Patvertņu būvnormatīvs LBN 210-25

Patvertņu būvnormatīvs LBN 210-25 (turpmāk – būvnormatīvs) nosaka vispārīgās prasības patvertnēm un prasības patvertnēm, kas paredzētas aizsardzībai no sprādziena triecienviļņa, šķembām, jonizējošā starojuma, ķīmiskajām kaujas vielām un radioaktīvajiem putekļiem.

Būvnormatīvā lietoti šādi termini

2.1. avārijas izeja – izeja, kas paredzēta, lai izkļūtu no patvertnes, ja ieeja patvertnē ir nosprostota vai nopostīta pēc ēkas sagruvuma;

2.2. lazarete – īpaši aprīkota telpa klientu, pacientu, slimnieku vai ievainoto īslaicīgai izvietošanai un aprūpei patvertnē;

2.3. slūžu telpa – starptelpa starp ārējo vidi un patvertni, kas nodrošina gaisa, temperatūras un spiediena regulāciju, lai nepieļautu dažādu apdraudējumu, piemēram, piesārņojuma, nokļūšanu patvertnē.

Patvertni var ierīkot atsevišķā ēkā vai ēkas daļā.

Patvertne var būt jebkura lietošanas veida telpu grupa vai ēka. Ja patvertnes telpas izmanto tikai patvertnes funkcijām, patvertnei tiek noteikts aizsardzības būves lietošanas veids (kods 1274) un piemērotas IV lietošanas veida telpām noteiktās ugunsdrošības prasības. Ja patvertnes telpas izmanto citām funkcijām, patvertnei tiek noteikts cits lietošanas veids.

Lai patvertni varētu izmantot nepārtraukti 12 stundas, patvertnes telpās uzstāda aprīkojumu, kas nodrošina, ka CO2 koncentrācija gaisā nepārsniedz 2000 ppm un temperatūra nav zemāka par +10 °C.

Patvertnē jābūt vismaz vienai avārijas izejai. Ieeja patvertnē netiek uzskatīta par avārijas izeju. Vismaz viena patvertnes izeja nodrošina vides pieejamību.

Patvertnes tuvumā (rādiusā līdz 100 metriem) nedrīkst atrasties sprādzienbīstamas būves un virszemes rezervuāri sprādzienbīstama šķidruma glabāšanai ar tilpumu virs 10 m3.

Patvertnes platība, neierēķinot tehnisko telpu platību, ir ne mazāka kā 0,75 m2 uz vienu būves lietotāju. Lietotāju skaitu nosaka atbilstoši maksimālajam būves lietotāju skaitam. Patvertnes minimālā kopējā platība ir 20 m2.

Patvertnes griestu minimālais brīvais augstums ir 2,00 m.

Patvertnē nedrīkst atrasties transformatoru apakšstacija, maģistrālais ūdensvads un maģistrālie siltumtīkli.

Patvertnē, kas paredzēta mazāk nekā 500 cilvēkiem, minimālais ieejas durvju un avārijas izejas durvju platums ir 900 mm, bet patvertnē, kas paredzētas 500 cilvēkiem un vairāk, minimālais ieejas durvju un avārijas izejas durvju platums ir 1200 mm.

Patvertnē, kas paredzēta 1000 cilvēkiem un vairāk, ir vismaz divas ieejas ar minimālo durvju platumu 1200 mm.

Patvertnes durvis atveras uz āru, un durvis ir iespējams aizvērt un atvērt manuāli no patvertnes iekšpuses un ārpuses.

Ūdens ņemšanas vieta atrodas patvertnes iekšpusē. Pie ūdens ņemšanas vietas patvertnē paredz tehnisko risinājumu, lai varētu pievienot izlietni un grīdas noteku vai citu ūdens novadīšanas sistēmu.

Patvertnē nodrošina iespēju uzglabāt ne mazāk kā 5 l dzeramā ūdens uz vienu cilvēku.

Patvertnē izvieto tualeti. Tualetes kabīņu skaitu nosaka atbilstoši cilvēku skaitam, ko paredzēts izmitināt patvertnē, – viena tualetes kabīne uz 50 cilvēkiem vai viena tualetes kabīne uz 20 cilvēkiem, ja tā ir sausā tualete.

