Darbā nodarītā kaitējuma atlīdzības aprēķināšanas, finansēšanas un izmaksas kārtība

Noteikumi nosaka kārtību, kādā fiziskai personai, kura ir vai ir bijusi darba tiesiskajās vai valsts civildienesta attiecībās ar darba devēju vai valsts civiliestādi un ir cietusi nelaimes gadījumā darbā vai kurai konstatēta arodslimība (turpmāk - darbinieks), vai darba nespējīgai personai, kuru pilnīgi vai daļēji uzturēja darbinieks pirms nāves, ko izraisīja nelaimes gadījums darbā vai arodslimība (turpmāk - apgādājamais), tiek aprēķināts, finansēts un izmaksāts līdz 1997.gada 1.janvārim nodarītais kaitējums.

Atbilstoši šiem noteikumiem darbiniekam piešķir naudas summu par izpeļņas zaudēšanu, bet apgādājamam - par iztikas avota zaudēšanu (turpmāk - kaitējuma atlīdzība) un atlīdzina papildizdevumus sakarā ar darbā nodarīto kaitējumu (darbinieka darbspēju zaudējumu vai nāvi, ja to cēlonis ir nelaimes gadījums darbā vai arodslimība).

Darba devējam un valsts civiliestādei (turpmāk - darba devējs) vai viņa tiesību un saistību pārņēmējam ir pienākums atlīdzināt darbā nodarīto kaitējumu šādos gadījumos

3.1. ja darbiniekam nodarīts kaitējums darbā līdz 1997.gada 1.janvārim un ja sakarā ar minēto kaitējumu darbinieks vai apgādājamais saņēma vai viņam bija tiesības saņemt kaitējuma atlīdzību saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas bija spēkā pirms šo noteikumu stāšanās spēkā;

3.2. ja darbinieks cietis nelaimes gadījumā darbā līdz 1997.gada 1.janvārim, bet darbspēju zaudējumu vai darbspēju zaudējumu ar invaliditātes grupas piešķiršanu Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija (turpmāk - darbspēju ekspertīzes komisija) viņam noteikusi pēc minētā termiņa;

3.3. ja darbinieks saskaņā ar likumu "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām" nav uzskatāms par apdrošināto personu, bet Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Aroda un radiācijas medicīnas centra Ārstu konsultatīvā komisija (turpmāk — ārstu konsultatīvā komisija) viņam konstatē arodslimību, kuras cēlonis ir nelaimes gadījums darbā vai darbinieka veiktais darbs veselībai kaitīgos darba apstākļos līdz 1997.gada 1.janvārim, un darbspēju ekspertīzes komisija nosaka darbspēju zaudējumu vai darbspēju zaudējumu ar invaliditātes grupas piešķiršanu;

3.4. ja darbinieks saskaņā ar likumu "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām" nav uzskatāms par apdrošināto personu un viņa nāves cēlonis ir nelaimes gadījums darbā vai arodslimība, kas iegūta līdz 1997.gada 1.janvārim, veicot darbu veselībai kaitīgos darba apstākļos, un to apliecina tiesu medicīniskā ekspertīze.

(Grozīts ar MK 12.04.2005. noteikumiem Nr.244)

Šo noteikumu 3.punktā minētajos gadījumos tiesības uz kaitējuma atlīdzību ir

4.1. darbiniekam uz visu darbspēju ekspertīzes komisijas noteikto darbspēju zaudējuma laiku;

4.2. apgādājamam uz laiku, kamēr viņam ir vai bija normatīvajos aktos noteiktais apgādājamā statuss.

Ja darba devēju reorganizē, darba devējs nodod tiesību un saistību pārņēmējam saistību kopumu par darbā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu, norādot to lēmumā par reorganizāciju. Privatizācijas gadījumā nododamo saistību kopumu par darbā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu nosaka normatīvajos aktos noteiktā institūcija, kura veic (ir veikusi) uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) privatizāciju.

