Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei un stiprināt veselības sistēmu, tostarp primārās veselības aprūpes noturību" 4.1.1.3. pasākuma "Primārās veselības aprūpes lomas stiprināšana, attīstot infrastruktūru" pirmās kārtas īstenošanas noteikumi

Noteikumi nosaka

1.1. kārtību, kādā īsteno Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei un stiprināt veselības sistēmu, tostarp primārās veselības aprūpes noturību" (turpmāk – specifiskais atbalsta mērķis) 4.1.1.3. pasākuma "Primārās veselības aprūpes lomas stiprināšana, attīstot infrastruktūru" pirmo kārtu (turpmāk – pasākums);

1.2. pasākuma mērķi;

1.3. pasākumam plānoto un pieejamo finansējumu un nacionālā līdzfinansējuma likmi;

1.4. prasības Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta (turpmāk – projekts) iesniedzējiem un finansējuma saņēmējiem un projekta sadarbības partneriem (ja tos piesaista);

1.5. atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus, tostarp komercdarbības atbalsta piešķiršanas nosacījumus.

Pasākuma projektu iesniegumu atlasi īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā.

Pasākuma ietvaros atbildīgās iestādes funkcijas pilda Veselības ministrija (turpmāk – atbildīgā iestāde).

Pasākuma ietvaros plānotais atbalsta veids ir grants (dotācija).

Projekta īstenošanas vieta ir Latvijas Republika.

Pasākuma mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei un stiprināt veselības sistēmu, attīstot primārās veselības aprūpes infrastruktūru.

Pasākuma mērķa grupa ir visi Latvijas iedzīvotāji un ārstniecības iestādes.

Pasākuma rezultāta rādītājs ir "personu skaits gadā, kuras izmanto jaunas vai modernizētas veselības aprūpes iestādes pakalpojumus", nodrošinot, ka līdz 2029. gada 31. decembrim 9000 personas gadā izmanto jaunas vai modernizētas veselības aprūpes iestādes pakalpojumus.

Specifiskā atbalsta mērķa iznākuma rādītājs ir "jaunu vai modernizētu veselības aprūpes iestāžu kapacitāte", pasākuma ietvaros nodrošinot, ka līdz 2029. gada 31. decembrim izveidotās vai uzlabotās veselības aprūpes iestādes vismaz vienu reizi gada laikā apmeklē 9900 iedzīvotāji.

Specifiskā atbalsta mērķa iznākuma rādītājs ir "noslēgto līgumu īpatsvars par ieguldījumiem veselības aprūpes infrastruktūras objektos", pasākuma ietvaros nodrošinot, ka līdz 2029. gada 31. decembrim ir noslēgti līgumi 100 procentu apmērā no specifiskajam atbalsta mērķim pieejamā kopējā attiecināmā finansējuma.

Pasākuma ietvaros plānotais un pieejamais kopējais finansējums ir 1 200 000 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums ir 1 020 000 euro un nacionālais finansējums, kas iekļauj valsts budžeta un privāto finansējumu, – 180 000 euro.

(MK 19.11.2025. noteikumu Nr. 683 redakcijā)

Maksimālais attiecināmais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma apmērs nepārsniedz 85 procentus no projektā plānotā kopējā attiecināmā finansējuma, un nacionālais finansējums, kas iekļauj valsts budžeta un privāto līdzfinansējumu, ir vismaz 15 procentu apmērā no projektā plānotā kopējā attiecināmā finansējuma. Attiecināmais nacionālais privātais līdzfinansējums projektam tiek noteikts saskaņā ar šo noteikumu 46. punktu.

(MK 19.11.2025. noteikumu Nr. 683 redakcijā)

Šo noteikumu 22. punktā minētajam finansējuma saņēmējam un šo noteikumu 23. punktā minētajiem sadarbības partneriem (ja attiecināms), kuri plāno attīstīt ēku vai daļu ēkas tādas ģimenes ārsta prakses infrastruktūras attīstībai, kurai ir uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, komercdarbības atbalsts tiek piešķirts atbilstoši šīs nodaļas nosacījumiem.

