Gada pārskata sagatavošanas kārtība

Noteikumi nosaka kārtību, kādā

1.1. budžeta iestādes, no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas un budžeta nefinansētas iestādes sagatavo un iesniedz gada pārskatu;

1.2. Valsts kase papildus šo noteikumu 1.1. apakšpunktā minētajam pārskatam sagatavo un iesniedz ikgadējo pārskatu par valsts budžeta finanšu uzskaiti;

1.3. Valsts ieņēmumu dienests papildus šo noteikumu 1.1. apakšpunktā minētajam pārskatam sagatavo un iesniedz ikgadējo pārskatu par tā administrētiem nodokļiem, nodevām un citiem tā administrētiem uz valsts budžetu attiecināmiem maksājumiem;

1.4. ministrijas un citas centrālās valsts iestādes, no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas, budžeta nefinansētas iestādes un pašvaldības sagatavo un iesniedz gada pārskatu vai konsolidēto gada pārskatu;

1.5. Finanšu ministrija sagatavo un iesniedz konsolidēto saimnieciskā gada pārskatu.

Noteikumos lietoti šādi termini

2.1. bilances datums – pārskata gada pēdējā kalendāra diena jeb 31. decembris, kā arī tā pārskata perioda pēdējā kalendāra diena, uz kuru attiecas finanšu pārskats, ja to sagatavo par periodu, kurš atšķiras no kalendāra gada;

2.2. būtiskuma līmenis – absolūta vai relatīva vērtība, ar kuru sākot finanšu pārskatā sniegtā informācija var ietekmēt finanšu pārskata lietotāju viedokli un pieņemtos lēmumus par attiecīgās iestādes finansiālo darbību. Būtiskums ir atkarīgs no attiecīgā posteņa vai kļūdas lieluma un rakstura, ņemot vērā informācijas nesniegšanas vai nepareizās norādīšanas konkrētos apstākļus. Būtiskuma līmeni kārtējam gadam nosaka, izmantojot Valsts kases tīmekļvietnē pieejamo informācijas tehnoloģiju rīku;

2.3. centrālā valdība – normatīvajos aktos institucionālo sektoru klasifikācijas jomā noteiktās valsts struktūras (izņemot šo struktūru kontrolētus un finansētus komersantus, kuru sarakstu nodrošina Centrālā statistikas pārvalde un speciālās ekonomiskās zonas, ostu un brīvostu pārvaldes) un valsts sociālās apdrošināšanas struktūras;

2.4. darbības turpināšanas princips – pārskata sagatavošanas princips, saskaņā ar kuru pārskatā aktīvus un saistības norāda, pieņemot, ka iestāde darbosies vai funkciju nodrošinās arī turpmāk;

2.5. datums, kad gada pārskats apstiprināts publiskošanai, – datums, kurā revidents ir sniedzis ziņojumu par gada pārskata vai konsolidētā gada pārskata pārbaudi vai informāciju par pabeigtajām revīzijas pārbaudēm un veicis šo noteikumu 36. punktā minētās darbības. Ja šāda ziņojuma vai informācijas nav, tad tas ir datums, kurā iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota persona paraksta gada pārskatu vai konsolidēto gada pārskatu. Šajā datumā gada pārskats vai konsolidētais gada pārskats ir uzskatāms par pabeigtu un iesniegtu;

2.6. gada pārskata sagatavošanas kārtība – iestādes vadītāja noteiktajā kārtībā izdots dokumentu kopums, kas nosaka gada pārskata, konsolidētā gada pārskata, slēguma pārskata un ikgadējā pārskata sagatavošanas principus;

2.7. iestāde – šo noteikumu 1.1., 1.2., 1.3. un 1.4. apakšpunktā minētie subjekti;

2.8. iestāde, kas sagatavo konsolidēto gada pārskatu, – ministrija, centrālā valsts iestāde, no valsts budžeta daļēji finansēta atvasināta publiska persona, budžeta nefinansēta iestāde un pašvaldība;

2.9. ikgadējais pārskats – pārskats par valsts budžeta finanšu uzskaiti un pārskats par Valsts ieņēmumu dienesta administrētiem nodokļiem, nodevām un citiem tā administrētiem uz valsts budžetu attiecināmiem maksājumiem (turpmāk arī – gada pārskats);

2.10. konsolidētais gada pārskats – gada pārskats, kas šajos noteikumos minētajā kārtībā sagatavots kā vienas vienības gada pārskats, kurā apkopota informācija par vairākām konsolidācijā iesaistītām iestādēm, izslēdzot konsolidācijā iesaistīto iestāžu savstarpējos darījumus un atlikumus;

2.11. koriģējošs notikums pēc bilances datuma – notikums, kas sniedz pierādījumus par apstākļiem, kas pastāvējuši bilances datumā un attiecas uz pārskata gadu;

2.12. kredītrisks – risks, ka finanšu instrumenta darījuma partneris radīs iestādei finanšu zaudējumus, nespējot izpildīt līgumā noteiktās saistības;

2.13. likviditātes risks – risks, ka iestādei radīsies grūtības izpildīt finanšu saistības, par kurām norēķinās ar naudas līdzekļiem vai citiem finanšu aktīviem;

2.14. ministrija – šo noteikumu izpratnē – ministrijas un citas centrālās valsts iestādes, kas sagatavo gada pārskatu vai konsolidēto gada pārskatu;

2.15. naudas plūsmas princips – grāmatvedības uzskaites princips, saskaņā ar kuru darījumus un citus notikumus atzīst tad, kad tiek samaksāta vai saņemta nauda par tiem;

2.16. naudas plūsmas tiešā metode – pamatdarbības naudas plūsmas noteikšanas metode, saskaņā ar kuru norāda galvenās bruto saņemto naudas līdzekļu un bruto izmaksāto naudas līdzekļu grupas, izmantojot grāmatvedības reģistru datus;

2.17. nekoriģējošs notikums pēc bilances datuma – notikums, kas liecina par apstākļiem, kas radušies pēc bilances datuma, un neattiecas uz pārskata gadu, bet nākotnē varētu būtiski ietekmēt iestādes finanšu rādītājus;

2.18. notikums pēc bilances datuma – labvēlīgs notikums vai nelabvēlīgs notikums, kas notiek laikposmā starp bilances datumu un datumu, kad gada pārskatu vai konsolidēto gada pārskatu apstiprina publiskošanai;

2.19. pārskata periods – laikposms, par kuru sagatavo pārskatu. Gada pārskata periods aptver saimniecisko gadu;

2.20. revidents – Valsts kontroles amatpersona, kas sniedz ziņojumu par konsolidēto saimnieciskā gada pārskatu vai informāciju par pabeigtajām revīzijas pārbaudēm, zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības atbildīgais zvērināts revidents, kas sagatavo ziņojumu par gada pārskata pārbaudi;

2.21. revidēts gada pārskats – gada pārskats vai konsolidētais gada pārskats, par kuru sniegts revidenta ziņojums ar atzinumu (bez iebildēm, ar iebildēm vai negatīvs) vai atteikumu sniegt atzinumu vai informācija par pabeigtajām revīzijas pārbaudēm;

2.22. salīdzināmā informācija – informācija par iepriekšējo pārskata periodu, kuru sniedz par visiem gada pārskatā un konsolidētajā gada pārskatā iekļautajiem posteņiem;

2.23. vispārējās valdības sektors – valsts vai pašvaldības institucionālais sektors (izņemot to kontrolētus un finansētus komersantus).

(Grozīts ar MK 30.06.2026. noteikumiem Nr. 364)

Iestādei ir pienākums sagatavot gada pārskatu par katru pārskata periodu Grāmatvedības likuma izpratnē.

Gada pārskats kā vienots kopums sastāv no

4.1. vadības ziņojuma;

4.2. finanšu pārskata.

Finanšu pārskats sastāv no

5.1. pārskata par finansiālo stāvokli (turpmāk – bilance);

5.2. pārskata par darbības finansiālajiem rezultātiem;

5.3. pašu kapitāla izmaiņu pārskata;

5.4. naudas plūsmas pārskata;

5.5. informācijas par budžeta izpildi;

5.6. finanšu pārskata pielikuma. Tas sastāv no

5.6.1. grāmatvedības uzskaites principu apraksta;

5.6.2. gada pārskata sagatavošanas principu apraksta;

5.6.3. finanšu instrumentu risku pārvaldīšanas apraksta;

5.6.4. finanšu pārskata posteņu strukturizēta skaidrojuma.

Iestādi reorganizējot, mainot tās padotību vai likvidējot, sagatavo slēguma pārskatu šo noteikumu 4.2. apakšpunktā minētajā apjomā un iesniedz to iestādē, kas noteikta normatīvajos aktos reorganizācijas, padotības maiņas vai likvidācijas jomā. Ministrijas, centrālās valsts iestādes, pašvaldības, no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas un budžeta nefinansētas iestādes slēguma pārskatu iesniedz Valsts kasē šo noteikumu 32. punktā minētajā kārtībā.

(MK 30.06.2026. noteikumu Nr. 364 redakcijā)

(Svītrots ar MK 30.06.2026. noteikumiem Nr. 364)

Iestādi reorganizējot, mainot tās padotību vai likvidējot, slēguma pārskatā norāda informāciju par atlikumiem perioda beigu datumā, kurā iestādi reorganizē, maina tās padotību vai likvidē (nodošanas atlikumi), un informāciju par slēguma rezultātu (slēguma atlikumi bilancē un pašu kapitāla pārskatā ir vienādi ar nulli, naudas plūsmas pārskatā, pārskatā par darbības finansiālajiem rezultātiem un budžeta izpildes pārskatā ir informācija par pārskata periodu).

(MK 30.06.2026. noteikumu Nr. 364 redakcijā)

Ja pārskata periodā notiek iestāžu reorganizācija, padotības maiņa vai publisko aģentūru izveide vai likvidācija, neveic izmaiņas finanšu pārskata atlikumos gada sākumā, bet norāda saņemtos vai nodotos atlikumus kā kārtējā perioda darījumu bez atlīdzības.

Ministrijas konsolidētajā gada pārskatā iekļauj konsolidācijā iesaistīto valsts budžeta iestāžu gada pārskatus vai slēguma pārskatus.

(MK 30.06.2026. noteikumu Nr. 364 redakcijā)

No valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas konsolidētajā gada pārskatā iekļauj konsolidācijā iesaistīto no valsts budžeta daļēji finansētu atvasinātu publisku personu izveidoto iestāžu gada pārskatus vai slēguma pārskatus.

(MK 30.06.2026. noteikumu Nr. 364 redakcijā)

Budžeta nefinansētas iestādes konsolidētajā gada pārskatā iekļauj konsolidācijā iesaistīto budžeta nefinansētas iestādes padotības iestāžu gada pārskatus vai slēguma pārskatus.

(MK 30.06.2026. noteikumu Nr. 364 redakcijā)

Pašvaldības konsolidētajā gada pārskatā iekļauj konsolidācijā iesaistīto budžeta iestāžu gada pārskatus vai slēguma pārskatus un kopīgo iestāžu (Pašvaldību likuma izpratnē) gada pārskatus vai slēguma pārskatus. Kopīgās iestādes gada pārskatu vai slēguma pārskatu pašvaldības konsolidētajā gada pārskatā iekļauj tā pašvaldība, kurai šāds pienākums noteikts kopīgās iestādes nolikumā.

(MK 30.06.2026. noteikumu Nr. 364 redakcijā)

Ministrijas, no valsts budžeta daļēji finansētas publiskas personas, budžeta nefinansētas iestādes vai pašvaldības gada pārskats vai konsolidētais gada pārskats un ikgadējais pārskats kā vienots kopums ietver šo noteikumu 4. punktā minētos dokumentus un apliecinājumu par gada pārskatā sniegtās informācijas patiesumu.

Iestādes gada pārskatu iekļauj ministrijas, no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas, budžeta nefinansētas iestādes vai pašvaldības konsolidētajā gada pārskatā, sākot ar to dienu, kurā šī iestāde kļuvusi par attiecīgās ministrijas, no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas, budžeta nefinansētas iestādes vai pašvaldības padotības iestādi.

Iestādes gada pārskatu izslēdz no iekļaušanas ministrijas, no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas, budžeta nefinansētas iestādes vai pašvaldības konsolidētajā gada pārskatā, sākot ar to dienu, kurā šī iestāde reorganizēta, mainīta tās padotība vai tā ir likvidēta.

Konsolidācijā iesaistīto iestāžu gada pārskatus sagatavo uz vienu un to pašu pārskata datumu.

Konsolidācijā iesaistītās iestādes gada pārskata sagatavošanā ievēro ministrijas, no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas, budžeta nefinansētas iestādes un pašvaldības vienoto gada pārskata sagatavošanas kārtību un grāmatvedības uzskaites kārtību.

Grāmatvedības uzskaites pakalpojuma sniedzējs izstrādā vienotu gada pārskata sagatavošanas kārtību visiem grāmatvedības uzskaites pakalpojuma saņēmējiem un nodrošina gada pārskata un konsolidētā gada pārskata sagatavošanu atbilstoši šai kārtībai.

