Izņēmumu piemērošanas kārtība pilsoņu iesaukšanai aktīvajā dienestā, iedzīvotāju mobilizācijai, zemessargu mobilizācijai un pakļaušanai paaugstinātas gatavības režīmam

Noteikumi nosaka kārtību, kādā

1.1. piemēro izņēmumus Ministru kabineta lēmumā noteikto pilsoņu iesaukšanai aktīvajā dienestā un iedzīvotāju mobilizācijai civilās aizsardzības formējumos un civilās aizsardzības pasākumu veikšanai, kā arī kārtību, kādā Nacionālo bruņoto spēku rezerves uzskaites struktūrvienību informē par personām, kuras nav pakļautas mobilizācijai;

1.2. piemēro izņēmumus Ministru kabineta lēmumā noteiktiem zemessargiem attiecībā uz mobilizāciju un pakļaušanu paaugstinātas gatavības režīmam, kā arī kārtību, kādā Zemessardze tiek informēta par zemessargiem, kuri nav pakļauti mobilizācijai un paaugstinātas gatavības režīmam.

Izņēmumus pilsoņu iesaukšanai aktīvajā dienestā, iedzīvotāju mobilizācijai civilās aizsardzības formējumos un civilās aizsardzības pasākumu veikšanai, zemessargu mobilizācijai un pakļaušanai paaugstinātas gatavības režīmam (turpmāk – izņēmumi) var attiecināt uz personām, kuras ir iesaistītas šādu valsts un pašvaldību institūciju, kā arī publisko un privāto tiesību subjektu funkciju veikšanā (turpmāk – kritiskās funkcijas)

2.1. valsts apdraudējuma pārvarēšanas pasākumi, kas noteikti Valsts aizsardzības plānā, Valsts civilās aizsardzības plānā un Valsts katastrofu medicīnas plānā;

2.2. kritiskās infrastruktūras un kritisko finanšu pakalpojumu darbības nepārtrauktības nodrošināšana minimālā apjomā.

Valsts un pašvaldību institūcijas, kā arī publisko un privāto tiesību subjekti, kas veic kritiskās funkcijas, identificē nepieciešamo (minimālo) personālu kritisko funkciju veikšanai (turpmāk – kritiskais personāls), nosakot konkrētus amatus.

Valsts institūcijas, kā arī publisko un privāto tiesību subjekti, kas veic kritiskās funkcijas, elektroniski nosūta apstiprinātu kritiskā personāla sarakstu (norādot vārdu, uzvārdu un personas kodu, bet ārstniecības personām – arī specialitāti) Nacionālo bruņoto spēku rezerves uzskaites struktūrvienībai. Pašvaldību institūciju sagatavotos kritiskā personāla sarakstus pārbauda, apkopo un šajā punktā noteiktajā kārtībā nosūta attiecīgās pašvaldības.

Nacionālo bruņoto spēku rezerves uzskaites struktūrvienība un Latvijas Republikas Zemessardze salīdzina kritiskā personāla sarakstā iekļauto personu datus ar rezerves karavīru un zemessargu uzskaites datiem un informē attiecīgo valsts vai pašvaldības institūciju vai publisko un privāto tiesību subjektu, kas veic kritiskās funkcijas, par tiem kritiskā personāla sarakstā iekļautajiem rezerves karavīriem un zemessargiem, uz kuriem atbilstoši valsts aizsardzības interesēm nebūtu attiecināmi izņēmumi.

Valsts un pašvaldību institūcijas, kā arī publisko un privāto tiesību subjekti, kas veic kritiskās funkcijas, saņemot šo noteikumu 5. punktā minēto informāciju, aizstāj kritiskā personāla sarakstā iekļautos rezerves karavīrus un zemessargus ar citām amatpersonām vai darbiniekiem un šo noteikumu 13. punktā minētajā kārtībā informē Nacionālo bruņoto spēku rezerves uzskaites struktūrvienību par kritiskā personāla sarakstā veiktajām izmaiņām. Ja objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams kritiskā personāla sarakstā iekļauto rezerves karavīru vai zemessargu aizstāt ar citu amatpersonu vai darbinieku, attiecīgā valsts vai pašvaldības institūcija vai publisko un privāto tiesību subjekts, kas veic kritiskās funkcijas, par to informē Nacionālo bruņoto spēku rezerves uzskaites struktūrvienību vai Latvijas Republikas Zemessardzi, un uz konkrēto personu amata pildīšanas laikā tiek attiecināts izņēmums.

Valsts vai pašvaldības institūcijas kritiskā personāla sarakstu apstiprina tās vadītājs, bet publiskā vai privātā tiesību subjekta kritiskā personāla sarakstu – pilnvarotā persona.

Izņēmums uz personu netiek attiecināts ar brīdi, kad persona tiek svītrota no kritiskā personāla saraksta.