(MK 19.11.2025. noteikumu Nr. 683 redakcijā)

Finansējuma saņēmējs un (vai) sadarbības partneris (ja attiecināms) atbilstoši normatīvajiem aktiem par veselības aprūpes organizēšanu un samaksu ir noslēdzis ar Nacionālo veselības dienestu (turpmāk – pilnvarojuma uzlicējs) deleģēšanas līgumu par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu. Līgumā norāda

14.1. konkrētus sniedzamos sabiedriskos pakalpojumus;

14.2. prasības sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam par nepieciešamo sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas infrastruktūru;

14.3. līguma darbības laiku, kas nepārsniedz 10 gadus;

14.4. sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas teritoriju;

14.5. pakalpojumu sniedzējam piešķirto ekskluzīvo vai īpašo tiesību būtību, ja tas sniedz pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi;

14.6. informāciju par iespēju saņemt atlīdzības (kompensācijas) maksājumus un nosacījumus atlīdzības (kompensācijas) maksājumu aprēķināšanai, kontrolei un pārskatīšanai, kā arī atlīdzības (kompensācijas) maksājumu pārmaksas novēršanai un atmaksāšanai;

14.7. atsauci uz Komisijas 2011. gada 20. decembra Lēmumu Nr. 2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi.

(Svītrots ar MK 19.11.2025. noteikumiem Nr. 683)

Ja tiek pārkāptas šajos noteikumos noteiktās komercdarbības atbalsta piešķiršanas prasības vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu sniegšanai, finansējuma saņēmējam un sadarbības partnerim ir pienākums atmaksāt sadarbības iestādei projekta ietvaros saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas ir brīvi no komercdarbības atbalsta, atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļai.

Pilnvarojuma uzlicējam, finansējuma saņēmējam un sadarbības partnerim ir pienākums dokumentāciju par saņemto komercdarbības atbalstu glabāt 10 gadus no pilnvarojuma termiņa beigām, savukārt sadarbības iestādei ir pienākums dokumentāciju, kas saistīta ar komercdarbības atbalsta piešķiršanu, glabāt 10 gadus no atbalsta piešķiršanas dienas.

Šo noteikumu 13. punktā minēto komercdarbības atbalstu drīkst kumulēt ar citu komercdarbības atbalstu, ko piešķir par pakalpojuma ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi sniegšanu, citas atbalsta programmas vai individuālā atbalsta projekta ietvaros par vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām, ja pēc atbalstu apvienošanas atbalsta vienībai vai izmaksu pozīcijai attiecīgā maksimālā atbalsta intensitāte nepārsniedz 100 procentus.

Par komercdarbības atbalsta piešķiršanas dienu ir uzskatāma diena, kad tiek pieņemts sadarbības iestādes lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai izdots atzinums par lēmumā noteikto nosacījumu izpildi.

Projekta iesniedzējs un sadarbības partneris (ja attiecināms) nevar pretendēt uz atbalsta saņemšanu, ja tas atbilst grūtībās nonākuša komersanta statusam saskaņā ar Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – Komisijas regula Nr. 651/2014), 2. panta 18. punktu. Grūtībās nonākuša komersanta pazīmes projekta iesniedzējam un tā saistīto personu grupai (ja attiecināms) tiek vērtētas individuāli. Saistīto personu grupa tiek noteikta saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 I pielikuma 3. panta 3. punktu.

Projekta iesniedzējs un sadarbības partneris (ja attiecināms) projekta iesniegumam pievieno apliecinājumu, ka attiecībā uz to nepastāv Maksātnespējas likumā noteiktie ierobežojumi tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanai un pasludināšanai un ka projekta iesniedzējam nav ierosināta maksātnespējas procesa lieta.

Projekta iesniedzējs, kas pēc sadarbības iestādes lēmuma par projekta iesnieguma apstiprināšanu kļūst par finansējuma saņēmēju un pasākuma ietvaros iesaistās veselības aprūpes rīcībpolitikas mērķa "primārās veselības aprūpes stiprināšana" izmēģinājumprojektā, ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Cēsu klīnika", kas sniedz valsts apmaksātos primārās un sekundārās veselības aprūpes pakalpojumus, nodrošina telpas valsts apmaksāto primārās un sekundārās veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai un nodrošina kopprakses modeļa īstenošanu un pilnveidošanu.

(MK 19.11.2025. noteikumu Nr. 683 redakcijā)

Finansējuma saņēmējs, slēdzot rakstisku sadarbības līgumu, sadarbības partnera statusā var piesaistīt ārstniecības iestādes, kas nodrošina valsts apmaksātus primārās veselības aprūpes pakalpojumus.

