Nacionālo drošību apdraudošu pasākumu ierobežošanas likums

Tā kā Latvijas Republikai kā demokrātiskai, tiesiskai, sociāli atbildīgai un nacionālai valstij ir pienākums paredzēt un savlaicīgi īstenot pašaizsargājošās demokrātijas principam atbilstošus nepieciešamus, mērķtiecīgus un samērīgus pasākumus demokrātiskās valsts iekārtas apdraudējuma nepieļaušanai vai novēršanai un personām jābūt gatavām tam, ka dažas to tiesības var tikt ierobežotas, šā likuma mērķis ir novērst vai mazināt pret Latvijas nacionālo drošību vērstu kaitniecisku un bīstamu Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas pasākumu turpmāku iespējamību.

(2) Uz Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku ir aizliegts izbraukt

1) personām, kurām izsniegta speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam;

2) par kritiskās infrastruktūras drošību atbildīgajām personām;

3) Aizsardzības ministrijā, Iekšlietu ministrijā, Tieslietu ministrijā vai attiecīgo ministriju vai ministru padotībā esošās iestādēs, militārajos objektos, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā vai Nodokļu un muitas policijā nodarbinātajām personām, Nacionālo bruņoto spēku personālsastāvam, kā arī Valsts ieņēmumu dienestā nodarbinātajām muitas amatpersonām;

4) diplomātiskajā vai konsulārajā dienestā nodarbinātajiem;

5) tiesu vai prokuratūras iestādēs nodarbinātajiem;

6) Saeimas deputātiem;

7) personām, ar kurām Saeima nodibinājusi darba tiesiskās attiecības uz nenoteiktu laiku.

(3) Ar izbraukšanas aizliegumu šajā likumā saprot arī aizliegumu šķērsot Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas teritoriju tranzītā.

(2) Institūciju, kura izsniedz izbraukšanas atļauju, izbraukšanas atļaujas izsniegšanas kārtību un termiņu, kā arī dokumentus, kas iesniedzami, un informāciju, kas norādāma izbraukšanas nepieciešamības pamatošanai, nosaka Ministru kabinets.

(3) Institūcijas lēmumu persona var pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā Administratīvajā rajona tiesā, kuras spriedums ir pārsūdzams kasācijas kārtībā Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā.

Ministru kabinets ne retāk kā reizi trijos gados izvērtē šā likuma noteikumu praktisko īstenošanu, rezultātus, kā arī atbilstību izvirzītajam mērķim un iesniedz par to ziņojumu Saeimai.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā darbinieks ir atbrīvojams no amata, pamatojoties uz Darba likuma 101. panta pirmās daļas 2. punktu, bet ar personu, kura ir valsts civildienesta ierēdnis, dienesta attiecības izbeidz, pamatojoties uz Valsts civildienesta likuma 41. panta pirmās daļas 1. punkta "d" apakšpunktu. Nodarbinātības (dienesta) attiecības ar citām personām tiek izbeigtas vispārējā tām piemērojamā kārtībā.