Kārtība, kādā augstskolai tiek piešķirtas tiesības veikt ārvalstīs iegūto izglītības dokumentu ekspertīzi

Noteikumi nosaka

1.1. kārtību, kādā augstskolai tiek piešķirtas tiesības veikt ārvalstīs iegūto izglītības dokumentu ekspertīzi;

1.2. ārvalstis, kuru no 2016. gada 1. janvāra izsniegtu izglītības dokumentu ekspertīzi atbilstoši Eiropas reģiona konvencijai par to kvalifikāciju atzīšanu, kas saistītas ar augstāko izglītību, veic augstskola, ja tā ieguvusi tiesības veikt šādu dokumentu ekspertīzi.

Augstskola ir tiesīga veikt šādās ārvalstīs izsniegtu izglītības dokumentu ekspertīzi

2.1. Amerikas Savienotās Valstis;

2.2. Austrālijas Savienība;

2.3. Brazīlijas Federatīvā Republika;

2.4. Gruzija;

2.5. Izraēlas Valsts;

2.6. Jaunzēlande;

2.7. Kanāda;

2.8. Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste;

2.9. Moldovas Republika;

2.10. Ukraina.

Tiesības veikt Eiropas Savienības valstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī, Šveices Konfederācijā un šo noteikumu 2. punktā minētajās ārvalstīs izsniegtu izglītības dokumentu ekspertīzi piešķir augstskolai, kas atbilst šādām prasībām

3.1. augstskolas darbība apliecina ilgstošu stratēģisku virzienu darbā ar ārvalstu studentiem

3.1.1. augstskolā ir izstrādāta starptautiskās sadarbības vai internacionalizācijas stratēģija vai tā ir iekļauta augstskolas attīstības stratēģijā;

3.1.2. augstskolas īstenotie studiju virzieni, kuros studē ārvalstu studenti, ir akreditēti uz sešiem gadiem vai uz diviem gadiem, ja tie ir jauni studiju virzieni, kas iepriekš nav bijuši akreditēti;

3.1.3. augstskolā ir izstrādāts iekšējais normatīvais akts, kurā noteikta struktūrvienības uzbūve un darba organizācija darbā ar ārvalstu studentiem;

3.2. augstskolas internacionalizācijas pakāpi apliecina

3.2.1. ārvalstu studentu skaita pieaugoša tendence pēdējo 10 gadu laikā;

3.2.2. ārvalstu studentu (no dažādām valstīm) piesaiste pilna laika studijām augstskolā īstenojamo augstākās izglītības ciklu studiju programmās pēdējo piecu gadu laikā katrā studiju gadā;

3.3. augstskolai ir kapacitāte un resursi ārvalstu diplomu ekspertīzes veikšanai, ko apliecina

3.3.1. atbilstoša infrastruktūra un materiāltehniskie resursi

3.3.1.1. telpas personālam, kas veiks ārvalstīs izsniegtu izglītības dokumentu ekspertīzi, nodrošinot personas datu drošību, tai skaitā aizsardzību pret neatļautu vai nelikumīgu apstrādi un pret nejaušu nozaudēšanu, iznīcināšanu vai sabojāšanu;

3.3.1.2. datortehnika, kas nodrošina kontrolētu piekļuvi Latvijas un ārvalstu datu resursiem, kuri nepieciešami ārvalstīs izsniegto izglītības dokumentu ekspertīzei;

3.3.2. kvalificētas personas augstskolā, kuras ieguvušas Akadēmiskā informācijas centra izsniegtu dokumentu, kas apliecina personas zināšanu un prasmju kopumu ārvalstīs izsniegto izglītības dokumentu ekspertīzes veikšanai;

3.3.3. augstskolas izstrādāti iekšējie normatīvie akti, kuros noteikta kārtība un procedūras par noteiktās ārvalstīs izsniegto izglītības dokumentu ekspertīzes procesu augstskolā, ietverot izglītības dokumenta autentiskuma pārbaudi un izdalot iekšējās kvalitātes kontroli lēmumu pieņemšanā.

Lai iegūtu tiesības veikt noteiktās ārvalstīs iegūto izglītības dokumentu ekspertīzi, augstskola iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijā iesniegumu, kurā norāda

4.1. augstskolas nosaukumu, reģistrācijas numuru, adresi, tālruni un e-pastu;

4.2. apliecinājumu, ka augstskola atbilst šo noteikumu 3. punktā minētajām prasībām (iesniegumam pievieno apliecinošus dokumentus, ja attiecināms);

4.3. tās personas vārdu, uzvārdu un personas kodu, kura veiks ārvalstīs izsniegto izglītības dokumentu ekspertīzi (iesniegumam pievienojot Akadēmiskā informācijas centra izsniegtu dokumentu, kas apliecina personas zināšanu un prasmju kopumu ārvalstīs izsniegto izglītības dokumentu ekspertīzes veikšanai).

