Prasības degvielas uzpildes staciju tehnoloģiskajām iekārtām un iekārtu tehniskās uzraudzības kārtība

Šie noteikumi nosaka būtiskās prasības, kas jāievēro, organizējot un veicot darbus ar degvielas uzpildes staciju tehnoloģiskajām iekārtām (tvertnēm, cauruļvadiem, degvielas uzpildes iekārtām un to aprīkojumu), kuru kopējais tvertņu tilpums pārsniedz 2,5 m3 un kuras paredzētas transportlīdzekļu (arī maz­izmēra kuģošanas līdzekļu — motorlaivu, ūdens motociklu, kuteru un jahtu) degvielas tvertņu uzpildīšanai, kā arī šo iekārtu tehniskās uzraudzības kārtību, lai neradītu draudus cilvēku dzīvībai, veselībai un īpašumam, kā arī apkārtējai videi.

(Grozīts ar MK 10.05.2005. noteikumiem Nr.325)

Šie noteikumi neattiecas uz tehnoloģiskajām iekārtām gāzes degvielas uzpildes stacijās un naftas bāzēs.

(Svītrots ar MK 10.05.2005. noteikumiem Nr.325.)

Degvielas uzpildes staciju (turpmāk — stacija) tehnoloģisko iekārtu tehniskās pārbaudes ir tiesīga veikt akreditēta institūcija, par kuru Ekonomikas ministrija ir publicējusi paziņojumu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" (turpmāk— inspicēšanas institūcija), ja tā ir

4.1. akreditēta sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centrs" Latvijas Nacionālajā akreditācijas birojā vai citā Eiropas Savienības dalībvalsts akreditācijas institūcijā atbilstoši standartā LVS EN ISO/IEC 17020:2005 "Galvenie kritēriji dažāda veida institūcijām, kas veic inspekciju" noteiktajiem kritērijiem un šiem noteikumiem;

4.2. apdrošinājusi savu civiltiesisko atbildību tādā apjomā, lai segtu iespējamos zaudējumus, kas var rasties kļūdaina vai nepatiesa atzinuma dēļ un aprēķināti institūcijas darbības jomas risku novērtējumā sadarbībā ar institūcijas izvēlēto apdrošinātāju.

(MK 10.05.2005. noteikumu Nr.325 redakcijā, kas grozīta ar MK 27.04.2010. noteikumiem Nr.400)

Sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centrs" Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs novērtē un regulāri pārbauda institūcijas kompetences atbilstību šo noteikumu 4.punktā minētajām prasībām.

(MK 10.05.2005. noteikumu Nr.325 redakcijā, kas grozīta ar MK 27.04.2010. noteikumiem Nr.400)

Ekonomikas ministrija sadarbībā ar attiecīgo standartu tehnisko komiteju iesaka sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centrs" saistībā ar šiem noteikumiem izstrādājamo, adaptējamo un piemērojamo standartu sarakstu.

(MK 10.05.2005. noteikumu Nr.325 redakcijā, kas grozīta ar MK 27.04.2010. noteikumiem Nr.400)

Sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centrs" Standartizācijas birojs publicē mājaslapā internetā (www.lvs.lv) to Latvijas nacionālo standartu sarakstu, kurus var piemērot šo noteikumu prasību izpildei (turpmāk − piemērojamie standarti).

(MK 27.04.2010. noteikumu Nr.400 redakcijā)

(Svītrots ar MK 22.09.2008. noteikumiem Nr.766.)

Lai varētu lietot stacijas tehnoloģiskās iekārtas, kā arī veikt attiecīgu tehnisko apkopi, atbilstības novērtēšanu, remontu, periodiskās pārbaudes un pasākumus ārkārtas gadījumos (arī vides aizsardzības pasākumus), stacijas tehnoloģiskajām iekārtām nepieciešama šāda dokumentācija valsts valodā

9.1. tehniskā pase (pielikums). Pasi stacijas tehnoloģiskajām iekārtām saskaņā ar šo noteikumu pielikumā noteikto pases paraugu izsniedz inspicēšanas institūcija, reģistrējot stacijas tehnoloģiskās iekārtas bīstamo iekārtu reģistrā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par bīstamo iekārtu reģistrāciju;

9.2. lietošanas dokumentācija. Tajā iekļauj

9.2.1. stacijas tehnoloģisko iekārtu shēmas, kurās norādīts tvertņu, cauruļvadu, degvielas uzpildes ierīču, to aprīkojuma un slēgarmatūras izvietojums, kā arī šo shēmu apraksti, kuros norādīti stacijas tvertņu un degvielas uzpildes iekārtu lietošanas termiņi un katras tvertnes nominālais tilpums;

9.2.2. elektriskās shēmas, kurās norādīti elektroenerģijas patērētāji, aparāti un elektrolīnijas izvietojums;

9.2.3. degvielas tvertņu lietošanas dokumentāciju;

9.3. stacijas ekspluatācijas žurnāls;

9.4. inspicēšanas institūcijas izsniegtie protokoli.

