Cilvēkiem paredzēto zāļu klīnisko pētījumu noteikumi

Noteikumi nosaka

1.1. prasības un kārtību attiecībā uz zāļu klīniskajiem pētījumiem, tajā skaitā zāļu klīniskajām pārbaudēm un maziejaukšanās klīniskajām pārbaudēm, kā arī beziejaukšanās pētījumiem, un šo pētījumu uzraudzību, tajā skaitā labas klīniskās prakses inspekcijām;

1.2. zāļu klīnisko pētījumu ētikas komitejas personālsastāvam izvirzāmās prasības un nosacījumus ētikas komitejas darbībai;

1.3. kārtību un prasības, kādā Zāļu valsts aģentūra izsniedz un atsauc atļauju klīniskās pārbaudes veikšanai un aptur vai atjauno klīnisko pārbaudi;

1.4. sponsora un ārstniecības iestādes civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas kārtību, apdrošināšanas līguma minimālo atbildības limitu un obligātos riskus, kurus apdrošina zāļu klīniskās pārbaudes sponsors un ārstniecības iestāde;

1.5. kārtību, kādā Zāļu valsts aģentūra veic maksājumu zāļu klīnisko pētījumu ētikas komitejai par zāļu klīniskā pētījuma novērtēšanu, kā arī procentuālo maksas sadalījumu par darbu klīniskās pārbaudes iesnieguma izskatīšanai.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Regulas (ES) Nr. 536/2014 par cilvēkiem paredzētu zāļu klīniskajām pārbaudēm un ar ko atceļ Direktīvu 2001/20/EK (turpmāk – regula 536/2014), 83. panta 1. punktā minētā valsts kontaktpunkta funkcijas veic Zāļu valsts aģentūra.

Pētījumus ar gēnu un somatisko šūnu terapijas zālēm atļauts veikt tikai specializētajos ārstniecības centros klīniskajās universitātes slimnīcās.

Pirms klīniskās pārbaudes uzsākšanas sponsors saņem atļauju saskaņā ar regulas 536/2014 II nodaļā noteikto kārtību, iesniedzot regulas 536/2014 I pielikumā norādītos dokumentus, tajā skaitā pētāmās personas informētu piekrišanu un citu informāciju, kas paredzēta pētāmajai personai, izmantojot regulas 536/2014 80. pantā noteikto Eiropas Savienības klīnisko pētījumu portālu starpniecību ES datubāzē.

Klīniskās pārbaudes atļaujas iesnieguma izskatīšanu un iesniegto klīniskās pārbaudes grozījumu atļaujas vērtēšanu Latvijā koordinē Zāļu valsts aģentūra. Zāļu valsts aģentūra klīniskās pārbaudes dokumentu ekspertīzei var pieaicināt atbilstoši kvalificētus ekspertus, ievērojot regulas 536/2014 9. panta 1. punkta prasības.

Lai izvērtētu klīniskās pārbaudes ētiskos aspektus klīniskās pārbaudes iesnieguma dokumentos, Zāļu valsts aģentūra triju darbdienu laikā no iesnieguma reģistrēšanas piesaista zāļu klīnisko pētījumu ētikas komiteju, izvēloties to secīgi pēc kārtas no saraksta un ievērojot šādus nosacījumus

6.1. ja zāļu klīnisko pētījumu ētikas komiteja divu darbdienu laikā atsakās no klīniskās pārbaudes iesnieguma izskatīšanas, Zāļu valsts aģentūra nodod iesnieguma vērtēšanu nākamajai ētikas komitejai;

6.2. ja no klīniskās pārbaudes iesnieguma izskatīšanas atsakās visas klīnisko pārbaužu ētisko aspektu vērtēšanā uzaicinātās zāļu klīnisko pētījumu ētikas komitejas, Zāļu valsts aģentūra izvēlas ētikas komiteju, kurai kārtējā kalendāra gadā ir vismazākais vērtēto iesniegumu skaits;

6.3. viena sponsora iesniegto saistīto pētījumu izskatīšanai Zāļu valsts aģentūra piesaista to zāļu klīnisko pētījumu ētikas komiteju, kas izskatījusi sākotnējo klīniskās pārbaudes iesniegumu.

Zāļu valsts aģentūra un zāļu klīnisko pētījumu ētikas komiteja nodrošina, lai klīniskās pārbaudes iesnieguma izskatīšanā tiktu ievērotas regulas 536/2014 II nodaļā noteiktās klīniskās pārbaudes, iesnieguma izskatīšanas procedūras un termiņi.