(Grozīts ar MK 12.04.2005. noteikumiem Nr.244)

Ja darba devēja darbība tiek izbeigta, darba devējs vai viņa tiesību un saistību pārņēmējs izmaksā darbiniekam vai apgādājamam visus kaitējuma atlīdzības parādus, kā arī pārskaita valsts sociālās apdrošināšanas invaliditātes, maternitātes un slimības speciālajā budžetā (turpmāk — speciālais budžets) kaitējuma atlīdzības summu par turpmākajiem trim gadiem, kas aprēķināta atbilstoši šo noteikumu III nodaļā noteiktajām prasībām. Šādā gadījumā kaitē­juma atlīdzības turpmāko izmaksu veic Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (turpmāk — aģentūra), bet ne agrāk kā ar dienu, kad kaitējuma atlīdzības summa pārskaitīta speciālajā budžetā.

(MK 12.04.2005. noteikumu Nr.244 redakcijā)

Darba devēja maksātnespējas gadījumā administrators vai valsts aģentūra "Maksātnespējas administrācija" izmaksā darbiniekam visus kaitējuma atlīdzības parādus, kā arī pārskaita speciālajā budžetā kaitējuma atlīdzības summu par turpmāko periodu likumā "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju" un likumā "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā" noteiktajā kārtībā un apmērā. Šādā gadījumā pēc līdzekļu saņemšanas kaitējuma atlīdzības turpmāko izmaksu ar dienu, kad darba devējs pasludināts par maksātnespējīgu, veic aģentūra.

(MK 02.01.2007. noteikumu Nr.14 redakcijā)

Ja darba devējs, kurš atbildīgs par darbā nodarīto kaitējumu, nav nosakāms (ir tiesas spriedums par juridiska fakta konstatēšanu vai dokumenti, kas pierāda, ka darba devējam nav tiesību un saistību pārņēmēja), darbiniekam vai apgādājamam kaitējuma atlīdzību piešķir aģentūra ar dienu, kad konstatēts fakts, ka darba devējs nav nosakāms, bet ne agrāk kā 12 mēnešus pirms kaitējuma atlīdzības pieprasījuma un tās piešķiršanai nepieciešamo dokumentu iesniegšanas dienas.

(MK 12.04.2005. noteikumu Nr.244 redakcijā)

Šo noteikumu 8.punktā minētajos gadījumos kaitējuma atlīdzību aprēķina atbilstoši šo noteikumu III nodaļā minētajām prasībām. Aģentūra neatlīdzina šo noteikumu IV nodaļā minētos papildu izdevumus.

(MK 12.04.2005. noteikumu Nr.244 redakcijā)

Lai nodrošinātu kaitējuma atlīdzības izmaksas nepārtrauktību, darba devējs

10.1. visus ar kaitējuma atlīdzības piešķiršanu un izmaksu saistītos dokumentus (lietas) nodod (nosūta) aģentūrai 20 dienu laikā pēc šo noteikumu 6.punktā minētās kaitējuma atlīdzības naudas summas pārskaitīšanas speciālajā budžetā;

10.2. tiesību un saistību pārņēmējam kopā ar citiem dokumentiem nodod arī visus ar darbā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu saistītos dokumentus (lietas), ja darba devējs tiek reorganizēts vai privatizēts.

(Grozīts ar MK 12.04.2005. noteikumiem Nr.244)

Par šo noteikumu 10.punktā minēto dokumentu nodošanu (nosūtīšanu) aģentūrai vai tiesību un saistību pārņēmējam, kā arī par naudas summas pārskaitīšanu speciālajā budžetā darba devējs nedēļas laikā rakstiski paziņo kaitējuma atlīdzības saņēmējam.

Ja kaitējuma atlīdzības saņēmējs izbrauc no Latvijas Republikas uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs, kaitējuma atlīdzība viņam tiek izmaksāta par turpmākajiem sešiem mēnešiem, rēķinot no dienas, kad iesniegts rakstisks pieprasījums, un turpmākā izmaksa tiek pārtraukta, ja starpvalstu līgumos nav paredzēta cita kārtība, izņemot gadījumu, ja darba devējs vai viņa tiesību un saistību pārņēmējs labprātīgi turpina šīs izmaksas. Aprēķinot šajā punktā minēto kaitējuma atlīdzību par turpmākajiem sešiem mēnešiem, par pamatu tiek ņemta kaitējuma atlīdzība, kas darbiniekam vai apgādājamam pienākas par pilnu kalendāra mēnesi pirms pieprasījuma iesniegšanas dienas.

