Valsts pārbaudījumu norises kārtība

Noteikumi nosaka kārtību, kādā notiek valsts pārbaudījumi akreditēto izglītības iestāžu īstenotajās izglītības programmās.

Noteikumi neattiecas uz centralizētajiem eksāmeniem.

Valsts pārbaudījumu norisi nodrošina Valsts izglītības attīstības aģentūra (turpmāk – aģentūra) un pašvaldības izglītības pārvaldes iestāde (turpmāk arī – pašvaldības atbildīgā amatpersona) sadarbībā ar izglītības iestādēm.

(MK 31.03.2026. noteikumu Nr. 174 redakcijā)

Valsts pārbaudījumi ir monitoringa darbs un eksāmens (turpmāk kopā – valsts pārbaudes darbi).

Monitoringa darbs ir valsts pārbaudes darbs, kura saturu un norises kārtību izstrādā un nosaka aģentūra. Monitoringa darba mērķis ir iegūt objektīvus datus par mācību satura apguves kvalitāti, un tā rezultāts neietekmē izglītojamo mācību sasnieguma rezultātu.

(MK 31.03.2026. noteikumu Nr. 174 redakcijā)

Eksāmens ir valsts pārbaudes darbs, kura saturu un norises kārtību izstrādā un nosaka aģentūra. Eksāmenu organizē izglītības pakāpes vai mācību priekšmeta kursa apguves noslēgumā.

(MK 31.03.2026. noteikumu Nr. 174 redakcijā)

Valsts pārbaudes darbu organizēšanu (pieteikšanās valsts pārbaudes darbiem, valsts pārbaudes darbu materiālu piegāde, valsts pārbaudes darbu norise un vērtēšana, valsts pārbaudes darbu rezultātu apkopošana un statistiskā analīze) nodrošina aģentūra un pašvaldības atbildīgā amatpersona sadarbībā ar izglītības iestādēm.

(MK 31.03.2026. noteikumu Nr. 174 redakcijā)

Valsts pārbaudes darbu materiālus no aģentūras saņem un valsts pārbaudes darbu norisi organizē akreditēta izglītības iestāde, kura īsteno vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmas vai profesionālās pamatizglītības, profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības programmas, ja attiecīgajā mācību gadā izglītības iestādē ir izglītojamie, kuriem nepieciešams kārtot valsts pārbaudes darbus.

(MK 31.03.2026. noteikumu Nr. 174 redakcijā)

Valsts pārbaudes darba materiāls, valsts pārbaudes darba materiāla elektroniskās versijas (turpmāk – e-materiāls), e-materiāla atvasinājums papīra formā (turpmāk – atvasinājums) un pavairotais atvasinājums ir ierobežotas pieejamības informācija līdz attiecīgā valsts pārbaudes darba norises beigām. Izglītības iestādes vadītājs nodrošina, lai to aprite izglītības iestādē notiktu, ievērojot normatīvos aktus, kas regulē ierobežotas pieejamības informācijas aizsardzību. Personas, kurām darba pienākumu pildīšanai ir pieeja šajā punktā minētajai ierobežotas pieejamības informācijai, veic atzīmi Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmā (turpmāk – informācijas sistēma), ka tās ir iepazinušās ar šiem noteikumiem un apņemas tos ievērot.

Valsts pārbaudes darbi izglītības iestādē notiek saskaņā ar izglītības iestādes izveidotu valsts pārbaudes darbu sarakstu, kas ievadīts informācijas sistēmā un kurā ir norāde par katra valsts pārbaudes darba norises vietu un laiku, valsts pārbaudes darbu vadītāju un vērtētāju sarakstu un eksāmenu komisijas sastāvu (turpmāk – valsts pārbaudes darbu saraksts). Valsts pārbaudes darbu sarakstu izliek izglītības iestādē izglītojamiem pieejamā vietā ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms attiecīgā mācību gada pirmā valsts pārbaudes darba norises dienas. Ja objektīvu iemeslu dēļ valsts pārbaudes darbu sarakstā nepieciešamas izmaiņas, izglītības iestāde tās var veikt līdz valsts pārbaudes darba sākumam.

Aģentūra nosaka norises laikus šādām valsts pārbaudes darbu darbībām (turpmāk – valsts pārbaudes darbu norises darbību laiki)

11.1. valsts pārbaudes darba materiāla saņemšana un atvēršana;

11.2. e-materiāla lejupielādes laiks informācijas sistēmā, e-materiāla atvasinājumu veidošana papīra formā un e-materiāla atvasinājumu pavairošana papīra formā;

11.3. valsts pārbaudes darba un tā daļu izpildes sākuma un beigu laiks;

11.4. valsts pārbaudes darba norise;

11.5. valsts pārbaudes darba vērtēšana;

11.6. audiomateriālu vai videomateriālu saņemšana, pavairošana, saglabāšana datu nesējos un to nodošana valsts pārbaudes darba vadītājam;

11.7. atbalsta pasākumu piemērošana izglītojamiem ar speciālām vajadzībām;

11.8. aizpildīto valsts pārbaudes darbu nogādāšana aģentūrā (ja attiecināms).

(MK 31.03.2026. noteikumu Nr. 174 redakcijā)

Ja izglītības iestāde nevar nodrošināt valsts pārbaudes darba norisi atbilstoši valsts pārbaudes darbu norises darbību laikiem, piemēram, interneta vai elektroenerģijas padeves traucējumu dēļ, izglītības iestādes vadītājs par to nekavējoties informē aģentūru. Aģentūra izglītības iestādei nosaka citus valsts pārbaudes darba norises darbību laikus un nekavējoties veic atzīmi informācijas sistēmā. Ja tehniskā nodrošinājuma nepilnību dēļ nav iespējams nodrošināt valsts pārbaudes darba vai tā daļas norisi tiešsaistē izglītojamiem, kas atrodas ieslodzījuma vietā, izglītības iestādes vadītājs par to nekavējoties informē aģentūru un šādā gadījumā aģentūra izglītojamiem, kas atrodas ieslodzījuma vietā, nosaka citus valsts pārbaudes darba norises darbību laikus un, ja nepieciešams, valsts pārbaudes darba materiālu piegādes veidu, kā arī par to veic atzīmi informācijas sistēmā.