Iestāde, kas sagatavo konsolidēto gada pārskatu, nosaka gada pārskata un konsolidētā gada pārskata sagatavošanas kārtību. Tajā ietver

20.1. gada pārskata, konsolidētā gada pārskata vai slēguma pārskata sagatavošanas kārtību, tai skaitā Valsts drošības iestāžu likumā minētās valsts drošības iestādes gada pārskata iekļaušanu konsolidētajā gada pārskatā;

20.2. kārtību, kādā sagatavo un iesniedz Valsts kasē informāciju par koriģējošiem un nekoriģējošiem notikumiem pēc bilances datuma;

20.3. nosacījumus konsolidācijā iesaistītajām iestādēm par

20.3.1. gada pārskata vai slēguma pārskata apjomu un informāciju, kas sniedzama papildus šajos noteikumos paredzētajām ziņām;

20.3.2. iestāžu gada pārskata iesniegšanas termiņu;

20.3.3. Valsts drošības iestāžu likumā minētās valsts drošības iestādes finanšu pārskata sagatavošanu un iesniegšanu;

20.3.4. kārtību, kādā budžeta izpildes pārskata skaidrojumā sniedz šo noteikumu​ 130.4. un 130.5. apakšpunktā minēto informāciju;

20.3.5. kārtību, kādā augstākai iestādei sniedzams apliecinājums par gada pārskatā sniegtās informācijas patiesumu;

20.3.6. termiņu un kārtību, kādā sagatavo precizēto gada pārskatu un informāciju par koriģējošiem un nekoriģējošiem notikumiem pēc bilances datuma.

(Grozīts ar MK 30.06.2026. noteikumiem Nr. 364)

Konsolidācija aptver visus finanšu pārskata posteņus.

Finanšu ministrijas konsolidētajā gada pārskatā neiekļauj šo noteikumu 1.2. un 1.3. apakšpunktā minētos pārskatus.

Konsolidācijā iesaistīto iestāžu finanšu pārskatus (izņemot šo noteikumu 5.5. apakšpunktā minēto informāciju) apvieno šādā kārtībā

23.1. apvieno konsolidācijā iesaistīto iestāžu finanšu pārskatā attiecīgajos posteņos norādītās aktīvu, saistību, pašu kapitāla, ieņēmumu un izdevumu (izmaksu) summas, tas ir, veido kopsavilkumu, kas aptver vienādu posteņu summēšanu;

23.2. iestāde, kas veic konsolidāciju, koriģē iestāžu finanšu pārskatu datus, kuri sagatavoti, piemērojot atšķirīgas grāmatvedības uzskaites metodes un atšķirīgus novērtēšanas principus. Par korekciju summu attiecīgi palielina vai samazina augstākās iestādes bilances posteņu vērtību un koriģē attiecīgos posteņus;

23.3. izslēdz visas konsolidācijā iesaistīto iestāžu savstarpējo darījumu rezultātu un atbilstošo bilances posteņu summas, tas ir, veido informāciju par konsolidācijas posteņiem, norādot posteni un summu, kuru konsolidē;

23.4. līdz ministrijas, no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas, budžeta nefinansētas iestādes un pašvaldības konsolidētā gada pārskata sagatavošanai koriģē finanšu pārskatu par konsolidācijā iesaistīto iestāžu koriģējošiem notikumiem pēc bilances datuma un sniedz informāciju par būtiskiem un nozīmīgiem nekoriģējošiem notikumiem pēc bilances datuma;

23.5. veido konsolidēto finanšu pārskatu, kas aptver kopsavilkuma, konsolidācijas un korekciju posteņu izklāsta datu summēšanu.

Konsolidācijā iesaistīto iestāžu budžeta izpildes pārskatus apvieno viena budžeta ietvaros šādā kārtībā

24.1. apvieno konsolidācijā iesaistīto iestāžu budžeta izpildes pārskatā attiecīgajos posteņos norādītās ieņēmumu, izdevumu un finansēšanas summas, tas ir, veido kopsavilkumu, kas aptver vienādu posteņu summēšanu;

24.2. iestāde, kas veic konsolidāciju, koriģē iestāžu budžeta izpildes pārskatu datus, kuri sagatavoti, piemērojot atšķirīgas grāmatvedības un budžeta izpildes uzskaites metodes un atšķirīgus novērtēšanas principus. Par korekciju summu attiecīgi palielina vai samazina attiecīgos budžeta izpildes posteņus;

24.3. izslēdz pārskata perioda konsolidācijā iesaistīto iestāžu savstarpējos darījumus (ieņēmumi, izdevumi, finansēšana) un transfertus pa budžeta veidiem, tas ir, veido konsolidācijas posteņu izklāstu, kurā norāda posteni un summu, kuru konsolidē;

24.4. ministrija konsolidētajā budžeta izpildes pārskatā ietver 62. resora "Mērķdotācijas pašvaldībām" attiecīgās programmas (apakšprogrammas), 64. resora "Dotācija pašvaldībām" attiecīgās programmas (apakšprogrammas) un 74. resora "Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" attiecīgās programmas (apakšprogrammas) datus atbilstoši valsts budžeta likumā noteiktajam deleģējumam par programmas izpildītāju;

24.5. veido konsolidēto budžeta izpildes pārskatu, kas aptver kopsavilkuma, konsolidācijas un korekciju posteņu izklāsta datu summēšanu.

Iestāde, kas veic konsolidāciju, nodrošina konsolidācijā iesaistīto iestāžu gada pārskata atbilstības pārbaudi atbilstoši šo noteikumu prasībām.

Konsolidētajā saimnieciskā gada pārskatā iekļauj Valsts kasē saņemtus revidētus no valsts budžeta daļēji finansētu atvasinātu publisku personu, budžeta nefinansētu iestāžu un pašvaldību gada pārskatus, konsolidētos gada pārskatus vai slēguma pārskatus un – atbilstoši Valsts kontroles sniegtajai informācijai par pabeigtajām revīzijas pārbaudēm – ministriju gada pārskatus, konsolidētos gada pārskatus vai slēguma pārskatus un ikgadējos pārskatus.

(MK 30.06.2026. noteikumu Nr. 364 redakcijā)

Konsolidētais saimnieciskā gada pārskats kā vienots kopums ietver šo noteikumu 4. punktā minētos dokumentus.

Konsolidētā saimnieciskā gada pārskata finanšu pārskatus (izņemot šo noteikumu 5.5. apakšpunktā minēto informāciju) apvieno atbilstoši šo noteikumu 21. punktam šādā kārtībā

28.1. summē šo noteikumu 26. punktā minēto konsolidācijā iesaistīto iestāžu finanšu pārskata attiecīgajos posteņos norādītās aktīvu, saistību, pašu kapitāla, ieņēmumu un izdevumu (izmaksu) summas, par pamatu ņemot izdevumu pozīcijās norādītās summas, kuras attiecīgi izslēdz ieņēmumu daļā, tas ir, veido kopsavilkumu, kas aptver vienādu posteņu summēšanu;

28.2. koriģē datus, kuri sagatavoti, piemērojot atšķirīgas grāmatvedības uzskaites metodes un atšķirīgus novērtēšanas principus. Par korekciju summu attiecīgi palielina vai samazina bilances posteņu vērtību un koriģē attiecīgos posteņus;

28.3. izslēdz šo noteikumu 26. punktā minēto konsolidācijā iesaistīto iestāžu savstarpējo darījumu (izņemot nodokļu darījumus) rezultātu un atbilstošo bilances posteņu summas;

28.4. koriģē informāciju par notikumiem pēc bilances datuma atbilstoši šo noteikumu 105. punktam;

28.5. veido konsolidēto finanšu pārskatu, kas aptver kopsavilkuma, konsolidācijas un korekciju posteņu izklāsta datu summēšanu.

Konsolidētajā saimnieciskā gada pārskatā ietver informāciju par budžeta izpildi, kas sastāv no pārskata par konsolidētā kopbudžeta izpildi un tā pielikumiem

29.1. skaidrojums par konsolidētā kopbudžeta izpildi;

29.2. konsolidētais centrālās valdības budžeta izpildes pārskats, kurā iekļauj

29.2.1. informāciju atbilstoši valsts budžeta likuma II nodaļas "Valsts budžets kārtējam gadam" pielikumos noteiktajai struktūrai, kuru papildina ar informāciju par pārskata perioda izpildes datiem atbilstoši naudas plūsmai;

29.2.2. valsts konsolidēto ziedojumu un dāvinājumu izpildes pārskatu;

29.2.3. no valsts budžeta daļēji finansētu atvasinātu publisku personu un budžeta nefinansētu iestāžu konsolidēto pamatdarbības izpildes pārskatu;

29.2.4. no valsts budžeta daļēji finansētu atvasinātu publisku personu un budžeta nefinansētu iestāžu konsolidēto ziedojumu un dāvinājumu izpildes pārskatu;

29.2.5. skaidrojumu par konsolidētā centrālās valdības budžeta izpildi;

29.3. konsolidētais pašvaldību budžeta izpildes pārskats, kurā iekļauj

29.3.1. pašvaldību konsolidēto pamatbudžeta izpildes pārskatu;

29.3.2. pašvaldību konsolidēto ziedojumu un dāvinājumu izpildes pārskatu;

29.3.3. skaidrojumu par konsolidētā pašvaldību budžeta izpildi.

Konsolidētā kopbudžeta, konsolidētā centrālās valdības budžeta un konsolidētā pašvaldību budžeta izpildes pārskatus apvieno pa budžeta veidiem un starp budžeta veidiem, apvienojot attiecīgos ieņēmumu, izdevumu un finansēšanas posteņus un izslēdzot savstarpējo izdevumu summas, par pamatu ņemot izdevumu pozīcijās norādītās summas, kuras attiecīgi izslēdz ieņēmumu daļā.

Pārskatā par konsolidētā kopbudžeta izpildi un tā skaidrojumā, konsolidētajā centrālās valdības budžeta izpildes pārskatā un tā skaidrojumā (šo noteikumu 29.2. un 29.2.5. apakšpunkts) un konsolidētajā pašvaldību budžeta izpildes pārskatā un tā skaidrojumā (šo noteikumu 29.3. un 29.3.3. apakšpunkts) norāda ieņēmumus, izdevumus un finansēšanas posteņus atbilstoši normatīvajos aktos budžeta klasifikāciju jomā noteiktajām kodu grupām.

Iestādes gada pārskata un konsolidētā gada pārskata sagatavošanai, pārbaudei, parakstīšanai, apstiprināšanai un iesniegšanai izmanto Valsts kases e-pakalpojumu portāla sadaļu "Iestāžu pārskati" (turpmāk – ePārskati) atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā nodrošina informācijas apriti, izmantojot Valsts kases e-pakalpojumus.

Šo noteikumu 1.1., 1.2., 1.3. un 1.4. apakšpunktā minēto gada pārskatu, kā arī šo noteikumu 6. punktā minēto slēguma pārskatu paraksta

33.1. iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota persona, vai persona, kas noteikta tiesību aktos reorganizācijas, padotības maiņas vai likvidācijas jomā;

33.2. atbildīgais finanšu darbinieks vai persona, kas atbildīga par gada pārskata vai slēguma pārskata sagatavošanu.

(MK 30.06.2026. noteikumu Nr. 364 redakcijā)

Konsolidēto saimnieciskā gada pārskatu sagatavo, izmantojot ePārskatos iesniegto šo noteikumu 27. punktā minēto informāciju, un iesniedz elektroniska dokumenta formātā.

Šo noteikumu 1.5. apakšpunktā minēto pārskatu paraksta finanšu ministrs un Valsts kases pārvaldnieks.

Revidents ePārskatos pārbauda un apstiprina, ka gada pārskats un konsolidētais gada pārskats (izņemot apliecinājumu par gada pārskatā sniegtās informācijas patiesumu) atbilst tam gada pārskatam vai konsolidētajam gada pārskatam, par kuru revidents sniedzis informāciju par pabeigtajām revīzijas pārbaudēm vai ziņojumu par gada pārskata pārbaudi.

Ministrijas, no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas, budžeta nefinansētas iestādes un pašvaldības gada pārskats vai konsolidētais gada pārskats un šo noteikumu 1.2. un 1.3. apakšpunktā minētais pārskats ir iesniegts datumā, kad gada pārskats vai konsolidētais gada pārskats apstiprināts publiskošanai.

Valsts kase katru gadu Valsts kases tīmekļvietnē publicē

38.1. šo noteikumu 1.1., 1.2., 1.3. un 1.4. apakšpunktā minēto pārskatu – 10 darbdienu laikā pēc Likuma par budžetu un finanšu vadību 30. panta trešajā daļā noteiktā termiņa;

38.2. revidētu konsolidēto saimnieciskā gada pārskatu – triju darbdienu laikā pēc pārskata izskatīšanas Ministru kabineta sēdē.

Ja iestāde ievērojusi šo noteikumu prasības, Valsts kase nodrošina ePārskatos iesniegtā gada pārskata vai konsolidētā gada pārskata lietas iesniegšanu Latvijas Nacionālajā arhīvā.