(Grozīts ar MK 12.04.2005. noteikumiem Nr.244)

Dokumenti, kas saistīti ar kaitējuma atlīdzināšanu, kā arī tie, kas apliecina minēto dokumentu (lietas) nodošanu (nosūtīšanu) aģentūrai vai tiesību un saistību pārņēmējam, uzglabājami Arhīvu likumā noteiktajā kārtībā 20 gadu pēc dienas, kad darbiniekam vai apgādājamam izbeidzas tiesības uz kaitējuma atlīdzības saņemšanu.

(Grozīts ar MK 06.08.2013. noteikumiem Nr.492)

Strīdi starp darbinieku un darba devēju par darbā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu izskatāmi tiesā. Aģentūras lēmumi apstrīdami un pārsūdzami administratīvo procesu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(MK 12.04.2005. noteikumu Nr.244 redakcijā)

Kaitējuma atlīdzību piešķir un izmaksā

15.1. darba devējs vai viņa tiesību un saistību pārņēmējs;

15.2. aģentūra, ja par darbinieku vai apgādājamo šo noteikumu 6.punktā noteiktajā kārtībā ir izdarītas kaitējuma atlīdzības iemaksas speciālajā budžetā;

15.3. aģentūra šo noteikumu 8.punktā minētajos gadījumos.

Šo noteikumu 3.2., 3.3. un 3.4.apakšpunktā minētajos gadījumos tiesības uz kaitējuma atlīdzību ir

16.1. darbiniekam - ar dienu, kad nelaimes gadījuma darbā vai arodslimības dēļ viņam noteikts darbspēju zaudējums vai darbspēju zaudējums ar invaliditātes grupas piešķiršanu;

16.2. apgādājamam - ar apgādnieka nāves dienu;

16.3. (svītrots ar MK 12.04.2005. noteikumiem Nr.244).

(Grozīts ar MK 12.04.2005. noteikumiem Nr.244)

Lēmumu par kaitējuma atlīdzības piešķiršanu šo noteikumu 3.2., 3.3. un 3.4.apakšpunktā un 8.punktā minētajos gadījumos pieņem, pamatojoties uz šādiem dokumentiem

17.1. ja darbinieks cietis nelaimes gadījumā darbā vai viņam konstatēta arodslimība

17.1.1. darbinieka pieprasījums par kaitējuma atlīdzības piešķiršanu;

17.1.2. akts par darbā notikušo nelaimes gadījumu vai ārstu konsultatīvās komisijas atzinums par konstatēto arodslimību;

17.1.3. izraksts no darbspēju ekspertīzes komisijas akta par darbspēju zaudējuma noteikšanu un invaliditātes izziņa (ja piešķirta invaliditātes grupa);

17.1.4. tiesas spriedums vai dokumenti, kas pierāda, ka darba devējs nav nosakāms;

17.2. ja darbinieka nāves cēlonis ir nelaimes gadījums darbā vai arodslimība

17.2.1. apgādājamā vai viņa likumiskā pārstāvja pieprasījums par kaitējuma atlīdzības piešķiršanu;

17.2.2. miršanas apliecība;

17.2.3. (svītrots ar MK 12.04.2005. noteikumiem Nr.244);

17.2.4. dokuments, kas apliecina, ka attiecīgā persona ir apgādājamais;

17.2.5. akts par darbā notikušo nelaimes gadījumu vai ārstu konsultatīvās komisijas atzinums par konstatēto arodslimību;

17.2.6. tiesas spriedums vai citi dokumenti, kas pierāda, ka darba devējs nav nosakāms;

17.3. (svītrots ar MK 12.04.2005. noteikumiem Nr.244).

(Grozīts ar MK 12.04.2005. noteikumiem Nr.244)

Darba devējs, viņa tiesību un saistību pārņēmējs vai aģentūra 10 dienu laikā pēc šo noteikumu 10. vai 17.punktā minēto dokumentu saņemšanas pieņem lēmumu par kaitējuma atlīdzības piešķiršanu vai tās izmaksas turpināšanu, aprēķina kaitējuma atlīdzību, nosaka tās izmaksāšanas ilgumu un izmaksāšanas dienu un par to triju dienu laikā rakstiski paziņo pieprasītājam. Ja attiecīgais pieprasījums tiek noraidīts, pieprasītājam triju dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas izsniedz rakstisku motivētu atteikumu.

