Valsts probācijas dienesta nolikums

Valsts probācijas dienests (turpmāk – dienests) ir tieslietu ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Dienesta darbu vada dienesta vadītājs.

Dienesta darbības mērķis ir īstenot valsts politiku sabiedrības drošības un taisnīguma atjaunošanas jomās.

Dienests savā darbībā īsteno Valsts probācijas dienesta likumā noteiktās funkcijas.

Lai nodrošinātu funkciju īstenošanu, dienests atbilstoši kompetencei veic Valsts probācijas dienesta likumā un citos normatīvajos aktos dienestam noteiktos uzdevumus, kā arī

4.1. īsteno un veicina pētniecību probācijas jomā un nodrošina pētījumu rezultātu efektīvu izmantošanu;

4.2. piedalās normatīvo aktu un attīstības plānošanas dokumentu projektu izstrādē probācijas jomā, kā arī apkopo un sniedz priekšlikumus ar probācijas jomu saistīto tiesību aktu pilnveidošanai;

4.3. organizē metodisko un informatīvo materiālu izstrādi un izdošanu probācijas jomā;

4.4. sadarbojas ar ārvalstu un starptautiskajām institūcijām, kā arī nodrošina savstarpēju informācijas apmaiņu dienesta darbības jomā;

4.5. sagatavo ārvalstu finanšu instrumentu finansētu projektu iesniegumus un īsteno projektus;

4.6. izstrādā un īsteno dienestā nodarbināto profesionālās pilnveides mācību programmas;

4.7. piedalās vienotas valsts politikas īstenošanā sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu sociālās iekļaušanas veicināšanai.

Dienestam ir šādas tiesības

5.1. pieprasīt un saņemt no valsts un pašvaldību institūcijām un privātpersonām dienesta uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju;

5.2. atbilstoši kompetencei pārstāvēt valsts intereses starptautiskajās organizācijās un Eiropas Savienības institūcijās;

5.3. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sadarboties ar valsts un pašvaldību iestādēm, biedrībām un nodibinājumiem un citām institūcijām, kā arī atbilstoši kompetencei sadarboties ar citu valstu iestādēm un starptautiskajām organizācijām;

5.4. īstenot informatīvi izglītojošus pasākumus sadarbības partneriem un sabiedrībai;

5.5. slēgt vienošanās (memorandus) ar biedrībām, nodibinājumiem un citām institūcijām, lai veicinātu sabiedrības iesaisti probācijas klientu resocializācijā.

Dienesta darbības tiesiskumu nodrošina dienesta vadītājs.

Dienesta amatpersonas izdoto sākotnējo administratīvo aktu un faktisko rīcību privātpersona var apstrīdēt Valsts probācijas dienesta likumā un Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, iesniedzot attiecīgu iesniegumu dienesta vadītājam.

Dienesta vadītāja izdoto administratīvo aktu un faktisko rīcību (izņemot šo noteikumu 7. punktā minēto administratīvo aktu) privātpersona var apstrīdēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā Tieslietu ministrijā, iesniedzot attiecīgu iesniegumu dienestam.

Civillietā kasācijas instances tiesā valsti dienesta personā pārstāv dienesta vadītājs, dienesta vadītāja vietnieks, Juridiskā departamenta vai Personālvadības departamenta amatpersona.

Dienests reizi gadā vai pēc pieprasījuma iesniedz tieslietu ministram pārskatu par dienesta funkciju izpildi un dienestam piešķirto valsts budžeta līdzekļu izlietojumu.

Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2005. gada 27. decembra noteikumus Nr. 1010 "Valsts probācijas dienesta nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2005, 210. nr.).