Ja Valsts kase konstatē nepilnības, datu neatbilstību vai kļūdas ministrijas, no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas, budžeta nefinansētas iestādes vai pašvaldības gada pārskatā vai konsolidētajā gada pārskatā, kā arī šo noteikumu 1.2. un 1.3. apakšpunktā minētajā pārskatā pēc šo noteikumu 37. punktā minētā datuma

40.1. pārskatu nodod labošanai ministrijai, no valsts budžeta daļēji finansētai atvasinātai publiskai personai, budžeta nefinansētai iestādei vai pašvaldībai, kā arī šo noteikumu 1.2. un 1.3. apakšpunktā minētajām budžeta iestādēm;

40.2. ministrija, no valsts budžeta daļēji finansēta atvasināta publiska persona, budžeta nefinansēta iestāde vai pašvaldība pārskatu nodod labošanai tām konsolidācijā iesaistītajām iestādēm, kuru pārskatos ir konstatētas kļūdas;

40.3. iestādes veic labojumus pārskatos, pārbauda un atkārtoti tos elektroniski paraksta;

40.4. ministrija, no valsts budžeta daļēji finansēta atvasināta publiska persona, budžeta nefinansēta iestāde vai pašvaldība, kā arī šo noteikumu 1.2. un 1.3. apakšpunktā minētās budžeta iestādes atkārtoti sagatavo, pārbauda un elektroniski paraksta pārskatu, informējot par to revidentu;

40.5. revidents pārbauda un apstiprina datus precizētajā pārskatā un, ja nepieciešams, sniedz atkārtotu ziņojumu elektroniska dokumenta veidā un augšupielādē to ePārskatos.

Lai sagatavotu konsolidēto saimnieciskā gada pārskatu un tā lietotājiem sniegtu skaidru un patiesu priekšstatu par pārskatā iekļauto informāciju, Finanšu ministrijai (Valsts kasei) ir tiesības

41.1. noteikt papildus sniedzamo informāciju pie gada pārskata;

41.2. pieprasīt papildu un precizējošu informāciju (tai skaitā detalizētus aprēķinus un aprēķinu pamatojumu) par gada pārskatā sniegto informāciju.

Finanšu pārskatu sagatavo atbilstoši Grāmatvedības likumam, Likumam par budžetu un finanšu vadību, normatīvajiem aktiem budžeta un grāmatvedības (tai skaitā budžeta iestāžu grāmatvedības uzskaites) jomā un šajos noteikumos noteiktajiem pamatprincipiem un citiem grāmatvedību un budžeta jomu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem.

Finanšu pārskatu sagatavo saskaņā ar

43.1. uzkrāšanas principu un naudas plūsmas principu;

43.2. darbības turpināšanas principu;

43.3. grāmatvedības uzskaites datiem, kurus klasificē atbilstoši normatīvajiem aktiem budžeta iestāžu grāmatvedības uzskaites un budžetu klasifikācijas jomā.

Gada pārskata, konsolidētā gada pārskata, ikgadējā pārskata un konsolidētā saimnieciskā gada pārskata (turpmāk šajā nodaļā – gada pārskats) finanšu un nefinanšu informāciju sagatavo, ievērojot šādas kvalitātes pazīmes

44.1. patiesums – iekļautā informācija ir pilnīga un neitrāla (objektīva), un tajā nav būtisku kļūdu, lai informācijas lietotāji var paļauties, ka ir norādīta visa informācija, kas bija jānorāda, vai ir pamatoti iemesli uzskatīt, ka šāda informācija tiks norādīta. Pieņemot lēmumus par novērtējumu, ievēro piesardzības principu, lai aktīvus un ieņēmumus nenovērtētu par augstu, bet saistības un izdevumus – par zemu;

44.2. nozīmīgums – informācija ir nozīmīga, ja tās nenorādīšana vai neprecīza norādīšana var ietekmēt gada pārskata lietotāju lēmumus, kuri pieņemti, pamatojoties uz šo informāciju. Šāda informācija apstiprina vai maina pagātnes vai tagadnes pieņēmumus un novērtējumus un atklāj iestādes plānoto darbību, mērķus, resursu avotus un izdevumus;

44.3. saprotamība – informāciju norāda tā, lai gada pārskata lietotāji izprastu, kā konkrēti darījumi vai notikumi ietekmē iestādes finansiālo stāvokli vai darbības finansiālos rezultātus pārskata gadā vai nākotnē;

44.4. savlaicīgums – informācijas sniegšanas termiņš nodrošina iespēju to izmantot, izvērtējot pagātnes, tagadnes vai nākotnes notikumus, apstiprinot vai mainot iepriekšējos pieņēmumus un novērtējumus;

44.5. salīdzināmība – nodrošina iespēju identificēt līdzības un atšķirības starp diviem apstākļu kopumiem. Grāmatvedības uzskaites principus lieto konsekventi. Posteņu uzskaitījums un klasifikācija visos pārskata periodos ir vienāda, izņemot gadījumu, ja posteņu uzskaitījuma un klasifikācijas maiņa ir paredzēta normatīvajos aktos budžeta un finanšu jomā;

44.6. pārbaudāmība – nodrošina, ka grāmatvedības jautājumos kvalificēta trešā persona, veicot informācijas pārbaudi vai šīs informācijas atkārtotu sagatavošanu, nonāktu pie tāda paša secinājuma, pie kāda nonākusi iestāde, sagatavojot gada pārskatu.

Gada pārskata identificēšanai norāda šādu vispārīgu informāciju

45.1. iestādes nosaukums, kā arī citas ziņas un apzīmējumi iestādes identificēšanai;

45.2. informācija par to, vai gada pārskats ir vienas atsevišķas iestādes vai vairāku iestāžu pārskatu kopums;

45.3. konsolidācijā iesaistītās iestādes norāda ministrijas, no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas, budžeta nefinansētas iestādes vai pašvaldības nosaukumu, kuras konsolidētajā gada pārskatā ir ietverta informācija par tām;

45.4. datums vai periods atbilstoši attiecīgajai gada pārskata sastāvdaļai;

45.5. skaitļu precizitātes pakāpe.

Konsolidētā saimnieciskā gada pārskata identificēšanai norāda šo noteikumu 45.2., 45.4. un 45.5. apakšpunktā minēto vispārīgo informāciju.

Gada pārskatā par vērtības mēru lieto euro.

Aktīvus un saistības, kā arī ieņēmumus un izdevumus norāda atsevišķi, savstarpēji neizslēdzot, ja vien šajos noteikumos nav noteikts citādi.

Posteni, kurā nav skaitļa, norāda tikai tad, ja iepriekšējā gada pārskatā ir bijis attiecīgs postenis ar skaitli.

Salīdzināmo informāciju nenorāda, ja gada pārskatu iesniedz pirmo reizi.

Apliecinājums ietver ministrijas, no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas, budžeta nefinansētas iestādes, pašvaldības vai šo noteikumu 1.2. vai 1.3. apakšpunktā minēto budžeta iestāžu apgalvojumu par to, ka ieviestās kontroles procedūras nodrošina, ka gada pārskats ir sagatavots atbilstoši spēkā esošiem normatīvajiem aktiem un sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par darbības rezultātiem, naudas plūsmu un finansiālo stāvokli, atklāj notikumu un darījumu ekonomisko būtību un ir pilnīgs visos būtiskajos aspektos, kā arī par ministrijas, no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas, budžeta nefinansētas iestādes, pašvaldības vai šo noteikumu 1.2. vai 1.3. apakšpunktā minēto budžeta iestāžu izveidotu visaptverošu un efektīvu iekšējās kontroles sistēmu, lai finanšu pārskatos nebūtu krāpšanas vai kļūdu izraisītu būtisku neatbilstību un veiktu pastāvīgu iekšējās kontroles sistēmas uzlabošanu un pārraudzību.

Apliecinājumā ietver vismaz

52.1. šādus apgalvojumus

52.1.1. gada pārskatā sniegtā informācija atbilst grāmatvedības uzskaites datiem;

52.1.2. finanšu pārskatā ir izmantota normatīvajiem aktiem atbilstoša un konsekventa grāmatvedības uzskaites kārtība un pamatotas aplēses;

52.1.3. visas konsolidācijā iesaistītās iestādes nodrošina vienotu principu piemērošanu grāmatvedības uzskaitē un pārskatu sagatavošanā;

52.1.4. grāmatvedības reģistros un finanšu pārskatā ir norādīti visi uz pārskata periodu attiecināmie darījumi, notikumi, ieņēmumi un izdevumi;

52.1.5. finanšu pārskatā visi aktīvi un saistības norādītas piesardzīgi;

52.1.6. ir veikta visu aktīvu un pasīvu inventarizācija;

52.1.7. naudas līdzekļu atlikumi sakrīt ar pārskatā norādīto informāciju;

52.1.8. finanšu pārskatā ir norādītas iespējamās saistības un apgrūtinājumi, tai skaitā

52.1.8.1. ķīlas;

52.1.8.2. garantijas, tai skaitā galvojumi;

52.1.8.3. tiesvedības procesu iespējamās saistības;

52.1.9. grāmatvedības kārtošanu veic grāmatvedības jautājumos kompetenta persona;

52.1.10. finanšu pārskatā sniegta informācija par visiem iestādes plāniem, kas varētu būtiski mainīt aktīvu un pasīvu uzskaites vērtību vai klasifikāciju finanšu pārskatos;

52.1.11. ir ievēroti visi noslēgto līgumu nosacījumi, kas varētu ietekmēt finanšu pārskatu;

52.1.12. ir ievērotas uzraudzības institūciju prasības, kas varētu ietekmēt finanšu pārskatu;

52.1.13. iestādes darbinieki ir informēti par interešu konflikta novēršanu;

52.1.14. ir apzināti procesi un (vai) funkcijas, kurās pastāv krāpšanas riski, kas ir izvērtēti;

52.1.15. ir īstenoti pasākumi krāpšanas risku novēršanai;

52.1.16. ir ievērotas tādu tiesību aktu prasības, kuri ietekmē finanšu pārskatu;

52.1.17. nav notikuši tiesību aktu pārkāpumi, kuros iesaistīta vadība vai darbinieki un kam ir būtiska ietekme uz gada pārskatu;

52.1.18. iestādes darbinieki ir informēti par informācijas drošību;

52.1.19. ir noteiktas procedūras, lai novērstu neautorizētu piekļuvi dokumentiem, grāmatvedības uzskaites reģistru ierakstiem un aktīviem;

52.2. vadības viedokli par revidenta ziņojumā ietvertajām iebildēm un to novēršanas iespējām (tai skaitā termiņiem) vai par Valsts kontroles sniegto informāciju par pabeigto revīziju.

Vadības ziņojumā sniedz informāciju par iestādes darbību pārskata gadā un plānoto darbību turpmākajos gados, kā arī informāciju par būtiskiem riskiem un neskaidriem apstākļiem, ar kuriem iestāde saskaras.

Vadības ziņojumā sniedz vismaz šādu informāciju par pārskata periodu

54.1. normatīvie akti, kas regulē iestādes pamatdarbību;

54.2. iestādes galvenās funkcijas;

54.3. iestādes darbības laiks, ja tas ir ierobežots;

54.4. galvenie notikumi, kas ietekmējuši iestādes darbību pārskata gadā;

54.5. būtiskas pārmaiņas iestādes darbībā;

54.6. paredzamie notikumi, kas varētu būtiski ietekmēt iestādes darbību nākotnē;

54.7. būtiskie riski un neskaidrie apstākļi, ar kuriem iestāde saskaras;

54.8. pētniecības un attīstības darbi;

54.9. finanšu instrumentu izmantošana un finanšu risku vadības mērķi, ja tas ir būtiski iestādes aktīvu, saistību un finansiālā stāvokļa novērtēšanai;

54.10. citi publiski pieejamie dokumenti par iestādes darbību pārskata gadā.

Bilance ir pārskats, kas noteiktā datumā parāda iestādes aktīvu, saistību un pašu kapitāla apmēru. Bilances aktīvā ir sadaļas "Ilgtermiņa ieguldījumi" un "Apgrozāmie līdzekļi", pasīvā – sadaļas "Pašu kapitāls", "Uzkrājumi" un "Saistības".

Bilances posteņus norāda atbilstoši normatīvajos aktos grāmatvedības jomā noteiktajam kontu plānam

56.1. šo noteikumu 1.1., 1.2., 1.3. un 1.4. apakšpunktā minētās iestādes – atbilstoši otrajam un trešajam kontu līmenim;

56.2. šo noteikumu 1.5. apakšpunktā minētajam pārskatam – atbilstoši otrajam kontu līmenim.

Bilances aktīva kopsumma ir vienāda ar bilances pasīva kopsummu.

Nemateriālos ieguldījumus, pamatlīdzekļus un ieguldījuma īpašumus bilancē norāda atlikušajā vērtībā, ko aprēķina, no sākotnējās vērtības atskaitot nolietojumu (amortizāciju) un vērtības samazinājumu.

Bioloģiskos aktīvus, kurus paredzēts izmantot lauksaimnieciskajā darbībā, bilancē norāda patiesajā vai Meža valsts reģistrā norādītajā pilnajā vērtībā.

Ilgtermiņa un īstermiņa prasības, finanšu ieguldījumus, samaksātos avansus un nākamo periodu izdevumus bilancē norāda neto vērtībā, ko aprēķina, no uzskaites vērtības atskaitot vērtības samazinājumu.

