Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās

(2) Šā likuma normas piemērojamas, ja Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā nav noteikts citādi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2005.)

Šajā likumā noteiktajā kārtībā izskatāmi arī to personu pieteikumi, kuras tos iesniegušas laikā no 1998.gada 8.augusta līdz 1998.gada 1.septembrim.

(2) Zemes komisijas līdz 1999.gada 1.martam (Rīgas un Daugavpils pilsētas zemes komisijas — līdz 1999.gada 1.aprīlim) izsūta personām, kuru pieteikumi zemes iegūšanai īpašumā par maksu vēl nav izskatīti, paziņojumu, kurā ir norādīti iesniedzamie dokumenti. To iesniegšanas termiņš ir ne vēlāk kā 1999.gada 1.maijs (Rīgas un Daugavpils pilsētās — ne vēlāk kā 1999.gada 1.jūlijs).

(3) Ja dokumenti nav iesniegti šajā likumā noteiktajā termiņā, tiesības izpirkt zemi tiek zaudētas likuma "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" 12.pantā noteiktajā kārtībā.

(4) Pilsētu zemes komisijas visus iesniegtos zemes pieprasījumus izskata un attiecīgos atzinumus par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu vai zemes nodošanu īpašumā par maksu pieņem līdz 1999.gada 1.jūlijam (Rīgas un Daugavpils pilsētas zemes komisijas — līdz 1999.gada 1.oktobrim).

(5) Ja līgums par zemes izpirkšanu ar valsts akciju sabiedrību “Latvijas Hipotēku un zemes banka” (turpmāk — Latvijas Hipotēku un zemes banka) nav noslēgts līdz 2011.gada 30.decembrim, lēmums par tiesībām izpirkt zemi zaudē spēku un turpmākā zemes izpirkšana notiek Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.06.2005., 12.06.2009., 17.06.2010., 05.05.2011. un 12.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

Ja novada pašvaldība ir uzsākusi darbu un novadā ir pilsēta, šajā likumā noteiktos pilsētas pašvaldības, pilsētas domes un pilsētas zemes komisijas pienākumus līdz zemes reformas pabeigšanai veic attiecīgā novada pašvaldība, novada dome un pilsētas zemes komisija.

(17.07.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.08.2008.)

1) Latvijas pilsoņi — pirmās šķiras mantinieki un pārdzīvojušie laulātie, kuri šajā pantā minētās tiesības ieguvuši mantošanas ceļā, kā arī bērni, mazbērni un laulātie, kuri šīs tiesības ieguvuši dāvinājuma rezultātā, zemi ir tiesīgi iegūt īpašumā, maksājot ar privatizācijas sertifikātiem vai euro pēc zemes izpircēja izvēles;

2) Latvijas pilsoņi, izņemot šā panta pirmās daļas pirmajā punktā minētos, kuri šajā pantā minētās tiesības ieguvuši mantošanas, dāvinājuma, kā arī cita veida darījuma rezultātā, zemi ir tiesīgi iegūt īpašumā, maksājot ar īpašuma kompensācijas sertifikātiem vai euro pēc zemes izpircēja izvēles.

(2) Latvijas pilsoņi, kuri ieguvuši dzīvojamās ēkas īpašumā vai augļu dārzu ar apbūves tiesībām lietošanā pēc 1992.gada 20.jūnija mantošanas ceļā, ir tiesīgi zemi iegūt īpašumā (ja to pieprasījis bijušais dzīvojamās ēkas īpašnieks vai augļu dārza ar apbūves tiesībām lietotājs līdz 1992.gada 20.jūnijam) par maksu atbilstoši zemes gabala kadastrālajai vērtībai, maksāšanas līdzekļus nosakot šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā noteiktajā kārtībā atkarībā no mantinieka tiesiskā statusa, tādā platībā, kāda nosakāma atbilstoši likuma "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" 12.pantam, arī tad, kad zemes gabalu ir pieprasījuši bijušie zemes īpašnieki vai viņu mantinieki, izņemot gadījumus, kad pieņemts zemes komisijas lēmums par īpašuma tiesību atjaunošanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

Pēc 2009.gada 1.jūlija šajā likumā noteiktos pilsētas pašvaldības, pilsētas domes un pilsētas zemes komisijas pienākumus līdz zemes reformas pabeigšanai turpina veikt attiecīgā republikas pilsētas pašvaldība, republikas pilsētas dome un republikas pilsētas zemes komisija.

(17.07.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.08.2008.)

Ja vēl nav uzsākta par valsts budžeta līdzekļiem finansētā to zemes gabalu robežu uzmērīšana, uz kuriem tiek atjaunotas zemes īpašuma tiesības, bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem ir tiesības līdz 1998.gada 31.decembrim no šīs zemes atteikties un pieprasīt par to īpašuma kompensācijas sertifikātus.

(2) Pilsētu zemes komisijas izbeidz savu darbību pēc tam, kad veikti likuma "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" 6.panta 4.punktā un 8.panta 1.punktā, kā arī šā likuma 2.pantā noteiktie pasākumi. Lēmumu par zemes komisijas darbības izbeigšanu pieņem pilsētas vai novada dome pēc Valsts zemes dienesta ierosinājuma un pēc saskaņošanas ar Centrālo zemes komisiju.

