Pagaidu ceļošanas dokumenta noteikumi

Noteikumi nosaka

1.1. pagaidu ceļošanas dokumenta paraugu un saturu, izsniegšanas kārtību un nosacījumus, kā arī derīguma termiņus;

1.2. valsts nodevas apmēru par pagaidu ceļošanas dokumenta izsniegšanu, samaksas kārtību, atvieglojumus un atbrīvojumus no valsts nodevas.

Noteikumos lietotie termini

2.1. Latvijas valstspiederīgais – Personu apliecinošu dokumentu likuma 7. panta trešās daļas 1. punktā minētās personas, kuras var saņemt pagaidu ceļošanas dokumentu;

2.2. Savienības pilsonis – Personu apliecinošu dokumentu likuma 7. panta trešās daļas 2. punktā minētā persona, kura var saņemt pagaidu ceļošanas dokumentu;

2.3. pieteikuma iesniedzējs – persona, kura iesniedz pagaidu ceļošanas dokumenta pieteikumu;

2.4. saņēmējs – persona, kurai izdod pagaidu ceļošanas dokumentu;

2.5. palīdzību sniedzošā valsts – valsts, kas saņem pagaidu ceļošanas dokumenta pieteikumu;

2.6. valstspiederības valsts – valsts, par kuras valstspiederīgo pieteikuma iesniedzējs sevi norāda;

2.7. veidlapa – noteikta parauga vienota pagaidu ceļošanas dokumenta veidlapa, kura kopā ar vienota pagaidu ceļošanas dokumenta uzlīmi apliecina, ka saņēmējs ir pieprasījis pagaidu ceļošanas dokumentu, lai nokļūtu galamērķa valstī;

2.8. uzlīme – noteikta parauga vienota pagaidu ceļošanas dokumenta uzlīme, kura kopā ar vienota pagaidu ceļošanas dokumenta veidlapu apliecina, ka saņēmējs ir pieprasījis pagaidu ceļošanas dokumentu, lai nokļūtu galamērķa valstī.

Pagaidu ceļošanas dokumentu izsniedz

3.1. Latvijas valstspiederīgajam

3.1.1. Latvijas diplomātiskā un konsulārā pārstāvniecība ārvalstī (turpmāk – pārstāvniecība);

3.1.2. Latvijas goda konsuls, kurš ir pilnvarots izsniegt pagaidu ceļošanas dokumentus;

3.1.3. Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments (turpmāk – departaments) – ja ārvalstī nav pārstāvniecības vai attiecīgā ārvalsts neietilpst pārstāvniecības konsulārajā apgabalā, kā arī citos gadījumos, kad pagaidu ceļošanas dokumentu var izsniegt tikai departaments;

3.2. Savienības pilsonim – pārstāvniecība.

Ārlietu ministrija izraugās pagaidu ceļošanas dokumenta veidlapas un uzlīmes izgatavotāju.

Šo noteikumu 3. punktā minētā kompetentā pagaidu ceļošanas dokumenta izsniedzējinstitūcija neaizpildītas veidlapas un uzlīmes glabā seifā.

Departaments un pārstāvniecības uzskaita un uzrauga to rīcībā esošo veidlapu un uzlīmju izlietojumu. Departaments sniedz Eiropas Komisijai informāciju par to pagaidu ceļošanas dokumentu skaitu

6.1. kuri izsniegti Latvijas valstspiederīgajiem, un šo personu tiesisko statusu;

6.2. kuri izsniegti Savienības pilsoņiem, un šo personu valstspiederību;

6.3. kuriem konstatētas viltojuma un krāpnieciskas pazīmes.

Lai pieprasītu pagaidu ceļošanas dokumentu, pieteikuma iesniedzējs iesniedz

7.1. aizpildītu un parakstītu pagaidu ceļošanas dokumenta pieteikumu (1. pielikums);

7.2. pieteikuma iesniedzēja fotogrāfiju, kas izgatavota atbilstoši šo noteikumu 2. pielikumā minētajām prasībām;

7.3. paskaidrojumu par personu apliecinoša dokumenta nolaupīšanas, nozaudēšanas vai iznīcināšanas apstākļiem;

7.4. lietošanai nederīgo ceļošanas dokumentu vai citus dokumentus un kopijas, kas apliecina personas identitāti (ja tādi ir personas rīcībā).

Ja pieteikuma iesniedzējs nav sasniedzis 15 gadu vecumu, šo noteikumu 7. punktā minētos dokumentus iesniedz viņa likumiskais pārstāvis vai likumiskā pārstāvja pilnvarota persona.