(MK 10.05.2005. noteikumu Nr.325 redakcijā, kas grozīta ar MK 27.04.2010. noteikumiem Nr.400)

Ņemot vērā stacijas izgatavošanas un lietošanas apstākļus un tehnoloģisko iekārtu ražotāja norādījumus, stacijas izgatavotājs nosaka pieļaujamo lietošanas termiņu (resursu) stacijas tehnoloģisko iekārtu pamatiekārtām — tvertnēm, cauruļvadiem un degvielas uzpildes iekārtām.

(Svītrots ar MK 10.05.2005. noteikumiem Nr.325.)

Stacijas tehnoloģiskās iekārtas aprīko ar iezemēšanas kontūru elektroiekārtām aizsardzībai no statiskās elektrības, kā arī no tiešas un sekundāras zibens iedarbības. Visiem iezemētāju savienojumiem, kas nav brīvi pieejami, jābūt metinātiem. Kontūru noplūdes pretestība nedrīkst pārsniegt šādas vērtības: elektroiekārtām — 4 omi, aizsardzībai no statiskās elektrības — 10 omi un zibens aizsardzībai — 25 omi.

Vietas, kur degvielu pieņem no autocisternām, aprīko ar ierīcēm autocisternu sazemēšanai.

Elektroiekārtas un elektroinstalācija pēc konstrukcijas, izpildījuma, izvietojuma un tehniskā stāvokļa atbilst normatīvo aktu prasībām. Uz spēka un apgaismes kabeļu slēdžiem skaidri norāda aprīkojumu vai iekārtu, kuru attiecīgais slēdzis iedarbina vai izslēdz.

Staciju apgādā ar sakaru līdzekļiem, kā arī ierīko apgaismojumu saskaņā ar Latvijas būvnormatīvu prasībām. Automātisko staciju apgādā ar sakaru līdzekļiem, kas nodrošina trauksmes izziņošanu ārkārtas situācijās.

(Grozīts ar MK 10.09.2002. noteikumiem Nr.413)

Stacijas valdītājs aptur stacijas tehnoloģisko iekārtu darbību, ja inspicēšanas institūcija konstatē un apliecina, ka tehnoloģiskā iekārta neatbilst prasībām, kas noteiktas šajos noteikumos vai citos normatīvajos aktos par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību, un ja tehnoloģisko iekārtu lietošanas laikā konstatēti lūzumi, deformācija vai citi tehniski defekti, kas rada draudus cilvēku dzīvībai, veselībai, apkārtējai videi un materiālajām vērtībām.

(MK 10.05.2005. noteikumu Nr.325 redakcijā, kas grozīta ar MK 27.04.2010. noteikumiem Nr.400)

1 Stacijas tehnoloģiskās iekārtas lietot aizliegts, ja

16.11. stacijas tehnoloģiskās iekārtas nav reģistrētas bīstamo iekārtu reģistrā;

16.12. stacijas tehnoloģiskajām iekārtām nav šo noteikumu 9.1.apakšpunktā minētās pases;

16.13. stacijas tehnoloģiskajām iekārtām šajos noteikumos noteiktajos termiņos un kārtībā nav veiktas tehniskās pārbaudes vai pārbaudes rezultātā ir konstatēts, ka tās apdraud cilvēku dzīvību, veselību, īpašumu vai vidi;

16.14. stacijas tehnoloģisko iekārtu un aprīkojuma bojājumu dēļ ir apdraudēta cilvēku dzīvība, veselība, īpašums vai vide.

(MK 27.04.2010. noteikumu Nr.400 redakcijā)

(Svītrots ar MK 10.05.2005. noteikumiem Nr.325.)

Tvertņu konstrukcija nodrošina, lai tvertne izturētu mehāniskās (piemēram, degvielas hidrostatiskais spiediens, virsspiediens, vakuums, kas rodas degvielas pārsūknēšanas laikā temperatūras svārstību dēļ), termiskās un ķīmiskās slodzes un būtu hermētiska pret degvielu un tās tvaikiem, kā arī pret sūces indikatora šķidrumu, ja tvertnei ir dubultsienas. Dalītas tvertnes sadalošās sienas nodrošina katra nodalījuma hermētiskumu.

Dubultsienu tvertņu ārējā siena ir stingi savienota ar iekšējo (nesošo) sienu, kas ir aprīkota ar sūces indikatoru.

Tvertnes ārējās sienas ir pārklātas ar antikorozijas pārklājumu, kas nodrošina aizsardzību pret koroziju līdz tvertnes lietošanas termiņa beigām.