(Grozīts ar MK 12.04.2005. noteikumiem Nr.244)

Kaitējuma atlīdzību izmaksā reizi mēnesī. Kaitējuma atlīdzību saskaņā ar darbinieka vai apgādājamā, vai viņa likumiskā pārstāvja iesniegumu aģentūra pārskaita viņa norādītajā Latvijas Republikas kredītiestādes kontā vai pasta norēķinu sistēmas (PNS) kontā, izmaksā pakalpojuma sniedzēja noteiktajā izmaksas vietā vai piegādā kaitējuma atlīdzības saņēmēja dzīvesvietā.

(MK 12.04.2005. noteikumu Nr.244 redakcijā)

Ja pieprasījums kaitējuma atlīdzības saņemšanai iesniegts vēlāk nekā gadu pēc tiesību uz kaitējuma atlīdzību rašanās dienas, kaitējuma atlīdzību darba devējs vai viņa tiesību un saistību pārņēmējs piešķir un izmaksā šo noteikumu III nodaļā noteiktajā apmērā par iepriekšējo laikposmu, bet ne vairāk kā par 12 mēnešiem pirms pieprasījuma iesniegšanas dienas.

Ja darbiniekam kaitējuma atlīdzība piešķirta līdz 1997.gada 1.janvārim, bet viņš pēc minētā termiņa turpina strādāt un ar viņu notiek atkārtots nelaimes gadījums darbā vai viņam konstatē citu arodslimību, un aģentūra aprēķina un izmaksā darbiniekam likumā paredzēto apdrošināšanas atlīdzību par visu darbspēju ekspertīzes komisijas noteikto darbspēju zaudējumu, tad darba devējs vai viņa tiesību un saistību pārņēmējs kaitējuma atlīdzināšanu par iepriekš nodarīto kaitējumu darbiniekam pārtrauc. Šādā gadījumā darba devējs vai viņa tiesību un saistību pārņēmējs katru mēnesi kopā ar sociālās apdrošināšanas iemaksām pārskaita speciālajā budžetā summu, kas vienāda ar darbiniekam saskaņā ar šiem noteikumiem aprēķināto kaitējuma atlīdzību par pēdējo kalendāra mēnesi pirms apdrošināšanas atlīdzības piešķiršanas. Ja darba devējs vai viņa tiesību un saistību pārņēmējs nav veicis kaitējuma atlīdzības iemaksas šajā punktā noteiktajā kārtībā, aģentūra ir tiesīga parāda summu piedzīt regresa kārtībā.

Darbiniekam vai apgādājamam ir pienākums nekavējoties ziņot darba devējam vai viņa tiesību un saistību pārņēmējam, vai aģentūrai par izmaiņām, kas saskaņā ar šiem noteikumiem var ietekmēt kaitējuma atlīdzību vai tās izmaksāšanas kārtību.

(Grozīts ar MK 12.04.2005. noteikumiem Nr.244)

Pēc darba devēja vai viņa tiesību un saistību pārņēmēja, kā arī darbinieka vai apgādājamā pieprasījuma aģentūra izsniedz izziņu par piešķirto pensiju un tās apmēra izmaiņām.

Ieturējumi no kaitējuma atlīdzības summas izdarāmi tādā pašā kārtībā kā no darba samaksas.

Kaitējuma atlīdzību darbiniekam sakarā ar darbā nodarīto kaitējumu aprēķina šādi

25.1. ja darbspēju ekspertīzes komisija noteikusi darbspēju zaudējumu un piešķīrusi invaliditātes grupu, kaitējuma atlīdzību aprēķina, izmantojot šādu formulu

KA = K1 x IP, kur

KA - kaitējuma atlīdzība;

IP - darbiniekam par iepriekšējo kalendāra mēnesi aprēķinātās invaliditātes pensijas apmērs;

K1 – kaitējuma atlīdzības koeficients

0,9 – personām ar 1. grupas invaliditāti;

0,65 – personām ar 2. grupas invaliditāti;

0,35 – personām ar 3. grupas invaliditāti;

25.2. ja darbspēju ekspertīzes komisija noteikusi darbspēju zaudējumu bez invaliditātes grupas piešķiršanas, kaitējuma atlīdzību aprēķina, izmantojot šādu formulu

KA =K2 x SNP, kur

SNP – valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs, kāds noteikts Valsts sociālo pabalstu likuma 13. panta pirmās daļas 1. punktā minētajām personām;

K2 - kaitējuma atlīdzības koeficients

1,0 - ja darbinieka darbspēju zaudējums ir 20 un vairāk procentu;

0,7 - ja darbinieka darbspēju zaudējums ir 10-19 procentu.

