Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes aizsargjoslas noteikšanas metodika

Noteikumi nosaka Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes (turpmāk – piekraste) aizsargjoslas noteikšanas metodiku.

Piekrastes aizsargjoslas sauszemes robežas nosaka pa izteiktām kontūrām dabā (piemēram, ceļiem, kvartālstigām, ūdenstecēm, grāvjiem, elektropārvades līnijām) vai, ja tādu nav, pa iedomātu līniju, ievērojot Aizsargjoslu likuma 6. pantā noteiktās prasības.

Piekrastes aizsargjoslas robeža ir nepārtraukta līnija, un piekrastes aizsargjosla ir vienlaidu (nepārtraukta) josla.

Īpaši aizsargājamos biotopus iekļauj piekrastes aizsargjoslā vai izslēdz no tās un piekrastes aizsargjoslas robežas maina, pamatojoties uz dabas datu pārvaldības sistēmā reģistrēto informāciju, izdarot grozījumus pašvaldības teritorijas plānojumā vai izstrādājot jaunu pašvaldības teritorijas plānojumu. Pašvaldība teritorijas plānojuma izstrādei var veikt biotopu izpēti, piesaistot sugu un biotopu aizsardzības jomā sertificētu ekspertu (turpmāk – eksperts). Šādā gadījumā eksperta atzinumu par īpaši aizsargājamo biotopu izplatību visā pašvaldības piekrastes teritorijā vai atsevišķās teritorijas daļās iesniedz Dabas aizsardzības pārvaldē. Dabas aizsardzības pārvalde izvērtē eksperta atzinumu un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veic izmaiņas dabas datu pārvaldības sistēmā reģistrētajos datos.

Krasta kāpu aizsargjoslas platumu krasta erozijas apdraudētajās vietās nosaka, ņemot vērā erozijas dinamiku. Izstrādājot jaunu teritorijas plānojumu vai tā grozījumus, izvērtē erozijas prognozes un esošo situāciju dabā un, ja nepieciešams, nosaka jaunas krasta kāpu aizsargjoslas robežas.

Vietās, kur jūras krasts ir nostiprināts ar mākslīgiem nostiprinājumiem, aiz kuriem neseko pludmale un (vai) dabiska sauszemes veģetācija, krasta kāpu aizsargjoslu nosaka no nostiprinājuma iekšzemes malas.

Pilsētās un ciemos krasta kāpu aizsargjoslā īpaši aizsargājamos biotopus obligāti iekļauj joslā, kas atrodas starp divām iedomātām līnijām, kuras novilktas 150 un 300 metru attālumā no vienlaidu dabiskās sauszemes veģetācijas sākuma, ja

7.1. īpaši aizsargājamais biotops vienlaidu platībā turpinās pēc 150 metru attālumā novilktās iedomātās līnijas;

7.2. attālums no 150 metru attālumā novilktās iedomātās līnijas vai īpaši aizsargājamā biotopa līdz nākamajam īpaši aizsargājamam biotopam nepārsniedz 75 metrus un īpaši aizsargājamais biotops sastopams vismaz 10 metrus platā joslā, mērot perpendikulāri jūras krasta līnijai;

7.3. īpaši aizsargājamā biotopa platība ir vismaz 0,1 hektārs;

7.4. īpaši aizsargājamais biotops sastopams vismaz 50 metru platumā, mērot paralēli jūras krasta līnijai.

Krasta kāpu aizsargjoslas robežas noteikšanas pamatprincipi pilsētās un ciemos, iekļaujot īpaši aizsargājamos biotopus atbilstoši šo noteikumu 7. punktam, norādīti šo noteikumu 1. pielikumā. Ņemot vērā situāciju dabā, ir iespējamas atkāpes no šo noteikumu 7. punktā minētajām prasībām, ja pašvaldība saņēmusi saskaņojumu ar attiecīgajām institūcijām.

Krasta kāpu aizsargjoslas robežas ciemos nosaka, ņemot vērā vēsturisko apdzīvojuma struktūru.

Ierobežotas saimnieciskās darbības joslu nosaka no krasta kāpu aizsargjoslas iekšzemes robežas līdz piekrastes aizsargjoslas iekšzemes robežai.

Ierobežotas saimnieciskās darbības joslā līdz pieciem kilometriem iekļauj tos meža kvartālus, kuros mežaudzes pārsvarā aug sausās minerālaugsnēs.

Krasta kāpu aizsargjoslu dabā apzīmē ar īpašām informatīvām zīmēm (2. pielikums). Informatīvo zīmju izvietojumu dabā nosaka attiecīgās pašvaldības. Ierobežotas saimnieciskās darbības joslu un jūras aizsargjoslu dabā ar informatīvām zīmēm neapzīmē. Informatīvās zīmes izvieto pie autoceļiem, kas šķērso krasta kāpu aizsargjoslu.

Informatīvo zīmju izgatavošanu un izvietošanu nodrošina attiecīgā pašvaldība. Izdevumus, kas saistīti ar informatīvo zīmju izgatavošanu un izvietošanu, sedz pašvaldība no sava budžeta.

Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2004. gada 17. februāra noteikumus Nr. 86 "Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas noteikšanas metodika" (Latvijas Vēstnesis, 2004, 27. nr.).