Kārtība, kādā nodod lietošanā vai apgrūtina valstij piederošo vai piekrītošo zemi publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā

Noteikumi nosaka kārtību, kādā nodod lietošanā, nodibina nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumus vai apgrūtina ar servitūtiem būvju, tai skaitā virszemes vai pazemes ārējo inženiertīklu, būvniecībai vai citas saimnieciskās darbības veikšanai valstij piederošo vai piekrītošo zemi publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā (turpmāk – zeme).

​Jautājumos, kurus neregulē šie noteikumi, Dzelzceļa likuma 6. pantā minētais valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs (turpmāk – pārvaldītājs) piemēro Ministru kabineta izdotos publiskas personas zemes nomas un apbūves tiesības noteikumus.

Zemes nomas maksu nosaka, ievērojot Ministru kabineta izdotos publiskas personas zemes nomas un apbūves tiesības noteikumus.

Zemes nomas līgumā paredz, ka pārvaldītājam ir tiesības, rakstiski informējot nomnieku līgumā noteiktajā termiņā, kas nav īsāks par 14 dienām un garāks par 30 dienām, vienpusēji atkāpties no nomas līguma un neatlīdzināt zaudējumus, kas saistīti ar līguma pirmstermiņa izbeigšanu, kā arī nomnieka veiktos derīgos izdevumus, ja nomnieks

4.1. pasliktina zemes stāvokli vai ar savu darbību nodara bojājumus zemē izvietotajai dzelzceļa infrastruktūrai, vai zemi piesārņo mehāniski vai ķīmiski, kā rezultātā zemei nepieciešama rekultivācija;

4.2. vairāk nekā mēnesi nemaksā pārvaldītājam nomas maksu vai papildus tai normatīvajos aktos noteiktos nodokļus;

4.3. bez pārvaldītāja iepriekšējas rakstiskas piekrišanas nodod zemi turējumā trešajām personām;

4.4. nepilda zemes izmantošanas nosacījumus vai neizmanto zemi atbilstoši līgumā norādītajam mērķim;

4.5. veic patvaļīgu būvniecību uz attiecīgās zemes;

4.6. pēc pārvaldītāja atkārtota rakstiska brīdinājuma saņemšanas turpina nepildīt citus līgumā noteiktos pienākumus.

Zemes nomas līgumā paredz, ka pārvaldītājam ir tiesības, 90 dienas iepriekš rakstiski informējot, vienpusēji atkāpties no līguma un neatlīdzināt nomniekam zaudējumus, kas saistīti ar līguma pirmstermiņa izbeigšanu, ja zeme nepieciešama dzelzceļa infrastruktūras attīstībai, pārvaldītāja darbības nodrošināšanai vai valstij normatīvajos aktos noteikto publisko funkciju veikšanai.

Zemes nomas līgumā paredz, ka, izbeidzoties nomas līgumam, nomniekam ir pienākums par saviem līdzekļiem nojaukt nomas līguma laikā uzbūvētās būves un atbrīvot zemi no nomniekam piederošā kustamā īpašuma, ja puses nevienojas citādi. Visa kustamā manta, kas atradīsies uz zemes pēc nomas līguma izbeigšanās, uzskatāma par atmestu atbilstoši Civillikuma 941. pantam, un tiks uzskatīts, ka nomnieks tieši izteicis vēlmi atteikties no tiesībām uz šo mantu.

Šo noteikumu 4., 5. un ​6. punkts neattiecas uz likumiskās zemes lietošanas tiesiskajām attiecībām.

Pārvaldītājs var nodot zemi bezatlīdzības lietošanā valsts pārvaldes funkciju veikšanai vai pašvaldības funkciju īstenošanai, kā arī gadījumā, ja tas ir atļauts Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā un netraucē dzelzceļa infrastruktūras attīstībai vai pārvaldītāja darbības nodrošināšanai.

Pārvaldītājs, noslēdzot starp pusēm līgumu par zemes lietošanas tiesību aprobežošanu, var nodot zemi energoapgādes komersantu objektu, elektronisko sakaru tīklu un centralizētās ūdensapgādes vai centralizētās kanalizācijas sistēmas vai tās daļas ierīkošanai, būvniecībai un ekspluatācijai, ja tas netraucē dzelzceļa infrastruktūras attīstībai atbilstoši nozares attīstības plānošanas dokumentiem, dzelzceļa drošai ekspluatācijai, satiksmes drošībai vai pārvaldītāja darbības nodrošināšanai.

