Antimikrobiālās rezistences ierobežošanas komisijas nolikums

Antimikrobiālās rezistences ierobežošanas komisija (turpmāk – komisija) ir konsultatīva institūcija, kuras mērķis ir izstrādāt un īstenot koordinētu starpdisciplināru pieeju antimikrobiālās rezistences ierobežošanas jomā atbilstoši principam "viena veselība", ietverot cilvēku veselības, dzīvnieku veselības, pārtikas nekaitīguma un vides jautājumus.

Komisija veicina mērķtiecīgu un koordinētu darbību, lai nodrošinātu efektīvu antimikrobiālās rezistences ierobežošanu un tās izplatības riska mazināšanu, kā arī piesardzīgu antimikrobiālo līdzekļu lietošanu cilvēkiem un dzīvniekiem saskaņā ar Eiropas Padomes un Eiropas Komisijas un tās aģentūru, tai skaitā Eiropas Komisijas starpaģentūru Vienas veselības darba grupas, Pasaules Veselības organizācijas un Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas vadlīnijām un ieteikumiem par antimikrobiālās rezistences ierobežošanu un starpsektoru sadarbību, kā arī piesardzīgu antimikrobiālo līdzekļu patēriņu.

Komisijas funkcijas ir

3.1. noteikt prioritāros jautājumus antimikrobiālās rezistences un piesardzīgas antibiotiku lietošanas jomā, kā arī iespējamos risinājumus;

3.2. izvērtēt antimikrobiālās rezistences ierobežošanas un piesardzīgas antibiotiku lietošanas plānā "Viena veselība" (turpmāk – plāns) paredzētos pasākumus, sniegt ieteikumus tā pilnveidošanai, kā arī izvērtēt pasākumu ieviešanu;

3.3. izvērtēt Slimību profilakses un kontroles centra pārskatā minēto informāciju par antimikrobiālās rezistences situāciju, tendencēm un dinamiku, kā arī izlietoto antimikrobiālo līdzekļu daudzumu atbilstoši principam "viena veselība" un sniegt ieteikumus tā pilnveidošanai;

3.4. sniegt ieteikumus par jauniem antimikrobiālās rezistences ierobežošanas pasākumiem politikas plānošanai;

3.5. sniegt ieteikumus antimikrobiālās rezistences ierobežošanas pasākumu pētniecībai;

3.6. veidot un koordinēt ad hoc darba grupas;

3.7. izstrādāt komisijas iekšējās komunikācijas sistēmu ar iesaistītajiem pārstāvjiem un ekspertiem, kā arī ieteikumus ārējai komunikācijai par komisijā pieņemtajiem lēmumiem.

Komisijas uzdevumi ir

4.1. izvērtēt tiesību aktus un to projektus antimikrobiālās rezistences un piesardzīgas antibiotiku lietošanas jomā un sniegt ieteikumus visām iesaistītajām ministrijām par nepieciešamajiem grozījumiem;

4.2. izvērtēt starpnozaru komunikācijas sistēmas efektivitāti un sagatavot rekomendācijas tās pilnveidošanai, ja nepieciešams;

4.3. iesaistīties Pasaules Veselības organizācijas rīkotajos Pasaules Antibiotiku nedēļas un Eiropas Antibiotiku dienas pasākumos;

4.4. iesaistīties starpnozaru konferencē par antimikrobiālo rezistenci un sniegt ieteikumus par tās darba kārtību, lai, veidojot plašu dialogu un sadarbību, izvērtētu vajadzības un apmainītos ar informāciju ar ieinteresētajām personām visās nozarēs;

4.5. katru gadu izvērtēt nepieciešamību aktualizēt plānu un koordinēt tā aktualizāciju un prioritāšu noteikšanu plānā, ievērojot atbilstošās iestādes norādījumus un aktuālos jautājumus;

4.6. sekot līdzi plāna īstenošanai un koordinēt ziņojuma sagatavošanu par plāna īstenošanas progresu tā iesniegšanai Ministru kabinetā;

4.7. izvērtēt plānā iekļauto prioritāro pasākumu izpildei nepieciešamo finansējumu un tā avotus;

4.8. izvērtēt pētniecības prioritātes, kas vērstas uz antimikrobiālās rezistences ierobežošanu;

4.9. noteikt komisijas divu gadu darbības prioritātes;

4.10. reizi divos gados sagatavot komisijas darba pašnovērtējumu, kas paredzēts tikai komisijas iekšējai lietošanai.