Finanšu instrumentus bilancē norāda šādā vērtībā

61.1. prasības un aizdevumus, kā arī līdz termiņa beigām turētus ieguldījumus – neto vērtībā, ko aprēķina, no amortizētās vērtības atskaitot vērtības samazinājumu;

61.2. patiesajā vērtībā novērtētus finanšu aktīvus un finanšu saistības, kuru vērtības izmaiņas atzītas pārskata perioda ieņēmumos vai izdevumos, – patiesajā vērtībā;

61.3. patiesajā vērtībā novērtētus pārdošanai pieejamus finanšu instrumentus – neto vērtībā, ko aprēķina, no patiesās vērtības atskaitot vērtības samazinājumu;

61.4. izmaksu vērtībā novērtētus pārdošanai pieejamus finanšu instrumentus – neto vērtībā, ko aprēķina, no izmaksu vērtības atskaitot vērtības samazinājumu;

61.5. pārējās finanšu saistības (izņemot finanšu garantiju līgumus) – amortizētajā vērtībā.

Krājumus (ieskaitot avansa maksājumus par krājumiem) norāda pārvērtētajā vai atlikušajā vērtībā, ko aprēķina, no sākotnējās vērtības atskaitot vērtības samazinājumu.

Uzkrājumus bilancē norāda pienākuma izpildei nepieciešamo resursu visticamākās aplēses pašreizējā vērtībā.

Saistības (izņemot finanšu instrumentus) bilancē norāda amortizētajā vērtībā.

Bilancē norāda tās piezīmes numuru, kurā sniegts bilances posteņa skaidrojums. Ja finanšu pārskata posteņu skaidrojums aptver vairāku pārskatu posteņus, pārskatā norāda visaptverošās piezīmes numuru.

Ieņēmumus un izdevumus, kas radušies iestādes darbības rezultātā pārskata periodā, pārskatā norāda saskaņā ar uzkrāšanas principu. Pārskatā norāda arī grāmatvedības aplēšu izmaiņu, darījumu klasifikācijas maiņas un iepriekšējā pārskata perioda kļūdu labojumu ietekmi.

Ieņēmumus un izdevumus pārskatā norāda sadalījumā pa ieņēmumu grupām un izdevumu grupām un apakšgrupām, izņemot šādus ieņēmumus un izdevumus

67.1. kārtējo izdevumu pozīcijas norāda budžeta izdevumu klasifikācijas (atbilstoši ekonomiskajām kategorijām) kodu pirmajās divās zīmēs;

67.2. nolietojuma un amortizācijas izmaksas;

67.3. pārējos ieņēmumus vai izdevumus, kas nav klasificēti iepriekš noteiktajās ieņēmumu un izdevumu grupās;

67.4. savstarpēji izslēdzot ieņēmumus un izdevumus, kas radušies sakarā ar

67.4.1. finanšu instrumentu patiesās vērtības izmaiņām, ārvalstu valūtas kursa svārstībām, atsavināšanu un izslēgšanu no uzskaites, riska ierobežošanas uzskaites piemērošanu, kā arī sakarā ar pārdošanai pieejamu finanšu instrumentu pārklasifikāciju uz citu finanšu instrumentu kategoriju;

67.4.2. ilgtermiņa nefinanšu aktīvu atsavināšanu, izņemot nodošanu bez atlīdzības vispārējā valdības sektora ietvaros. Pārskatā norāda neto vērtību – ieņēmumus (+) vai zaudējumus (–) – no ilgtermiņa ieguldījumu objekta atsavināšanas, kuru aprēķina kā starpību starp izslēgtā objekta bilances vērtību un tā atsavināšanas ieņēmumiem un izdevumiem.

Ieņēmumus (izņemot nodokļu ieņēmumus) un izdevumus (izņemot atalgojumu, darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, pabalstus un kompensācijas, mācību, darba un dienesta komandējumu un darba braucienu izdevumus, nodokļu, nodevu un naudas sodu maksājumus, nolietojuma un amortizācijas izmaksas) pārskatā norāda sadalījumā pa šādiem institucionālo sektoru klasifikācijas kodiem atbilstoši normatīvajiem aktiem budžetu klasifikācijas jomā

68.1. sektora S130000 datus klasifikācijas pilnā apmērā;

68.2. sektoru S110000, S120000, S140000, S150000 un S200000 datus kopsummā.

Ieņēmumus un izdevumus, kas veidojas no iestādes darījuma, kuram nav identificējams darījuma partneris, pārskatā norāda pie šo noteikumu 68.2. apakšpunktā minētā institucionālā sektora.

Pārskatā norāda tās piezīmes numuru, kurā sniegts pārskata par darbības finansiālajiem rezultātiem posteņu skaidrojums. Ja finanšu pārskata posteņu skaidrojums aptver vairāku pārskatu posteņus, pārskatā norāda visaptverošās piezīmes numuru.

Pārskata periodā veiktos būtisku iepriekšējo pārskata periodu kļūdu labojumus norāda atsevišķi tādā vērtībā, kāda attiecas uz iepriekšējo pārskata periodu. Ja kļūdu labojumi attiecas uz citiem periodiem pirms iepriekšējā pārskata perioda, tos šajā pārskatā nenorāda.

Ja pārskata gadā mainīta darījumu klasifikācija, atsevišķā ailē norāda iepriekšējā pārskata perioda datu pārklasifikāciju atbilstoši pārskata gada klasifikācijai.

Pašu kapitāla izmaiņu pārskats sniedz informāciju par iestādes neto aktīvu pieaugumu vai samazinājumu pārskata periodā un iepriekšējā pārskata periodā. Neto aktīvi ir starpība starp iestādes kopējiem aktīviem un kopējām saistībām un uzkrājumiem. Pašu kapitāls var būt gan pozitīvs, gan negatīvs.

Datus norāda atbilstoši normatīvajos aktos budžeta iestāžu grāmatvedības jomā noteiktā kontu plāna 3000 kontu grupas līmenim, detalizējot datus līdz konta numuram (izņemot 3500 kontu grupu, – to detalizē līdz trešajam kontu grupas līmenim).

Pārskatā atsevišķi norāda

75.1. pārskata periodā veiktos būtisku iepriekšējo pārskata periodu kļūdu labojumus tādā vērtībā, kāda attiecas uz iepriekšējo pārskata periodu un uz citiem periodiem pirms iepriekšējā pārskata perioda;

75.2. pārskata periodā reorganizējot vai likvidējot iestādi, – budžeta izpildes rezultāta izmaiņas (nodošanu vai pieņemšanu);

75.3. pārvietošanu starp 3000 kontu grupas līmeņiem.

Naudas plūsmas pārskats sniedz informāciju par ienākošo naudas plūsmu avotiem, par posteņiem, kuros pārskata periodā izmaksāti naudas līdzekļi, un par naudas atlikumu pārskata datumā.

Naudas plūsmas pārskatā norāda saņemtās un izmaksātās naudas summas atbilstoši normatīvajos aktos budžetu klasifikācijas jomā noteiktajām ieņēmumu un izdevumu grupām un apakšgrupām, izņemot ieņēmumus un izdevumus, kurus norāda atsevišķā pozīcijā

77.1. kārtējos un kapitālos izdevumus norāda izdevumu klasifikācijas kodu pirmajās divās zīmēs;

77.2. citus ieņēmumus vai izdevumus, kas nav klasificēti iepriekš noteiktajās ieņēmumu un izdevumu grupās;

77.3. finansēšanas darījumus norāda finansēšanas klasifikācijas koda otrajā zīmē.

No nenodokļu ieņēmumiem nodala procentu ieņēmumus un norāda atsevišķā postenī.

Naudas plūsmu klasificē atbilstoši iestādes pamatdarbībai, ieguldījumu darbībai un finansēšanas darbībai.

Naudas līdzekļu un naudas ekvivalentu savstarpējās izmaiņas nav uzskatāmas par naudas plūsmu, jo tās attiecas uz naudas pārvaldīšanu, nevis uz pamatdarbību, ieguldījumu un finansēšanas darbību. Naudas pārvaldīšana ietver brīvo naudas līdzekļu ieguldījumu naudas ekvivalentos.

Pamatdarbības naudas plūsma parāda iestādes spēju turpināt savu darbību, atmaksāt savas saistības un veikt jaunus ieguldījumus, neizmantojot ārējus finansējuma avotus. Pamatdarbības naudas plūsmā neietver naudas plūsmas, kas attiecināmas uz ieguldījumu darbību vai finansēšanas darbību.

Pamatdarbības naudas plūsmā norāda darījumus, kas saistīti ar

82.1. iestādes sniegtajiem pakalpojumiem un piegādātajām precēm, kā arī saņemtajiem pakalpojumiem un iegādātajām precēm;

82.2. saņemto ārvalstu finanšu palīdzību, ziedojumiem un dāvinājumiem;

82.3. atlīdzību nodarbinātajiem;

82.4. saņemtajiem un veiktajiem nodokļu un nodevu maksājumiem, citiem maksājumiem budžetos un transfertu maksājumiem;

82.5. tiesvedību;

82.6. aizdevumiem;

82.7. atvasinātajiem finanšu instrumentiem, ja tie tiek turēti tirdzniecības nolūkiem vai ir piesaistīti pamatdarbībā iekļautajiem finanšu instrumentiem;

82.8. ieguldījuma īpašumu iegādi, avansu par šiem aktīviem, šo aktīvu izveidošanu, iznomāšanu un atsavināšanu;

82.9. saņemtajiem maksājumiem publiskās un privātās partnerības (turpmāk – partnerība) līgumu ietvaros;

82.10. saņemtajiem un veiktajiem maksājumiem saskaņā ar finanšu instrumentiem (līgumiem), kas tiek turēti tirdzniecības nolūkiem;

82.11. citiem uz pamatdarbību attiecināmiem saņemtajiem un veiktajiem maksājumiem.

Ieguldījumu darbības naudas plūsma parāda, cik lieli maksājumi radušies, lai iegūtu resursus, kurus iestāde paredzējusi izmantot funkciju nodrošināšanai. Par ieguldījumu darbību klasificē tikai tādus darījumus, kuru rezultātā pārskatā par iestādes finansiālo stāvokli (bilancē) tiek atzīti vai izslēgti ilgtermiņa aktīvi (izņemot ieguldījuma īpašumus), kā arī īstermiņa finanšu ieguldījumi.

Ieguldījumu darbības naudas plūsmā norāda šādus darījumus

84.1. ilgtermiņa nefinanšu aktīvu (izņemot ieguldījuma īpašumus) iegāde (tai skaitā veiktie maksājumi par kapitalizētām attīstības izmaksām un pašradītiem ilgtermiņa ieguldījumiem), avanss par šiem aktīviem un šādu aktīvu atsavināšana;

84.2. ilgtermiņa finanšu aktīvu iegāde, avanss par šiem aktīviem un šādu aktīvu atsavināšana;

84.3. darījumi ar atvasinātiem finanšu instrumentiem, ja tie ir piesaistīti ieguldījumu darbībā iekļautajiem finanšu instrumentiem;

84.4. saņemtie maksājumi finanšu nomas līgumu ietvaros un veiktie maksājumi partnerības līgumu ietvaros;

84.5. citi uz ieguldījumu darbību attiecināmi saņemti un veikti maksājumi.

Par finansēšanas darbību uzskata darbību, kas rada izmaiņas aizņēmumu apmērā un sastāvā, kā arī darījumus ar atvasinātiem finanšu instrumentiem, ja tie piesaistīti finansēšanas darbībā iekļautajiem finanšu instrumentiem, un finanšu nomas līguma ietvaros veiktos maksājumus.

Naudas plūsmā no piesaistītajiem līdzekļiem norāda valsts budžeta finanšu uzskaites nodrošināšanai piesaistītos līdzekļus.

Ieņēmumus (izņemot nodokļu ieņēmumus), izdevumus (izņemot atalgojumu, darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, pabalstus un kompensācijas, mācību, darba un dienesta komandējumu un darba braucienu izdevumus, nodokļu, nodevu un naudas sodu maksājumus) un piesaistītos līdzekļus pārskatā norāda sadalījumā pa šādiem institucionālo sektoru klasifikācijas kodiem atbilstoši normatīvajiem aktiem budžetu klasifikācijas jomā

87.1. sektora S130000 datus klasifikācijas pilnā apmērā;

87.2. sektoru S110000, S120000, S140000, S150000 un S200000 datus kopsummā.

Lai salīdzinātu naudas līdzekļu atlikumus pārskata perioda sākumā un beigās, valūtas kursu svārstību ietekmi uz veikto vai saņemto maksājumu summu norāda atsevišķi no pamatdarbības, ieguldījumu darbības un finansēšanas darbības naudas plūsmas.