(MK 31.03.2026. noteikumu Nr. 174 redakcijā)

Izglītojamam ar speciālām vajadzībām, kuram ir Valsts pedagoģiski medicīniskās komisijas vai pašvaldības pedagoģiski medicīniskās komisijas (turpmāk – pedagoģiski medicīniskā komisija) atzinums par atbilstošas izglītības programmas īstenošanu vai pedagoģiski medicīniskās komisijas, logopēda, skolotāja logopēda, speciālā pedagoga, izglītības vai klīniskā psihologa atzinums par izglītojamam nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem mācību procesa un valsts pārbaudes darbu laikā, pamatojoties uz pilngadīga izglītojamā vai nepilngadīga izglītojamā likumiskā pārstāvja iesniegumu, kas līdz attiecīgā mācību gada 1. martam iesniegts izglītības iestādes vadītājam, izglītības iestādes vadītājs nosaka atšķirīgus valsts pārbaudes darbu norises darbību laikus un atbalsta pasākumus. Valsts pārbaudes darbos piemēro atbalsta pasākumus, kādus izglītojamais ir saņēmis izglītības programmas īstenošanas procesā un kurus aģentūra ir noteikusi saskaņā ar šo noteikumu 11.7. apakšpunktu.

(MK 31.03.2026. noteikumu Nr. 174 redakcijā)

Izglītības iestāde informācijas sistēmā

14.1. ne vēlāk kā sešas nedēļas pirms attiecīgā valsts pārbaudes darba norises dienas ieraksta izglītojamam piemērojamos atbalsta pasākumus;

14.2. ne vēlāk kā attiecīgā valsts pārbaudes darba norises dienā atzīmē tos izglītojamos, kas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā atbrīvoti no valsts pārbaudes darba kārtošanas.

(MK 31.03.2026. noteikumu Nr. 174 redakcijā)

Informāciju par valsts pārbaudes darbu norises darbību laikiem aģentūra ne vēlāk kā sešas nedēļas pirms attiecīgā valsts pārbaudes darba norises dienas publicē savā tīmekļvietnē un informācijas sistēmā.

(MK 31.03.2026. noteikumu Nr. 174 redakcijā)

Izglītojamais vidējās izglītības pakāpē

16.1. ir tiesīgs valsts pārbaudes darbu kārtot akreditētas izglītības iestādes īstenotajā izglītības programmā noteiktajos mācību priekšmetos;

16.2. valsts pārbaudes darbu attiecīgajā mācību gadā kārto vienu reizi attiecīgā mācību priekšmeta kursa apguves noslēgumā.

Izglītības iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona nodrošina, lai izglītojamie un nepilngadīgo izglītojamo likumiskie pārstāvji (izņemot likumiskos pārstāvjus tiem nepilngadīgajiem izglītojamiem, kuri atrodas ieslodzījuma vietā) līdz attiecīgā mācību gada 1. decembrim un atkārtoti ne vēlāk kā astoņas nedēļas līdz attiecīgā mācību gada vidējās izglītības pakāpes pirmā valsts pārbaudījuma norises dienai un ne vēlāk kā vienu nedēļu līdz attiecīgā mācību gada pamatizglītības pakāpes pirmā valsts pārbaudījuma norises dienai tiktu informēti par šo noteikumu prasībām un par Ministru kabineta noteikumiem par valsts pārbaudes darbu norises laiku attiecīgajā mācību gadā. Iepazīšanos ar šo noteikumu prasībām un Ministru kabineta noteikumiem par valsts pārbaudes darbu norises laiku attiecīgajā mācību gadā

17.1. izglītojamie pamatizglītības pakāpē atbilstoši spējām un prasmēm apliecina ar parakstu un datumu grupas, klases vai kursa žurnālā vai citā dokumentā izglītības iestādes noteiktajā kārtībā vai identificējoties elektroniskajā žurnālā;

17.2. izglītojamie, piesakoties valsts pārbaudījumiem vidējās izglītības pakāpē, apliecina ar atzīmi informācijas sistēmā;

17.3. izglītojamie, kas atrodas ieslodzījuma vietā, apliecina ar parakstu un datumu klases vai grupas žurnālā vai identificējoties elektroniskajā žurnālā;

17.4. nepilngadīgu izglītojamo likumiskie pārstāvji apliecina izglītības iestādes noteiktajā kārtībā.

(MK 31.03.2026. noteikumu Nr. 174 redakcijā)

No attiecīgā mācību gada 1. novembra līdz 15. janvārim informācijas sistēmā

18.1. izglītības iestādes vadītāja norīkota persona ar informācijas sistēmas lietotāja piekļuves tiesībām (turpmāk – informācijas sistēmas lietotājs) piesaka visus attiecīgās klases izglītojamos vispārējās pamatizglītības valsts pārbaudes darbiem, kas norādīti Ministru kabineta noteikumos par valsts pārbaudes darbu norises laiku attiecīgajā mācību gadā;

18.2. izglītojamais vispārējās vidējās izglītības valsts pārbaudes darbiem piesakās, atzīmējot, kurus valsts pārbaudes darbus kārtos;

18.3. informācijas sistēmas lietotājs, pamatojoties uz tā izglītojamā iesniegumu, kas atrodas ieslodzījuma vietā vai kuram nav subjekta identitātes pārbaudes iespēju informācijas sistēmā, atzīmē, kurus valsts pārbaudes darbus vidējās izglītības iegūšanai izglītojamais kārtos;

18.4. izglītības iestāde pārliecinās, vai visi izglītojamie ir pieteikušies nepieciešamajiem valsts pārbaudes darbiem vidējās izglītības iegūšanai, un, ja nepieciešams, sazinās ar izglītojamo, lai precizētu vai papildinātu ierakstus informācijas sistēmā.