Pēc augstskolas iesnieguma saņemšanas Izglītības un zinātnes ministrija

5.1. apkopo informāciju no Valsts izglītības informācijas sistēmas un oficiālajiem statistikas informācijas avotiem, ja laikposms ir attiecināms pirms Valsts izglītības informācijas sistēmas izveides, par ārvalstu studentiem pa valstīm un studiju gadiem un kopējo studentu skaitu attiecīgajā augstskolā;

5.2. apkopo informāciju par augstskolā īstenoto studiju virzienu akreditāciju;

5.3. pieprasa no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes divas reizes gadā (februārī un septembrī) datus par vīzu atteikumu skaitu procentos par katru kalendāra gadu pēdējo triju gadu laikā par ārvalstniekiem, kas pieteikušies studijām attiecīgajā augstskolā.

Lai izskatītu augstskolas iesniegumu un lemtu par tiesību piešķiršanu augstskolai veikt noteiktās ārvalstīs iegūto izglītības dokumentu ekspertīzi, Izglītības un zinātnes ministrija izveido komisiju (turpmāk – komisija) ne mazāk kā piecu personu sastāvā. Komisijā iekļauj Izglītības un zinātnes ministrijas, Latvijas Studentu apvienības un Valsts izglītības attīstības aģentūras pārstāvjus. Komisijas darbu vada Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvis. Komisija viedokļa sniegšanai (bez balsstiesībām) var piesaistīt Ārlietu ministrijas, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes un Augstākās izglītības eksporta apvienības pārstāvjus un Akadēmiskās informācijas centra un Rektoru padomes ekspertus, kuri ir kompetenti diplomu atzīšanā.

Lēmumu par tiesību piešķiršanu vai atteikumu augstskolai veikt noteiktās ārvalstīs iegūto izglītības dokumentu ekspertīzi pieņem Izglītības un zinātnes ministrija, pamatojoties uz komisijas ieteikumu.

Lēmumu par atteikumu piešķirt tiesības veikt noteiktās ārvalstīs iegūto izglītības dokumentu ekspertīzi Izglītības un zinātnes ministrija pieņem šādos gadījumos

8.1. iesniegumā nav norādīta vai norādīta nepilnīgi šo noteikumu 4. punktā minētā informācija;

8.2. nav pievienoti visi dokumenti, kas apstiprina iesniegumā norādīto informāciju, ja attiecināms;

8.3. augstskolas īstenotie studiju virzieni, kuros studē ārvalstu studenti, pēdējā studiju virzienu akreditācijā nav saņēmuši akreditāciju uz sešiem gadiem vai uz diviem gadiem, ja tie ir jauni studiju virzieni, kas iepriekš nav bijuši akreditēti;

8.4. saskaņā ar Valsts izglītības informācijas sistēmā vai oficiālajos statistikas informācijas avotos pieejamiem datiem, ja attiecināms, augstskola nesasniedz šo noteikumu 3.2.1. un 3.2.2. apakšpunktā minētos rādītājus.

Augstskolas iegūtās tiesības veikt noteiktās ārvalstīs iegūto izglītības dokumentu ekspertīzi var anulēt šādos gadījumos

9.1. ja gada laikā Izglītības un zinātnes ministrija konstatē, ka augstskola ne mazāk kā piecas reizes ir kļūdaini ievadījusi datus Ārvalstīs izsniegto izglītības dokumentu ekspertīzes izziņu reģistrā;

9.2. konstatēti vairāk nekā divi gadījumi, kas liecina par negodprātīgu tiesību izmantošanu vai nekvalitatīvi veiktu ārvalstīs iegūta izglītības dokumenta ekspertīzi vai neatbilstošu izziņu sagatavošanu;

9.3. pēdējo divu gadu laikā, kopš augstskola ir ieguvusi tiesības veikt ārvalstīs iegūto izglītības dokumentu ekspertīzi, vīzu atteikumu skaita pieaugums augstskolas ārvalstu studentiem, kuriem ieceļošanai Latvijā ir vajadzīga vīza, pārsniedz divdesmit procentus kalendāra gadā;

9.4. ja personas, kuras veic ārvalstīs izsniegto izglītības dokumentu ekspertīzi, ik pēc trim gadiem nepilnveido ārvalstīs izsniegto izglītības dokumentu ekspertīzes veikšanai nepieciešamo zināšanu un prasmju kopumu.

Ja konstatēti šo noteikumu 9. punktā minētie pārkāpumi, Izglītības un zinātnes ministrija sasauc šo noteikumu 6. punktā minēto komisiju. Komisija izvērtē konstatēto pārkāpumu un, pamatojoties uz pieejamo informāciju, sagatavo ieteikumu Izglītības un zinātnes ministrijai. Izglītības un zinātnes ministrija pieņem lēmumu anulēt uz vienu gadu augstskolai piešķirtās tiesības veikt noteiktās ārvalstīs iegūto izglītības dokumentu ekspertīzi.

Izglītības un zinātnes ministrijas lēmumu var pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Noteikumi stājas spēkā 2025. gada 1. janvārī.