Procentu ieņēmumus vai izdevumus, kā arī citus maksājumus par kapitāla izmantošanu izvērtē pēc ekonomiskās būtības un atbilstoši izvērtējumam klasificē šādi

89.1. procentu ieņēmumus vai izdevumus par kontu atlikumiem un patēriņa kredītu (overdraftu) attiecina uz pamatdarbību;

89.2. procentu ieņēmumus vai izdevumus par aizdevumiem attiecina uz pamatdarbību;

89.3. procentu ieņēmumus vai izdevumus par preču un pakalpojumu apmaksas atlikšanu attiecina uz ieguldījumu darbību;

89.4. procentu ieņēmumus vai izdevumus par finanšu ieguldījumu attiecina uz ieguldījumu darbību;

89.5. procentu ieņēmumus vai izdevumus par aizņēmumiem, emitētajiem parāda vērtspapīriem un finanšu nomu (nomniekam) attiecina uz finansēšanas darbību;

89.6. citus procentu ieņēmumus vai izdevumus klasificē atbilstoši izvērtējumam pēc ekonomiskās būtības.

Pārskatā norāda tās piezīmes numuru, kurā sniegts naudas plūsmas pārskata posteņu skaidrojums. Ja finanšu pārskata posteņu skaidrojums aptver vairāku pārskatu posteņus, pārskatā norāda visaptverošās piezīmes numuru.

Pārskata periodā veiktos būtisku iepriekšējo pārskata periodu kļūdu labojumus norāda atsevišķā ailē tādā vērtībā, kāda attiecas uz iepriekšējo pārskata gadu. Ja kļūdu labojumi attiecas uz citiem gadiem pirms iepriekšējā pārskata gada, tos šajā pārskatā nenorāda.

Ja pārskata gadā mainīta darījumu klasifikācija, atsevišķā ailē norāda iepriekšējā pārskata perioda datu pārklasifikāciju atbilstoši pārskata gada klasifikācijai.

Koriģējošus notikumus pēc bilances datuma finanšu pārskatā norāda, koriģējot posteņos iekļautās summas vai iekļaujot jaunus posteņus. Finanšu pārskatā norāda vismaz šādus koriģējošos notikumus pēc bilances datuma

93.1. izmaiņas tiesvedības virzībā;

93.2. informācijas saņemšana pēc bilances datuma, kas liecina, ka aktīva vērtība bilances datumā bija samazinājusies;

93.3. izmaksu noteikšana pēc bilances datuma tiem aktīviem, kas iegādāti pirms bilances datuma;

93.4. būtisku kļūdu konstatēšana, kas liecina, ka finanšu pārskati nav sagatavoti pareizi;

93.5. citi koriģējoši notikumi pēc bilances datuma.

Finanšu pārskatā norāda informāciju par nekoriģējošiem notikumiem pēc bilances datuma – to būtību un paredzamās finansiālās sekas – vai apraksta, kādēļ nebija iespējams aplēst paredzamās finansiālās sekas. Finanšu pārskatā atklāj informāciju vismaz par šādiem nekoriģējošiem notikumiem pēc bilances datuma

94.1. būtisks īpašuma vērtības samazinājums, ja samazinājums nav saistīts ar īpašuma stāvokli bilances datumā, bet to ir izraisījuši apstākļi pēc bilances datuma;

94.2. izveidota, iegūta, apvienota, sadalīta vai atsavināta kapitālsabiedrība, izveidota, saņemta, apvienota, likvidēta vai nodota padotības iestāde, kā arī tas, ka valsts pārvaldes iestāde ir reorganizēta, nododot atsevišķus valsts pārvaldes uzdevumus citai iestādei, vai ka pārvaldes uzdevumi ir deleģēti citai publiskai personai vai privātpersonai;

94.3. veikti būtiski ilgtermiņa aktīvu iegādes vai tādu aktīvu, kas pārskata gada beigās ir norādīti ilgtermiņa aktīvu sastāvā, atsavināšanas darījumi, izņemot darījumus starp vispārējās valdības sektora struktūrām;

94.4. tādu normatīvo aktu stāšanās spēkā, kuri paredz aizdevumu dzēšanu;

94.5. būtiskas ārvalstu valūtas kursa izmaiņas vai būtiskas aktīva vai pasīva posteņa vērtības izmaiņas valūtas kursa izmaiņu ietekmē;

94.6. būtiskas apņemšanās vai iespējamo saistību uzņemšanās;

94.7. būtiskas tiesvedības uzsākšana par tādu notikumu, kas radies pēc bilances datuma;

94.8. būtiskas izmaiņas tiesvedības virzībā;

94.9. citi nekoriģējoši notikumi pēc bilances datuma.

Ja nekoriģējošs notikums pēc bilances datuma ir iestājies pēc iestādes gada pārskata apstiprināšanas publiskošanai

95.1. iestāde izvērtē notikuma būtiskumu (ja ir zināma aplēse) un nozīmīgumu (ja nav zināma aplēse) un par attiecīgo notikumu sniedz informāciju iestādei, kas veic konsolidāciju;

95.2. ja iestādei nebija iespējams aplēst paredzamo finansiālo ietekmi, iestāde, kas veic konsolidāciju, novērtē, vai notikums ir nozīmīgs ministrijai, no valsts budžeta daļēji finansētai atvasinātai publiskai personai, budžeta nefinansētai iestādei vai pašvaldībai;

95.3. iestāde, kas veic konsolidāciju, informāciju par būtiskiem un nozīmīgiem nekoriģējošiem notikumiem pēc bilances datuma iekļauj gada pārskatā vai konsolidētajā gada pārskatā, ja attiecīgais konsolidētais gada pārskats vēl nav apstiprināts publiskošanai.

Ja ministrijas, no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas, budžeta nefinansētas iestādes vai pašvaldības, kā arī šo noteikumu 1.2. un 1.3. apakšpunktā minētās iestādes gada pārskats vai konsolidētais gada pārskats ir apstiprināts publiskošanai, informāciju par būtiskiem un nozīmīgiem nekoriģējošiem notikumiem pēc bilances datuma, kas iestājušies līdz pārskata gadam sekojošā saimnieciskā gada 31. maijam, iesniedz Finanšu ministrijā (Valsts kasē) saskaņā ar šo noteikumu 103. punktu.

Ja attiecībā uz aizņēmumiem, kas bilances datumā klasificēti kā īstermiņa saistības, laikposmā starp pārskata datumu un datumu, kad finanšu pārskati ir apstiprināti publiskošanai, notiek turpmāk minētie notikumi, par tiem finanšu pārskatos norāda informāciju kā par nekoriģējošiem notikumiem pēc bilances datuma

97.1. saistību refinansēšana atbilstoši ilgtermiņa nosacījumiem;

97.2. ilgtermiņa aizņēmuma līguma pārkāpuma novēršana;

97.3. noslēgta tāda vienošanās par termiņa pagarinājumu ilgtermiņa aizņēmuma līguma noteikumu pārkāpumu novēršanai, kas beidzas vismaz 12 mēnešus pēc bilances datuma.

Par nekoriģējošiem notikumiem pēc bilances datuma sniedz šādu informāciju

98.1. notikuma apraksts, norādot tā būtību un paredzamās finansiālās sekas, ja tādas ir iespējams aplēst, vai arī skaidro, kāpēc nav iespējams aplēst paredzamās finansiālās sekas;

98.2. darījuma grāmatojums nākamajos periodos.

Ja pēc iestādes gada pārskata apstiprināšanas publiskošanai līdz pārskata gadam sekojošā saimnieciskā gada 31. maijam ir iestājies būtisks koriģējošs notikums pēc bilances datuma (izņemot gadījumu, ja tas attiecas uz vispārējās valdības sektora struktūru savstarpējiem darījumiem), iestāde sagatavo precizētu gada pārskatu un sniedz informāciju par būtisku koriģējošu notikumu pēc bilances datuma iestādei, kas veic konsolidāciju.

Ja pēc ministrijas, no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas, budžeta nefinansētas iestādes un pašvaldības, kā arī šo noteikumu 1.2. un 1.3. apakšpunktā minētās iestādes gada pārskata apstiprināšanas publiskošanai līdz pārskata gadam sekojošā saimnieciskā gada 31. maijam ir iestājies būtisks koriģējošs notikums pēc bilances datuma (izņemot gadījumu, ja tas attiecas uz vispārējās valdības sektora struktūru savstarpējiem darījumiem), sagatavo precizētu gada pārskatu un sniedz informāciju par būtisku koriģējošu notikumu pēc bilances datuma Finanšu ministrijai (Valsts kasei) saskaņā ar šo noteikumu 103. punktu.

Ministrijas, no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas, budžeta nefinansētas iestādes un pašvaldības konsolidētajā gada pārskatā iekļauj šo noteikumu 99. punktā minēto informāciju. Ja koriģējošs notikums iestājies pēc konsolidētā gada pārskata apstiprināšanas publiskošanai, tad, pamatojoties uz šo noteikumu 99. punktā minēto informāciju, sagatavo precizētu konsolidēto gada pārskatu. Precizēto konsolidēto gada pārskatu un informāciju par koriģējošu notikumu pēc bilances datuma iesniedz Finanšu ministrijā (Valsts kasē) saskaņā ar šo noteikumu ​​​​​​​103. punktu​​​​​​​.

Par koriģējošiem notikumiem pēc bilances datuma sniedz šādu informāciju

102.1. attiecīgā posteņa vai grāmatvedības konta atlikums pirms korekcijas, palielinājums vai samazinājums, klasifikācijas maiņa un atlikums pēc korekcijas;

102.2. koriģējošā notikuma apraksts, kurā norādīta notikuma ekonomiskā būtība.

Iestāžu precizētos gada pārskatus, konsolidētos gada pārskatus, ikgadējos pārskatus un informāciju par koriģējošiem un nekoriģējošiem notikumiem pēc bilances datuma iesniedz Finanšu ministrijā (Valsts kasē) no pārskata gadam sekojošā saimnieciskā gada 1. jūnija līdz 10. jūnijam.

Ja konsolidētajā saimnieciskā gada pārskatā finanšu pārskata posteņu atzīšanā, novērtējumā, izklāstā vai norādīšanā ir pieļautas būtiskas kļūdas, kas nav labotas revidētajos gada pārskatos vai konsolidētajos gada pārskatos, tad konsolidētajā saimnieciskā gada pārskatā, par kuru nav sniegts Valsts kontroles ziņojums, Finanšu ministrija (Valsts kase) iekļauj no pārskata gadam sekojošā pārskata gada 10. jūnija līdz 20. jūnijam saņemtos iestāžu precizētos gada pārskatus vai konsolidētos gada pārskatus.

Finanšu ministrija (Valsts kase) no pārskata gadam sekojošā pārskata gada 10. jūnija līdz 20. jūnijam konsolidētajā saimnieciskā gada pārskatā, par kuru nav sniegts Valsts kontroles ziņojums, iekļauj informāciju par ministriju, no valsts budžeta daļēji finansētu atvasinātu publisku personu, budžeta nefinansētu iestāžu un pašvaldību, kā arī šo noteikumu 1.2. un 1.3. apakšpunktā minēto budžeta iestāžu sniegtajiem datiem par nekoriģējošiem notikumiem pēc bilances datuma.

Finanšu pārskata pielikums satur informāciju papildus tai, kas sniegta pārskatā par finansiālo stāvokli, pārskatā par darbības finansiālajiem rezultātiem, pašu kapitāla izmaiņu pārskatā un naudas plūsmas pārskatā.

Finanšu pārskata pielikums sniedz skaidrojumu par pārskatos norādītajiem posteņiem vai norāda posteņu detalizētāku sadalījumu, kā arī sniedz informāciju par posteņiem, kas neatbilst normatīvajos aktos grāmatvedības uzskaites jomā noteiktajiem atzīšanas kritērijiem.

Ministrijas, no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas, budžeta nefinansētas iestādes un pašvaldības gada pārskata konsolidācijā iesaistītās iestādes var nesagatavot grāmatvedības uzskaites principu, gada pārskata sagatavošanas principu un finanšu instrumentu risku pārvaldības aprakstu, ja iestāde, kas sagatavo konsolidēto gada pārskatu, nodrošina tādu iekšējās kontroles sistēmu, ar kuras palīdzību var gūt pārliecību, ka visas konsolidācijā iesaistītās iestādes nodrošina vienotu principu piemērošanu grāmatvedības uzskaitē, pārskatu sagatavošanā un finanšu risku pārvaldībā, un ja tas ir norādīts šo noteikumu 20. punktā minētajā kārtībā.

