Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu apzināšanas un reģistrācijas kārtība

Noteikumi nosaka

1.1. piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu apzināšanas metodes un kārtību, finansēšanas kārtību, kā arī datu apkopošanas un izmantošanas nosacījumus;

1.2. piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrācijas kārtību.

Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu apzināšanu un sākotnējo novērtēšanu savā administratīvajā teritorijā organizē un veic pašvaldība sadarbībā ar Valsts vides dienesta attiecīgo reģionālo vides pārvaldi (turpmāk – reģionālā vides pārvalde). Aizsardzības ministrija apzina piesārņotās un potenciāli piesārņotās vietas savā valdījumā esošajās teritorijās.

(MK 20.07.2010. noteikumu Nr.643 redakcijā)

Reģionālā vides pārvalde sniedz pašvaldībām visu tās rīcībā esošo informāciju par piesārņotajām un potenciāli piesārņotajām vietām attiecīgajā teritorijā.

Piesārņotās un potenciāli piesārņotās vietas apzina, apkopojot dažādos informācijas avotos pieejamo informāciju par

4.1. veiktajiem pētījumiem un to rezultātiem;

4.2. notikušajām saimnieciskajām darbībām, kuras varētu būt ietekmējušas augsnes, grunts un gruntsūdeņu kvalitāti;

4.3. teritorijas fizikāli ķīmiskajiem parametriem, kuri nosaka teritorijas jutīgumu pret piesārņojumu;

4.4. piesārņojuma mērogiem un bīstamību.

Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrāciju savā teritorijā veic reģionālā vides pārvalde, kura apkopo datus par to atrašanās vietu, tipu un bīstamību.

Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrēšanai izmanto informāciju, kas iegūta piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu apzināšanas gaitā. Pirms piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu apzināšanas pašvaldība vai vairākas pašvaldības, ja tās ir vienojušās par piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu kopīgu apzināšanu, informē par to attiecīgo reģionālo vides pārvaldi un iesniedz tai saskaņošanai piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu apzināšanas programmu, kurā iekļauti apzināmie objekti, apzināšanas metodes, termiņi, darbu izmaksas un noteikta piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrēšanas kārtība.

(Svītrots ar MK 20.07.2010. noteikumiem Nr.643)

(Svītrots ar MK 20.07.2010. noteikumiem Nr.643)

(Svītrots ar MK 20.07.2010. noteikumiem Nr.643)

(Svītrots ar MK 20.07.2010. noteikumiem Nr.643)

Lai reģistrētu piesārņotās un potenciāli piesārņotās vietas, nepieciešama šāda informācija

11.1. piesārņotās un potenciāli piesārņotās vietas nosaukums un atrašanās vieta;

11.2. piesārņojošo darbību veids;

11.3. saimnieciskās darbības nozare;

11.4. atkritumu veids, uzglabāšanas vai apglabāšanas tehnoloģija;

11.5. objekta darbības laiks;

11.6. piesārņotās un potenciāli piesārņotās vietas platība;

11.7. objekta teritorijā tehnoloģiskajos procesos izmantotās un uzglabātās ķīmiskās vielas vai ķīmiskie produkti;

11.8. par piesārņoto vietu — piesārņojošo vielu koncentrācijas un piesārņotās zonas izmēri plānā un griezumā, piesārņotības dinamika;

11.9. zemes vienības kadastra apzīmējums;

11.10. nekustamā īpašuma lietošanas mērķis;

11.11. apdraudētie blakus esošie objekti;

11.12. informācijas avota nosaukums, gads;

11.13. piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu klasifikācija pēc kategorijām;

11.14. saraksti, kuros norādītas piesārņotās un potenciāli piesārņotās vietas, kurās nepieciešams veikt papildu pētījumus vai sanāciju;

11.15. teritorijas izmantošanas veids saskaņā ar pašvaldības teritorijas plānojumu.

(Grozīts ar MK 20.07.2010. noteikumiem Nr.643)

Pašvaldība par katru piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu savā administratīvajā teritorijā aizpilda šo noteikumu 1., 2., 3., 4. un 5.pielikumā norādītās tabulas, atzīmē minētās vietas uz ortofotokartes mērogā 1:10000 un pēc apkopošanas informāciju iesniedz (arī elektroniski) reģionālajā vides pārvaldē reģistrācijai. Reģionālā vides pārvalde saņemto informāciju reģistrē sarakstā par piesārņotām un potenciāli piesārņotām vietām tās teritorijā un 14 dienu laikā pēc informācijas saņemšanas to elektroniski nosūta valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (turpmāk – centrs). Centrs 14 dienu laikā pēc informācijas saņemšanas apkopo datus valsts datu bāzē – piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrā. Centrs veido un uztur minēto reģistru – teksta un grafisko datu bāzi.