(MK 19.11.2025. noteikumu Nr. 683 redakcijā)

Finansējuma saņēmējs atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā, slēdz sadarbības līgumus ar sadarbības partneriem, kontrolē to izpildi un novērš dubultā finansējuma riskus. Sadarbības līgumā iekļauj vismaz šādus nosacījumus

24.1. sadarbības partnera īstenojamās atbalstāmās darbības un to apjomi;

24.2. pārskatu un citas informācijas iesniegšanas kārtība un termiņi.

Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneri (ja attiecināms), iesaistoties projekta īstenošanā, nodrošina, lai funkcijas, kuras tie pilda projekta īstenošanā, tiktu nodalītas no pamatfunkciju izpildes un saimnieciskās darbības, un nodrošina atsevišķu ieņēmumu un izdevumu grāmatvedības uzskaiti, kā arī darbību un ar to īstenošanu saistīto finanšu plūsmu nodalīšanu.

Sadarbības partneris iesaistās projekta īstenošanā ar saviem resursiem, tai skaitā ar tā īpašumā, valdījumā, turējumā vai lietojumā esošo nekustamo īpašumu (tiesību prasībai jābūt nostiprinātai zemesgrāmatā), kā arī nodrošina pārskatu un citas informācijas iesniegšanu atbilstoši sadarbības līgumā noteiktajai kārtībai.

Projekta iesniedzējs sagatavo projekta iesniegumu atbilstoši projektu iesniegumu atlases nolikumā noteiktajām prasībām un iesniedz to sadarbības iestādē, izmantojot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu, tai skaitā projekta iesniedzējs un sadarbības partneris (ja attiecināms) paraksta interešu konflikta neesības apliecinājumu, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 23. septembra Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (pārstrādāta redakcija), 61. pantu un publiskos iepirkumus regulējošo normatīvo aktu prasības.

Projekta iesniedzējs atbilstoši sadarbības iestādes izstrādātajiem metodiskajiem norādījumiem veic izmaksu un ieguvumu analīzi un pievieno to projekta iesniegumam. Veicot izmaksu un ieguvumu analīzi, projekta iesniedzējs nodrošina, ka aprēķinātā projekta ekonomiskā ienesīguma norma ir lielāka par sociālo diskonta likmi un projekta ekonomiskā neto pašreizējā vērtība ir lielāka par nulli.

Projektu iesniegumu vērtēšanas komisijā sadarbības iestāde iekļauj pārstāvi no Veselības ministrijas kā nozares pārstāvi, kā arī pārstāvi no Nacionālā veselības dienesta.

Pasākuma ietvaros ir atbalstāmas šādas darbības

30.1. projekta vadības nodrošināšana;

30.2. būvniecība;

30.3. tehnoloģiju iegāde, piegāde un montāža;

30.4. komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšana.

Šo noteikumu 30.1. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības ietvaros ir attiecināmas finansējuma saņēmēja projekta vadības personāla izmaksas, kas radušās uz darba līguma vai uzņēmuma līguma pamata, tai skaitā normatīvajos aktos noteiktās piemaksas un nodokļi. Personāla izmaksu apmērs nepārsniedz ES fondu daļas ierobežojumu, ko aprēķina ar minimālo izmaksu bāzi 34 422 euro gadā, pieskaitot 0,64 procentus no projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām, bet neieskaitot tiešās projekta vadības personāla izmaksas un summu reizinot ar projekta ilgumu gados. Ja projekts ilgst mazāk par gadu vai nepilnus kalendāra gadus, ierobežojumu aprēķina proporcionāli projekta īstenošanas mēnešu skaitam.

(MK 19.11.2025. noteikumu Nr. 683 redakcijā)

Šo noteikumu 30.2. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības ietvaros ir attiecināmas šādas ar būvniecību saistītas izmaksas

32.1. būvniecības ieceres dokumentācijas un arhitektoniski mākslinieciskās izpētes izstrādes izmaksas, funkcionālā plānojuma un tehniskās specifikācijas izstrādes izmaksas, būvprojekta minimālā sastāvā un būvprojekta izstrādes izmaksas, projekta ekspertīžu izmaksas, autoruzraudzības un būvuzraudzības izmaksas, vides un informācijas piekļūstamības ekspertu konsultāciju un būvniecības jomu regulējošos normatīvajos aktos noteiktās attiecīgo būvspeciālistu obligātās apdrošināšanas izmaksas;

32.2. būvniecības izmaksas, tai skaitā demontāžas izmaksas un izmaksas, kas saistītas ar objektu nodošanu ekspluatācijā.