Attiecībā uz klīniskās pārbaudes iesniegumu, kur Latvija ir ziņotājvalsts, Zāļu valsts aģentūra veic visus ziņotājvalstij regulā 536/2014 noteiktos pienākumus.

Izskatot klīniskās pārbaudes iesniegumu vai klīniskās pārbaudes grozījumu iesniegumu, Zāļu valsts aģentūra izvērtē regulas 536/2014 6. panta 1. punktā minētos novērtējuma ziņojuma I daļā iekļaujamos aspektus regulas 536/2014 5., 6. un 17., 18., 21., 22. pantā noteiktajos termiņos. Zāļu klīnisko pētījumu ētikas komiteja izvērtē iesniegumu regulas 536/2014 7., 20., 21., 23. pantā noteiktajos termiņos, ņemot vērā regulas 536/2014 6. panta 1. punktā iekļautos novērtējuma ziņojuma I daļā iekļaujamos ētiskos aspektus, kā arī ir atbildīga par regulas 536/2014 7. panta 1. punktā minēto novērtējuma ziņojuma II daļas sagatavošanu.

Lai veiktu klīniskās pārbaudes būtisku grozījumu, sponsors saņem atļauju atbilstoši regulas 536/2014 III nodaļā noteiktajai kārtībai. Klīniskās pārbaudes iesnieguma dokumenti atļaujas saņemšanai klīniskās pārbaudes būtiskam grozījumam norādīti regulas 536/2014 II pielikumā. Iesniegumu par būtisku grozījumu Zāļu valsts aģentūra triju darbdienu laikā nodod izskatīšanai tai zāļu klīnisko pētījumu ētikas komitejai (ja iespējams), kura izskatījusi sākotnējo iesniegumu.

Lai veiktu klīnisko pārbaudi ar zālēm, kas satur ģenētiski modificētus organismus, sponsors pirms klīniskās pārbaudes uzsākšanas saņem riska novērtēšanas atzinumu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ģenētiski modificēto organismu apzinātu izplatīšanu vidē.

Zāļu valsts aģentūras lēmumu ir tiesības apstrīdēt Veselības ministrijā. Veselības ministrijas lēmumu persona var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Zāļu klīnisko pētījumu ētikas komitejas sastāvā ir kvalificētas un pieredzējušas personas, kas var izvērtēt attiecīgās klīniskās pārbaudes ētiskos un zinātniskos aspektus. Zāļu klīnisko pētījumu ētikas komitejas personālsastāvu veido ne mazāk kā deviņi abu dzimumu pārstāvji, tajā skaitā

13.1. vismaz viens ārsts;

13.2. vismaz viena persona, kurai nav medicīniskās izglītības un kura pārstāv pacientu intereses, un kura nav saistīta ar klīniskās pārbaudes norises vietu (pētījuma centru);

13.3. vismaz viena persona, kas apguvusi aktuālās labas klīniskās prakses vadlīnijas un pieredzi klīniskajos pētījumos.

Zāļu klīnisko pētījumu ētikas komiteja klīniskās pārbaudes iesnieguma vērtēšanai saskaņā ar regulas 536/2014 10. pantu var piesaistīt attiecīgās medicīnas nozares speciālistu vai personu ar zināšanām vai pieredzi darbā ar attiecīgo mazaizsargāto populāciju, ja tāda nav ētikas komitejas sastāvā.

Zāļu klīnisko pētījumu ētikas komitejas personālsastāvu uz četriem gadiem apstiprina veselības ministrs, pamatojoties uz iesniegumu, kam pievienots kandidātu saraksts un katras personas dzīves gājuma apraksts (Curriculum vitae), kā arī aizpildīta interešu konflikta deklarācija saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumu. Ja nepieciešams, veselības ministrs var lūgt Centrālo medicīnas ētikas komiteju sniegt atzinumu par zāļu klīnisko pētījumu ētikas komitejas personālsastāva atbilstību regulas 536/2014 9. panta prasībām.

Apstiprinot zāļu klīnisko pētījumu ētikas komitejas sastāvu, tiek ņemta vērā personas izglītība, pieredze, zinātniskais grāds, kā arī tiek vērtēta saistība ar ārstniecības iestādēm, farmācijas industriju vai privātām juridiskām personām, kas īsteno klīniskās pārbaudes plānošanu, norisi un uzraudzību, ievērojot regulas 536/2014 9. panta prasības.

Zāļu klīnisko pētījumu ētikas komiteja no locekļu vidus ievēlē priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku.

Zāļu klīnisko pētījumu ētikas komitejas priekšsēdētājs vērtē ētikas komitejas locekļu interešu konfliktu saistībā ar katru izskatāmo pētījumu un to attiecīgi protokolē.