(MK 31.03.2026. noteikumu Nr. 174 redakcijā)

Valsts pārbaudes darba kārtošanas valoda ir latviešu valoda (izņemot valsts pārbaudes darbus valodu mācību priekšmetos).

Izglītības iestādes vadītājs nodrošina informācijas sistēmā paredzēto ziņu iekļaušanu informācijas sistēmā, to pilnību, patiesumu un savlaicīgu aktualizāciju.

Izglītības iestādes vadītājs norīko informācijas sistēmas lietotāju, lai tas veiktu izglītojamo reģistra pārbaudi, lejupielādētu pārbaudes darbu materiālus, augšupielādētu izglītojamo izpildītos pārbaudes darbu materiālus un veiktu citas normatīvajos aktos noteiktās darbības.

Ne vēlāk kā astoņas nedēļas pirms attiecīgā valsts pārbaudes darba norises dienas izglītojamie vidējās izglītības pakāpē, ja nepieciešams (piemēram, izglītojamais vēlas mainīt iepriekš izvēlētos valsts pārbaudes darbus), veic izmaiņas informācijas sistēmā un apstiprina pieteikumus valsts pārbaudes darbiem.

Ja izvēlētos valsts pārbaudes darbus vēlas mainīt 9. klases izglītojamais vai izglītojamais, kurš atrodas ieslodzījuma vietā vai kuram nav subjekta identitātes pārbaudes iespēju informācijas sistēmā, izmaiņas informācijas sistēmā veic izglītības iestādes informācijas sistēmas lietotājs, pamatojoties uz pilngadīga izglītojamā vai nepilngadīga izglītojamā likumiskā pārstāvja, vai par nepilngadīga izglītojamā resocializāciju atbildīgās amatpersonas, ja izglītojamais atrodas ieslodzījuma vietā, iesniegumu.

Aģentūra izstrādā valsts pārbaudes darbus, kas norādīti Ministru kabineta noteikumos par valsts pārbaudes darbu norises laiku attiecīgajā mācību gadā.

(MK 31.03.2026. noteikumu Nr. 174 redakcijā)

Valsts pārbaudes darbs var būt rakstisks vai kombinēts (rakstu un mutvārdu daļa vai rakstu un praktiskā daļa). Valsts pārbaudes darbu vai tā daļu var kārtot informācijas sistēmā.

Aģentūra atbilstoši valsts pamatizglītības standartam vai valsts vispārējās vidējās izglītības standartam izstrādā valsts pārbaudes darba programmu. Valsts pārbaudes darba programmā norāda

26.1. valsts pārbaudes darba mērķi;

26.2. valsts pārbaudes darba adresātu;

26.3. valsts pārbaudes darba uzbūvi – daļu aprakstu, izpildei paredzēto laiku un mācību priekšmetu tēmu īpatsvaru;

26.4. valsts pārbaudes darba uzdevumu veidus;

26.5. valsts pārbaudes darba vērtēšanas kārtību;

26.6. palīglīdzekļus, kurus atļauts izmantot valsts pārbaudes darba laikā.

(MK 31.03.2026. noteikumu Nr. 174 redakcijā)

Aģentūra apstiprina valsts pārbaudes darbu programmas un līdz attiecīgā mācību gada otrā semestra sākumam ievieto tās savā tīmekļvietnē.

(MK 31.03.2026. noteikumu Nr. 174 redakcijā)

Aģentūra saskaņā ar tās apstiprinātajām valsts pārbaudes darbu programmām nodrošina valsts pārbaudes darbu materiālu izstrādi un veic valsts pārbaudes darbu materiālu izstrādes ekspertu atlasi, piesaistot personas, kuras ir apguvušas aģentūras organizētos valsts pārbaudes darbu materiālu izstrādes kursus un nokārtojušas aģentūras izstrādāto valsts pārbaudes darbu materiālu izstrādes kursu pārbaudījumu.

(MK 31.03.2026. noteikumu Nr. 174 redakcijā)

Izglītības iestādes informācijas sistēmas lietotājs ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc valsts pārbaudes darba norises

29.1. pārbauda, vai informācijas sistēmā atzīmēti visi izglītojamie, kuri piedalījušies valsts pārbaudes darbā;

29.2. piesaka informācijas sistēmā tos izglītojamos, kuri attaisnojošu iemeslu dēļ nav ieradušies uz valsts pārbaudes darbu noteiktajā laikā un kuriem nepieciešams kārtot attiecīgo valsts pārbaudes darbu vai tā daļu.

Izglītojamiem, kuri attaisnojošu iemeslu dēļ nav ieradušies uz valsts pārbaudes darbu vai tā daļu noteiktajā laikā un kuriem nepieciešams to kārtot, valsts pārbaudes darba laiku nosaka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par valsts pārbaudes darbu norises laiku attiecīgajā mācību gadā.

Izglītības iestādes vadītājs ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms attiecīgā mācību gada pirmā valsts pārbaudes darba norises dienas norīko monitoringa darbu vadītājus.

Monitoringa darba rakstu daļas vadītājs ir izglītības iestādes pedagogs. Monitoringa darba rakstu daļas vadītājs nedrīkst būt attiecīgās klases mācību priekšmeta pedagogs.

(MK 31.03.2026. noteikumu Nr. 174 redakcijā)

Monitoringa darba mutvārdu daļas vadītājs un vērtētājs vai praktiskās daļas vadītājs un vērtētājs ir attiecīgā mācību priekšmeta pedagogs.