Šo noteikumu 32.1. apakšpunktā minētās izmaksas nepārsniedz 10 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.

Šo noteikumu 30.3. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības ietvaros ir attiecināmas šādu ārstniecības procesam tieši nepieciešamo tehnoloģiju iegādes, piegādes un montāžas izmaksas

34.1. medicīniskās tehnoloģijas, tai skaitā iebūvējamās medicīniskās tehnoloģijas;

34.2. iekārtas, ierīces, mēbeles un aprīkojums;

34.3. informācijas tehnoloģiju aprīkojums.

Ja projekta ietvaros tiek iegādātas medicīniskās tehnoloģijas, kuru vienas vienības piegādes izmaksas pārsniedz 20 000 euro (ieskaitot pievienotās vērtības nodokli), nepieciešams saņemt Veselības ministrijas izveidotās tehnoloģiju komisijas saskaņojumu.

Šo noteikumu 30.4. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības ietvaros ir attiecināmas izmaksas par komunikācijas un vizuālās identitātes prasību izpildi atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regula 2021/1060), 47. un 50. pantam un normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā, kā arī, lai atbilstoši nepieciešamībai nodrošinātu piekļūstamību informācijai, attiecināmas ir horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" darbību īstenošanas izmaksas, tai skaitā indukcijas cilpu nomas, zīmju valodas tulku un vieglās valodas tulkošanas pakalpojumu izmaksas, subtitrēšanas un reāllaika transkripcijas pakalpojumu izmaksas..

Šo noteikumu 30. punktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai ir attiecināmas neparedzētās izmaksas līdz diviem procentiem no projekta kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām, ko projekta iesniegumā plāno kā vienu izmaksu pozīciju un izmanto papildu īstenošanas izmaksu segšanai, kas neparedzamu apstākļu dēļ ir kļuvušas nepieciešamas projekta īstenošanai. Neparedzēto izdevumu izlietošanu pirms izdevumu veikšanas finansējuma saņēmējs saskaņo ar sadarbības iestādi, kā to nosaka līgums vai vienošanās par projekta īstenošanu.

Šo noteikumu 31., 32., 34. un 36. punktā minētās izmaksas veido projekta tiešās attiecināmās izmaksas, tai skaitā

38.1. šo noteikumu 31. punktā minētās izmaksas veido projekta tiešās attiecināmās personāla izmaksas;

38.2. šo noteikumu 32., 34. un 36. punktā minētās izmaksas veido projekta pārējās tiešās attiecināmās izmaksas. Šīs piegāžu un pakalpojumu izmaksas ir attiecināmas, ja tās radušās, ievērojot publisko iepirkumu jomu regulējošos normatīvos aktus.

Pievienotās vērtības nodoklis, kas tiešā veidā saistīts ar projektu, ir uzskatāms par attiecināmām izmaksām saskaņā ar regulas 2021/1060 64. panta 1. punkta "c" apakšpunktā ietvertajiem nosacījumiem, ja tas nav atgūstams atbilstoši normatīvajiem aktiem nodokļu politikas jomā.

Pasākuma ietvaros izmaksas ir attiecināmas, ja tās atbilst šajos noteikumos minētajām izmaksu pozīcijām un ir radušās ne agrāk par 2021. gada 1. janvāri. Projekta iesniegumā neiekļauj un finansējumu nepiešķir darbībām, kas pabeigtas pirms projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādē.

(Svītrots ar MK 19.11.2025. noteikumiem Nr. 683)

(Svītrots ar MK 19.11.2025. noteikumiem Nr. 683)

(Svītrots ar MK 19.11.2025. noteikumiem Nr. 683)

(Svītrots ar MK 19.11.2025. noteikumiem Nr. 683)

(Svītrots ar MK 19.11.2025. noteikumiem Nr. 683)

Šo noteikumu 22. punktā minētais finansējuma saņēmējs un šo noteikumu 23. punktā minētais sadarbības partneris (ja attiecināms) saskaņā ar šo noteikumu 13. punktu infrastruktūrai, kurā sniedz primārās veselības aprūpes pakalpojumus, aprēķina izmantošanas proporciju un piemēro to projekta daļas finansējumam, kas attiecas uz vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu mērķi, nosakot publiskā un privātā finansējuma apmēru, atbilstoši šādam aprēķinam