Lai pārbaudītu pieteikuma iesniedzēja identitāti, nodrošinātu valsts nodevas iekasēšanu, izdotu pagaidu ceļošanas dokumentu un atvieglotu pieteikuma iesniedzēja ceļošanu, kā arī nepieļautu krāpnieciskas darbības, tiek veikta pieteikuma iesniedzēja personas datu apstrāde.

Pagaidu ceļošanas dokuments sastāv no veidlapas un uzlīmes.

Uzlīmē iekļauj saņēmēja sejas attēlu, kas atbilst šo noteikumu 2. pielikumā minētajām prasībām, un šādas ziņas

11.1. galamērķa valsts;

11.2. tranzītvalstis;

11.3. veidlapas numurs;

11.4. izsniedzējvalsts;

11.5. izsniegšanas vieta;

11.6. izsniegšanas datums;

11.7. derīguma termiņš;

11.8. saņēmēja vārds (vārdi) un uzvārds;

11.9. pilsonība;

11.10. dzimšanas datums;

11.11. dzimums;

11.12. piezīmes (tajās, ja nepieciešams, norāda papildu informāciju, piemēram, aizstātā personu apliecinošā dokumenta veidu un numuru).

Uzlīmē iekļautās ziņas aizpilda angļu vai franču valodā, kā arī mašīnlasāmo zonu aizpilda un veido atbilstoši Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) dokumentā Nr. 9303 "Mašīnlasāmi ceļošanas dokumenti" noteiktajām prasībām. Personvārdu mašīnlasāmajā zonā norāda, nelietojot diakritiskās zīmes. Mašīnlasāmās zonas pirmās divas zīmes ir "PU".

Uzlīmes mašīnlasāmajā zonā iekļauj šo noteikumu 11.1., 11.2., 11.3., 11.4., 11.5., 11.6., 11.7., 11.8., 11.9., 11.10. un 11.11. apakšpunktā minētās ziņas.

Visus uzlīmē iekļautos ierakstus, tostarp saņēmēja sejas attēlu, drukā. Drukātajā uzlīmē manuālas izmaiņas neveic.

Manuāli aizpildīt uzlīmi un piestiprināt fotogrāfiju var tikai pamatotos ārkārtas gadījumos. Šādā gadījumā izdevējiestādes ģerboņzīmogu uzspiež daļēji uz fotogrāfijas un daļēji uz uzlīmes, neaizsedzot saņēmēja seju. Manuāli aizpildītajā uzlīmē izmaiņas neveic.

Ja uzlīmē, kas nav piestiprināta veidlapai, atklāj kļūdu, uzlīmi atzīst par nederīgu un iznīcina, kā arī izgatavo jaunu (labotu) uzlīmi. Ja kļūdu atklāj uzlīmē, kas ir piestiprināta veidlapai, abas atzīst par nederīgām un iznīcina.

Aizpildīto uzlīmi pielīmē veidlapas otrajā lapā tā, lai nepieļautu tās vieglu noņemšanu, un uzspiež izsniedzējiestādes ģerboņzīmogu daļēji uz uzlīmes un daļēji uz veidlapas.

Pagaidu ceļošanas dokumentu izsniedz uz laiku, kas nepieciešams, lai saņēmējs iespējami ātri nokļūtu galamērķa valstī, ņemot vērā nepieciešamību nakšņot un pārsēsties citā transportlīdzeklī. Derīguma termiņš ietver arī papildtermiņu – divas dienas – un kopumā nepārsniedz 15 kalendāra dienas. Pagaidu ceļošanas dokumenta derīguma termiņš var pārsniegt 15 kalendāra dienas tikai izņēmuma gadījumos.

Pārstāvniecība vai departaments pagaidu ceļošanas dokumentu pieteikuma iesniedzējam, kuram ir tiesiskais statuss Latvijā, izsniedz ne vēlāk kā divu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 7. punktā minēto dokumentu saņemšanas, ja, pārbaudot iesniegto informāciju Fizisko personu reģistrā un Personu apliecinošu dokumentu informācijas sistēmā, ir veikta pieteikuma iesniedzēja identifikācija un noteikts viņa tiesiskais statuss Latvijā.

Latvijas goda konsuls pēc šo noteikumu 7. punktā minēto dokumentu saņemšanas nekavējoties nosūta tos konsulārajā apgabalā esošajai pārstāvniecībai vai departamentam (ja konsulārajā apgabalā nav pārstāvniecības), lai veiktu pieteikuma iesniedzēja identifikāciju un noteiktu viņa tiesisko statusu Latvijā. Pēc pārstāvniecības vai departamenta atzinuma saņemšanas goda konsuls ne vēlāk kā divu darbdienu laikā izsniedz pagaidu ceļošanas dokumentu.

