Vienotie iekšējās kārtības noteikumi pacientu ierobežošanai stacionārā psihiatriskās ārstniecības iestādē

Noteikumi nosaka

1.1. vienotus iekšējās kārtības standartus tām psihiatriskajām ārstniecības iestādēm vai to struktūrvienībām, kurās ievietoti pacienti, kuri stacionēti psihiatriskajā ārstniecības iestādē bez viņu piekrišanas, pacienti, kuri nogādāti psihiatriskajā ārstniecības iestādē psihiatriskās ekspertīzes veikšanai līdz tiesas lēmumam, un pacienti, kuriem ārstniecība psihiatriskajā ārstniecības iestādē noteikta kā medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis kriminālprocesā (turpmāk – pacients), tajā skaitā pacientu un viņam adresēto sūtījumu (pienesumu) pārmeklēšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā veicama pacientu ierobežošana, arī izmantojot ierobežojošus līdzekļus;

1.2. to priekšmetu sarakstu, kurus aizliegts turēt psihiatriskajā ārstniecības iestādē (turpmāk – ārstniecības iestāde) un saņemt ar sūtījumiem (pienesumiem).

Ierobežojošo līdzekļu veidu nosaka ārstējošais ārsts vai dežūrārsts, pamatojoties uz konkrētā pacienta radīto tiešo apdraudējumu un ievērojot Ārstniecības likumā paredzētos nosacījumus.

Pacienta ierobežošanu iespēju robežās neveic citu pacientu klātbūtnē, un tā nedrīkst notikt ar citu pacientu iesaisti. Ierobežošanas pasākumi veicami iespējami uzmanīgi un neaizskarot pacienta cieņu.

Uzsākot pacienta ierobežošanu, ārstējošais ārsts vai dežūrārsts pacientam mutiski izskaidro ierobežojošo līdzekļu piemērošanas iemeslu.

Aizliegts piemērot ierobežojošos līdzekļus pacienta sodīšanas nolūkā.

Par katru ierobežošanas gadījumu ārstējošais ārsts vai dežūrārsts izdara ierakstu pacientu ierobežošanas gadījumu reģistrācijas žurnālā ​(pielikums).

Ja šo noteikumu 8., 10., 11. vai 12. punktā minēto ierobežojošo līdzekli piemēro nepilngadīgam pacientam, ārstniecības persona iespējami īsākā laikā par to informē pacienta likumisko pārstāvi. Par likumiskā pārstāvja informēšanu vai apstākļiem, kādēļ to nav izdevies veikt, izdara ierakstu šo noteikumu 6. punktā minētajā žurnālā.

Ja pacientam kā ierobežojošu līdzekli piemēro fizisku ierobežošanu, izmantojot fizisku spēku pacienta kustību ierobežošanai, ievēro, lai izmantotais spēks būtu samērīgs. Fizisku ierobežošanu, izmantojot fizisku spēku pacienta kustību ierobežošanai, var piemērot arī kombinācijā ar citiem ierobežošanas veidiem.

Ja pacientam kā ierobežojošu līdzekli piemēro mehānisku ierobežošanu, ievēro šādas prasības

9.1. mehāniskai ierobežošanai var izmantot ierobežojošus līdzekļus rokām, kājām, krūšu daļai un viduklim;

9.2. uzliekot ierobežojošas saites vai siksnas, nodrošina, lai tās cieši piegulētu un pacients nevarētu atbrīvoties no tām, taču siksnas un saišu cilpas ļautu pacientam kustināt rokas un kājas, kā arī pievērš uzmanību tam, lai pacientam nerastos asinsrites traucējumi;

9.3. ārstniecības persona pacienta veselības stāvokli pārbauda ne retāk kā ik pēc 15 minūtēm;

9.4. pacients nepārtraukti ierobežotā stāvoklī var atrasties ne ilgāk kā divas stundas vienā ierobežošanas reizē. Pēc noteikta laika pacientu atbrīvo un vērtē viņa uzvedību. Ja pacients psihisku traucējumu dēļ turpina radīt apdraudējumu, viņa atkārtota mehāniska ierobežošana pieļaujama ne agrāk kā pēc 10–15 minūtēm no iepriekšējās ierobežošanas pārtraukšanas reizes.