46.1. projekta kopējo publisko izmaksu maksimālo apmēru nosaka, izmantojot šādu formulu

Ipubl – attiecīgā gada publisko izmaksu maksimālais apmērs (euro);

46.2. attiecīgā gada publisko izmaksu maksimālo apmēru nosaka, izmantojot šādu formulu

S – attiecīgās atbalstāmās darbības kopējās izmaksas (euro);

Lv – uz attiecīgo atbalstāmo darbību attiecināmās infrastruktūras izmantošanas laiks valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai (stundas gadā);

Lm – uz attiecīgo atbalstāmo darbību attiecināmās infrastruktūras izmantošanas laiks citu darbību veikšanai (stundas gadā);

46.3. uz attiecīgo atbalstāmo darbību attiecināmajai infrastruktūrai, kurai nav iespējams noteikt infrastruktūras izmantošanas laika sadalījumu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai un citu darbību veikšanai, laika sadalījumu nosaka atbilstoši vidējai ārstniecības iestādes infrastruktūras izmantošanas proporcijai, kas aprēķināta, infrastruktūrai, kurai ir iespējams noteikt infrastruktūras izmantošanas laika sadalījumu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai un citu darbību veikšanai, sadalot kopējo publisko izmaksu maksimālo apmēru ar šīs infrastruktūras kopējām izmaksām.

(MK 19.11.2025. noteikumu Nr. 683 redakcijā)

Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris infrastruktūras izmantošanas proporciju aprēķina, izmantojot iepriekšējā gada datus vai divu iepriekšējo gadu vidējos datus par infrastruktūras izmantošanu. Ja iepriekšējo gadu dati par infrastruktūras izmantošanu nav pieejami vai tie atšķiras no attīstāmās infrastruktūras izmantošanas prognozes, finansējuma saņēmējs izmanto plānotos infrastruktūras izmantošanas datus līdz brīdim, kad ir pieejami dati par attīstītās infrastruktūras izmantošanu.

Finansējuma saņēmējs infrastruktūras izmantošanas proporcijas aprēķinu veic

48.1. iesniedzot projekta iesniegumu;

48.2. sagatavojot noslēguma maksājuma pieprasījumu.

(MK 19.11.2025. noteikumu Nr. 683 redakcijā)

Ja pēc līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas palielinās projekta publisko izmaksu maksimālais apmērs, kas aprēķināts saskaņā ar šo noteikumu 46.1. apakšpunktu, valsts atbalsta sniedzējs kopējās publiskās projekta attiecināmās izmaksas nepalielina.

Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris, iesniedzot noslēguma maksājuma pieprasījumu, nodrošina, ka saskaņā ar šo noteikumu 46.1. apakšpunktu aprēķinātais projekta kopējais publisko izmaksu maksimālais apmērs atbilst piešķirtajam kopējam publisko izmaksu maksimālajam apmēram, attiecīgi palielinot šo noteikumu 11. punktā minēto nacionālo privāto finansējumu. Ja faktiskā infrastruktūras izmantošanas proporcija projekta īstenošanas laikā ir mainījusies, finansējuma saņēmējs nodrošina atbilstošu šo noteikumu 11. punktā minētā nacionālā privātā finansējuma palielinājumu, nepalielinot šo noteikumu 11. punktā minētās kopējās publiskās projekta attiecināmās izmaksas, un par to informē sadarbības iestādi.

(MK 19.11.2025. noteikumu Nr. 683 redakcijā)

Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris

51.1. nodrošina šo noteikumu 30.4. apakšpunktā minētos komunikācijas un vizuālās identitātes prasību izpildes pasākumus saskaņā ar regulas 2021/1060 47. un 50. pantu un normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā;

51.2. nodrošina horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" īstenošanu un uzkrāj datus par šādiem rādītājiem

51.2.1. objektu skaits, kuros Eiropas Reģionālās attīstības fonda ieguldījumu rezultātā ir nodrošināta vides un informācijas pieejamība. Finansējuma saņēmējam, iesniedzot noslēguma maksājuma pieprasījumu, ir pienākums sniegt minēto informāciju par visu projekta periodu;