Monitoringa darba vadītājs pirms monitoringa darba nodrošina, lai tā norises laikā izglītojamiem būtu redzams pulksteņa laiks, un iepazīstina izglītojamos ar monitoringa darba norises darbību laikiem. Monitoringa darba vadītājs atbild par tā norisi atbilstoši šo noteikumu prasībām un attiecīgā monitoringa darba norises darbību laikiem.

Izglītības iestādes vadītājs ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms attiecīgā mācību gada pirmā valsts pārbaudes darba norises dienas izveido attiecīgā eksāmena komisiju.

Rakstiskā eksāmena komisiju veido šādā sastāvā

36.1. priekšsēdētājs – izglītības iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona;

36.2. eksāmena vadītājs – izglītības iestādes pedagogs (viens pedagogs katrā eksāmena norises telpā);

36.3. ne mazāk kā divi vērtētāji – attiecīgā mācību priekšmeta vai attiecīgās izglītības jomas pedagogi.

Mutvārdu eksāmena komisiju veido šādā sastāvā

37.1. priekšsēdētājs – izglītības iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona;

37.2. eksāmena vadītājs – attiecīgā mācību priekšmeta pedagogs (viens pedagogs katrā eksāmena norises telpā);

37.3. vērtētājs – attiecīgā mācību priekšmeta vai attiecīgās izglītības jomas pedagogs (vismaz viens katrā eksāmena norises telpā).

Kombinētā eksāmena komisiju veido šādā sastāvā

38.1. priekšsēdētājs – izglītības iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona;

38.2. eksāmena rakstu daļas vadītājs – izglītības iestādes pedagogs (viens pedagogs katrā eksāmena norises telpā);

38.3. eksāmena mutvārdu daļas vai praktiskās daļas vadītājs – attiecīgā mācību priekšmeta pedagogs (viens pedagogs katrā eksāmena norises telpā);

38.4. vismaz divi eksāmena rakstu daļas vērtētāji – attiecīgā mācību priekšmeta vai izglītības jomas pedagogi;

38.5. eksāmena mutvārdu daļas vērtētājs – attiecīgā mācību priekšmeta pedagogs (viens pedagogs katrā eksāmena norises telpā);

38.6. eksāmena praktiskās daļas vērtētājs – viens vai vairāki attiecīgā mācību priekšmeta pedagogi.

Par komisijas locekli nedrīkst būt persona, kura ir tēvs, māte, aizbildnis, adoptētājs, brālis, māsa, pusbrālis, pusmāsa, vectēvs, vecāmāte, audžuģimenes loceklis vai laulātais izglītojamam, kurš kārto eksāmenu.

Par rakstiskā eksāmena vai kombinētā eksāmena rakstu daļas vadītāju nedrīkst būt attiecīgā mācību priekšmeta pedagogs.

Eksāmena komisija nodrošina eksāmena norises organizāciju atbilstoši šo noteikumu prasībām un attiecīgā eksāmena norises darbību laikiem.

Eksāmena vadītājs pirms eksāmena nodrošina, lai tā norises laikā izglītojamiem būtu redzams pulksteņa laiks, un iepazīstina izglītojamos ar eksāmena norises darbību laikiem. Eksāmena vadītājs atbild par eksāmena norisi atbilstoši šo noteikumu prasībām un attiecīgā eksāmena norises darbību laikiem.

Pašvaldības atbildīgā amatpersona ir tiesīga norīkot ārējos vērtētājus un ārējos eksaminētājus, kuri ir eksāmena mācību priekšmeta pedagogi citās izglītības iestādēs. Uz ārējo vērtētāju un ārējo eksaminētāju ir attiecināmi šo noteikumu 39. punktā minētie ierobežojumi.

Aģentūra nosaka valsts pārbaudes darba materiālu piegādes vietu un laiku un par to informē pašvaldības atbildīgās amatpersonas ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms pirmā valsts pārbaudes darba norises dienas.

(MK 31.03.2026. noteikumu Nr. 174 redakcijā)

Aģentūra valsts pārbaudes darba materiālus iesaiņo slēgtā aploksnē (turpmāk – aploksne) atbilstoši to izglītojamo skaitam, kuri sešas nedēļas pirms valsts pārbaudes darba norises dienas reģistrēti informācijas sistēmā.

(MK 31.03.2026. noteikumu Nr. 174 redakcijā)

Aģentūra nodrošina aplokšņu piegādi pašvaldībām slēgtā iepakojumā (turpmāk – paka), kurā ievietots pavadraksts. Pavadrakstā norāda katrai izglītības iestādei paredzēto aplokšņu skaitu.

(MK 31.03.2026. noteikumu Nr. 174 redakcijā)

Eksāmena materiālu piegādi veic fiziska vai juridiska persona, ar kuru aģentūra noslēgusi līgumu par paku piegādi, vai aģentūras pilnvarota amatpersona (turpmāk – piegādātājs).

(MK 31.03.2026. noteikumu Nr. 174 redakcijā)

Aģentūra piegādātājam nodod pakas un noformē pavadzīmi, kurā norāda paku skaitu.

(MK 31.03.2026. noteikumu Nr. 174 redakcijā)

Piegādātājs pakas nodod attiecīgās pašvaldības atbildīgajai amatpersonai.

Pieņemot pakas, pašvaldības atbildīgā amatpersona pārliecinās

50.1. par paku neskartību un skaita atbilstību pavadzīmē norādītajam skaitam;

50.2. par aplokšņu skaita atbilstību pavadrakstā norādītajam skaitam.