(MK 20.07.2010. noteikumu Nr.643 redakcijā)

Centrs koordinē vienotas metodikas izmantošanu piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu apzināšanā.

(Grozīts ar MK 20.07.2010. noteikumiem Nr.643)

Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu apzināšanu iedala šādos posmos

14.1. vāc un dokumentē (arī aerofotodešifrē) vēsturisko informāciju par darbībām piesārņotajās un potenciāli piesārņotajās vietās;

14.2. analizē un dokumentē agrāk veikto pētījumu par piesārņojuma ietekmi uz vidi rezultātus;

14.3. analizē un dokumentē ģeogrāfisko un ģeoloģisko informāciju, kas raksturo teritorijas jutīgumu pret piesārņojumu;

14.4. izveido sarakstu, norādot piesārņotās un potenciāli piesārņotās vietas, kurās nepieciešams veikt papildu pētījumus vai sanāciju.

Informācija par piesārņotajām un potenciāli piesārņotajām vietām var būt tieša un netieša.

Tiešu informāciju par piesārņotajām un potenciāli piesārņotajām vietām iegūst no šādiem avotiem

16.1. vides statistikas pārskatiem, centra un reģionālo vides pārvalžu pārskatiem un materiāliem, Veselības ministrijas un Zemkopības ministrijas rīcībā esošajiem materiāliem, zinātnisko institūtu, kā arī citu institūciju veiktajiem pētījumiem un materiāliem;

16.2. kartēm un aerofotouzņēmumiem;

16.3. būvatļaujām, būvprojektu dokumentācijas;

16.4. pašvaldību lēmumiem, teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem;

16.5. civilās aizsardzības teritoriālajiem plāniem.

(Grozīts ar MK 28.10.2003. noteikumiem Nr.596; MK 20.07.2010. noteikumiem Nr.643)

Netiešu informāciju par piesārņotajām un potenciāli piesārņotajām vietām iegūst no publikācijām, kā arī veicot iedzīvotāju un objektā strādājošo aptauju.

Analizējot tiešo informāciju par saimniecisko darbību un vides jutīguma parametrus, novērtē darbības, kuras izraisa piesārņojumu, darbības, kuras, pastāvot attiecīgajam ražošanas līmenim, var izraisīt piesārņojumu, kā arī darbības, kuras, ražojot noteiktu produkcijas apjomu un izmantojot noteiktu tehnoloģiju, var izraisīt grunts, augsnes vai pazemes ūdeņu piesārņojumu. Šīs darbības var būt arī netieši saistītas ar ražošanas procesiem, to skaitā ar ķīmisko vielu un ķīmisko produktu uzglabāšanu, tirdzniecību un pārkraušanu.

Karšu izpētes un izvērtēšanas metodes pamatā ir dažādu ar vides piesārņojumu iespējami saistītu objektu atpazīšana pēc apzīmējumiem. Salīdzinot un izpētot dažādu gadu kartes, nosaka objektu platības dinamiku un darbības periodu. Tematiskās kartes (to skaitā ģeoloģiskās) izmanto, lai raksturotu vides apstākļus piesārņotajā vai potenciāli piesārņotajā vietā.

Aerofotouzņēmumu izvērtēšanas metodes pamatā ir aerofotoainu dešifrēšana un stereomodeļa (apvidus telpiskā attēla) izpēte. Telpisku attēlu iegūst, aplūkojot aerofotoainas ar stereoskopu. Objektu attīstības dinamikas novērtēšanai izmanto dažādu gadu aerofotouzņēmumus.

Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu apzināšanas gaitā izmanto visas pieejamās kartes, kuru mērogs ir 1:25000 un lielāks.

Kartēs atrodamos objektus iedala šādās grupās

22.1. objekti, kuri saistīti ar piesārņoto vietu (to skaitā rūpnīcas, lidlauki, preču stacijas, noliktavas);

22.2. objekti, kuri varētu sekmēt piesārņojuma izplatīšanu (to skaitā karjeri, meliorācijas sistēmas, pamesti urbumi).

Vietas apskates mērķis ir pārliecināties, vai objekta atrašanās vieta ir noteikta pareizi, vizuāli novērtēt objektu, kā arī ievākt papildu informāciju.