51.2.2. veikto vides un informācijas piekļūstamības pašnovērtējumu skaits atbilstoši Labklājības ministrijas izstrādātajai metodikai. Finansējuma saņēmējam, iesniedzot noslēguma maksājuma pieprasījumu, ir pienākums sniegt minēto informāciju par visu projekta periodu;

51.3. ja projekta izmaksas pieaug, finansējuma saņēmējs vai sadarbības partneris (ja attiecināms) projekta sadārdzinājumu sedz no saviem līdzekļiem, kas brīvi no jebkāda komercdarbības atbalsta, vai arī nodrošina atbilstoša komercdarbības atbalsta regulējuma normu ievērošanu;

51.4. nodrošina dubultā finansējuma neiestāšanos un nodrošina, ka projektā plānotie darbi netiek finansēti vai līdzfinansēti un tos nav plānots finansēt vai līdzfinansēt no citiem valsts un ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem;

51.5. uzkrāj datus par faktiski sasniegto šo noteikumu 8. punktā minēto rādītāju;

51.6. nodrošina sasniegto rezultātu ilgtspēju vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas;

51.7. nodrošina, ka projekta īstenošanas laikā nekustamie īpašumi, kuri nepieciešami projekta īstenošanai, ir finansējuma saņēmēja, valsts vai pašvaldības īpašumā, ilgtermiņa nomā (vismaz 10 gadi), patapinājumā vai valdījumā un tiesību prasība ir nostiprināta zemesgrāmatā. Ja investīcijas ir veiktas ēkās un būvēs, nepalielinot apbūves laukumu, īpašumtiesībām vai citām tiesībām attiecībā uz zemi nav jābūt nostiprinātām zemesgrāmatā;

51.8. nodrošina, ka iepirkumus, kuri nepieciešami atbalstāmo darbību īstenošanai, finansējuma saņēmējs vai sadarbības partneris veic atklātā, pārredzamā, nediskriminējošā un konkurenci nodrošinošā veidā, kā arī saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, ievērojot nediskriminācijas principus. Projekta ietvaros iespēju robežās ir atbalstāma vides prasību un inovatīva risinājuma integrēšana preču un pakalpojumu iepirkumos (zaļais publiskais iepirkums un inovāciju publiskais iepirkums) un sociāli atbildīgs iepirkums;

51.9. izstrādā nosacījumus, kā tas pārliecinās par interešu konflikta un krāpšanas un korupcijas risku neesību, tostarp identificē apstākļus, kuri izraisa vai var izraisīt interešu konfliktu un krāpšanas un korupcijas riskus, kas rada apdraudējumu vai kaitējumu projekta īstenošanā, nosaka veicamos pasākumus un izstrādā darbības plānu interešu konflikta un krāpšanas un korupcijas risku preventīvai novēršanai un gadījumiem, kad interešu konflikts, krāpšana vai korupcija ir atklāta;

51.10. nodrošina, ka projekta ietvaros tiek attīstīta infrastruktūra triju un vairāk ģimenes ārstu prakšu pakalpojumu nodrošināšanai.

Ja sadarbības iestādei ir pieejami valsts budžeta līdzekļi, tā pēc līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas var piešķirt finansējuma saņēmējam avansu, pamatojoties uz finansējuma saņēmēja rakstisku avansa pieprasījumu un izvērtējot plānotā avansa apmēru un tā pamatojumu. Finansējuma saņēmējs avansa pieprasījumu sagatavo un sadarbības iestāde to apstiprina, ņemot vērā nosacījumu, ka plānotā avansa apmērs atbilst finansējuma saņēmēja spējai to izlietot sešu mēnešu laikā saimnieciskā gada ietvaros. Finansējuma saņēmējam avansu var piešķirt līdz 30 procentiem no projektam piešķirtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma un valsts budžeta līdzfinansējuma kopsummas, ievērojot, ka avansu var izmaksāt vairākos maksājumos un avansa un starpposma maksājumu kopsumma nepārsniedz 90 procentus no projektam piešķirtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma un valsts budžeta līdzfinansējuma kopsummas.

Pasākuma ietvaros projektu īsteno saskaņā ar līgumu vai vienošanos par projekta īstenošanu, kas noslēgta starp finansējuma saņēmēju un sadarbības iestādi, bet ne ilgāk kā līdz 2029. gada 31. decembrim.