Ja tiek konstatēts pakas bojājums, paku skaita neatbilstība pavadzīmē norādītajam skaitam, aplokšņu skaita neatbilstība pavadrakstā norādītajam skaitam vai aploksnes bojājums, pašvaldības atbildīgā amatpersona vismaz divu amatpersonu (izglītības iestāžu vadītāju vai divu citu pašvaldības atbildīgo amatpersonu) klātbūtnē sastāda aktu un tajā norāda bojājumu vai iztrūkuma apmēru, kā arī nekavējoties par to ziņo aģentūrai. Aģentūra dod norādījumus par turpmāko darbību ar valsts pārbaudes darba materiāliem.

(MK 31.03.2026. noteikumu Nr. 174 redakcijā)

Pašvaldības atbildīgā amatpersona

52.1. līdz aplokšņu nodošanai attiecīgās izglītības iestādes vadītājam vai citas pašvaldības atbildīgajai amatpersonai nodrošina to uzglabāšanu;

52.2. nodod izglītības iestādēm paredzētās aploksnes attiecīgās izglītības iestādes vadītājam vai viņa pilnvarotai amatpersonai;

52.3. nodod aploksnes citas pašvaldības atbildīgajai amatpersonai, ja pašvaldībai piegādātas citas pašvaldības izglītības iestādei adresētas aploksnes.

Pašvaldības atbildīgā amatpersona aploksnes izglītības iestāžu vadītājiem vai viņu pilnvarotajām amatpersonām, vai citas pašvaldības atbildīgajām amatpersonām nodod iepriekš norādītajās telpās. Katrs izglītības iestādes vadītājs vai viņa pilnvarotā amatpersona, vai citas pašvaldības atbildīgā amatpersona pavadrakstā parakstās par aplokšņu saņemšanu.

Izglītības iestādes vadītājs pēc aplokšņu saņemšanas līdz to atvēršanas brīdim nodrošina aplokšņu uzglabāšanu neatvērtā veidā.

Valsts pārbaudes darba e-materiālu (atsevišķa daļa vai viss materiāls) aģentūra ievieto informācijas sistēmā saskaņā ar attiecīgā valsts pārbaudes darba norises darbību laikiem.

(MK 31.03.2026. noteikumu Nr. 174 redakcijā)

Informācijas sistēmas lietotājs saskaņā ar valsts pārbaudes darbu norises darbību laikiem informācijas sistēmā saņem e-materiālu, izdrukā tā atvasinājumu un nodod izglītības iestādes vadītājam.

Izglītības iestādes vadītājs nodrošina e-materiālu atvasinājuma pavairošanu papīra formā saskaņā ar attiecīgā valsts pārbaudes darba norises darbību laikiem.

Informācijas sistēmas lietotājs saskaņā ar valsts pārbaudes darba norises darbību laikiem informācijas sistēmā saņem audiomateriālu vai videomateriālu, to pavairo, saglabā datu nesējos atbilstoši valsts pārbaudes darba telpu skaitam un nodod izglītības iestādes vadītājam, kurš nodrošina audioierakstu vai videoierakstu nodošanu valsts pārbaudes darba vadītājam. Atbilstoši valsts pārbaudes darba norises darbību laikiem audiomateriālu vai videomateriālu un mutvārdu daļas materiālus informācijas sistēmā var saņemt arī valsts pārbaudes darba vadītājs un mutvārdu daļas intervētājs valsts pārbaudes darba telpā.

Izglītības iestādes vadītājs un informācijas sistēmas lietotājs nodrošina, lai e-materiāls un tā atvasinājums papīra formā netiktu izpausts trešajām personām līdz attiecīgā valsts pārbaudes darba norises beigām.

Valsts pārbaudes darba novērošanā var piedalīties Izglītības kvalitātes valsts dienesta (turpmāk – dienests) pārstāvji (turpmāk – dienesta novērotājs) vai aģentūras pārstāvji un personas, ar kurām aģentūra ir noslēgusi līgumu par valsts pārbaudes darbu novērošanu (turpmāk – aģentūras novērotājs). Dienesta novērotājs un aģentūras novērotājs valsts pārbaudes darba novērošanā piedalās visu valsts pārbaudes darba vai tā daļas norises darbību laiku. Dienesta novērotājs un aģentūras novērotājs nevar piedalīties valsts pārbaudes darba novērošanā, ja viņš ir tēvs, māte, aizbildnis, brālis, māsa, vectēvs, vecāmāte vai laulātais izglītojamam, kurš kārto valsts pārbaudes darbu.

(MK 31.03.2026. noteikumu Nr. 174 redakcijā)

Pašvaldības atbildīgā amatpersona ir tiesīga norīkot valsts pārbaudes darba novērotājus – citas izglītības iestādes attiecīgā mācību priekšmeta pedagogus. Pašvaldības izglītības pārvaldes iestāde ir tiesīga par valsts pārbaudes darba novērotājiem norīkot arī pārvaldes atbildīgos darbiniekus. Uz pašvaldības atbildīgās amatpersonas un pašvaldības izglītības pārvaldes iestādes norīkotajiem novērotājiem ir attiecināmi šo noteikumu 60. punktā minētie ierobežojumi.

Valsts pārbaudes darba novērotājs uzrauga valsts pārbaudes darba norises atbilstību šo noteikumu prasībām un attiecīgā valsts pārbaudes darba norises darbību laikiem.

Izglītojamais, ienākot valsts pārbaudes darba norises telpā, uzrāda personu apliecinošu dokumentu vai izglītojamā statusu apliecinošu dokumentu (piemēram, skolēna apliecība, skolēna karte), ja izglītojamais nav sasniedzis 15 gadu vecumu, izņemot ieslodzījuma vietā esošos izglītojamos. Ja izglītojamais nokavē valsts pārbaudes darba sākumu, viņam ir tiesības iesaistīties tā norisē. Valsts pārbaudes darba izpildes laiks šādā gadījumā netiek pagarināts.

Monitoringa darba vadītājs vai eksāmena komisija neskaidro valsts pārbaudes darba saturu izglītojamiem valsts pārbaudes darba norises laikā.