(3) Pēc pilsētu zemes komisiju darbības izbeigšanas lēmumus par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu vai zemes nodošanu īpašumā par maksu pieņem attiecīgās pašvaldības dome.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.06.2005., 17.07.2008. un 12.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

(12.06.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.06.2010., 05.05.2011., 15.11.2012. un 16.01.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.02.2014.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.07.2008. likumu, kas stājas spēkā 13.08.2008.)

Ja tiek pieņemts Ministru kabineta rīkojums par atsevišķu valstij piekrītošu zemes gabalu nodošanu kādai no pašvaldībām, īpašuma tiesības uz šiem zemes gabaliem nostiprināmas zemesgrāmatā uz attiecīgās pašvaldības vārda bez iepriekšējas īpašuma tiesību nostiprināšanas uz valsts vārda.

(2) Zemes īpašuma tiesības uz valsts vārda Latvijas Hipotēku un zemes bankas personā nostiprināmas zemesgrāmatā, pamatojoties uz uzziņu, kas sastādīta saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" 10.pantu. Šai uzziņai pievieno

1) pilsētas zemes komisijas lēmumu par dzīvojamās ēkas būvei vai augļu dārza ar apbūves tiesībām lietošanai nodotā zemes gabala robežu, platības un kadastrālā novērtējuma apstiprināšanu, kā arī servitūtu un aprobežojumu noteikšanu;

2) zemes gabala robežu plānu ar kadastra numuru. Nosakot zemes gabala platību, pilsētas zemes komisija ievēro likuma "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" 12.panta noteikumus.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētās fiziskās personas pieteikumus zemes gabala pirkšanai iesniedz attiecīgās pilsētas zemes komisijai līdz 1999.gada 1.martam.

(4) Pilsētas zemes komisija iesniegtos pieteikumus izskata šā likuma 2.panta ceturtajā daļā noteiktajos termiņos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.06.2005. un 12.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

Fiziskās personas, kuras pērk šajā likumā noteiktajā kārtībā uz valsts vārda zemesgrāmatā nostiprinātos zemes gabalus, ir atbrīvotas no valsts nodevas maksāšanas. Noslēdzot zemes pirkuma līgumu, ievērojami likuma "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" 21.panta otrajā daļā minētie ierobežojumi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

Uz zemes gabaliem, kurus Latvijas Hipotēku un zemes banka pārdod šajā likumā noteiktajā kārtībā, pašvaldībām nav pirmpirkuma tiesību.

Pilsētu zemes komisijas divu mēnešu laikā pēc savas darbības izbeigšanas nodod komisijas protokolus un ar zemes reformu saistīto dokumentāciju Valsts zemes dienesta attiecīgajai nodaļai. Dokumentācija tiek kārtota atbilstoši normatīvajiem aktiem par arhīviem. Neapmierināto zemes pieprasījumu sarakstus kopā ar pieprasītāju iesniegtajiem dokumentiem pilsētu zemes komisijas saskaņā ar likuma "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" 14.pantu nodod Centrālajai zemes komisijai.

1) ar zemes īpašuma robežām saistītos strīdus līdz īpašuma reģistrēšanai zemesgrāmatā izskata Valsts zemes dienesta attiecīgās nodaļas izveidota komisija, kuras sastāvā ir pilsētas domes iecelts pārstāvis, un tās lēmumu mēneša laikā pēc tā paziņošanas var pārsūdzēt Centrālajā zemes komisijā vai tiesā;

2) pilsētas zemes komisijas lēmumus par zemes īpašuma tiesībām, maksas noteikšanu par izpērkamo zemi un kompensācijas apmēriem mēneša laikā pēc to paziņošanas var pārsūdzēt Centrālajā zemes komisijā vai tiesā.

1) līdz 2008.gada 1.septembrim atjaunot zemes īpašuma tiesības, izņemot gadījumus, kad

a) zemes īpašuma tiesības likumā noteiktajā kārtībā ir atjaunojusi vai ieguvusi cita persona,

b) pilsētas zemes komisija pieņēmusi attiecīgu atzinumu par zemes nodošanu īpašumā par maksu vai par fiziskās personas pieteikumu zemes gabala pirkšanai, vai par pieprasītā zemes gabala piešķiršanu citam bijušajam zemes īpašniekam vai viņa mantiniekiem no līdzvērtīgu zemju kompensācijas fonda,

c) zeme kā apbūvēts vai neapbūvēts īpašuma objekts ir nodota privatizācijai vai atsavināšanai;

2) piešķirt īpašuma kompensācijas sertifikātus, ja kompensācija pieprasīta līdz 2006.gada 28.aprīlim.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos Centrālās zemes komisijas pieņemto lēmumu mēneša laikā pēc tā paziņošanas var pārsūdzēt tiesā.

(30.06.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.09.2005.)

Pilsētu administratīvajās robežās, ja ēkas (būves) un zeme ir patstāvīgi īpašuma objekti, strīdus, kas saistīti ar zemes nomas maksas noteikšanu, izskata Centrālā zemes komisija, kuras lēmumu mēneša laikā pēc tā paziņošanas var pārsūdzēt tiesā.