(Grozīts ar MK 17.12.2020. noteikumiem Nr. 792)

Ja darbiniekam vispārējās saslimšanas dēļ ir piešķirta invaliditātes pensija un sakarā ar darbā nodarīto kaitējumu viņam papildus noteikts darbspēju zaudējums, kaitējuma atlīdzību aprēķina, izmantojot šādu formulu

KA = K3 x IP, kur

KA - kaitējuma atlīdzība;

IP - darbiniekam par iepriekšējo kalendāra mēnesi aprēķinātās invaliditātes pensijas apmērs;

K3 - kaitējuma atlīdzības koeficients

1,0 - ja darbinieka darbspēju zaudējums ir 80-100 procentu;

0,75 - ja darbinieka darbspēju zaudējums ir 60-79 procenti;

0,5 - ja darbinieka darbspēju zaudējums ir 30-59 procenti;

0,35 - ja darbinieka darbspēju zaudējums ir 20-29 procenti;

0,25 - ja darbinieka darbspēju zaudējums ir 10-19 procentu.

Ja darbiniekam invaliditātes pensijas vietā saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām" piešķirta vecuma pensija vai noteikta izdienas pensija, kaitējuma atlīdzību aprēķina saskaņā ar šo noteikumu 25. vai 26.punktu, invaliditātes pensijas vietā ņemot attiecīgi vecuma vai izdienas pensijas apmēru.

(Grozīts ar MK 12.04.2005. noteikumiem Nr.244)

1 Ja darbiniekam piešķirta citas valsts pensija vai izdienas pensija saskaņā ar speciālajiem likumiem, kaitējuma atlīdzību aprēķina saskaņā ar šo noteikumu 25.2.apakšpunktu.

(MK 12.04.2005. noteikumu Nr.244 redakcijā)

Apgādājamam kaitējuma atlīdzību aprēķina, izmantojot šādu formulu

KA = K4 x AP, kur

KA - kaitējuma atlīdzība;

AP - apgādājamam par iepriekšējo kalendāra mēnesi aprēķinātā apgādnieka zaudējuma pensija;

K4 - kaitējuma atlīdzības koeficients

0,8 - ja ir viens apgādājamais;

0,9 - ja ir divi apgādājamie;

1,0 - ja ir trīs un vairāk apgādājamo.

Kaitējuma atlīdzība pārrēķināma, ja

29.1. mainās darbinieka vai apgādājamā attiecīgās pensijas apmērs;

29.2. mainās valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs (aprēķinot kaitējuma atlīdzību šo noteikumu 25.2.apakšpunktā minētajā kārtībā);

29.3. darbspēju ekspertīzes komisija nosaka citu invaliditātes grupu vai citus darbspēju zaudējuma procentus;

29.4. konstatētas neprecizitātes iesniegtajos dokumentos vai ir tiesas nolēmums un minētie nosacījumi ietekmē kaitējuma atlīdzības apmēru;

29.5. mainās apgādājamo skaits (aprēķinot kaitējuma atlīdzību šo notei­kumu 28.punktā minētajā kārtībā).

(Grozīts ar MK 12.04.2005. noteikumiem Nr. 244; MK 17.12.2020. noteikumiem Nr. 792)

Kaitējuma atlīdzība tiek pārrēķināta, sākot ar nākamo kalendāra mēnesi pēc mēneša, kurā darbiniekam vai apgādājamam radušās tiesības uz pārrēķinu.

Ja kaitējuma atlīdzība par iepriekšējo laikposmu darba devēja vai viņa tiesību un saistību pārņēmēja vainas dēļ nav izmaksāta laikus, tā pārrēķināma, ievērojot minētajā laikposmā notikušo attiecīgās pensijas apmēra pieaugumu, par pamatu ņemot attiecīgās pensijas apmēru, kas izmaksāts darbiniekam vai apgādājamam par pēdējo kalendāra mēnesi.