Katra tvertne ir apgādāta ar visu stacijas izgatavošanas projektā paredzēto aprīkojumu.

Virs katras apakšzemes tvertnes apkalpes lūkas ir izveidota virsbūves šahta, lai tvertni varētu atvienot no cauruļvadiem, kā arī veikt tās iekšējo apskati un remontu.

Tvertņu virsbūves šahtas nedrīkst radīt vai pārnest uz tvertni, tās aprīkojumu un cauruļvadiem slodzes, kas var radīt konstrukciju, aprīkojuma vai antikorozijas pārklājuma bojājumus.

Tvertņu virsbūves šahtās nedrīkst atrasties degviela vai tās tvaiki, kuru koncentrācija oksidējošā vidē (gaisā) ir lielāka par minimālo, jo, iedarbojoties aizdedzināšanas avotam, maisījumā ir iespējams sprādziens (turpmāk — apakšējais sprādzienbīstamās koncentrācijas slieksnis), kā arī ūdens, gruži un citi nepiederoši priekšmeti.

Tvertnes pieņemšanas cauruļvada izvietojums nodrošina degvielas plūsmu zem degvielas līmeņa tvertnē.

Degvielas līmeņa mērīšanas atveres elementi, kuriem iespējams kontakts ar mērlenti vai mērstieni degvielas līmeņa mērīšanas laikā, ir izgatavoti no materiāla, kas nešķiļ dzirksteles.

Degvielas līmeņa mērīšanas atvere un degvielas noliešanas cauruļvada atvere ir hermētiski noslēdzama.

Tvertnes lūkām un aizbīdņiem, kas izvietoti augstāk par 1,5 m, ir apkalpes laukums, nožogojums un stacionāras kāpnes. Apkalpes laukuma platums nedrīkst būt šaurāks par kāpņu platumu. Apkalpes laukumu un margas izgatavo no nedegoša materiāla.

Ja no viena apkalpes laukuma tiek apkalpotas vairākas tvertnes, apkalpes laukuma pretējos galos ir ierīkotas divas kāpnes.

Tvertnes ir savienotas ar iezemēšanas kontūru.

Tvertnei ir elpošanas (ventilēšanas) sistēma, kas nodrošina gaisa pieplūdi un tvaika un gaisa maisījuma izvadīšanu, kā arī novērš bīstamu vakuuma un virsspiediena veidošanos tvertnē.

Tvertne ir nodrošināta pret atklātas uguns iekļūšanu tajā. Tvertnes elpošanas cauruļvada galu aprīko ar uguns norobežotāju. Elpošanas (ventilācijas) sistēmas vārstam jābūt izturīgam pret degvielas tvaiku un gaisa maisījuma iedarbību, kā arī ugunsizturīgam.

Tvertnes ar bojātiem uguns norobežotājiem un elpošanas vārstiem lietot aizliegts.

Elpošanas (ventilācijas) sistēmas vārsts un gaisa pieplūdes atvere atrodas vismaz četrus metrus virs stacijas teritorijas, un tie ir aizsargāti pret lietusūdens iekļūšanu.

Gaisa pieplūde un tvaika un gaisa maisījuma izvadīšana atmosfērā, apejot elpošanas vārstu un uguns norobežotāju, ir aizliegta.

Aizliegts apvienot vienā elpošanas (ventilēšanas) sistēmā benzīna tvaiku cauruļvadus un dīzeļdegvielas tvaiku cauruļvadus.

Degvielas uzpildes ātrumam tvertnē jāatbilst ierīkotā elpošanas vārsta un elpošanas (ventilēšanas) sistēmas caurlaides spējai.

Virszemes tvertnes ir aprīkotas ar aizsargvannu vai apvaļņojumu izlijušās degvielas savākšanai. Aizsargvannas vai apvaļņojuma tilpums nedrīkst būt mazāks par tā aptvertās lielākās tvertnes tilpumu.

Katrai tvertnei redzamā vietā ir piestiprināta plāksnīte ar šādu informāciju

39.1. tvertnes ražotāja nosaukums un adrese;

39.2. tvertnes identifikācijas numurs;

39.3. tvertnes izgatavošanas gads;

39.4. tvertnes materiāls;

39.5. tvertnes tilpumietilpība kubikmetros (dalītajām tvertnēm — katra nodalījuma tilpumietilpība);

39.6. tvertnes svars tonnās.

Katras tvertnes lietošanas dokumentācijā norāda šādus parametrus

40.1. tvertnes ģeometriskie izmēri (garums, diametrs, lokšņu biezums un galu izliekuma rādiuss);

40.2. tvertnes antikorozijas pārklājuma materiāls;

40.3. tvertnes pieļaujamais lietošanas termiņš (resurss);

40.4. tvertnes aprīkojums un tā tehniskais raksturojums (arī elpošanas vārsta un elpošanas (ventilēšanas) sistēmas caurlaides spēja);

40.5. tvertnes pārbaudes spiediens (bar);

40.6. maksimāli pieļaujamais virsspiediens un vakuums (bar);

40.7. degvielas līmeņa robežas.