Grāmatvedības uzskaites principu aprakstā sniedz šādu informāciju sadalījumā pa finanšu pārskata posteņiem

109.1. bilances posteņu klasifikācija, sākotnējā atzīšana un novērtēšana, turpmākā novērtēšana, izslēgšana no uzskaites;

109.2. bioloģisko un pazemes aktīvu sākotnējā atzīšana, turpmākā novērtēšana, izslēgšana no uzskaites, tai skaitā metodes un pieņēmumi, ko izmanto, nosakot bioloģisko aktīvu lauksaimnieciskai darbībai un lauksaimniecības produktu patieso vērtību;

109.3. naudas ekvivalentu klasifikācija;

109.4. finanšu nomas un operatīvās nomas darījumu klasifikācija, novērtēšana un norādīšana finanšu pārskatā;

109.5. tādu ieņēmumu un izdevumu atzīšana, kuri rodas no darījumiem bez atlīdzības (tai skaitā nodokļu ieņēmumi, dotācijas, transferti, saņemtā ārvalstu finanšu palīdzība, ziedojumi un dāvinājumi);

109.6. tādu ieņēmumu un izdevumu atzīšana, kuri rodas no darījumiem ar atlīdzību (tai skaitā pakalpojumu izpildes pakāpes noteikšanai piemērotā metode ieņēmumu novērtēšanai);

109.7. metodes un nozīmīgi pieņēmumi, kas izmantoti aktīvu vai saistību (tai skaitā finanšu instrumentu) patiesās vērtības noteikšanai;

109.8. aktīvu (tai skaitā finanšu instrumentu) vērtības samazinājuma iemesli un aprēķināšanas metodes;

109.9. finanšu instrumentu kategoriju apraksts un kategoriju klasifikācijas maiņas iemesli, finanšu instrumentu sākotnējās vērtības un uzskaites vērtības noteikšanā izmantotie novērtēšanas principi, tai skaitā riska ierobežošanas uzskaites piemērošana;

109.10. zembilances posteņu novērtēšana un norādīšana;

109.11. informācija par kapitālsabiedrības finansiālās darbības ietekmes izvērtējumu uz valsts vai pašvaldības budžeta izdevumiem nākotnē.

Finanšu instrumentu risku pārvaldīšanas aprakstā sniedz informāciju vismaz par kredītriska un likviditātes riska novērtēšanā izmantotajiem principiem un metodēm. Ja budžeta iestāde izmanto riska ierobežošanas uzskaiti, tad aprakstā sniedz informāciju par izmantoto riska ierobežošanas uzskaites veidu, finanšu instrumentu, kas noteikts par riska ierobežošanas instrumentu, nodrošināto posteni, ierobežotā riska veidu un laikposmu, kurā paredzamas naudas plūsmas riska ierobežošanai pakļautās naudas plūsmas un attiecīgo ieņēmumu vai izdevumu rašanās. Kvantitatīvu informāciju par finanšu riskiem sniedz finanšu pārskata posteņu strukturizētajā skaidrojumā.

Finanšu pārskata posteņu strukturizētajā skaidrojumā

111.1. norāda katra finanšu pārskata posteņa būtisku izmaiņu iemeslus (darījuma apraksts) un summu pārskata gada laikā;

111.2. skaidro finanšu pārskata posteņa izmaiņas, kas nesasniedz šo noteikumu 111.1. apakšpunktā minēto būtiskuma līmeni, ja ir noticis darījums, kas varētu ietekmēt pārskata lietotāja lēmuma pieņemšanu, pamatojoties uz sniegto informāciju, kā arī lai labāk izprastu izmaiņu būtību. Konsolidētā saimnieciskā gada pārskata finanšu pārskata posteņu skaidrojumā šo informāciju norāda tad, ja tā ir nozīmīga;

111.3. norāda citu informāciju, kas minēta šo noteikumu 114., 115. un 116. punktā. Konsolidētā saimnieciskā gada pārskata finanšu pārskata posteņu skaidrojumā šo informāciju norāda tad, ja tā ir būtiska un nozīmīga.

Finanšu pārskata posteņu strukturizētajā skaidrojumā informāciju grupē atbilstoši finanšu pārskata posteņiem un visaptverošajām piezīmēm.

Ja finanšu pārskata posteņu skaidrojums aptver vairākus finanšu pārskata posteņus, finanšu pārskatā norāda visaptverošās piezīmes numuru visos tajos finanšu pārskata posteņos, uz kuriem tā attiecas. Vienam bilances postenim var norādīt vairāku visaptverošo piezīmju numurus.

Finanšu pārskata pielikuma strukturizētajā skaidrojumā atklāj šādu informāciju

114.1. izmaiņas ilgtermiņa nefinanšu aktīvu uzskaites vērtībā, norādot atsevišķi sākotnējās vērtības, nolietojuma (amortizācijas) un vērtības samazinājuma palielinājumu vai samazinājumu par pārskata periodu un iepriekšējo pārskata periodu;

114.2. vērtības samazinājuma atzīšana vai norakstīšana pārskata periodā, norādot apstākļus un notikumus, kas izraisījuši vērtības samazinājuma atzīšanu vai norakstīšanu, izmantotās metodes;

114.3. pašu izveidoto nemateriālo ieguldījumu un nemateriālo ieguldījumu ar nenoteiktu lietderīgās lietošanas laiku uzskaites vērtība;

114.4. reorganizācijas rezultātā un bez atlīdzības vispārējās valdības sektora struktūru ietvaros saņemto un nodoto nefinanšu aktīvu vērtība, norādot atsevišķi sākotnējo vērtību, nolietojuma (amortizācijas) un uzskaites vērtību, sadalījumā pa darījuma partnera institucionālajiem sektoriem;

114.5. reorganizācijas rezultātā un bez atlīdzības saņemto un nodoto ilgtermiņa finanšu aktīvu vērtība, norādot aktīva pamatsummu, uzkrātos procentus, uzskaites vērtību un uz šo aktīvu attiecināmās rezerves, sadalījumā pa darījuma partnera institucionālajiem sektoriem;

114.6. izmaksas, kas atzītas kontā "Pamatlīdzekļu izveidošana un nepabeigtā būvniecība", un darījumi;

114.7. kapitālsabiedrības ieguldījums turējumā nodotajā valsts vai pašvaldības īpašumā, norādot kapitālsabiedrības ieguldījuma vērtību un īpašuma uzskaites vērtību;

114.8. izmaiņas līdzdalības kapitālsabiedrību kapitālā uzskaites vērtībā, norādot atsevišķi katra ieguldījuma kapitālsabiedrībā sākotnējo vērtību, vērtības samazinājumu un iestādei piederošo līdzdalības daļu (procentos) un kapitālsabiedrības pašu kapitāla vērtību pārskata perioda beigās;

114.9. ja ieguldījums novērtēts pēc pašu kapitāla metodes, papildus sniedz šādu informāciju

114.9.1. ja norādītie kapitālsabiedrības dati nav pārskata gads, – darījumi, kas notikuši laikposmā starp kapitāldaļu turētāja finanšu pārskata sagatavošanai izmantotā kapitālsabiedrības finanšu pārskata bilances datumu un kapitāldaļu turētāja finanšu pārskata bilances datumu un būtiski ietekmē iestādes ieguldījuma vērtību, ņemot vērā Valsts kases tīmekļvietnē publicēto informāciju kārtējam gadam par būtiskuma līmeni koriģējošiem un nekoriģējošiem notikumiem;

114.9.2. kotētu kapitālsabiedrību akciju patiesā vērtība;

114.9.3. iestādes neatzīto zaudējumu daļa proporcionāli līdzdalības daļai un peļņas daļa, kura nepārsniedz neatzīto zaudējumu daļu;

114.10. pievieno tās kapitālsabiedrības pēdējo pieejamo finanšu pārskatu vai konsolidēto finanšu pārskatu, kurā valstij, no valsts budžeta daļēji finansētai atvasinātai publiskai personai, budžeta nefinansētai iestādei vai pašvaldībai katrai atsevišķi vai kopā ir 20,001–100 % no akcionāru vai dalībnieku balsstiesībām kapitālsabiedrībā. Ja līdzdalība aprēķināta ar pašu kapitāla metodi, pievieno pārskatu, saskaņā ar kuru aprēķināta līdzdalības uzskaites vērtība gada beigās. Ja līdzdalība aprēķināta, izmantojot citu metodi, kapitāldaļu turētāji savstarpēji vienojas par to, kurš pievieno kapitālsabiedrības pārskatu;

114.11. izmaiņas ilgtermiņa finanšu ieguldījumu starptautiskās organizācijās uzskaites vērtībā, norādot atsevišķi palielinājumu, samazinājumu, pārvērtēšanu, vērtības samazinājuma palielinājumu vai samazinājumu un valūtas kursu svārstības;

114.12. izmaiņas krājumu uzskaites vērtībā, norādot atsevišķi palielinājumu, izdevumos atzīto vērtību un vērtības samazinājuma summas izmaiņas (palielinājumu vai samazinājumu). Krājumu uzskaites vērtību pārskata perioda beigās un salīdzināmo informāciju norāda sadalījumā pa krājumu novērtēšanas metodēm, kas piemērotas pārskata perioda beigās;

114.13. atsavināšanai paredzētie ilgtermiņa ieguldījumi un krājumi sadalījumā pa aktīvu veidiem atbilstoši to ekonomiskajai būtībai – nemateriālie ieguldījumi, pamatlīdzekļi, bioloģiskie aktīvi, ieguldījuma īpašumi, krājumi;

114.14. apdrošināšanas maksājumi pārskata perioda beigās, kas attiecināmi uz nākamajiem periodiem;

114.15. naudas līdzekļu atlikuma izvietojums kredītiestādēs, Valsts kasē un iestādes kasē;

114.16. kontā "Nauda ceļā" uzskaitītie darījumi pārskata perioda beigās;

114.17. izmaiņas uzkrājumos, norādot atsevišķi palielinājumu, samazinājumu un paredzamo izdevumu atlīdzināšanas summu, kas atzīta aktīvos;

114.18. saistības par aizņēmumiem ārpus vispārējās valdības sektora, kuriem piemērotās procentu likmes ir zemākas par tirgus likmēm, norādot zemākas likmes noteikšanas principus;

114.19. izmaiņas zembilances aktīvu un pasīvu vērtībā, norādot atsevišķi palielinājumu un samazinājumu. Valsts budžeta iestādes norāda zembilances pasīvā norādīto nākotnes saistību par noslēgtajos līgumos par ilgtermiņa ieguldījumiem un Eiropas Savienības finansētiem projektiem paredzamajiem maksājumiem un valsts budžeta likumā iekļauto informāciju par ilgtermiņa saistībām;

114.20. atzītie aktīvi, kas saņemti kā ziedojumi un dāvinājumi;

114.21. būtiska saņemtā brīvprātīgo darbība – pakalpojums;

114.22. atzītie aktīvi ķīlas atsavināšanas rezultātā, norādot pieņemtos lēmumus par ķīlas izmantošanu iestādes darbībā vai tās atsavināšanu;

114.23. par finanšu nomas darījumiem – līgumā paredzētie nākotnes maksājumi un iznomātāja prasību atlikums pārskata perioda beigās, izņemot vērtības samazinājumu, un nomnieka atzītie aktīvi, saistību atlikums un neatceļamās apakšnomas maksājumi pārskata perioda beigās sadalījumā pa aktīvu kontiem atbilstoši to ekonomiskajai būtībai un darījuma partnera institucionālajiem sektoriem;

114.24. par operatīvās nomas darījumiem – iznomāto aktīvu uzskaites vērtība un līgumā paredzētie nākotnes maksājumi, pārskata periodā atzītie izdevumi par nomu, neatceļamās nomas maksājumi pārskata perioda beigās un nākamajiem trim gadiem un neatceļamās apakšnomas maksājumi pārskata perioda beigās sadalījumā pa aktīvu kontiem atbilstoši to ekonomiskajai būtībai un darījuma partneru institucionālajiem sektoriem;

114.25. Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu, nodevu un citu uz valsts budžetu attiecināmo maksājumu prasību un saistību atlikums pārskata perioda sākumā un beigās atbilstoši ieņēmumu veidam un izmaiņas prasībās un saistībās sadalījumā pēc to ekonomiskās būtības un grāmatvedības kontiem, izņemot prasību vērtības samazinājumu;

114.26. Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu bruto prasību sadalījums pa nodokļu veidiem atbilstoši apmaksas termiņiem;

114.27. Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu prasības pret nodokļu maksātājiem, kuru aktuālā kopējā parāda summa pārsniedz 1 000 000 euro;

114.28. Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu prasību struktūras izmaiņas saimnieciskajā gadā, norādot kopējo prasību summu, tai skaitā reāli piedzenamos aktuālos parādus un termiņu pagarinājumus sadalījumā pa nodokļu veidiem;

114.29. Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu kopējo prasību summa bruto vērtībā pret likvidētajiem nodokļu maksātājiem – juridiskajām personām;

114.30. valstij piekritīgā manta, kas pārskata gada beigās uzskaitīta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā (daudzuma vienībās) un kurai nav noteikta vērtība, atbilstoši tās ekonomiskajai būtībai sadalījumā pa kontu grupām, norādot skaitu un iemeslu, kāpēc nav iespējams noteikt vērtību pārskata perioda beigās;

114.31. aktuālās tiesvedības, kurās iesaistīta iestāde saistībā ar tās prettiesisku administratīvo aktu vai prettiesisku faktisko rīcību, ja ir ticams, ka būs nepieciešams resursu izlietojums, nodalot tiesvedības ārvalstu un starptautiskajās tiesu institūcijās un citas tiesvedības un norādot finanšu pārskata posteni, kurā norādītas esošās vai paredzamās saistības, atzītie izdevumi un zināmo vai aplēsto saistību, uzkrājumu, iespējamo saistību summas;

114.32. spēkā esošie partnerības līgumi un tajos veiktās izmaiņas, un citi partnerības līguma nosacījumi, kas varētu ietekmēt iestādes nākotnes naudas plūsmu apjomu un laiku, kā arī

