Noteikumi par dzīvojamo māju privatizācijas objektu vērtības noteikšanu

Dzīvokļa, neapdzīvojamās telpas, mākslinieka darbnīcas, viendzīvokļa un daudzdzīvokļu mājas novērtēšanu organizē un veic, kā arī līdzšinējā nomnieka ar attiecīgā objekta uzturēšanu un uzlabošanu saistīto izdevumu apmēru pēc neapdzīvojamās telpas vai mākslinieka darbnīcas nomnieka pieprasījuma nosaka valsts akciju sabiedrība “Privatizācijas aģentūra” vai attiecīgās pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisija (turpmāk - privatizācijas komisija).

(MK 24.09.1996. noteikumu Nr.364 redakcijā, kas grozīta ar MK 29.09.1998. noteikumiem Nr.382; MK 18.05.2004. noteikumiem Nr.491; MK 05.05.2009. noteikumiem Nr.384; MK 14.07.2009. noteikumiem Nr.782)

Viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu mājas vērtību privatizācijas komisija nosaka saskaņā ar privatizējamā objekta novērtēšanas metodiku (pielikums).

(Grozīts ar MK 29.09.1998. noteikumiem Nr.382)

Dzīvokļa un mākslinieka darbnīcas vērtību nosaka, ņemot vērā dzīvojamās mājas kopējo vērtību atbilstīgi attiecīgajam dzīvoklim vai mākslinieka darbnīcai piederīgajai dzīvojamās mājas kopīpašuma domājamajai daļai.

(Grozīts ar MK 24.09.1996. noteikumiem Nr.364)

Lai noteiktu neapdzīvojamo telpu un dzīvojamai mājai vai privatizācijas objektam funkcionāli piederīgo palīgēku un palīgbūvju vērtību, privatizācijas komisija var slēgt līgumus ar Valsts zemes dienestu, kā arī ar fiziskajām personām — nekustamā īpašuma vērtētājiem, kas ir apguvuši Ministru kabineta noteiktu valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas objektu novērtēšanas metodiku. Privatizācijas komisija, novērtējot ēkas tehnisko stāvokli, var pieaicināt sertificētus būvniecības speciālistus saskaņā ar Būvniecības likuma (Latvijas Vēstnesis, 1995,131.nr.) 8.pantu.

(MK 24.09.1996. noteikumu Nr.364 redakcijā)

Ja dzīvojamā māja atrodas uz valsts vai pašvaldības zemes, privatizācijas objekta vērtībā iekļaujama attiecīgajai mājai piesaistītā zemes gabala kadastrālā vērtība atbilstīgi kopīpašumā esošajai mājas domājamajai daļai.

Neapdzīvojamās telpas (izņemot mākslinieka darbnīcu) vērtība nosakāma saskaņā ar Ministru kabineta noteiktu metodiku, kādā nosakāma privatizējamo neapdzīvojamo telpu vērtība.

(MK 29.09.1998. noteikumu Nr.382 redakcijā)

Neapdzīvojamās telpas vai mākslinieka darbnīcas līdzšinējam nomniekam saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 44.pantu atlīdzināmi tie izdevumi, par kuriem viņš nav saņēmis atlīdzību. Lai līdzšinējā nomnieka izdevumus atzītu par atlīdzināmiem, tiem jābūt likumīgi izdarītiem līdz dienai, kad pieņemts valsts akciju sabiedrības “Privatizācijas aģentūra” vai pašvaldības domes lēmums par attiecīgās dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanu, un norādītiem nomnieka grāmatvedības pārskatos vai pierādāmiem ar jebkuriem citiem norēķinu dokumentiem, kas noformēti saskaņā ar tiesību aktiem.

(MK 29.09.1998. noteikumu Nr.382 redakcijā, kas grozīta ar MK 18.05.2004. noteikumiem Nr.491; MK 05.05.2009. noteikumiem Nr.384; MK 14.07.2009. noteikumiem Nr.782)

Izdevumus, kas saistīti ar privatizējamā objekta uzlabošanu (izņemot izdevumus par attiecīgā objekta ārējās apdares, konstruktīvo elementu (bez iekšējās apdares), ūdensvada, kanalizācijas stāvvadu, centrālās apkures, liftu un elektroapgādes sistēmas pilnīgu vai daļēju nomaiņu vai izbūvi attiecīgajā objektā) un veikti normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, neapdzīvojamās telpas vai mākslinieka darbnīcas līdzšinējam nomniekam atlīdzina saskaņā ar Civillikuma 866.pantu un 867.panta pirmo daļu, ja minētie izdevumi apliecināti atbilstoši šo noteikumu 7.punkta prasībām.

(MK 29.09.1998. noteikumu Nr.382 redakcijā)

Ja vērtības paaugstinājums ir lielāks par līdzšinējam nomniekam atlīdzināmajiem izdevumiem, atlīdzināmi tikai ar privatizējamā objekta uzturēšanu un uzlabošanu saistītie izdevumi, ņemot vērā šo noteikumu 8.punktā minēto atrunu.

(MK 24.09.1996. noteikumu Nr.364 redakcijā, kas grozīta ar MK 11.02.1997. noteikumiem Nr.70)

Neapdzīvojamās telpas vai mākslinieka darbnīcas līdzšinējā nomnieka izdevumus par privatizējamā objekta ārējās apdares, konstruktīvo elementu (bez iekšējās apdares), ūdensvada, kanalizācijas stāvvadu, centrālās apkures, liftu un elektroapgādes sistēmas pilnīgu vai daļēju nomaiņu vai par to izbūvi konkrētajā objektā atzīst par nomniekam atlīdzināmo izdevumu sastāvdaļu, ja

10.1. attiecīgie darbi ir veikti saskaņā ar līgumu starp īpašnieku un nomnieku;

10.2. darbi ir izpildīti atbilstoši Būvniecības likumā noteiktajām prasībām.

(MK 24.09.1996. noteikumu Nr.364 redakcijā)

Neapdzīvojamās telpas vai mākslinieka darbnīcas līdzšinējam nomniekam atlīdzināmo izdevumu apmērs par privatizējamā objekta ārējās apdares, konstruktīvo elementu (bez iekšējās apdares), ūdensvada, kanalizācijas stāvvadu, centrālās apkures, liftu, elektroapgādes sistēmas pilnīgas vai daļējas nomaiņas vai par to izbūves darbiem konkrētajā objektā nosakāms, pamatojoties uz nomnieka grāmatvedības atskaitēs vai citos saskaņā ar tiesību aktiem noformētos norēķinu dokumentos norādītajām izdevumu summām un pārcenojot tās atbilstoši šo noteikumu pielikuma 10., 11. un 13.punktam.

(MK 24.09.1996. noteikumu Nr.364 redakcijā)