Par Latvijas valsts himnu

Latvijas valsts himna ir viens no Latvijas Republikas valsts simboliem.

Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par Latvijas Republikas valsts himnu" (Latvijas PSR Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1990, 9.nr.; Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 5./6.nr.).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.05.2019. likumu, kas stājas spēkā 26.06.2019.)

"Dievs, svētī Latviju,

Mūs' dārgo tēviju,

Svētī jel Latviju,

Ak, svētī jel to!

Kur latvju meitas zied,

Kur latvju dēli dzied,

Laid mums tur laimē diet,

Mūs' Latvijā!"

Grozījumi šā likuma 7. pantā par tā izteikšanu jaunā redakcijā un šā likuma 8. pants stājas spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu.

(30.05.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.06.2019.)

(2) Izpildot Latvijas valsts himnu, tās tekstam un mūzikai jāatbilst tekstam un mūzikai, kas apstiprināti ar šo likumu.

1) paceļot Latvijas valsts karogu valsts un pašvaldību iestāžu rīkoto pasākumu laikā;

2) atklājot svinīgus pasākumus, kas veltīti likumā noteiktajām Latvijas Republikas svētku un atceres dienām;

3) sagaidot un pavadot citu valstu un valdību vadītājus, kuri ierodas Latvijā oficiālā vizītē;

4) katru dienu, uzsākot valsts televīzijas un radio raidījumu programmu.

(2) Latvijas valsts himnu var izpildīt arī citu sabiedrisku pasākumu laikā, nodrošinot svinīgus apstākļus.

Sabiedriskos pasākumos Latvijas valsts himnas izpildījuma laikā klātesošie stāv kājās, vīrieši noņem cepures, bet personas valsts formas tērpos rīkojas saskaņā ar dienesta reglamentu.

Kārtību, kādā tiek tiražētas Latvijas valsts himnas notis un skaņu ieraksti, nosaka Ministru kabinets.

(30.05.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.06.2019. Panta jaunā redakcija stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 2. punktu)

(30.05.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.06.2019. Pants stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 2. punktu)