Izglītojamie valsts pārbaudes darba norises laikā drīkst lietot tikai konkrētā valsts pārbaudes darba programmā norādītos palīglīdzekļus.

Ja izglītojamais eksāmena laikā lieto konkrētā eksāmena programmā neminētus palīglīdzekļus, traucē citus izglītojamos vai nestrādā patstāvīgi, eksāmena vadītājs pieprasa izglītojamā rakstisku paskaidrojumu. Pēc paskaidrojuma sniegšanas vai atteikšanās to sniegt eksāmena vadītājs izglītojamo izraida no eksāmena norises telpas.

Par izglītojamā pārkāpumu un izraidīšanu no eksāmena norises telpas eksāmena vadītājs vai viens no eksāmena komisijas locekļiem pēc valsts pārbaudes darba sagatavo aktu. Ja izglītojamais nav sniedzis paskaidrojumu, to norāda aktā.

Aktu un izglītojamā paskaidrojumu eksāmena vadītājs nodod izglītības iestādes vadītājam, kas vienas darbdienas laikā izskata aktu un izglītojamā paskaidrojumu un pieņem lēmumu par izglītojamā eksāmena darba nodošanu vērtēšanai. Izglītības iestādes vadītājs nodrošina akta un izglītojamā paskaidrojuma uzglabāšanu līdz nākamā mācību gada sākumam.

Rakstiskā valsts pārbaudes darba vai valsts pārbaudes darba rakstu daļas norises telpā atrodas izglītojamie, kuri kārto valsts pārbaudes darbu, kā arī valsts pārbaudes darba vadītājs un šo noteikumu 60. un 61. punktā minētās personas.

Rakstiskā valsts pārbaudes darba norises telpā var atrasties izglītības iestādes vadītājs vai viņa vietnieks izglītības jomā un informācijas tehnoloģiju speciālists.

Ja valsts pārbaudes darba rakstu daļas norisi organizē izglītojamiem, kas atrodas ieslodzījuma vietā, papildus šo noteikumu 69. punktā minētajām personām valsts pārbaudes darba rakstu daļas telpā var atrasties ieslodzījuma vietas darbinieki.

Valsts pārbaudes darba norises laikā izglītojamam tiek nodrošināts atsevišķs sols. Minēto prasību var nepiemērot, ja valsts pārbaudes darbam ir divi vai vairāki varianti.

Izglītojamie ar speciālām vajadzībām, kuriem noteikts atšķirīgs valsts pārbaudes darba norises darbību laiks un atbalsta pasākumi, kurus atļauts izmantot valsts pārbaudes darba norises laikā, valsts pārbaudes darbu kārto atsevišķā telpā.

Valsts pārbaudes darba materiālus izglītojamais aizpilda ar pildspalvu, kuras serdenis vai tinte ir neizdzēšamā tumši zilā vai melnā krāsā. Zīmuli izglītojamais lieto tikai zīmējumos.

Ja izglītojamais ir pabeidzis valsts pārbaudes darbu vai tā daļu, pēc kuras saskaņā ar valsts pārbaudes darba norises darbību laikiem ir paredzēts starpbrīdis, viņš nodod izpildīto valsts pārbaudes darbu vai tā daļu valsts pārbaudes darba vadītājam un atstāj valsts pārbaudes darba norises telpu.

Ārkārtas gadījumā (piemēram, veselības stāvokļa vai fizioloģisku iemeslu dēļ) valsts pārbaudes darba vadītājs var atļaut valsts pārbaudes darba rakstu daļas norises laikā vienlaikus iziet no telpas tikai vienam izglītojamam iepriekš norīkotas personas pavadībā. Šādā gadījumā izglītojamais, kurš kārto valsts pārbaudes darbu, savu rakstu darbu atstāj valsts pārbaudes darba vadītājam, kurš uz izglītojamā rakstu darba ar pildspalvu atzīmē prombūtnes faktu un laiku. Izglītojamam valsts pārbaudes darba izpildes laiks netiek pagarināts. Ja valsts pārbaudes darba vadītājs atļauj iziet no telpas izglītojamam ar speciālām vajadzībām, valsts pārbaudes darba izpildes laiku drīkst pagarināt ne ilgāk par 10 minūtēm.

Valsts pārbaudes darba mutvārdu daļas norises telpā atrodas izglītojamie atbilstoši valsts pārbaudes darba norises darbību laikos norādītajam izglītojamo skaitam, kā arī valsts pārbaudes darba mutvārdu daļas vadītājs, mutvārdu daļas vērtētājs, informācijas tehnoloģiju speciālists un šo noteikumu 37., 43. un 61. punktā minētās personas.

Ja valsts pārbaudes darba mutvārdu daļas norisi organizē izglītojamiem, kas atrodas ieslodzījuma vietā, papildus šo noteikumu 77. punktā minētajām personām valsts pārbaudes darba mutvārdu daļas norises telpā var atrasties ieslodzījuma vietas darbinieki.

Izglītības iestāde ir tiesīga valsts pārbaudes darba mutvārdu daļas izglītojamo atbildes fiksēt audioierakstā.

Ne vēlāk kā stundu pirms valsts pārbaudes darba vai tā daļas norises valsts pārbaudes darba vadītājs

80.1. pārbauda, vai telpa ir piemērota valsts pārbaudes darba norisei, vai ir kvalitatīvs interneta pieslēgums, vai darbojas informācijas sistēma un vai tā ir pieejama visās darbstacijās;

80.2. ja nepieciešams, pārbauda datortīklu vai veic datortehnikas maiņu.