Nepilngadīgam pacientam mehānisku ierobežošanu piemēro tikai kā galējas nepieciešamības līdzekli, ievērojot šo noteikumu 9.1. un 9.2. apakšpunktā minētās prasības

10.1. ārstniecības persona pacienta veselības stāvokli pārbauda ne retāk kā ik pēc 10 minūtēm;

10.2. pacients nepārtraukti ierobežotā stāvoklī var atrasties ne ilgāk kā vienu stundu vienā ierobežošanas reizē. Pēc noteikta laika pacientu atbrīvo un vērtē viņa uzvedību. Ja pacients psihisku traucējumu dēļ turpina radīt apdraudējumu, viņa atkārtota mehāniska ierobežošana pieļaujama ne agrāk kā pēc 15–30 minūtēm no iepriekšējās ierobežošanas pārtraukšanas reizes.

Ja pacientam kā ierobežojošu līdzekli piemēro medikamentu ievadīšanu pret pacienta gribu, ārstējošais ārsts vai dežūrārsts pārskata pacientam iepriekš nozīmēto medikamentozo terapiju un, ja nepieciešams, ņemot vērā pacienta veselības stāvokli, veic medikamentozās terapijas korekcijas, izdarot par to ierakstu pacienta medicīniskajā dokumentācijā.

Ja pacientam kā ierobežojošu līdzekli piemēro ievietošanu novērošanas palātā, ievēro šādas prasības

12.1. pilngadīgu pacientu, kas ievietots novērošanas palātā, ārstniecības persona pārbauda ne retāk kā ik pēc 15 minūtēm;

12.2. nepilngadīgu pacientu, kas ievietots novērošanas palātā, ārstniecības persona pārbauda ne retāk kā ik pēc 10 minūtēm;

12.3. pacients novērošanas palātā var atrasties ne ilgāk kā četras stundas;

12.4. pacienta atkārtota ievietošana novērošanas palātā pieļaujama ne agrāk kā pēc 24 stundām no iepriekšējās ierobežošanas pārtraukšanas reizes;

12.5. novērošanas palāta atbilst normatīvajiem aktiem par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām.

Pirms ierobežojošo līdzekļu lietošanas pārtraukšanas ārstējošais ārsts vai dežūrārsts, veicot pārrunas ar pacientu, vērtē viņa satraukuma līmeni, uzvedību un runu.

Ierobežojošo līdzekļu lietošanu ārstējošais ārsts vai dežūrārsts pārtrauc pakāpeniski, mierīgi runājot ar pacientu un vienlaikus vērtējot pacienta uzvedību.

Pēc ierobežojošo līdzekļu lietošanas pārtraukšanas ārstējošais ārsts vai dežūrārsts pacientam izskaidro, ka ierobežojošie līdzekļi lietoti viņa paša un apkārtējo personu drošības interesēs.

Ārstniecības personai, ievērojot Ārstniecības likumā noteiktos nosacījumus, ir tiesības lūgt un pacientam ir pienākums uzrādīt psihiatriskajā ārstniecības iestādē vai tās struktūrvienībā ienesamos priekšmetus un personiskās mantas. Pirms personīgo mantu pārbaudes ārstniecības persona pacientam paskaidro pārbaudes mērķi.

Pārmeklēšanas laikā pie pacienta atrastos šo noteikumu 18. punktā minētos priekšmetus ārstniecības persona atņem un ar pacienta piekrišanu atdod pacienta tuviniekiem vai glabā ārstniecības iestādē līdz pacienta izrakstīšanai (par narkotiskām, psihotropām, jaunām psihoaktīvām vielām vai tās saturošiem izstrādājumiem, kuru aprite ir aizliegta vai ierobežota, tiek ziņots Valsts policijai), izņemot šo noteikumu 18.9. un 18.10. apakšpunktā minētās lietas, kuras ārstniecības persona ir tiesīga izmest.