Tualetes kabīnes minimālie izmēri ir 1,2 x 1,1 m. Tualetes kabīnes izvieto pie telpu ventilācijas pārspiediena vārsta vai gaisa izplūdes vadiem.

Patvertne ir pieslēgta pie elektroenerģijas sadales tīkla.

Visas patvertnes telpas un ejas ir aprīkotas ar stacionāru apgaismojumu, kontaktligzdām un avārijas apgaismojumu. Stacionāro apgaismojumu nodrošina, izmantojot pastāvīgu vai rezerves elektroapgādi. Ja pastāvīgā elektroapgāde tiek pārtraukta, ieslēdzas avārijas apgaismojums.

Rezerves elektroapgādi patvertnē nodrošina ar elektroenerģijas ģeneratoru vai akumulatora baterijām. Rezerves elektroapgādes ierīces izvieto atsevišķā telpā.

Patvertnē izveido tehniskos risinājumus, kas nodrošina iespēju pieslēgties pie publiskajiem elektronisko sakaru tīkliem.

Patvertni būvē no dzelzsbetona konstrukcijām.

Patvertnes ārējās norobežojošās un spiediena slodzēm pakļautās konstrukcijas projektē tā, lai avārijas situācijā tās papildus kvazipastāvīgajām slodzēm izturētu spiediena viļņu iedarbju slodzi, kas ir līdzvērtīga statiska spiediena slodzei 100 kN/m2.

Patvertnes avārijas izeju gaiteņa konstrukcijas un konstrukcijas, kas aizsargā patvertnes durvju ailu un avārijas izejas jumtu vai izejas pārsegumu, papildus noteiktajām normatīvajām slodzēm spēj izturēt gruvešu slodzi 25 kN/m2.

Visas patvertnes konstrukcijas, kas pakļautas spiedes slodzei, projektē arī ar atsitiena slodzi, kas ir 1/3 no spiedes slodzes.

Spiediena slodzes, ko patvertnes aizsargdurvis, lūkas, slēgierīces un vārsti saņem un pārnes uz apkārtējām aizsargkonstrukcijām, aprēķina, piemērojot drošuma koeficientu 1,5.

Būvnormatīva 23. punktā minētajās statiskajās slodzēs iekļauj ieroču radītās vibrācijas slodzes un dinamiskos palielinājumus.

Pamatu konstrukciju aprēķinos ņem vērā 1/4 no vertikālā spiediena un trieciena slodzēm. Ja pamatu konstrukciju aprēķinos ņem vērā pilnu slodzi, uzskatāms, ka tā ir īslaicīga sprādziena radīta slodze.

Atsevišķi stāvošas patvertnes norobežojošās konstrukcijas apber ar zemi vismaz 0,7 m biezumā vai izmanto citus līdzvērtīgus tehniskos risinājumus.

Patvertnes konstrukciju aprēķinos izmanto Eirokodeksa standartos noteikto aprēķinu metodiku avārijas situācijām.

Patvertnes norobežojošās konstrukcijas ir no dzelzsbetona, kura minimālais biezums ir

31.1. 300 mm ārsienām;

31.2. 300 mm pārsegumam vai jumtam;

31.3. 150 mm starpstāvu pārsegumam patvertnēs ar vairākiem stāviem;

31.4. 150 mm nesošajām starpsienām un kolonnām;

31.5. 150 mm grīdai.

Būvnormatīva 31.1. apakšpunktā noteiktais minimālais ārsienas biezums nav attiecināms, ja aizsardzību no šķembām nodrošina divas ar atstarpi izveidotas sienas. Šajā gadījumā nodrošina summāro sienu biezumu.

Betona stiegrojums pie maksimālā pārraušanas spēka nodrošina 5 % deformāciju.

Plātņu un sienu stiegrojums ir veidots no profilētiem stieņiem ar minimālo diametru 8 mm un maksimālo diametru 20 mm.

Liekto konstrukciju stiegrojuma šķērsgriezuma laukums ir vismaz 0,17 % no betona šķērsgriezuma laukuma. Stiegrojums un betons darbojas kopā statiski, stiegrojums nodrošināms abos virzienos un atsevišķi uz katras konstrukcijas virsmas.