Stacijas tehnoloģiskajās iekārtās atļauts izmantot cauruļvadus, veidgabalus, armatūru un aprīkojumu no materiāla, kas spēj izturēt stacijas lietošanas laikā radušās mehāniskās, termiskās un ķīmiskās slodzes, kā arī ir hermētiski un izturīgi pret transportējamo degvielu un tās tvaikiem.

Cauruļvadu slēgarmatūra, ventiļi un aprīkojums atrodas viegli pieejamās vietās, un to identificē saskaņā ar stacijas tehnoloģisko iekārtu tehnoloģisko shēmu.

Cauruļvada izvietojums nodrošina minimālu degvielas noplūdi, ja notikusi cauruļvada dehermetizācija.

(Svītrots ar MK 10.09.2002. noteikumiem Nr.413.)

Cauruļvadu savienojumi ir neizjaucami, izņemot

45.1. pievienošanas vietu pie tvertnes;

45.2. pievienošanas vietu pie degvielas uzpildes iekārtas;

45.3. pievienošanas vietu pie autocisternas;

45.4. vietas, kur tie ir viegli pieejami apskatei.

Tvertnes uzpildes un tvaiku atsūkšanas cauruļvadu pievienošanas vietas ir izveidotas tā, lai uzpildes šļūtenes nebūtu samaināmas ar degvielas tvaika un gaisa maisījuma šļūtenēm.

Uz elpošanas cauruļvadiem aizliegts ierīkot slēgarmatūru.

Degvielas uzpildes iekārta ir uzstādīta saskaņā ar ražotāja norādījumiem un pieslēgta elektrotīklam saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Degvielas uzpildes iekārtas elektroiekārtas un elektroinstalācija atbilst normatīvo aktu prasībām.

Degvielas uzpildes iekārta ir verificēta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un termiņā.

Degvielas uzpildes iekārta ir nodrošināta ar aizsargbarjeru vai citu tehnisku konstrukciju, kas iekārtu aizsargā pret transportlīdzekļu uzbraukšanu. Degvielas uzpildes iekārta ir komplektēta saskaņā ar ražotāja norādījumiem.

(MK 10.09.2002. noteikumu Nr.413 redakcijā)

Degvielas uzpildes iekārtu pienākošo cauruļvadu un elektrokabeļu šahtās nedrīkst būt tukšumi, kur var uzkrāties šķidrums vai gaisa un degvielas tvaiku maisījums.

(Grozīts ar MK 10.05.2005. noteikumiem Nr.325)

Katra degvielas uzpildes iekārta ir apgādāta ar slēdzi, kas atrodas redzamā vietā vai stacijas operatora darba vietā un ar kuru, ja nepieciešams, var izslēgt degvielas uzpildes iekārtu. Slēdža apzīmējums nodrošina vieglu un nepārprotamu slēdža darbības funkcijas uztveri.

(MK 10.09.2002. noteikumu Nr.413 redakcijā)

Degvielas uzpildes iekārtas ir aprīkotas ar iekārtām, kas automātiski bloķē degvielas padevi šādos gadījumos

53.1. uzpildāmā transportlīdzekļa degvielas tvertne ir pilnīgi piepildīta;

53.2. degvielas uzpildes iekārtas pistole izkrīt no uzpildāmās transportlīdzekļa degvielas tvertnes atveres;

53.3. degvielas uzpildes iekārtas pistole tiek norauta vai citādi atvienota no uzpildes iekārtas.

Katra degvielas uzpildes iekārta ir marķēta ar savu kārtas numuru, un virs katra uzpildes mezgla ir norādīta izsniedzamās degvielas marka.

Pie degvielas uzpildes iekārtas labi redzamā vietā ir piestiprinātas šādas norādes valsts valodā (kā arī šo norāžu grafiskais attēlojums ar brīdinājuma uzrakstiem atbilstošiem simboliem)

55.1. "Smēķēšana un atklāta liesma aizliegta!";

55.2. "Nepildīt degvielu nepiemērotos traukos!";

55.3. "Pirms uzpildīt degvielu, izslēgt transportlīdzekļa dzinēju!".

(Grozīts ar MK 10.09.2002. noteikumiem Nr.413)

1 Pie automātiskās stacijas degvielas uzpildes iekārtas labi redzamā vietā ir piestiprināta attiecīgās iekārtas lietošanas instrukcija valsts valodā.