Energoapgādes komersants, elektronisko sakaru komersants un ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējs attiecīgi Enerģētikas likumā, Elektronisko sakaru likumā vai Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumā paredzētajos gadījumos maksā pārvaldītājam par zemes lietošanas tiesību aprobežošanu noteikto atlīdzību atbilstoši attiecīgās jomas normatīvajiem aktiem par šādas atlīdzības noteikšanu. Ja normatīvie akti nenosaka atlīdzības par zemes lietošanas tiesību aprobežošanu piemērošanu attiecīgajā jomā un

10.1. pārvaldītājs ar komersantu nav vienojušies par atlīdzības apmēru, tad minētās atlīdzības noteikšanai pārvaldītājs var pieaicināt neatkarīgu vērtētāju. Neatkarīgā vērtētāja atlīdzības izmaksas pārvaldītājam kompensē komersants;

10.2. publiskas personas zemi paredzēts nodot lietošanā komersantam saimnieciskās darbības veikšanai, un samazinātas zemes lietošanas atlīdzības piemērošanas gadījumā atbalsts komersantam tiktu kvalificēts kā komercdarbības atbalsts, tad pārvaldītājam ir pienākums noteikt minētās atlīdzības apmēru atbilstoši neatkarīga vērtētāja noteiktajai tirgus maksai. Neatkarīgā vērtētāja atlīdzības izmaksas pārvaldītājam kompensē komersants.

Apgrūtinātās zemes platību, par kuru aprēķināma vienreizēja atlīdzība, nosaka, pamatojoties uz šo noteikumu 9. punktā minēto inženierbūvju novietojuma plānu, kas izstrādāts atbilstoši piemērojamo būvnormatīvu prasībām un ievērojot Aizsargjoslu likumā noteikto aizsargjoslu platumu. Apgrūtinātās zemes platību iezīmē novietojuma plānā.

Ja zeme nepieciešama dzelzceļa infrastruktūras attīstībai, pārvaldītāja darbības nodrošināšanai vai normatīvajos aktos noteikto publisko funkciju veikšanai, šo noteikumu ​​9. punktā minēto inženierbūvi pārvieto atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Ja zeme nepieciešama dzelzceļa infrastruktūras attīstības projektiem atbilstoši spēkā esošajiem dzelzceļa nozares attīstības plānošanas vai normatīvajiem dokumentiem, šo noteikumu ​9. punktā minēto inženierbūvi pārvieto par inženierbūves īpašnieka vai tiesiskā valdītāja līdzekļiem.

Pārvaldītājs var apgrūtināt zemi ar servitūtiem par labu citām personām vai to īpašumam, lai veiktu būvju, tai skaitā virszemes vai pazemes ārējo inženiertīklu, būvniecību vai citu saimniecisko darbību, ja tas netraucē dzelzceļa infrastruktūras attīstībai vai pārvaldītāja darbības nodrošināšanai.

Servitūtus nodibina pārvaldītājs uz līguma pamata.

Līgumā par servitūta nodibināšanu paredz, ka servitūtu ieraksta zemesgrāmatā par servitūta lietotāja līdzekļiem.

Līgumā par servitūta nodibināšanu paredz, ka pārvaldītājam ir tiesības, 90 dienas iepriekš rakstiski informējot, vienpusēji atkāpties no līguma un neatlīdzināt servitūta lietotājam zaudējumus, kas saistīti ar līguma izbeigšanu, ja zeme nepieciešama dzelzceļa infrastruktūras attīstībai, pārvaldītāja darbības nodrošināšanai vai valstij normatīvajos aktos noteikto publisko funkciju veikšanai.

Noteikumi neattiecas uz šo noteikumu 9. punktā minētajām inženierbūvēm, kas publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā izvietotas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai.

Noteikumus nepiemēro zemes nomas līgumiem, kas noslēgti līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, un minētie līgumi ir spēkā līdz to termiņa beigām.