Informāciju par personām, kurām piemēro izņēmumu, pamatojoties uz Mobilizācijas likuma 14.1 panta pirmo daļu un Latvijas Republikas Zemessardzes likuma 4.1 panta pirmo daļu, sniedz

9.1. Valsts prezidenta kanceleja – par Valsts prezidentu un Valsts prezidenta kancelejas amatpersonām;

9.2. Saeimas Administrācija – par Saeimas deputātiem, Saeimas Administrācijas ģenerālsekretāru un Saeimas Prezidija noteiktām amatpersonām;

9.3. Centrālā vēlēšanu komisija – par Eiropas Parlamenta deputātiem;

9.4. Valsts kanceleja – par Ministru kabineta locekļiem un Valsts kancelejas direktoru;

9.5. attiecīgā ministrija – par ministrijas valsts sekretāru;

9.6. Finanšu ministrija – par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoru un Valsts kases pārvaldnieku;

9.7. Latvijas Republikas Tiesībsarga birojs – par tiesībsargu;

9.8. Latvijas Banka – par Latvijas Bankas prezidentu, prezidenta vietniekiem un padomes locekļiem;

9.9. Latvijas Republikas Valsts kontrole – par valsts kontrolieri un Valsts kontroles padomes locekļiem;

9.10. Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome – par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietnieku un padomes locekļiem;

9.11. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija – par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētāju un padomes locekļiem;

9.12. Latvijas Republikas Satversmes tiesa – par Satversmes tiesas tiesnešiem;

9.13. Tieslietu ministrija – par apgabaltiesas tiesnešiem, rajona (pilsētas) tiesas tiesnešiem un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm un darbiniekiem;

9.14. Augstākā tiesa – par Augstākās tiesas tiesnešiem;

9.15. Ģenerālprokuratūra – par ģenerālprokuroru un prokuroriem, kas norīkoti darbam karatiesā;

9.16. Latvijas Zvērinātu advokātu padome – par advokātiem, kas norīkoti darbam karatiesā;

9.17. Iekšlietu ministrija – par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm un darbiniekiem;

9.18. Ārlietu ministrija – par Latvijas Republikas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību ārvalstīs darbiniekiem;

9.19. pašvaldības dome – par pašvaldības deputātiem, pašvaldības izpilddirektoru, pašvaldības policijas darbiniekiem;

9.20. ostas policija – par ostas policijas darbiniekiem;

9.21. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs – par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonām un darbiniekiem.

Informāciju par personām, kurām piemēro izņēmumu, pamatojoties uz Mobilizācijas likuma 14.1 panta otro daļu un Latvijas Republikas Zemessardzes likuma 4.1 panta otro daļu, sniedz valsts un pašvaldību institūcijas, kā arī publisko un privāto tiesību subjekti, kas veic kritiskās funkcijas.

Nacionālo bruņoto spēku rezerves uzskaites struktūrvienība un attiecīgā valsts drošības iestāde vienojas par atsevišķu kārtību, kādā tiek nodrošināts, ka uz Mobilizācijas likuma 14.1 panta pirmās daļas 24. punktā minētajām personām tiek attiecināti izņēmumi iesaukšanai aktīvajā dienestā un mobilizācijai civilās aizsardzības formējumos un civilās aizsardzības pasākumu veikšanai.

Informācija par kritisko personālu ir klasificējama kā ierobežotas pieejamības informācija, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

Informāciju Nacionālo bruņoto spēku rezerves uzskaites struktūrvienībai par personām (norādot vārdu, uzvārdu un personas kodu, bet ārstniecības personām – arī specialitāti), kurām piemēro izņēmumu, šo noteikumu 9. un 10. punktā minētās atbildīgās institūcijas nosūta elektroniski vai izvēloties citu nosūtīšanas veidu, ja tas nepieciešams, lai nodrošinātu attiecīgās informācijas aizsardzību, šādos gadījumos un termiņos

13.1. lai aktualizētu uzskaites datus par personām, kurām piemērojami izņēmumi, – ne retāk kā reizi gadā (līdz kārtējā gada 1. martam) vai pēc izmaiņu veikšanas kritiskā personāla sarakstā;

13.2. valsts apdraudējuma gadījumā – pēc atsevišķa pieprasījuma.

Nacionālo bruņoto spēku rezerves uzskaites struktūrvienība un Latvijas Republikas Zemessardze pēc informācijas saņemšanas nodrošina, ka kritiskais personāls uz amata ieņemšanas laiku netiek iesaukts aktīvajā dienestā mobilizācijas gadījumā, netiek mobilizēts civilās aizsardzības formējumos un civilās aizsardzības pasākumu veikšanai vai pakļauts paaugstinātas gatavības režīmam.

Valsts un pašvaldības institūcija, kā arī publisko un privāto tiesību subjekts, kas veic kritiskās funkcijas, ir atbildīgs, ka kritiskā personāla sarakstā iekļautā persona tiek informēta par viņai noteikto izņēmumu, kā arī par likuma "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" 17. panta pirmās daļas 23. punktā noteikto aizliegumu.

Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2021. gada 6. jūlija noteikumus Nr. 507 "Izņēmumu piemērošanas kārtība pilsoņu iesaukšanai aktīvajā dienestā un iedzīvotāju mobilizācijai" (Latvijas Vēstnesis, 2021, 131. nr.).