(MK 10.09.2002. noteikumu Nr.413 redakcijā)

Veicot jebkādas darbības ar tvertnēm, cauruļvadiem un degvielas uzpildes iekārtām, jāievēro aizsardzības pasākumi pret statisko elektrību, dzirksteļošanu un degvielas tvaiku ieelpošanu.

Pirms degvielas pieņemšanas operatora pienākums ir pārliecināties, vai nav bojātas tvertnes, to aprīkojums, cauruļvadi, degvielas autocisterna un tās cauruļvadi, vai autocisternas korpuss ir pieslēgts iezemētājam un vai cauruļvadi ir savienoti pareizi.

Jebkuras pārmaiņas tvertņu, cauruļvadu, armatūras, aprīkojuma un notekūdeņu attīrīšanas sistēmas elementu izvietojumā atspoguļo stacijas tehnoloģisko iekārtu tehnoloģiskajā shēmā.

Stacijas tehnisko inventāru, aprīkojumu un iekārtas uztur un lieto saskaņā ar ražotāja prasībām un norādījumiem.

Ja degvielas uzpildes iekārta ir bojāta, tās lietošana ir aizliegta un uz tās novieto paziņojumu "Nestrādā!".

(MK 10.05.2005. noteikumu Nr.325 redakcijā)

Stacijas teritorijā izlijušo degvielu un degtspējīgos atkritumus savāc un nogādā īpaši ierīkotās vietās, kur ir nodrošināti attiecīgi vides un cilvēku veselības aizsardzības pasākumi.

Aizsalušus degvielas cauruļvadus drīkst atkausēt tikai pēc to atvienošanas no tvertnes un degvielas uzpildes iekārtas, ievērojot visus drošības pasākumus.

Remontu, kas saistīts ar metināšanu, izmantojot atklātu uguni, drīkst veikt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sertificēts metinātājs, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās ugunsdrošības prasības.

Pirms remonta cauruļvadus atbrīvo no degvielas un iztvaicē.

Stacijas teritorijā aizliegts

65.1. iepildīt degvielu no degvielas uzpildes iekārtas stikla traukos un nepiemērotos plastmasas traukos, izņemot speciālos traukus degvielas paraugu ekspertīzes veikšanai;

65.2. smēķēt un rīkoties ar atklātu uguni stacijas tehnoloģisko iekārtu darbināšanas laikā;

65.3. atstāt atvērtas tvertņu apkalpes lūkas, pieņemšanas cauruļvadus un degvielas līmeņa mērīšanas atveres;

65.4. izmantot pašizgatavotas elektroiekārtas;

65.5. izmantot instrumentus vai aprīkojumu, kas rada dzirksteles;

65.6. remontēt degvielas uzpildes iekārtas, neatvienojot tās no elektriskā tīkla;

65.7. ierīkot nezināmas izcelsmes cauruļvadus, armatūru, aprīkojumu, materiālus stacijas montāžas, modernizācijas, rekonstrukcijas vai remonta laikā.

Stacijas valdītājs norīko vienu vai vairākas personas, kas ir atbildīgas par stacijas uzturēšanas un apkalpošanas prasību ievērošanu.

Automātiskās stacijas, kas darbojas bez apkalpojošā personāla, apgādā ar sakaru līdzekļiem, veic pasākumus, kas nodrošina šo noteikumu 60. un 61.punktā noteikto prasību izpildi, un izvieto uzrakstus ar informāciju par šo noteikumu 65.1. un 65.2.apakšpunktā noteiktajiem aizliegumiem.

Stacijas tehnoloģisko iekārtu atbilstību šo noteikumu prasībām novērtē inspicēšanas institūcija, pamatojoties uz pilnās, daļējās vai ārkārtas pārbaudes rezultātiem un profesionālu spriedumu. Pārbaudes veic pēc stacijas valdītāja uzaicinājuma. Pārbaudes veikšanas un samaksas kārtību nosaka stacijas valdītāja un inspicēšanas institūcijas līgumā. Valsts uzraudzības un kontroles institūcijas savas kompetences ietvaros veic staciju tehnoloģisko iekārtu uzraudzību.

Stacijas tehnoloģisko iekārtu pilno pārbaudi veic stacijas uzstādīšanas laikā, pirms stacijas reģistrēšanas bīstamo iekārtu reģistrā un pēc tehnoloģisko iekārtu ražotāja noteiktā lietošanas termiņa (resursa) beigām, bet ne vēlāk kā pēc 12 gadiem, stacijas turpmākās lietošanas laikā - ne retāk kā reizi 12 gados. Pilnā pārbaude ietver

69.1. stacijas teritorijā esošo tehnoloģisko iekārtu un stacijas lietošanas dokumentācijas pārbaudi (stacijas tehnoloģisko iekārtu un aprīkojuma un to izvietojuma atbilstība projekta prasībām un stacijas tehnoloģisko iekārtu tehnoloģisko shēmu novērtēšana);