Valsts pārbaudes darba norises telpā uz katriem 15 izglītojamiem ir vismaz viens valsts pārbaudes darba vadītājs. Ja izglītības iestādei nav iespējams ievērot minēto nosacījumu, tad, saskaņojot ar aģentūru, izglītojamo skaitu uz vienu pārbaudes darba vadītāju var palielināt ne vairāk kā par 20 procentiem. Telpā var atrasties arī aģentūras novērotājs, dienesta novērotājs, izglītības iestādes vadītājs un informācijas tehnoloģiju speciālists.

(MK 31.03.2026. noteikumu Nr. 174 redakcijā)

Ja valsts pārbaudes darba norise tiek organizēta izglītojamiem, kas atrodas ieslodzījuma vietā, papildus šo noteikumu 81. punktā minētajām personām telpā var atrasties arī ieslodzījuma vietas darbinieki.

Valsts pārbaudes darba vadītājs

83.1. valsts pārbaudes darba nodrošināšanai izmanto atsevišķu datoru, kurā drīkst atvērt tikai informācijas sistēmu un noteiktus informācijas avotus atbilstoši valsts pārbaudes darba programmai;

83.2. 15 minūtes pirms valsts pārbaudes darba sākuma informācijas sistēmā uzzina izglītības iestādei piešķirto valsts pārbaudes darba uzsākšanas paroli, ko nedrīkst izpaust izglītojamiem;

83.3. ielaiž izglītojamos telpā ne agrāk par 15 minūtēm pirms valsts pārbaudes darba sākuma;

83.4. nodrošina, ka katram izglītojamam ir dators un papīra lapa melnrakstam;

83.5. nodrošina, lai izglītojamam valsts pārbaudes darba laikā interneta pārlūkprogrammā būtu atvērti tikai valsts pārbaudes darba uzdevumi un netiktu lietotas citas datorprogrammas, izņemot tās, kuru lietošana ir noteikta valsts pārbaudes darba programmā vai uzdevumos.

Pildot valsts pārbaudes darbu tiešsaistē, izglītojamie eksāmena telpā sēž pie datoriem informācijas sistēmas izveidotajā kodu secībā.

Izglītojamais pirms valsts pārbaudes darba sākuma autorizējas informācijas sistēmā, un valsts pārbaudes darba vadītājs katra izglītojamā datorā ievada piešķirto valsts pārbaudes darba uzsākšanas paroli (ja tāda valsts pārbaudes darbā paredzēta).

Valsts pārbaudes darba uzdevumu izpildes laiku atbilstoši valsts pārbaudes darbu norises darbību laikiem kontrolē informācijas sistēmas vide.

Izglītojamais, kas ir pabeidzis valsts pārbaudes darba daļu, pēc kuras saskaņā ar valsts pārbaudes darba norises darbību laikiem ir paredzēts starpbrīdis, vai valsts pārbaudes darbu, iesniedz darbu informācijas sistēmā, pārliecinoties, ka tiek parādīta apstiprinoša atbilde, un atstāj telpu. Beidzoties valsts pārbaudes darba norises laikam, valsts pārbaudes darbs tiek iesniegts automātiski.

Ārkārtas gadījumā (piemēram, veselības stāvokļa vai fizioloģisku iemeslu dēļ) valsts pārbaudes darba vadītājs var atļaut pārtraukt valsts pārbaudes darba norisi tiešsaistē un vienlaikus iziet no telpas tikai vienam izglītojamam iepriekš norīkotas personas pavadībā. Izglītojamam valsts pārbaudes darba izpildes laiks netiek pagarināts. Ja valsts pārbaudes darba vadītājs atļauj iziet no telpas izglītojamam ar speciālām vajadzībām, valsts pārbaudes darba vadītājs valsts pārbaudes darba izpildes laiku drīkst pagarināt ne ilgāk par 10 minūtēm.

Monitoringa darbu vērtēšanu nodrošina aģentūra saskaņā ar tās izstrādātajiem vērtēšanas kritērijiem.

(MK 31.03.2026. noteikumu Nr. 174 redakcijā)

Aģentūras izstrādātos eksāmenus vērtē izglītības iestādes vadītāja norīkota eksāmena komisija saskaņā ar attiecīgā eksāmena norises darbību laikiem un aģentūras izstrādātajiem vērtēšanas kritērijiem.

(MK 31.03.2026. noteikumu Nr. 174 redakcijā)

Izglītojamo eksāmena darbus eksāmena komisija vērtē izglītības iestādes telpās.

Pašvaldības atbildīgajai amatpersonai ir tiesības organizēt aģentūras izstrādāto eksāmenu apvienoto vērtēšanu attiecīgajā administratīvajā teritorijā. Šādā gadījumā eksāmenu darbus vērtē pašvaldības atbildīgās amatpersonas norīkotas eksāmenu komisijas saskaņā ar aģentūras izstrādātajiem vērtēšanas kritērijiem.

(MK 31.03.2026. noteikumu Nr. 174 redakcijā)

Pašvaldības atbildīgā amatpersona nosaka vietu aģentūras izstrādāto eksāmenu darbu apvienotai vērtēšanai.

(MK 31.03.2026. noteikumu Nr. 174 redakcijā)

Ja eksāmena darbus vērtē ilgāk par vienu dienu, vērtēšanas pārtraukuma laikā to glabāšanu nodrošina attiecīgās izglītības iestādes vadītājs.

Izglītības iestāde septiņu darbdienu laikā pēc izglītojamo valsts pārbaudes darbu novērtēšanas dienas reģistrē attiecīgo izglītojamo valsts pārbaudes darba rezultātus (turpmāk – darba rezultāti) informācijas sistēmā un veic darba rezultātu apkopošanu saskaņā ar valsts pārbaudes darba norises darbību laikiem.

Pašvaldības atbildīgā amatpersona nodrošina apvienoti vērtētā eksāmena darba rezultātu apkopošanu un ievadīšanu informācijas sistēmā.

