumu tiesai par pagaidu aizgādnības nodibināšanu iesniedz pēc Civilprocesa likuma 264.pantā noteiktās piekritības.

Pieteikumā norādāms nodibināmās aizgādnības apjoms.

Pieteikuma par pagaidu aizgādnības nodibināšanu iesniedzējs ir atbrīvots no tiesas izdevumu samaksas.

(02.02.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.02.2012.)

Tiesa nodibina pagaidu aizgādnību tādā apjomā, lai nodrošinātu personas interesēm atbilstošu lietu pārzināšanu un pasargātu personu no tādu darbību sekām, kuras tā nespēj saprast un vadīt.

Lēmums par pagaidu aizgādnības nodibināšanu stājas spēkā nekavējoties un ir spēkā līdz cita nolēmuma šajā jautājumā vai galīgā nolēmuma lietā spēkā stāšanās dienai.

Lēmums par pagaidu aizgādnības nodibināšanu nosūtāms bāriņtiesai izpildīšanai.

Par tiesas lēmumu pagaidu aizgādnības nodibināšanai var iesniegt blakus sūdzību. Blakus sūdzības iesniegšana neaptur lēmuma izpildi.

(02.02.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.02.2012.)

(02.02.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.02.2012.)

Tiesa aptur tiesvedību lietās par personas atzīšanu par rīcības nespējīgu un aizgādnības nodibināšanu līdz attiecīgo likumu grozījumu spēkā stāšanās dienai. Tiesvedības apturēšana nav šķērslis pieteikuma par pagaidu aizgādnības nodibināšanu iesniegšanai. Šādā gadījumā tiesa atjauno tiesvedību uz pieteikuma izskatīšanas laiku.

Pēc attiecīgo likumu grozījumu stāšanās spēkā tiesa atjauno tiesvedību pēc savas iniciatīvas, pēc lietas dalībnieka vai pagaidu aizgādņa pieteikuma. Atjaunojot tiesvedību, tiesa izskaidro pieteicējam viņa tiesības grozīt pieteikuma priekšmetu un pamatojumu, ievērojot attiecīgo likumu grozījumus.

(02.02.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.02.2012.)

Tiesa aptur tiesvedību lietā par personas atzīšanu par rīcības spējīgu un aizgādnības izbeigšanu līdz attiecīgo likumu grozījumu spēkā stāšanās dienai, izņemot šā panta trešajā daļā minēto gadījumu.

Ja uz pierādījumu pamata tiesa konstatē, ka persona izprot savas darbības nozīmi, spēj patstāvīgi īstenot savas tiesības, veikt savus pienākumus un nodrošināt savu interešu aizsardzību, tiesa taisa spriedumu par personas atzīšanu par rīcības spējīgu un izbeidz aizgādnību. Tiesa nosūta spriedumu izpildīšanai Civilprocesa likuma 270.panta trešajā un ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā.

Pēc attiecīgo likumu grozījumu stāšanās spēkā tiesvedību lietās par personas atzīšanu par rīcības spējīgu un aizgādnības izbeigšanu tiesa atjauno pēc savas iniciatīvas, pēc lietas dalībnieka vai pagaidu aizgādņa pieteikuma. Atjaunojot tiesvedību, tiesa izskaidro pieteicējam viņa tiesības grozīt pieteikuma priekšmetu un pamatojumu, ievērojot attiecīgo likumu grozījumus.

(02.02.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.02.2012.)

(07.04.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2022.)

(07.09.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.10.2023. Minētais grozījums iekļauts Civillikuma redakcijā uz 01.07.2024.)

(07.09.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.10.2023.)

(07.09.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.10.2023.)