69.2. tvertņu, to aprīkojuma un cauruļvadu pievienojuma vietu ārējo apskati un tvertņu aprīkojuma darbības funkcionālo pārbaudi; stacijas izgatavošanas laikā — katras tvertnes veseluma un izolācijas pārbaudi; ja pārbaudē konstatēti bojājumi, pārbaudes apjomu pēc bojājumu novēršanas nosaka inspicēšanas institūcija;

69.3. degvielas uzpildes iekārtu apskati un pārbaudi (degvielas uzpildes ierīču komplektācijas, elektroinstalācijas stāvokļa, iekšējo cauruļvadu hermētiskuma un aprīkojuma darbības izvērtējums);

69.4. elpošanas (ventilēšanas) sistēmas apskati un pārbaudi (sistēmas hermētiskuma, elpošanas vārstu darbības un uguns norobežotāju stāvokļa pārbaude);

69.5. iezemēšanas un elektroizolācijas pārbaudi (iezemēšanas ierīču noplūdes un pārejas pretestības mērījumi (tvertnēm, degvielas uzpildes iekārtām, to sūkņu dzinējiem, zibens aizsardzības iekārtām), izolācijas pretestības mērījumi (degvielas uzpildes iekārtu sūkņu dzinējiem un palaidējiem, apsildes un apgaismošanas iekārtām, barošanas kabeļiem un iekārtām, kas aizsargā barošanas ķēdes pret īssavienojumu un pārslodzi));

69.6. tvertnes iekšējo apskati vai tvertnes hidraulisko pārbaudi;

69.7. (svītrots ar MK 22.09.2008. noteikumiem Nr.766);

69.8. cauruļvadu hidraulisko pārbaudi, ko var aizstāt ar pneimatisko pārbaudi šādos gadījumos

69.8.1. cauruļvads visā tā garumā ir vizuāli apskatāms;

69.8.2. cauruļvads ir iztvaicēts, un degvielas tvaiku koncentrācija tajā nepārsniedz 50 procentus no apakšējā sprādzienbīstamās koncentrācijas sliekšņa vai pārbaudē tiek izmantota inerta gāze.

(Grozīts ar MK 10.09.2002. noteikumiem Nr.413; MK 22.09.2008. noteikumiem Nr.766; MK 27.04.2010. noteikumiem Nr.400)

Stacijas lietošanas laikā valdītājs nodrošina, ka inspicēšanas institūcija ne retāk kā reizi gadā veic stacijas tehnoloģisko iekārtu daļējo pārbaudi, kas ietver

70.1. stacijas teritorijas un stacijas lietošanas dokumentācijas pārbaudi;

70.2. tvertņu, to aprīkojuma un cauruļvadu pievienojuma vietu ārējo apskati un tvertņu aprīkojuma darbības pārbaudi;

70.3. degvielas uzpildes iekārtu apskati un pārbaudi;

70.4. elpošanas (ventilēšanas) sistēmas apskati un pārbaudi;

70.5. iezemēšanas un izolācijas pārbaudi (iezemēšanas ierīču noplūdes un pārejas pretestības un izolācijas pretestības mērījumi).

Stacijas tehnoloģisko iekārtu ārkārtas pārbaudi veic pēc stacijas tehnoloģisko iekārtu remonta, rekonstrukcijas vai modernizācijas (pirms stacijas darbības atsākšanas).

Lai atvieglotu stacijas tehnoloģisko iekārtu atbilstības novērtēšanu ārkārtas pārbaudes laikā, pirms stacijas tehnoloģisko iekārtu remontdarbu uzsākšanas, kas saistīti ar dehermetizācijas novēršanu, modernizāciju vai rekonstrukciju, kura saistīta ar izmaiņām tehnoloģiskajā shēmā, stacijas valdītājs saskaņo ar inspicēšanas institūciju attiecīgo darbu izpildes tehnoloģiju un kārtību.

Pēc tehniskās pārbaudes veikšanas inspicēšanas institūcija aktualizē bīstamo iekārtu reģistrā datus par staciju tehnoloģiskajām iekārtām un izdara ierakstu par pārbaudi stacijas ekspluatācijas žurnālā, kā arī sastāda tehniskās pārbaudes protokolu divos eksemplāros. Vienu pārbaudes protokola eksemplāru inspicēšanas institūcija izsniedz stacijas valdītājam, bet otru glabā ne mazāk kā 10 gadus no pārbaudes dienas.

(MK 27.04.2010. noteikumu Nr.400 redakcijā)

Ja stacijas tehnoloģiskā iekārta atbilst šo noteikumu prasībām, inspicēšanas institūcija izsniedz pārbaudes zīmi normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Zīmi izvieto stacijā labi redzamā vietā.