Ja eksāmena komisijai nav vienprātības par kāda eksāmena darba vērtējumu, jautājumu izšķir balsojot. Ja balsu skaits sadalās vienādi, izšķirošā ir eksāmena komisijas priekšsēdētāja balss.

Eksāmena rezultātus izglītojamam paziņo septiņu darbdienu laikā pēc eksāmena norises izglītības iestādē noteiktajā kārtībā.

Ja izglītojamais eksāmenu kārto atkārtoti, par galīgo vērtējumu uzskatāms izglītojamā augstākais eksāmenā iegūtais vērtējums.

Monitoringa darbu materiālus, kuri nav jānosūta aģentūrai uzreiz pēc monitoringa darba norises beigām, izglītības iestādes vadītājs uzglabā izglītības iestādē līdz nākamā mācību gada sākumam vai iesniedz aģentūrai pēc tās pieprasījuma.

(MK 31.03.2026. noteikumu Nr. 174 redakcijā)

Izglītojamo aizpildītos eksāmenu darbus izglītības iestādē uzglabā līdz nākamā mācību gada sākumam un pēc tam tos iznīcina.

Aģentūra nosaka nepieciešamo monitoringa darbu vērtētāju skaitu atbilstoši vērtējamo monitoringa darbu apjomam un sadarbībā ar pašvaldību izglītības pārvaldes iestādēm veic monitoringa darbu vērtētāju atlasi, piesaistot personas, kuras ir apguvušas aģentūras organizētos valsts pārbaudes darbu vērtēšanas kursus, nokārtojušas aģentūras izstrādāto valsts pārbaudes darbu vērtēšanas kursu pārbaudījumu un atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem

102.1. ir attiecīgā mācību priekšmeta pedagogs, kas Valsts izglītības informācijas sistēmā reģistrēts kā vispārējās vidējās izglītības vai vispārējās pamatizglītības pedagogs;

102.2. Valsts izglītības informācijas sistēmā reģistrēts kā akadēmiskais personāls atbilstošajā zinātnes nozarē;

102.3. ir bijušais attiecīgā mācību priekšmeta pedagogs;

102.4. ir izglītības metodiķis.

(MK 31.03.2026. noteikumu Nr. 174 redakcijā)

Aģentūra piecu nedēļu laikā pēc attiecīgā monitoringa darba norises dienas monitoringa darba rezultātus (veselos procentos, bez aritmētiskās noapaļošanas) katrā daļā un visā darbā ievada un aktualizē informācijas sistēmā.

(MK 31.03.2026. noteikumu Nr. 174 redakcijā)

Eksāmena komisija nevērtē izglītojamā izpildīto eksāmena darbu, tā daļu vai atsevišķus uzdevumus, ja

104.1. eksāmena darbā ir lasāmi cilvēka cieņu aizskaroši izteikumi;

104.2. eksāmena darbs, tā daļa vai atsevišķi uzdevumi ir izpildīti ar zīmuli (izņemot zīmējumus);

104.3. eksāmena darbā konstatētas nepamatotas atšķirības starp zīmējumu un aprēķinu vai tekstu (zīmējumā lietotie burtu apzīmējumi neatbilst aprēķinos lietotajiem burtu apzīmējumiem vai pats zīmējums neatbilst aprēķiniem, kas veikti, pamatojoties uz zīmējumu, vai zīmējums neatbilst pamatojuma tekstam);

104.4. izglītojamo eksāmena darbi veikti vienveidīgi (konstatējot, ka darbs nav veikts patstāvīgi);

104.5. konstatēts šo noteikumu 66. punktā minētais izglītojamā pārkāpums.

Pēc eksāmena rezultātu paziņošanas izglītojamam vai viņa likumiskajam pārstāvim vai par nepilngadīga izglītojamā resocializāciju atbildīgajai amatpersonai, ja izglītojamais atrodas ieslodzījuma vietā, ir tiesības piecu darbdienu laikā iesniegt pašvaldības atbildīgajai amatpersonai rakstisku iesniegumu ar lūgumu pārskatīt eksāmena darbā saņemto vērtējumu. Pašvaldības atbildīgā amatpersona pēc visu iesniegumu saņemšanas izveido komisiju, kura divu darbdienu laikā izskata saņemtos iesniegumus, pārskata eksāmena darbā piešķirto vērtējumu un pieņem lēmumu par piešķirtā vērtējuma atstāšanu spēkā vai tā paaugstināšanu. Pašvaldības atbildīgā amatpersona komisijas lēmumu piecu darbdienu laikā rakstveidā paziņo iesniedzējam.

1 2025./2026. mācību gadā izglītības iestāde līdz 2026. gada 10. aprīlim informācijas sistēmā

105.11. piesaka visus attiecīgās klases izglītojamos vispārējās pamatizglītības valsts pārbaudes darbiem;

105.12. ieraksta izglītojamam piemērojamos atbalsta pasākumus valsts pārbaudes darbā.

(MK 31.03.2026. noteikumu Nr. 174 redakcijā)

2 2025./2026. mācību gadā izglītības iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona līdz 2026. gada 10. aprīlim nodrošina, lai izglītojamie pamatizglītības pakāpē un nepilngadīgo izglītojamo likumiskie pārstāvji (izņemot likumiskos pārstāvjus tiem nepilngadīgajiem izglītojamiem, kuri atrodas ieslodzījuma vietā) tiktu informēti par šajos noteikumos noteiktajām prasībām un par Ministru kabineta 2025. gada 4. novembra noteikumos Nr. 656 "Noteikumi par valsts pārbaudes darbu norises laiku 2025./2026. mācību gadā" noteiktajiem monitoringa darbu norises laikiem.

(MK 31.03.2026. noteikumu Nr. 174 redakcijā)

Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2013. gada 17. decembra noteikumus Nr. 1510 "Valsts pārbaudījumu norises kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2013, 253. nr.; 2017, 159. nr.; 2020, 93A. nr.).