Projektējot patvertnes būvkonstrukcijas, pieļaujams izmantot alternatīvus, no šā būvnormatīva atšķirīgus risinājumus, ja tie atbilst Eirokodeksa standartos iestrādātajiem principiem un garantē vismaz tādu pašu būvkonstrukciju drošumu un ilgizturību.

Ventilācijas atveres patvertnes ārējās norobežojošās konstrukcijās novieto tā, lai tās nebūtu vērstas uz āru taisni. Durvis patvertnes norobežojošajās konstrukcijās spēj izturēt spiediena slodzi 2 kN/m2.

Patvertnē, kas nav paredzēta aizsardzībai no ķīmiskajām kaujas vielām, jonizējošā starojuma un radioaktīvajiem putekļiem, norobežojošajās konstrukcijās atļauts izvietot dūmu izvades ailas, ja ir nodrošināta to aizsardzība no sprādziena triecienviļņa un šķembām, izmantojot būvprojektā sagatavotos konstruktīvos risinājumus.

Projektējot savienojumu patvertnes durvju aplodai ar nesošo dzelzsbetona konstrukciju, durvju aplodu noenkuro dzelzsbetona konstrukcijā. Stiprinājumu projektē atbilstoši durvju vērtnes slodzei.

Patvertnes ieeja ir ar slūžu telpu. Slūžu telpas platība ir vismaz 4 m2, platums – vismaz 1,8 m.

Patvertnē ir pirmās palīdzības un lazaretes telpas, kuru platība ir vismaz 10 % no patvertnes kopējās platības. Šo telpu minimālā platība ir 6 m2.

Patvertnes durvis, kas nodrošina ieeju slūžu telpā, ir projektētas tā, lai novērstu toksisku vielu, jonizējošā starojuma un radioaktīvo putekļu iekļūšanu patvertnē.

Patvertnes ārējo durvju ugunsreakcijas klase ir A1.

Patvertnes durvju blīvējuma sloksne ir no ķīmiski izturīgas gumijas.

Ar blīvējumu aprīkotas durvju vērtnes slodzi nedrīkst pārnest uz durvju aplodu caur blīvējumu. Blīvējums spēj izturēt nepārtrauktu lietošanu pat ikdienas apstākļos, un tas ir viegli nomaināms.

Slēgierīces durvju vērtni pievelk pie durvju aplodas tā, lai starp durvju nesošajām virsmām un durvju aplodu būtu ne vairāk kā 2 mm atstarpe. Atstarpe starp bīdāmajām durvīm un durvju aplodu nedrīkst pārsniegt 4 mm.

Patvertnes slūžu telpas gāznecaurlaidīgo durvju un slēgierīču hermētiskums nodrošina, ka gāzes noplūdes pie ārējā pārspiediena 150 Pa ir ne vairāk kā 0,2 dm3/s uz katru slēgtās atveres kvadrātmetru.

Patvertnē ierīko mehāniskās ventilācijas sistēmu.

Ventilācijas sistēmu patvertnē pieslēdz pie ģeneratora vai akumulatora baterijas, nodrošinot nepārtrauktu un no elektrības padeves neatkarīgu ventilācijas darbību.

Patvertnē caur spiediena vārstu nodrošina iepriekš filtrēta gaisa padevi vismaz 9,7 m3/h uz katru faktiskās patvertnes telpas kvadrātmetru, bet gaisa filtrēšanas laikā – vismaz 3,2 m3/h uz katru faktiskās patvertnes telpas kvadrātmetru. Ventilācijas sistēma nodrošina vienmērīgu gaisa sadali patvertnē.

Patvertnē uztur vismaz 50 Pa pārspiedienu.

Patvertnes ventilāciju aprīko tā, lai patvertnē ievadītais gaiss, ja nepieciešams, tiktu attīrīts no toksiskām vielām.

Patvertnes ventilācijā uzstāda nepieciešamās iekārtas toksisko vielu konstatēšanai un identificēšanai.

Patvertnē nodrošina atsevišķas gaisa ņemšanas un gaisa izvades vietas. Minimālais attālums starp gaisa ņemšanas vietu un gaisa izvades vietu ir 10 m.

Ārpusē pie patvertnes ieejas uzstāda ūdens krānu roku un apavu mazgāšanai, kā arī grīdas noteku vai citu ūdens novadīšanas ierīci.

Patvertnē pie slūžu telpas izveido dušas telpu.