Ja stacijas tehnoloģiskā iekārta neatbilst šo noteikumu prasībām un apdraud cilvēku dzīvību, veselību vai apkārtējo vidi, inspicēšanas institūcija nekavējoties brīdina stacijas valdītāju, paziņo par neatbilstību un vienas dienas laikā nosūta pārbaudes protokola kopiju Patērētāju tiesību aizsardzības centram, kā arī Valsts vides dienestam, ja apdraudēta vide, un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, ja konstatēts paaugstinātas ugunsbīstamības stāvoklis.

(MK 22.09.2008. noteikumu Nr.766 redakcijā, kas grozīta ar MK 27.04.2010. noteikumiem Nr.400)

Ja inspicēšanas institūcija konstatē stacijas tehnoloģisko iekārtu neatbilstību šo noteikumu prasībām, stacijas valdītāja pienākums ir mēneša laikā novērst neatbilstību un pieaicināt inspicēšanas institūciju veikt atkārtotu pārbaudi. Ja neatbilstība šo noteikumu prasībām rada tiešus draudus cilvēku dzīvībai, veselībai vai apkārtējai videi, stacijas valdītāja pienākums ir nekavējoties (pirms nav noticis nelaimes gadījums vai vides piesārņojums) novērst neatbilstību vai apturēt tehnoloģisko iekārtu darbību.

Ja stacijas tehnoloģiskā iekārta pēc atkārtotās pārbaudes neatbilst šo noteikumu prasībām, inspicēšanas institūcija par to nekavējoties brīdina stacijas valdītāju, paziņo par neatbilstību un vienas dienas laikā izsūta pārbaudes protokola kopiju Patērētāju tiesību aizsardzības centram, kā arī Valsts vides die­nestam, ja apdraudēta vide, un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, ja konstatēts paaugstināts ugunsbīstamības stāvoklis.

(Grozīts ar MK 22.09.2008. noteikumiem Nr.766; MK 27.04.2010. noteikumiem Nr.400)

Pirms tvertnes iekšējās apskates un hidrauliskās pārbaudes valdītājs atbrīvo tvertni no degvielas, atvieno no cauruļvadiem un attīra no degvielas produktu nogulsnēm. Degvielas tvaiku koncentrācija tvertnē nedrīkst pārsniegt 50 procentus no apakšējā sprādzienbīstamās koncentrācijas sliekšņa, un skābekļa koncentrācija tvertnē nedrīkst būt mazāka par 20 tilpuma procentiem.

Tvertnes iekšējās apskates laikā inspicēšanas institūcija pārbauda, vai nav bojājumu, kas ietekmē tvertnes konstrukcijas stiprību (piemēram, korozija, plaisas)

79.1. ja konstatētas plaisas, tvertne tiek atzīta par nederīgu lietošanai;

79.2. ja konstatēta korozija vai citi defekti, inspicēšanas institūcija izvērtē to ietekmi uz konstrukcijas spēju izturēt tai paredzētās slodzes. Ja konstatēto defektu dēļ tvertnes konstrukcija nespēj izturēt tai paredzētās slodzes, hidraulisko pārbaudi neveic un tvertne tiek atzīta par nederīgu lietošanai.

Tvertnes iekšējā apskate pirms tvertnes hidrauliskās pārbaudes ir jāveic, ja to pieprasa inspicēšanas institūcija.

(MK 22.09.2008. noteikumu Nr.766 redakcijā)

Tvertnes hidraulisko pārbaudi veic šādi

81.1. tvertnē 10 minūtes uztur spiedienu, kas ir vienāds ar koeficienta 1,25 un darba spiediena reizinājumu, bet nav mazāks par 0,3 bar;

81.2. spiedienu tvertnē samazina līdz spiedienam, kas vienāds ar darba spiedienu, bet nav mazāks par 0,1 bar, un uztur šādu spiedienu 60 minūtes. Spiediena noteikšanai izmanto vismaz divus manometrus, kas verificēti normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(MK 10.09.2002. noteikumu Nr.413 redakcijā)

Dubultsienu tvertnēm iekšējā apskate un hidrauliskā pārbaude pirms lietošanas termiņa (resursa) beigām nav nepieciešama, ja vien noplūdes indikācijas sistēma nav konstatējusi dehermetizāciju.

1 Ja tvertnes iekšējā virsma aizsargāta no glabājamās vielas ietekmes ar piemērojamos standartos noteiktu pārklājumu un šā pārklājuma uzklāšanas tehnoloģiju apstiprinājusi inspicēšanas institūcija, tvertnes iekšējā apskate vai hidrauliskā pārbaude pirms pārklājuma lietošanas termiņa (resursa) beigām nav nepieciešama, ja vien indikācijas sistēma neuzrāda pārklājuma bojājumus.