114.32.1. pamatlīdzekļu, kas pārskata periodā analītiski nodalīti kā partnerības aktīvi, uzkrātais nolietojums un vērtības samazinājums;

114.32.2. pārskata periodā sākotnēji atzīto partnerības pamatlīdzekļu, ja tie radušies noslēgtā partnerības līguma ietvaros, palielinājums un īpašuma tiesību nodošanas iespējamība līguma termiņa beigās;

114.32.3. aktīvi, saistības un privātā partnera sniegtie pakalpojumi partnerības līguma ietvaros;

114.32.4. privātam partnerim nodotie iestādes aktīvi ieņēmumu gūšanai;

114.33. par kapitālsabiedrību pārvaldību – apstiprinātais finansējums nākamajiem trim gadiem katrai kapitālsabiedrībai, kurā valstij vai pašvaldībai katrai atsevišķi vai kopā pieder 50,001 % un vairāk kapitāla daļu un kurā valstij vai pašvaldībai katrai atsevišķi vai kopā pieder mazāk par 50,001 % kapitāla daļu, bet valsts vai pašvaldība nosaka un kontrolē kapitālsabiedrības finanšu un pamatdarbības politiku, norādot summu sadalījumā pa finansējuma avotiem, apstiprinātā finansējuma nākamajā pārskata gadā attiecību pret valsts vai pašvaldības pamatbudžeta plānotajiem izdevumiem nākamajā pārskata gadā un apstiprinātā finansējuma izlietojuma mērķi nākamajā pārskata gadā;

114.34. finanšu aktīvu un finanšu saistību uzskaites vērtība sadalījumā pa finanšu instrumentu kategorijām, kas noteiktas normatīvajos aktos budžeta iestāžu grāmatvedības uzskaites jomā, un finanšu instrumentiem, kā arī informācija par finanšu instrumentiem, kam piemērota riska ierobežošanas uzskaite, un zembilancē norādītajiem finanšu instrumentiem. Finanšu instrumentus klasificē šādi

114.34.1. finanšu aktīvi – atvasinātie finanšu instrumenti, vērtspapīri, noguldījumi, aizdevumi, prasības, kas ir finanšu instrumenti, riska ierobežošanas instrumenti, pārējie finanšu instrumenti;

114.34.2. finanšu saistības – atvasinātie finanšu instrumenti, emitētie vērtspapīri, aizņēmumi, pieņemtie noguldījumi, riska ierobežošanas instrumenti, pārējie finanšu instrumenti;

114.34.3. zembilances posteņos iekļautie finanšu instrumenti, tai skaitā izsniegtās garantijas;

114.35. finanšu instrumentu (aktīvu) uzskaites vērtība, kas pārskata periodā pārklasificēta starp finanšu instrumentu kategorijām;

114.36. saistību vai iespējamo saistību nodrošinājumam ieķīlāto finanšu aktīvu uzskaites vērtība un informācija par ieķīlāšanas noteikumiem sadalījumā pa finanšu instrumentiem un bilances kontu grupām;

114.37. aizņēmumu līgumi, kuru noteikumi pārskata periodā nav izpildīti, informācija par finanšu institūciju, kas izsniegusi aizņēmumu, un aizņēmuma mērķis, kuru klasificē atbilstoši līgumam, piemērojot budžeta izdevumu klasifikāciju atbilstoši funkcionālajām kategorijām, apraksts par saistību neizpildi, pēc pārskata perioda beigām līdz finanšu pārskata apstiprināšanai publiskošanai pārskatītie aizņēmuma līguma noteikumi, pārskata periodā izpildīto un neizpildīto aizņēmuma saistību summa, neizpildīto aizņēmuma saistību uzskaites vērtība pārskata perioda beigās;

114.38. šo noteikumu 114.37. apakšpunktā minēto informāciju par aizņēmuma līguma noteikumu neizpildi, kurai nav finansiālas ietekmes, norāda kopsummā. Informāciju par aizņēmuma līguma noteikumu neizpildi, kurai ir finansiāla ietekme, norāda šādā sadalījumā: neatmaksātā aizdevuma pamatsumma, nesamaksātie procentu maksājumi, nesamaksātās citas aizņēmuma saistības;

114.39. finanšu instrumentu, kas uzskaitīti un pārskatā norādīti patiesajā vērtībā, uzskaites vērtība, patiesās vērtības noteikšanas metode atbilstoši normatīvajiem aktiem budžeta iestāžu grāmatvedības uzskaites jomā un metodes maiņa sadalījumā pa finanšu instrumentu kategorijām un finanšu instrumentiem. Metodes klasificē šādi: 1. metode – finanšu instrumenta cena, 2. metode – līdzīgu finanšu instrumentu cena, 3. metode – cita metode;

114.40. finanšu instrumentu, kas novērtēti patiesajā vērtībā atbilstoši 3. metodei, patiesās vērtības izmaiņas pārskata periodā, kas atzītas ieņēmumos, izdevumos vai rezervēs, iegāde, atsavināšana, emisija, veiktie norēķini, novērtēšanas metodes maiņa – uzskaites vērtība dienā, kad finanšu instrumentam mainīta novērtēšanas metode, un to finanšu instrumentu, kas norādīti pārskata perioda beigās, vērtības izmaiņas, kas atzītas pārskata perioda ieņēmumos vai izdevumos;

114.41. to finanšu instrumentu, kas maksimāli pakļauti kredītriskam, uzskaites vērtība, ko veido gan ilgtermiņa, gan īstermiņa prasības par pamatsummu, uzkrātiem procentiem, citiem maksājumiem par finanšu instrumentu, un vērtības samazinājums, neņemot vērā saņemto nodrošinājumu vai citus līgumā noteiktos nodrošinājumus, šādā sadalījumā, ievērojot normatīvajos aktos budžeta iestāžu grāmatvedības uzskaites jomā minētās apmaksas termiņa kavējuma grupas: termiņš nav kavēts, bet finanšu instrumentiem gan ir, gan arī nav aprēķināts vērtības samazinājums, termiņš ir kavēts, bet finanšu instrumentu vērtība nav samazinājusies, termiņš ir kavēts un finanšu instrumentu vērtība ir samazinājusies, zembilances posteņos iekļautie finanšu instrumenti, kas pakļauti kredītriskam, – saņemtās garantijas;

114.42. nodrošināto finanšu aktīvu, kas pakļauti kredītriskam, uzskaites vērtība šādā sadalījumā pa finanšu instrumentiem un darījuma partnera institucionālo sektoru: S130000 klasifikācijas pilnā apmērā un S110000, S120000, S140000, S150000 un S200000 dati kopsummā;

114.43. saņemtā nodrošinājuma patiesā vērtība sadalījumā pa finanšu instrumentiem, par kuriem saņemts nodrošinājums, un nodrošinājuma izmantošanas noteikumi, papildus norādot, ja saņemtā nodrošinājuma aktīvi nav viegli pārvēršami naudā, un šādu aktīvu plānotā pārvaldība. Saņemto nodrošinājumu klasificē šādi: nefinanšu aktīvi, izņemot nekustamos īpašumus, nekustamie īpašumi, finanšu aktīvi, cits nodrošinājums, kas nav minēts iepriekš;

114.44. finanšu saistību nediskontētās nākotnes naudas plūsmas (līguma summu kopā ar procentiem) termiņstruktūra sadalījumā pa finanšu instrumentiem un finanšu saistību veidiem – atvasinātas finanšu saistības, neatvasinātas finanšu saistības un maksājuma termiņi – gada laikā pēc bilances datuma, periodā no viena līdz pieciem gadiem pēc bilances datuma, vēlāk nekā piecus gadus pēc bilances datuma līdz līguma termiņa beigām;

114.45. konsolidācijā iesaistītās iestādes un konsolidācijas principi;

114.46. salīdzināmās informācijas izmaiņas, norādot attiecīgā posteņa summu pirms korekcijas, palielinājumu vai samazinājumu pirms iepriekšējā pārskata perioda un par iepriekšējo pārskata periodu, klasifikācijas maiņu, atlikumu pārskata perioda sākumā ar iekļautu korekciju vai klasifikācijas maiņu un posteņu norādīšanas un klasifikācijas maiņas aprakstu;

114.47. pārskata periodā veikto aplēšu sagatavošanas metodes izmaiņu iemesli un ietekme uz aktīvu un saistību atlikumiem pārskata perioda beigās, norādot posteņu vērtību pēc iepriekš lietotās metodes un pārskata gadā lietotās metodes;

114.48. ilgtermiņa un īstermiņa prasību un nākamo periodu izdevumu uzskaites bruto un neto vērtība un izveidotais vērtības samazinājums sadalījumā pa institucionālajiem sektoriem. Prasības par pašvaldību administrēto nodokļu ieņēmumiem nenorāda sadalījumā pa institucionālajiem sektoriem;

114.49. ilgtermiņa un īstermiņa aizdevumi sadalījumā pēc sākotnējā termiņa un institucionālajiem sektoriem;

114.50. saistību uzskaites vērtība sadalījumā pa institucionālajiem sektoriem. Saistības par pašvaldību administrēto nodokļu ieņēmumiem nenorāda sadalījumā pa institucionālajiem sektoriem;

114.51. cita pārskatu lietotājiem būtiska informācija, kas varētu ietekmēt lēmumu pieņemšanu, un informācija, kuru iestāde vēlas atklāt, norādot darījumu aprakstu un summu;

114.52. reorganizācijas ietvaros nodotie bilances atlikumi (ja sagatavo slēguma pārskatu).

(Grozīts ar MK 30.06.2026. noteikumiem Nr. 364)

Naudas plūsmas pārskata strukturizētajā skaidrojumā atklāj informāciju par citu ieņēmumu un izdevumu posteņos norādītiem darījumiem un iestādei neraksturīgām izmaksātām naudas summām.

Pārskata par darbības finansiālajiem rezultātiem strukturizētajā skaidrojumā atklāj informāciju par šajā pārskatā norādītiem

116.1. nodokļu ieņēmumiem, procentu ieņēmumiem (atsevišķi norādot informāciju par procentu ieņēmumiem, kas aprēķināti par finanšu instrumentiem, kuriem atzīts vērtības samazinājums) un procentu izdevumiem;

116.2. ieņēmumiem no aktīvu vērtības samazinājuma norakstīšanas un izdevumiem no aktīvu vērtības samazinājuma atzīšanas;

116.3. ieņēmumiem un izdevumiem no finanšu instrumentiem, kas nav ietverti finanšu instrumenta procentu likmes noteikšanā;

116.4. finanšu instrumentu izmantošanas rezultātiem – ieņēmumos, izdevumos vai rezervēs atzītās vērtības – sadalījumā pa finanšu instrumentu kategorijām un šādiem darījumu veidiem: patiesās vērtības izmaiņas, ārvalstu valūtas kursa izmaiņas, atsavināšana un izslēgšana no uzskaites, pārklasifikācija no vienas kategorijas uz citu, citu finanšu saistību novērtējuma izmaiņas;

116.5. finanšu instrumentiem, kam piemērota naudas plūsmas riska ierobežošanas uzskaite

116.5.1. efektīvās patiesās vērtības izmaiņas, kas atzītas rezervēs pārskata periodā;

116.5.2. neefektīvās patiesās vērtības izmaiņas, kas atzītas pārskata perioda ieņēmumos vai izdevumos;

116.5.3. rezervēs atzītās summas pārklasifikācija pārskata perioda ieņēmumos un izdevumos;

116.6. finanšu instrumentiem, kam piemērota patiesās vērtības riska ierobežošanas uzskaite, – uzskaites vērtības izmaiņas, kas atzītas pārskata perioda ieņēmumos, izdevumos vai citā postenī;

116.7. citiem ieņēmumiem un izdevumiem.

Iepriekšējo periodu kļūdas ir informācijas nenorādīšana vai nepareiza norādīšana gada pārskatā vienā vai vairākos iepriekšējos periodos.

Iepriekšējo periodu kļūdas rodas, neizmantojot vai nepareizi izmantojot ticamu informāciju, kas bija pieejama, apstiprinot publiskošanai iepriekšējo periodu gada pārskatu. Šādas kļūdas ietver matemātiskās kļūdas, kļūdas grāmatvedības uzskaites principu piemērošanā vai faktu nepareizu interpretāciju un krāpšanos.

Ja pārskata periodā ir labotas būtiskas iepriekšējo periodu kļūdas, finanšu pārskatā norāda koriģētu salīdzināmo informāciju. Iepriekšējo pārskata periodu nebūtisku kļūdu labojumus iekļauj pārskata perioda datos.

Ja pārskata periodā ir mainīti grāmatvedības uzskaites principi, attiecīgo iepriekšējā pārskata perioda salīdzināmo informāciju koriģē atbilstoši normatīvajiem aktiem par grāmatvedības uzskaiti budžeta iestādēs.

Ja pārskata periodā ir mainīta aplēses sagatavošanas metode, finanšu pārskata pielikumā sniedz skaidrojumu par aplēses metodes maiņas ietekmi uz bilances posteņu atlikumiem pārskata perioda beigās vai informāciju, ka šādu ietekmi nav iespējams aprēķināt.