Pacientiem ārstniecības iestādē aizliegts turēt un saņemt ar sūtījumiem (pienesumiem) šādus priekšmetus

18.1. sprādzienbīstamus un ugunsbīstamus priekšmetus un viegli uzliesmojošas vielas (piemēram, pirotehniskas vielas un izstrādājumus, sērkociņus, šķiltavas, sveces, izsmidzināmos līdzekļus). Ārstniecības iestādes iekšējās kārtības noteikumos nosaka gadījumus, kad ārstniecības persona drīkst izsniegt šķiltavas vai sērkociņus smēķējošiem pacientiem;

18.2. asus, duramus, griezīgus priekšmetus (piemēram, nažus, dakšas, stikla un metāla traukus, lauskas, žiletes, šķēres, nūjas, zīmuļu asināmos, kastetes, jebkurus citus priekšmetus, kas var kalpot par ieroci);

18.3. alkoholiskos dzērienus, narkotiskas, psihotropas, toksiskas un citas apreibinošas vielas;

18.4. medikamentus (bez ārsta nozīmējuma);

18.5. elektroniskas ierīces (neattiecas uz mobilajām viedierīcēm), piemēram, fotoaparātus, videokameras, elektriskās sildīšanas ierīces, ventilatorus, diktofonus;

18.6. sadzīves ķīmijas līdzekļus un spirtu saturošus līdzekļus;

18.7. pornogrāfiska satura vai vardarbību saturošu audioprodukciju, videoprodukciju un literatūru, intīmpreces un erotiska rakstura priekšmetus;

18.8. pielāgotas durvju atslēgas;

18.9. bezalkoholiskus dzērienus atvērtos iepakojumos;

18.10. pārtikas produktus ar beigušos derīguma termiņu, neapstrādātu gaļu, neapstrādātas zivis un citus produktus, kuriem pirms lietošanas nepieciešama termiska apstrāde;

18.11. skaidru naudu un vērtslietas pacientiem ar izteiktiem veselības traucējumiem.

Ārstniecības iestādes darbiniekiem ir pienākums pārbaudīt pacientam adresētu sūtījumu (pienesumu) un to nepieņemt, ja sūtījumā ir šo noteikumu 18. punktā minētie priekšmeti.

Izvērtējot situāciju un iespējamo apdraudējumu pacienta vai citu pacientu drošībai, ārstniecības iestādes vadītājs, ja nepieciešams, var noteikt aizliegumu turēt un saņemt ar sūtījumiem (pienesumiem) arī citus priekšmetus, kas nav minēti šo noteikumu 18. punktā.

Pacientam psihiatriskajā ārstniecības iestādē nav atļauts lietot mobilo viedierīci, ja tas var kaitēt pacienta un apkārtējo personu drošībai.

Ārstniecības iestādei ir tiesības ierobežot mobilās viedierīces lietošanu, ja pacients

22.1. atrodoties ārstniecības iestādē, nodara kaitējumu sev vai apkārtējām personām attiecībā uz personu privāto datu aizsardzību un finansiālo stāvokli;

22.2. izmanto mobilo viedierīci nepamatotiem glābšanas dienestu izsaukumiem;

22.3. izmanto viedierīci personu vajāšanai un agresijas vai naida veicināšanai pret citām personām iestādē vai ārpus tās;

22.4. kaitē vai traucē savam vai citu pacientu ārstēšanas procesam.

Par mobilās viedierīces lietošanas ierobežošanu ārstniecības iestādē veic ierakstu pacienta medicīniskajā dokumentācijā, norādot ierobežošanas pamatojumu un nosacījumus, kā arī laiku, kad pacientam atļauts lietot mobilo viedierīci.

Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2016. gada 12. jūlija noteikumus Nr. 453 "Noteikumi par kārtību, kādā ierobežojami pacienti, un priekšmetiem, kurus aizliegts turēt psihiatriskajā ārstniecības iestādē" (Latvijas Vēstnesis, 2016, 134. nr.).