Komisija ne retāk kā vienu reizi gadā organizē informācijas apmaiņas pasākumu, lai aktualizētu svarīgos jautājumus par antimikrobiālās rezistences ierobežošanu, uzaicinot pārstāvjus no iesaistīto nozaru institūcijām, biedrībām un nodibinājumiem.

Komisija ir tiesīga pieaicināt ekspertus – pārstāvjus no citām valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī biedrībām un nodibinājumiem.

Komisijas sastāvā ir pārstāvji no

7.1. Veselības ministrijas;

7.2. Zemkopības ministrijas;

7.2.1 Klimata un enerģētikas ministrijas;

7.3. Slimību profilakses un kontroles centra;

7.4. Zāļu valsts aģentūras;

7.5. Veselības inspekcijas;

7.6. Nacionālā veselības dienesta;

7.7. Pārtikas un veterinārā dienesta;

7.8. Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "BIOR";

7.9. valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca" Klīniski metodiskās vadības kompetences centra antimikrobiālās rezistences jomā (turpmāk – kompetences centrs);

7.10. Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Veterinārmedicīnas fakultātes;

7.11. laboratorijas, kas pilda nacionālās mikrobioloģijas references laboratorijas uzdevumus;

7.12. Latvijas Veterinārārstu biedrības;

7.13. Rīgas Tehniskās universitātes Ūdens sistēmu un biotehnoloģiju institūta;

7.14. valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs".

(Grozīts ar MK 30.06.2026. noteikumiem Nr. 378)

Lai pārstāvētu atšķirīgas darbības jomas, komisijas sastāvā var deleģēt vairāk nekā vienu institūcijas pārstāvi.

Veselības ministrija un Zemkopības ministrija vada komisiju pēc rotācijas principa, ik pēc diviem gadiem 1. aprīlī pārņemot komisijas priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka tiesības.

Komisijas sanāksmes vada priekšsēdētājs, viņa prombūtnes laikā – priekšsēdētāja vietnieks.

Sanāksmes sasauc komisijas priekšsēdētājs, nosakot sanāksmes laiku, vietu, darba kārtību un uzaicinātos pārstāvjus. Priekšsēdētājs kopā ar savu vietnieku pirms sanāksmēm sagatavo darba kārtību un citus nepieciešamos dokumentus.

Divas nedēļas pirms komisijas sanāksmes darba kārtību un citus dokumentus nosūta visiem sanāksmes dalībniekiem. Ja nepieciešams papildināt darba kārtību vai dokumentus, informāciju nosūta ne vēlāk kā dienu pirms plānotās sanāksmes.

Komisijas sanāksmes organizē ne retāk kā reizi gadā.

Ja nepieciešams, komisijas priekšsēdētājs sasauc ārkārtas sanāksmi. Sanāksmi var sasaukt arī tad, ja to ierosina vismaz divi komisijas pārstāvji. Par ārkārtas sanāksmi komisijas pārstāvjus informē vismaz trīs darbadienas pirms tās.

Ja lēmuma pieņemšanai ir vajadzīgs plašāks ekspertu atzinums, komisijas priekšsēdētājs vai tā vietnieks ir tiesīgs uz sanāksmi uzaicināt atbilstošos ekspertus.

Komisija ir lemttiesīga, ja tās sanāksmē piedalās vairāk nekā puse komisijas pārstāvju. Ja komisijas pārstāvis nevar piedalīties sanāksmē, viņš rakstveidā var pilnvarot piedalīties citu savas institūcijas pārstāvi, par to informējot komisijas priekšsēdētāju vai tā vietnieku.

Komisijas lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu, atklāti balsojot. Ja balsu skaits sadalās vienādi, izšķirošā ir komisijas priekšsēdētāja balss.

Komisijas priekšsēdētājs atsevišķu jautājumu risināšanai var veidot ad hoc darba grupas. Darba grupas sastāvā iekļautie pārstāvji nodrošina konkrētā jautājuma tālāku virzību un par sasniegtajiem rezultātiem ziņo komisijas sanāksmēs.

Komisijas sanāksmes tiek protokolētas. Protokolu saskaņo ar sanāksmes dalībniekiem.

Kompetences centrs un Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR" komisijas sekretariāta funkcijas pilda pēc rotācijas principa, ik pēc diviem gadiem 1. aprīlī pārņemot sekretariāta funkcijas vienlaikus ar komisijas vadītāja maiņu.

Komisijas lēmumiem ir ieteikuma raksturs.