Ja, izmantojot iesniegto informāciju, nav iespējams identificēt pieteikuma iesniedzēju un pārliecināties par viņa tiesisko statusu Latvijā, pārstāvniecība vai departaments nosūta šo noteikumu 7. punktā minēto dokumentu kopijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (turpmāk – pārvalde) un lūdz tās atzinumu.

Pārvalde divu darbdienu laikā pēc attiecīgā lūguma saņemšanas elektroniski sniedz atzinumu pārstāvniecībai vai departamentam.

Saņemot pagaidu ceļošanas dokumentu, saņēmējs pārbauda tajā iekļautos personas datus un, konstatējot kļūdu, prasa izdot jaunu – izlabotu – pagaidu ceļošanas dokumentu.

Pārstāvniecība vai departaments pēc pagaidu ceļošanas dokumenta izdošanas izgatavo vienu tā kopiju un glabā to pārstāvniecībā vai departamentā. Goda konsuls pēc pagaidu ceļošanas dokumenta izdošanas izgatavo divas tā kopijas un vienu kopiju glabā goda konsulātā, bet otru nosūta konsulārajā apgabalā esošajai pārstāvniecībai vai departamentam (ja konsulārajā apgabalā nav pārstāvniecības). No palīdzību sniedzošās valsts saņemto izsniegtā pagaidu ceļošanas dokumenta kopiju glabā departamentā.

Departaments, saņemot palīdzību sniedzošās valsts konsultācijas pieprasījumu par pieteikuma iesniedzēja valstspiederību, identitāti un pagaidu ceļošanas dokumenta izsniegšanu, pārbauda saņemto informāciju Fizisko personu reģistrā un Personu apliecinošu dokumentu informācijas sistēmā, lai veiktu pieteikuma iesniedzēja identifikāciju un noteiktu viņa tiesisko statusu Latvijā.

Ja, izmantojot saņemto informāciju, nav iespējams identificēt pieteikuma iesniedzēju un pārliecināties par viņa tiesisko statusu Latvijā, departaments nosūta no palīdzību sniedzošās valsts saņemto dokumentu kopijas pārvaldei un lūdz tās atzinumu. Pārvalde atzinumu sniedz šo noteikumu 22. punktā minētajā termiņā.

Departaments atzinumu palīdzību sniedzošajai valstij sniedz triju darbdienu laikā no konsultācijas pieprasījuma saņemšanas dienas. Ja pieteikuma iesniedzēja identifikācijai un tiesiskā statusa Latvijā noteikšanai nepieciešams ilgāks laiks, departaments par to triju darbdienu laikā no konsultācijas pieprasījuma saņemšanas dienas informē palīdzību sniedzošo valsti un norāda atbildes sniegšanas termiņu.

Ja departaments ir identificējis pieteikuma iesniedzēju un noteicis viņa tiesisko statusu Latvijā, bet atzinumā palīdzību sniedzošajai valstij iebilst, ka tā izdod pieteikuma iesniedzējam pagaidu ceļošanas dokumentu, departaments lūdz par to informēt pieteikuma iesniedzēju, uzņemas atbildību par konsulārās aizsardzības nodrošināšanu pieteikuma iesniedzējam un izsniedz pagaidu ceļošanas dokumentu.

Latvijas valstspiederīgā personas datus, kas iegūti, lai izdotu pagaidu ceļošanas dokumentu, glabā nepiederošām personām nepieejamā vietā divus gadus un pēc tam dzēš.

Personu apliecinošu dokumentu likumā noteiktajā kārtībā nodoto Latvijas valstspiederīgajam izsniegto pagaidu ceļošanas dokumentu iznīcina saņēmējiestāde.

Pārstāvniecība iespējami drīz, bet ne vēlāk kā divu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 7. punktā minēto dokumentu saņemšanas nosūta pieteikuma iesniedzēja valstspiederības valsts kompetentajai iestādei konsultācijas pieprasījumu par pieteikuma iesniedzēja valstspiederību un identitāti, kā arī saņemto dokumentu kopijas, lai saņemtu atzinumu par pagaidu ceļošanas dokumenta izsniegšanu.

Pārstāvniecība var pārsniegt šo noteikumu 31. punktā minēto termiņu tikai pamatotā ārkārtas gadījumā. Pārstāvniecība informē pieteikuma iesniedzēja valstspiederības valsts kompetento iestādi par papildus nepieciešamo laiku un termiņa kavēšanas iemesliem.