(MK 27.04.2010. noteikumu Nr.400 redakcijā)

Pirms cauruļvada pārbaudes valdītājs to atbrīvo no degvielas un atvieno no tehnoloģisko iekārtu sistēmas, ja tas nepieciešams attiecīgajam tehniskajam risinājumam atbilstošās pārbaudes metodes nosacījumu nodrošināšanai.

(MK 22.09.2008. noteikumu Nr.766 redakcijā)

Cauruļvadu hidraulisko pārbaudi veic šādi

84.1. cauruļvadā 10 minūtes uztur spiedienu, kas ir vienāds ar koeficienta 1,25 un darba spiediena reizinājumu, bet nav mazāks par 2,0 bar;

84.2. spiedienu cauruļvadā samazina līdz spiedienam, kas vienāds ar darba spiedienu, bet nav mazāks par 0,1 bar, un uztur šādu spiedienu 60 minūtes. Spiediena noteikšanai izmanto vismaz divus manometrus, kas verificēti normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(MK 10.09.2002. noteikumu Nr.413 redakcijā)

Tvertnes un cauruļvadi ir izturējuši hidraulisko pārbaudi, ja pārbaudes laikā nav konstatēts spiediena kritums. Cauruļvads ir izturējis pneimatisko pārbaudi, ja pārbaudes laikā nav konstatēta noplūde, pārbaudot cauruļvadu visā tā garumā ar noplūdes indikatoršķīdumu.

Dubultsienu cauruļvadiem hidrauliskā pārbaude pirms lietošanas termiņa (resursa) beigām nav nepieciešama, ja vien nav konstatēta cauruļvada dehermetizācija.

Stacijas tvertnes un metāla cauruļvadus, kuriem beidzies ražotāja noteiktais lietošanas termiņš (resurss), turpmāk var izmantot, ja inspicēšanas institūcija tos novērtē par atbilstošiem un drošiem. Hidraulisko pārbaudi vai iekšējo apskati šādām tvertnēm veic ne retāk kā reizi trijos gados. Cauruļvadus pārbauda ne retāk kā reizi trijos gados, izmantojot vienu no šajos noteikumos minētajām metodēm vai metodi, kas iekļauta adaptējamo un piemērojamo standartu sarakstā atbilstoši šo noteikumu 6.punktam.

(MK 22.09.2008. noteikumu Nr.766 redakcijā)

Nemetāla cauruļvadi, kuriem beidzies stacijas izgatavotāja noteiktais lietošanas termiņš (resurss), tiek atzīti par lietošanai nederīgiem.

Ja tvertne vai cauruļvads ir dehermetizējies, stacijas tehnoloģiskās iekārtas tiek atzītas par nederīgām lietošanai. Stacijas tehnoloģisko iekārtu turpmāka lietošana pieļaujama, ja bojātās iekārtas ir norobežotas un neietekmē stacijas darbību, ko apliecina inspicēšanas institūcija pēc ārkārtas pārbaudes.

1 Patērētāju tiesību aizsardzības centrs veic valsts uzraudzību un kontrolē, vai staciju tehnoloģiskās iekārtas tiek lietotas atbilstoši šo noteikumu prasībām.

2 Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, veicot degvielas uzpildes staciju tehnoloģisko iekārtu uzraudzību un kontroli, ir tiesīgs administratīvi sodīt par degvielas uzpildes staciju tehnoloģisko iekārtu tehnisko uzraudzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem.

Noteikumi stājas spēkā ar 2001.gada 1.jūliju.

Šo noteikumu 4.1.apakšpunktā minētā prasība veikt akreditāciju saskaņā ar standartu LVSENISO/IEC17020:2005 "Galvenie kritēriji dažāda veida institūcijām, kas veic inspekciju" stājas spēkā ar 2005.gada 1.jūniju. Līdz 2005.gada 31.maijam akreditāciju veic saskaņā ar standartu LVSEN 45004:1995 "Galvenie kritēriji dažāda veida institūcijām, kas veic inspekciju".

(MK 10.05.2005. noteikumu Nr.325 redakcijā)

Inspicēšanas institūcijas, kas akreditētas saskaņā ar standartu LVSEN 45004:1995 "Galvenie kritēriji dažāda veida institūcijām, kas veic inspekciju", ir tiesīgas veikt staciju tehnoloģisko iekārtu tehniskās pārbaudes līdz akreditācijas apliecībā norādītā termiņa beigām.

(MK 10.05.2005. noteikumu Nr.325 redakcijā)

Šo noteikumu 9.2.apakšpunktā minētā atbilstības deklarācija attiecas uz jaunām staciju tehnoloģiskajām iekārtām, kas reģistrētas Valsts darba inspekcijā pēc 2005.gada 15.maija vai bīstamo iekārtu reģistrā pēc 2008.gada 10.jūlija.

(MK 22.09.2008. noteikumu Nr.766 redakcijā)