Veicot iedzīvotāju vai objektā strādājošo aptauju, ievāc papildu informāciju par objektiem, par kuriem jau ir ievākta tiešā informācija saskaņā ar šo noteikumu 16.punktu, un informāciju par objektiem, par kuriem tiešās informācijas nav. Aptaujā gūto informāciju iekļauj šo noteikumu 1.pielikumā minētajā reģistrācijas veidlapā. Aptaujas gaitā iegūst šādu informāciju

24.1. objekta (ražotne, izgāztuve, noliktava vai cits objekts) robežas, to izmaiņas objekta darbības laikā;

24.2. kas tiek vai tika ražots objektā un kādi atkritumi tur novietoti;

24.3. datumu, kad objekts sācis reāli darboties; ja objekts nedarbojas, — kad tas slēgts;

24.4. vai kādreiz ir mainīta objekta darbības joma;

24.5. kad un kādas bijušas iedzīvotāju sūdzības par objekta darbību un kas tika veikts, lai novērstu negatīvo ietekmi;

24.6. kad un kādas avārijas notikušas objektā;

24.7. vai ūdens kvalitāte ir apmierinoša, vai ir novērotas piesārņojuma pazīmes — smaka, dūmi, kādas ķīmiskas vielas noplūde vai atkritumu uzglabāšana.

Iegūto informāciju par potenciāli piesārņoto vietu pašvaldība apkopo, aizpildot reģistrācijas veidlapu (1.pielikums), kurā iekļauj vispārīgas ziņas par objektu. Tiešās ziņas par objekta piesārņojošo potenciālu un vides jutīgumu pašvaldība apkopo, aizpildot šo noteikumu 2. un 3.pielikumā norādītās tabulas.

Apkopoto informāciju par potenciāli piesārņotajām vietām novērtē saskaņā ar šo noteikumu 4.pielikumu.

Potenciāli piesārņotās vietas atkarībā no iespējamā augsnes, grunts un pazemes ūdeņu piesārņojuma līmeņa un teritorijas jutīguma pret piesārņojumu iedala kategorijās

27.1. 2.kategorija — vieta ir potenciāli piesārņota. Teritorijas piesārņojums ar pašreizējo nekustamā īpašuma lietošanas mērķi var ietekmēt cilvēka veselību vai vidi, un ir vajadzīga izpēte, lai novērtētu ietekmes mērogu, riska pakāpi un sanācijas nepieciešamību;

27.2. 3.kategorija — vieta nav potenciāli piesārņota. Apsekotajā teritorijā nav konstatētas grunti, augsni vai pazemes ūdeņus piesārņojošas saimnieciskās un citas darbības vai arī to radītais piesārņojums nevar ietekmēt cilvēka veselību vai vidi un nepārsniedz vides kvalitātes normatīvus.

Novērtējot potenciāli piesārņoto vietu bīstamību, ņem vērā

28.1. parametrus, kas raksturo tā objekta bīstamību, kura darbība radījusi potenciāli piesārņoto vietu (to skaitā ziņas par izmantotajām ķīmiskajām vielām un ķīmiskajiem produktiem, atkritumiem, objekta darbības ilgumu, piesārņojuma emisijām);

28.2. potenciāli piesārņotās vietas vides jutīguma parametrus (to skaitā vietas ģeoloģiskos un hidroģeoloģiskos apstākļus, nekustamā īpašuma lietošanas mērķi, ūdensteču un ūdenstilpju izvietojumu).

Potenciāli piesārņoto vietu apzināšanas un novērtēšanas rezultātus pašvaldība iesniedz reģionālajā vides pārvaldē izskatīšanai un iesniegšanai centrā.

(MK 20.07.2010. noteikumu Nr.643 redakcijā)

Pamatojoties uz potenciāli piesārņoto vietu bīstamības novērtējumu, reģionālā vides pārvalde var pieņemt lēmumu par papildu pētījumu veikšanu

(MK 20.07.2010. noteikumu Nr.643 redakcijā)

Pašvaldība atbilstoši reģionālās vides pārvaldes lēmumam par nepieciešamību veikt papildu pētījumus noteiktās potenciāli piesārņotās vietās apzina piesārņotās vietas savā administratīvajā teritorijā, kā arī, pamatojoties uz šo noteikumu 5.pielikumu un izmantojot informāciju, kas apkopota šo noteikumu 1., 2. un 3.pielikumā norādītajās veidlapās, izvērtē piesārņoto vietu pētījumu rezultātus un iesniedz tos reģionālajā vides pārvaldē.