Katrs zāļu klīnisko pētījumu ētikas komitejas loceklis, uzsākot darbību zāļu klīnisko pētījumu ētikas komitejā, aizpilda un iesniedz Zāļu valsts aģentūrā interešu konflikta deklarāciju saskaņā ar regulas 536/2014 9. panta 1. punkta prasībām un šo noteikumu 1. pielikumu publicēšanai Zāļu valsts aģentūras tīmekļvietnē.

Reizi gadā (līdz 1. februārim) zāļu klīnisko pētījumu ētikas komiteja iesniedz Zāļu valsts aģentūrā ievietošanai Zāļu valsts aģentūras tīmekļvietnē šādu informāciju

20.1. aktualizētu zāļu klīnisko pētījumu ētikas komitejas locekļa interešu konflikta deklarāciju;

20.2. zāļu klīnisko pētījumu ētikas komitejas atbildīgās personas (priekšsēdētāja) un kontaktpersonas kontaktinformāciju (vārds, uzvārds, elektroniskā pasta adrese);

20.3. zāļu klīnisko pētījumu ētikas komitejas nolikumu (ja iepriekšējā periodā veiktas izmaiņas);

20.4. finansējuma izlietojuma pārskatu par iepriekšējo gadu.

Zāļu klīnisko pētījumu ētikas komitejas darbība notiek saskaņā ar zāļu klīnisko pētījumu ētikas komitejas priekšsēdētāja apstiprinātu darbības nolikumu, kas izstrādāts atbilstoši regulai 536/2014 un šiem noteikumiem.

Zāļu klīnisko pētījumu ētikas komiteja ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vairāk nekā puse no ētikas komitejas locekļiem, no kuriem vismaz viens ir ārsts, vismaz viens – ar apgūtām aktuālām labas klīniskās prakses vadlīnijām un pieredzi klīniskajos pētījumos un vismaz viens, kas pārstāv pacientu intereses un nav saistīts ar klīniskās pārbaudes norises vietu (pētījuma centru), un tiek ievērotas regulas 536/2014 9. panta 2. un 3. punkta prasības.

Zāļu klīnisko pētījumu ētikas komitejas atzinumu pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu, zāļu klīnisko pētījumu ētikas komitejas locekļiem atklāti balsojot. Ja balsis sadalās līdzīgi, noteicošā ir zāļu klīnisko pētījumu ētikas komitejas priekšsēdētāja vai priekšsēdētāja prombūtnes gadījumā priekšsēdētāja pilnvarotā sēdes vadītāja balss. Balsošanas rezultātus ieraksta sēdes protokolā. Zāļu klīnisko pētījumu ētikas komitejas locekļi atturas balsojumos par jautājumu, kurā tiem ir tieša interese.

Balsot un izteikt viedokli par konkrēto zāļu klīnisko pārbaudi vai ar zāļu klīniskās pārbaudes norisi saistītiem jautājumiem drīkst zāļu klīnisko pētījumu ētikas komitejas locekļi atbilstoši regulas 536/2014 9. panta 1. punkta prasībām.

Zāļu klīnisko pētījumu ētikas komitejai ir tiesības pieaicināt ekspertus bez balsstiesībām, kā arī administratīvo un tehnisko personālu.

Zāļu klīnisko pētījumu ētikas komitejas sēdes tiek protokolētas un sēdes lēmumi tiek ierakstīti protokolā. Zāļu klīnisko pētījumu ētikas komitejas loceklis, kura viedoklis atšķiras no komitejas galīgā lēmuma, ir tiesīgs izklāstīt savu viedokli protokola pielikumā.

Zāļu klīnisko pētījumu ētikas komiteja ar klīniskās pārbaudes atļaušanas procesu saistītos dokumentus uzglabā piecus gadus pēc attiecīgās klīniskās pārbaudes pabeigšanas, izņemot gadījumus, ja normatīvajos aktos par medicīnisko dokumentu lietvedības kārtību ir noteikts ilgāks dokumentu glabāšanas termiņš.

Pētāmo personu iesaista klīniskajā pārbaudē, ievērojot regulas 536/2014 V nodaļā un normatīvajos aktos par pacientu tiesībām noteiktās prasības.

Iesaistot klīniskajā pārbaudē nepilngadīgu personu, rakstveida piekrišanu dod pētāmās personas likumiskais pārstāvis. Nepilngadīgas personas (no 14 gadu vecuma) iesaiste klīniskajā pārbaudē pieļaujama, ja saņemta pētāmās personas un tā likumiskā pārstāvja rakstveida piekrišana.