Saņemot pieteikuma iesniedzēja valstspiederības valsts kompetentās iestādes apstiprinājumu par pieteikuma iesniedzēja valstspiederību un identitāti un atzinumu par pagaidu ceļošanas dokumenta izsniegšanu, pārstāvniecība ne vēlāk kā divu darbdienu laikā izsniedz pagaidu ceļošanas dokumentu.

Ja valstspiederības valsts kompetentā iestāde iebilst pret pagaidu ceļošanas dokumenta izdošanu, pārstāvniecība pagaidu ceļošanas dokumentu neizdod un informē par to pieteikuma iesniedzēju.

Ja valstspiederības valsts kompetentā iestāde nesniedz atbildi uz konsultācijas pieprasījumu un nav informējusi par atzinuma sniegšanas termiņiem, pārstāvniecība ārkārtējas steidzamības gadījumā (piemēram, apdraudējums pieteikuma iesniedzēja veselībai un dzīvībai) pieteikuma iesniedzējam var izsniegt pagaidu ceļošanas dokumentu. Šādā gadījumā pārstāvniecība nekavējoties par to paziņo pieteikuma iesniedzēja valstspiederības valsts kompetentajai iestādei, norādot informāciju par saņēmēja identitāti un pagaidu ceļošanas dokumentā iekļautos datus.

Saņemot pagaidu ceļošanas dokumentu, saņēmējs pārbauda tajā iekļautos personas datus un, konstatējot kļūdu, prasa izdot jaunu – izlabotu – pagaidu ceļošanas dokumentu.

Pārstāvniecība pēc pagaidu ceļošanas dokumenta izdošanas izgatavo divas tā kopijas un vienu kopiju glabā pārstāvniecībā, bet otru vienas darbdienas laikā nosūta saņēmēja valstspiederības valsts kompetentajai iestādei.

Savienības pilsoņa personas datus, kas iegūti, lai izdotu pagaidu ceļošanas dokumentu, glabā nepiederošām personām nepieejamā vietā 180 dienas un pēc tam dzēš.

Personu apliecinošu dokumentu likumā noteiktajā kārtībā nodoto Savienības pilsonim izsniegto pagaidu ceļošanas dokumentu iznīcina saņēmējiestāde.

Valsts nodevas apmērs ir 50 euro.

Valsts nodevu maksā pirms pagaidu ceļošanas dokumenta izsniegšanas.

Valsts nodevas maksājumus valsts budžetā persona veic

42.1. ar maksājumu pakalpojumu sniedzēja starpniecību, kuram ir tiesības sniegt maksājumu pakalpojumus Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izpratnē;

42.2. pārstāvniecībā ar maksājumu karti maksājumu karšu pieņemšanas terminālī vai citā alternatīvā sistēmā, ja Ārlietu ministrija vai starpniekinstitūcija to tehniski nodrošina;

42.3. veicot tiešsaistes maksājumu.

Ja valsts nodevas maksājumu veic ar maksājumu pakalpojumu sniedzēja starpniecību vai tiešsaistes maksājuma veidā, pārstāvniecība pagaidu ceļošanas dokumentu izsniedz pēc valsts nodevas maksājuma summas ieskaitīšanas attiecīgajā valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā Valsts kasē vai pārstāvniecības kontā.

Ja valsts nodevas maksājumu veic pārstāvniecībā ar maksājumu karti maksājumu karšu pieņemšanas terminālī vai citā alternatīvā sistēmā, pārstāvniecība pagaidu ceļošanas dokumentu izsniedz pēc maksājumu karšu darījuma apstiprināšanas.

Ja pieteikuma iesniedzējs nespēj samaksāt valsts nodevu par pagaidu ceļošanas dokumenta izsniegšanu, viņš vēršas pārstāvniecībā vai departamentā ar iesniegumu par materiālās palīdzības piešķiršanu, ievērojot normatīvajos aktos par materiālās palīdzības piešķiršanas un atmaksas kārtību noteikto procedūru.

No valsts nodevas samaksas atbrīvo saskaņā ar Latvijas Republikai saistošajiem starptautiskajiem līgumiem, valsts interesēs vai humānu apsvērumu dēļ, ja saņemts argumentēts pieteikuma iesniedzēja iesniegums. Lēmumu par atbrīvošanu no valsts nodevas samaksas pieņem Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta direktors vai viņa pilnvarota amatpersona vienas darbdienas laikā no dienas, kad no personas pilsonības valsts kompetentās iestādes, kura ir atbildīga par personas identificēšanu, saņemts atzinums par pagaidu ceļošanas dokumenta izsniegšanu.

Noteikumi stājas spēkā 2025. gada 9. decembrī.