Piesārņoto vietu apzināšanas gaitā novērtē

32.1. piesārņojuma līmeni un apjomu, piesārņotās zonas izmēru plānā un griezumā, piesārņojušo vielu bīstamības pakāpi, to migrētspēju, kā arī izvērtē, vai piesārņojošā darbība turpinās vai ir pārtraukta;

32.2. teritorijas pašreizējo izmantošanu, tās izmantošanas plānus, kā arī ietekmi uz cilvēku veselību un vidi.

Pēc apzināšanas reģionālā vides pārvalde piesārņotajai vietai piešķir attiecīgu kategoriju

33.1. 1.kategoriju, ja piesārņojuma līmenis ir augsts un ietekme ir liela — 10 reizes un vairāk pārsniegti vides kvalitātes normatīvu robežlielumi, teritorijas izmantošanu nepieciešams ierobežot vai pieņemt lēmumu par teritorijas sanāciju;

33.2. 2.kategoriju, ja piesārņojuma līmenis un ietekme nav liela — vides kvalitātes normatīvu robežlielumi pārsniegti līdz 10 reizēm, bet iespējama negatīva ietekme uz vidi vai ir nepieciešams veikt papildu speciālus pētījumus;

33.3. 3.kategoriju, ja pētījumos konstatēts, ka piesārņojušo vielu koncentrācija nepārsniedz vides kvalitātes normatīvus un piesārņojums nevar ietekmēt cilvēka veselību vai vidi.

(Grozīts ar MK 20.07.2010. noteikumiem Nr.643)

1 Reģionālā vides pārvalde par piešķirto kategoriju informē attiecīgo pašvaldību un saskaņā ar šo noteikumu 12.punktu iesniedz informāciju centrā.

(MK 20.07.2010. noteikumu Nr.643 redakcijā)

2 Reģionālā vides pārvalde pārskata piesārņotajai vietai piešķirto kategoriju, ja saskaņā ar likumā "Par piesārņojumu" noteikto ir saņemts pārskats par rezultātiem, kas apliecina, ka ir veikti nepieciešamie sanācijas pasākumi atbilstoši sanācijas uzdevumam un programmai, kas pieļauj piešķirtās kategorijas maiņu.

(MK 20.07.2010. noteikumu Nr.643 redakcijā)

3 Ja reģionālā vides pārvalde pieņem lēmumu par piesārņotās vietas kategorijas maiņu, tā mēneša laikā rakstiski informē attiecīgo pašvaldību un centru, kas izdara atzīmi valsts datu bāzē par piesārņotās vietas kategorijas maiņu.

(MK 20.07.2010. noteikumu Nr.643 redakcijā)

4 Ja netiek mainīta piesārņotās vietas kategorija, bet ir veikti sanācijas pasākumi, reģionālā vides pārvalde mēneša laikā rakstiski informē attiecīgo pašvaldību un centru, kas atbilstoši atjauno informāciju valsts datu bāzē par piesārņotajā vietā veiktajiem sanācijas pasākumiem.

(MK 20.07.2010. noteikumu Nr.643 redakcijā)

Lēmumu par sanācijas veikšanu pieņem likumā "Par piesārņojumu" noteiktajā kārtībā.

(MK 20.07.2010. noteikumu Nr.643 redakcijā)

Pašvaldība izvērtē iespēju piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu apzināšanu finansēt no pašvaldības rīcībā esošajiem dabas resursu nodokļa ieņēmumiem. Ja minētie līdzekļi nav pietiekami, lai segtu piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu apzināšanas izdevumus, pašvaldība sagatavo un iesniedz Vides aizsardzības fondā pieteikumu par nepieciešamo finansējumu.

(Svītrots ar MK 20.07.2010. noteikumiem Nr.643)

Pašvaldību, reģionālo vides pārvalžu un centra sarakstos vai datu bāzē apkopotie dati par piesārņotajām un potenciāli piesārņotajām vietām ir brīvi pieejami sabiedrībai, un tie nav uzskatāmi par ierobežotas pieejamības informāciju vai komercnoslēpumu.

(MK 20.07.2010. noteikumu Nr.643 redakcijā)

Lai izpildītu šos noteikumus, centrs un Valsts zemes dienests nodrošina savstarpējo informācijas apmaiņu, slēdzot divpusēju līgumu. Līgumā nosaka datu apmaiņas tehnoloģiju, biežumu un datu saturu.

(Grozīts ar MK 20.07.2010. noteikumiem Nr.643)

Centrs Latvijas vides pārskatos publicē informāciju par piesārņotajām un potenciāli piesārņotajām vietām.

(MK 20.07.2010. noteikumu Nr.643 redakcijā)