Par katru gadījumu, kad dati nav salīdzināmi vai ir veikta iepriekšējo pārskata periodu datu korekcija, sniedz skaidrojumu finanšu pārskata pielikumā.

Informācija par budžeta izpildi sastāv no

123.1. budžeta izpildes pārskata;

123.2. budžeta izpildes pārskata pielikuma.

Budžeta izpildes pārskatu sagatavo pēc naudas plūsmas principa šādiem budžeta veidiem

124.1. pamatbudžets;

124.2. speciālais budžets;

124.3. ziedojumi un dāvinājumi;

124.4. citu budžetu līdzekļi.

Budžeta izpildes pārskatā norāda informāciju par sākotnējo likumu vai plānu, par likumu vai plānu ar izmaiņām un par budžeta izpildi pārskata periodā.

Valsts budžeta iestādes sagatavo šādus pārskatus

126.1. pārskatus par pamatbudžeta un speciālā budžeta izpildi, kur norāda

126.1.1. informāciju saskaņā ar valsts budžeta likumu;

126.1.2. informāciju par ieņēmumu un izdevumu izpildi sadalījumā pa ekonomiskajām kategorijām un par finansēšanu pilnā apmērā atbilstoši normatīvajiem aktiem budžetu klasifikācijas jomā;

126.1.3. informāciju par budžeta izdevumiem, norādot informāciju par katru funkcionālo kategoriju un apakškategoriju sadalījumā pa ekonomiskajām kategorijām pilnā apmērā atbilstoši normatīvajiem aktiem budžetu klasifikācijas jomā;

126.1.4. informāciju par likumā noteiktajiem rādītājiem valsts budžeta likumā apstiprinātajā detalizācijā;

126.2. pārskatu par ziedojumu un dāvinājumu izpildi, kur

126.2.1. aizpilda ieņēmumu un finansēšanas sadaļu, norādot informāciju par iestādi kopā pilnā apmērā atbilstoši normatīvajos aktos budžeta jomā noteiktajām klasifikācijām;

126.2.2. aizpilda izdevumu sadaļu, norādot informāciju par katru funkcionālo kategoriju un apakškategoriju sadalījumā pa ekonomiskajām kategorijām pilnā apmērā atbilstoši normatīvajiem aktiem budžetu klasifikācijas jomā;

126.2.3. norāda informāciju par plānotajiem ieņēmumu, izdevumu un finansēšanas rādītājiem atbilstoši apstiprinātajām tāmēm vismaz valsts budžeta likuma pielikumos apstiprinātajā detalizācijā;

126.3. pārskatu par citu budžetu izpildi, kur norāda informāciju par ieņēmumu un izdevumu izpildi sadalījumā pa ekonomiskajām kategorijām un par finansēšanu pilnā apmērā atbilstoši normatīvajiem aktiem budžetu klasifikācijas jomā. Informāciju par plānotajiem rādītājiem nenorāda;

126.4. pārskatu par mērķdotāciju pašvaldībām izpildi, kur norāda informāciju atbilstoši valsts budžeta likumā noteiktajai struktūrai, kuru papildina ar informāciju par pārskata perioda izpildes datiem atbilstoši naudas plūsmai.

No valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas un budžeta nefinansētas iestādes sagatavo pārskatus par pamatdarbības izpildi un par ziedojumu un dāvinājumu izpildi, kur

127.1. aizpilda ieņēmumu un finansēšanas sadaļu, norādot informāciju par iestādi kopā pilnā apmērā atbilstoši normatīvajos aktos budžeta jomā noteiktajām klasifikācijām;

127.2. aizpilda izdevumu sadaļu, norādot informāciju par katru funkcionālo kategoriju un apakškategoriju sadalījumā pa ekonomiskajām kategorijām pilnā apmērā atbilstoši normatīvajiem aktiem budžetu klasifikācijas jomā;

127.3. norāda informāciju par plānotajiem ieņēmumu, izdevumu un finansēšanas rādītājiem vismaz valsts budžeta likuma pielikumos apstiprinātajā detalizācijā.

Pašvaldības sagatavo pārskatus par pamatbudžeta, ziedojumu un dāvinājumu budžeta un citu budžetu izpildi, kur

128.1. aizpilda ieņēmumu un finansēšanas sadaļu, norādot informāciju par pašvaldību kopā pilnā apmērā atbilstoši normatīvajos aktos budžeta jomā noteiktajām klasifikācijām;

128.2. aizpilda izdevumu sadaļu, norādot informāciju par katru funkcionālo kategoriju un apakškategoriju sadalījumā pa ekonomiskajām kategorijām pilnā apmērā atbilstoši normatīvajiem aktiem budžetu klasifikācijas jomā;

128.3. norāda informāciju par budžeta plāna rādītājiem vismaz valsts budžeta likuma pielikumos apstiprinātajā detalizācijā. Datus nenorāda pārskatā par citu budžetu izpildi.

Pārskatā par citu budžetu izpildi valsts budžeta iestādes un pašvaldības sniedz papildu informāciju par mērķi, kādam saņemti citu budžetu līdzekļi. Šajā pārskatā nenorāda līdzekļus, kas uz laiku ir iestādes glabājumā.

Budžeta izpildes pārskata pielikumā sniedz informāciju par

130.1. budžeta izstrādāšanas un klasifikācijas principiem;

130.2. sākotnējā likuma vai plāna salīdzinājumu ar likumu vai plānu ar izmaiņām, paskaidrojot būtisku izmaiņu iemeslus vai – pašvaldībām – pievienojot paskaidrojuma rakstu par izmaiņām saistošajos noteikumos budžeta jomā;

130.3. pārskata gada budžeta izpildes būtiskām atšķirībām no likuma vai plāna ar izmaiņām;

130.4. ministriju, no valsts budžeta daļēji finansētu atvasinātu publisku personu un budžeta nefinansētu iestāžu snieguma (rezultatīvajiem) rādītājiem, kas sasniegti ar pārskata periodam piešķirtajiem finanšu līdzekļiem (salīdzina plānoto rādītāju vērtību ar rādītāja faktisko izpildi, norādot novirzi no plānotās vērtības (procentos) un rādītāja neizpildes iemeslus, un norāda plānotā rādītāja interpretāciju, kā arī izmaksu efektivitātes novērtējumu)

130.4.1. ministrijas ietver informāciju par valsts budžeta likuma paskaidrojumos noteikto rezultatīvo rādītāju izpildi pārskata periodā saskaņā ar normatīvajos aktos par valsts budžeta izpildes analīzi noteiktajiem kritērijiem;

130.4.2. no valsts budžeta daļēji finansētās atvasinātās publiskās personas un budžeta nefinansētās iestādes ietver informāciju par pārskata gada darbības rezultātu un stratēģijā vai attīstības plānā izvirzīto mērķu izpildi vai sasniegšanas pakāpi pārskata periodā;

130.5. pašvaldību galvenajām prioritātēm un uzdevumiem un sasniegtajiem darbības rezultātiem. Informāciju sagatavo brīvā formā;

130.6. Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu, nodevu un citu tā administrēto uz valsts budžetu attiecināmo maksājumu atvieglojumu aplēšu veidošanu valsts budžeta projekta sagatavošanai un budžeta izpildes analīzei vai publiski pieejamu informāciju par šādām aplēsēm.

(Grozīts ar MK 30.06.2026. noteikumiem Nr. 364)

Šo noteikumu 8. nodaļa attiecas uz salīdzināšanu starp vispārējās valdības sektora struktūru (izņemot šo struktūru kontrolētus un finansētus komersantus, kuru sarakstu nodrošina Centrālā statistikas pārvalde un speciālās ekonomiskās zonas, ostu un brīvostu pārvaldes) darījuma partneriem.

Šo noteikumu 8. nodaļa neattiecas uz Valsts drošības iestāžu likumā minētajām valsts drošības iestādēm un uz prasībām un saistībām par nekustamā īpašuma nodokli.

Gada pārskata sagatavošanas laikā, veicot inventarizāciju darījuma partneriem, salīdzina prasījumu un saistību atlikumus pārskata perioda pēdējā dienā un darījumus bez atlīdzības pārskata periodā, izmantojot ePārskatus vai arī ePārskatus un pašapkalpošanās portālu risinājumus.

ePārskatos neveic šo noteikumu 133. punktā minēto atlikumu un darījumu salīdzināšanu ar Valsts ieņēmumu dienestu (kā sektora S130190 "Valsts budžets" struktūru) par Valsts ieņēmumu dienesta administrētiem nodokļiem, nodevām un citiem tā administrētiem uz valsts budžetu attiecināmiem maksājumiem.

Salīdzināšanu par naudas līdzekļu atlikumiem Valsts kasē un saistībām par šiem līdzekļiem veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Valsts kase nodrošina maksājumu pakalpojumu sniegšanu.

Salīdzināšanu neveic par valsts budžeta maksājumus administrējošās institūcijas saistībām par nenodokļu ieņēmumu maksājumiem un saistībām pret valsts budžetu, kas nav attiecināmas uz valsts budžeta finanšu uzskaiti.

Šo noteikumu 133. punktā minēto atlikumu un darījumu salīdzināšanu var veikt, arī izmantojot iestādes izstrādātus risinājumus šādos gadījumos

137.1. valsts budžeta iestādes un budžeta nefinansētas iestādes, kuras grāmatvedības uzskaiti kārto Valsts kasē valsts pārvaldes vienotā pakalpojumu centra ietvaros, – savstarpējo atlikumu un darījumu salīdzināšanai;

137.2. ministrijas, no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas un pašvaldības – savstarpējo atlikumu un darījumu salīdzināšanai to konsolidētā gada pārskata sagatavošanas ietvaros.

Par attaisnojuma dokumentiem, kuri attiecas uz pārskata periodu un ir sagatavoti līdz nākamā pārskata perioda 21. janvārim, šo noteikumu 133. punktā minēto atlikumu salīdzināšanu ePārskatos veic līdz nākamā pārskata gada 31. janvārim. Inventarizācijas rezultātus (salīdzināšanas aktu) pārrēķina, ņemot vērā datus, kas norādīti attaisnojuma dokumentos par pārskata periodu un ir sagatavoti no nākamā pārskata gada 22. janvāra līdz 31. janvārim, un informāciju pievieno inventarizācijas rezultātam. Inventarizācijas rezultātus (salīdzināšanas aktu) pārrēķina līdz datumam, kad gada pārskats apstiprināts publiskošanai.

Ja pārskata periodā notiek iestādes likvidācija vai reorganizācija, salīdzināšanu veic iestāde, kas pārņem likvidētās vai reorganizētās iestādes tiesības, saistības, finanšu līdzekļus, mantu un lietvedību.

Ja notiek iestādes padotības maiņa, salīdzināšanu par periodu līdz padotības maiņai veic tā augstākā iestāde, kuras padotībā attiecīgā iestāde bija līdz padotības maiņai.

(MK 30.06.2026. noteikumu Nr. 364 redakcijā)

Šos noteikumus pirmo reizi piemēro 2026. gadā, sagatavojot gada pārskatu vai konsolidēto gada pārskatu par 2025. gadu.

Šo noteikumu 126.1.3. apakšpunktu pirmo reizi piemēro, sagatavojot gada pārskatu vai konsolidēto gada pārskatu par 2027. gadu.

(MK 30.06.2026. noteikumu Nr. 364 redakcijā)

Šo noteikumu 130.4. apakšpunktu no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas un budžeta nefinansētas iestādes pirmo reizi piemēro, sagatavojot gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu par 2026. gadu, līdz tam piemērojot Ministru kabineta 2021. gada 28. septembra noteikumu Nr. 652 "Gada pārskata sagatavošanas kārtība" 131.2. apakšpunktu.

Šo noteikumu 130.5. apakšpunktu pašvaldības pirmo reizi piemēro, sagatavojot gada pārskatu vai konsolidēto gada pārskatu par 2027. gadu, līdz tam piemērojot Ministru kabineta 2021. gada 28. septembra noteikumu Nr. 652 "Gada pārskata sagatavošanas kārtība" 131.2. apakšpunktu.

Sagatavojot gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu par 2025. gadu, informāciju par koriģējošiem notikumiem pēc bilances datuma sniedz šādā kārtībā

145.1. atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 28. septembra noteikumu Nr. 652 "Gada pārskata sagatavošanas kārtība" 100., 103., 104. un 105. punktam;

145.2. no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas un budžeta nefinansētas iestādes piemēro Ministru kabineta 2021. gada 28. septembra noteikumos Nr. 652 ​"Gada pārskata sagatavošanas kārtība" ministrijām un pašvaldībām paredzētos nosacījumus;

145.3. ministrijas, no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas, budžeta nefinansētas iestādes un pašvaldības, kā arī šo noteikumu 1.2. un 1.3. apakšpunktā minētās iestādes informāciju par koriģējošiem notikumiem pēc bilances datuma sniedz šo noteikumu 103. punktā minētajā termiņā.

Šo noteikumu 7.8. apakšnodaļu pirmo reizi piemēro 2027. gadā, sagatavojot gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu par 2026. gadu.

Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2021. gada 28. septembra noteikumus Nr. 652 "Gada pārskata sagatavošanas kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2021, 189. nr.; 2022, 180. nr.; 2023, 153. nr.).