Darba devējs vai viņa tiesību un saistību pārņēmējs atlīdzina darbiniekam papildu izdevumus līdz 1067,15 euro, kas saistīti ar

32.1. ārstēšanu (arī ārstniecības līdzekļu iegāde un pacienta maksājumi) un medicīnisko un profesionālo rehabilitāciju;

32.2. darbinieka un viņa pavadoņa ceļa izdevumiem, apmeklējot ārstniecības iestādi vai medicīniskās rehabilitācijas iestādi;

32.3. tehnisko palīglīdzekļu iegādi un remontu;

32.4. darbinieka aprūpi, ja saskaņā ar izrakstu no darbspēju ekspertīzes komisijas akta par darbspēju zaudējuma noteikšanu darbinieks nevar sevi apkopt un tam ir nepieciešama pastāvīga citas personas palīdzība.

(Grozīts ar MK 06.08.2013. noteikumiem Nr.492; grozījumi punktā stājas spēkā 01.01.2014., sk. grozījumu 2.punktu)

Šo noteikumu 32.punktā minēto papildu izdevumu nepieciešamību nosaka ārstniecības iestāde, un tos sedz, pamatojoties uz šādiem dokumentiem

33.1. darbinieka rakstisku pieprasījumu papildu izdevumu samaksai;

33.2. dokumentiem, kas apliecina papildu izdevumu apmēru attiecīgajā gadījumā;

33.3. aktu par darbā notikušo nelaimes gadījumu vai ārstu konsultatīvās komisijas atzinumu par konstatēto arodslimību.

(Grozīts ar MK 12.04.2005. noteikumiem Nr.244)

(Svītrots ar MK 12.04.2005. noteikumiem Nr.244.)

Ja kaitējuma atlīdzība, kas par kārtējo mēnesi aprēķināta saskaņā ar šiem noteikumiem, ir mazāka par kaitējuma atlīdzību, kas darbiniekam vai apgādājamam izmaksāta 1997.gada decembrī, tad kaitējuma atlīdzība līdz laikam, kamēr kaitējuma atlīdzības apmēri izlīdzināsies, tiek izmaksāta apmērā, kas aprēķināts par 1997.gada decembri. Minētais nosacījums nav jāievēro

35.1. ja darbspēju ekspertīzes komisija darbiniekam sakarā ar veselības stāvokļa uzlabošanos nosaka zemāku invaliditātes grupu vai zemākus darbspēju zaudējuma procentus;

35.2. ja samazinājies apgādājamo skaits. Šajā gadījumā kaitējuma atlīdzību, kas bija izmaksāta par 1997.gada decembri, samazina par daļu, kas atbilst apgādājamo skaita samazinājumam, ja šis apmērs nav mazāks par to, kas aprēķināts saskaņā ar šiem noteikumiem;

35.3. ja ir tiesas nolēmums vai konstatētas neprecizitātes iesniegtajos dokumentos, kas ietekmē kaitējuma atlīdzības apmēru;

35.4. šo noteikumu 6. un 8.punktā minētajos gadījumos.

(MK 12.04.2005. noteikumu Nr.244 redakcijā)

1 Ja darba devēja maksātnespējas gadījumā valsts aģentūra "Maksāt­nespējas administrācija" likumā "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksāt­nespēju" un likumā "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā" noteiktajā kārtībā un apmērā no 2003.gada 1.janvāra līdz 2006.gada 31.decembrim ir pārskaitījusi speciālajā budžetā kaitējuma atlīdzības summu par turpmāko periodu un pēc 2007.gada 1.janvāra pārskaita speciālajā budžetā papildu summu, aģentūra pēc papildu kaitējuma atlīdzības summas par turpmāko periodu saņemšanas izmaksā atlīdzību par laikposmu no dienas, kad darba devējs pasludināts par maksātnespējīgu, līdz dienai, kad kaitējuma atlīdzības summa par turpmāko periodu pirmoreiz pārskaitīta speciālajā budžetā.

(MK 02.01.2007. noteikumu Nr.14 redakcijā)

(Svītrots ar MK 12.04.2005. noteikumiem Nr.244.)

(Svītrots ar MK 12.04.2005. noteikumiem Nr.244.)

Līdzekļi darbā nodarītā kaitējuma atlīdzības nodrošināšanai darbiniekam vai apgādājamam, ja ir juridiskā fakta konstatējums par to, ka darba devējs, kurš atbildīgs par darbā nodarīto kaitējumu, nav nosakāms, tiek finansēti no sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta.

Noteikumi stājas spēkā ar 2003.gada 1.janvāri.