Lai pētāmā persona varētu saņemt neatkarīgu informāciju par attiecīgo klīnisko pārbaudi, pētnieks nodrošina pētāmo personu ar zāļu klīnisko pētījumu ētikas komitejas un Zāļu valsts aģentūras kontaktinformāciju.

Pētāmo personu, kam nepieciešama aktīva slimības ārstēšana, iesaistīt kontroles grupā, kurā pētāmā persona saņem salīdzinājuma preparātu bez aktīvās vielas, drīkst vienīgi tādā gadījumā, ja ievēroti regulas 536/2014 V nodaļā minētie nosacījumi un protokolā sniegts pētāmās personas iesaistīšanas zinātniskais un ētiskais pamatojums.

Ja klīniskās pārbaudes gaitā tiek iegūta informācija par apstākļiem, kas var radīt apdraudējumu pētāmās personas dzīvībai vai veselībai, pētnieks par to nekavējoties informē pētāmo personu. Pētāmajai personai sniegtā informācija tiek dokumentēta. Šādos gadījumos saņem pētāmās personas labprātīgu rakstisku piekrišanu par turpmāko piedalīšanos klīniskajā pārbaudē.

Ja klīniskā pārbaude tiek pārtraukta vai pabeigta pirms protokolā norādītā izpildes laika, pētnieks par to informē pētāmo personu un nosaka viņas turpmāko ārstēšanu un novērošanu.

Pētījuma veikšanā iesaistītajām personām ir pienākums neizpaust pētāmās personas klīniskos un personas datus, izņemot gadījumus, ja attiecīgos datus pieprasa iestādes, kurām saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir tiesības iepazīties ar ziņām par pacientu.

Zāļu valsts aģentūra saskaņā ar regulas 536/2014 42. panta 3. punktu ziņo Eiropas Zāļu aģentūrai par sponsora paziņotām iespējamām nopietnām blakusparādībām.

Zāļu valsts aģentūra saskaņā ar regulas 536/2014 44. pantu novērtē no Eiropas Zāļu aģentūras saņemto informāciju, ja nepieciešams, novērtēšanā iesaistot zāļu klīnisko pētījumu ētikas komiteju, lai pieņemtu lēmumu par regulas 536/2014 77. pantā minētajiem koriģējošajiem pasākumiem.

Zāļu valsts aģentūra vērtē sponsora saskaņā ar regulas 536/2014 43. pantu iesniegtos ikgadējos drošuma ziņojumus.

Zāļu valsts aģentūra novērtē nopietnus pārkāpumus, neparedzētus notikumus un steidzamus drošības pasākumus, par kuriem sponsors ziņojis saskaņā ar regulas 536/2014 53., 54. un 55. pantu, un ierosina regulas 536/2014 78. pantā noteiktos koriģējošos pasākumus.

Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīs izpētei pakļauta zāļu sērija, kas tiek pārvadāta no vienas dalībvalsts uz citu, var tikt nogādāta tieši uz pētījuma centru, ja pavaddokumentiem pievienots kvalificētas personas parakstīts sertifikāts.

Regulas 536/2014 VI pielikumā minēto informāciju uz pētāmo zāļu un papildzāļu primārā un sekundārā iepakojuma norāda saskaņā ar Valsts valodas likumā noteiktajām prasībām.

Sponsors izvēlas pētnieku, ņemot vērā viņa kvalifikāciju un pieredzi. Ja nepieciešams, sponsors nodrošina pētnieka papildu apmācību.

Par pētnieku drīkst būt ārsts, kuram saskaņā ar ārstniecību regulējošiem normatīvajiem aktiem ir tiesības patstāvīgi nodarboties ar ārstniecību un kuram ir praktiska pieredze ārstniecības nozarē, kas saistīta ar konkrēto klīniskās pārbaudes jomu, un kurš ir apguvis aktuālās labas klīniskās prakses vadlīnijas.

Pētnieks drīkst piedalīties pirmās fāzes pārbaudēs, ja viņam ir iepriekšēja pieredze zāļu klīniskajās pārbaudēs.

Sponsors ir atbildīgs par pētāmo zāļu kvalitāti, piegādi klīniskās izpētes norises vietā (pētījuma centrā), glabāšanas apstākļu, ilguma un, ja nepieciešams, atšķaidīšanas šķīdumu un medicīnisko ierīču zāļu infūzijai noteikšanu. Par minētajiem nosacījumiem tiek informētas visas pētāmo zāļu apritē iesaistītās personas. Šo personu pienākums ir ievērot pētāmo zāļu glabāšanas nosacījumus.

Par pētāmo zāļu uzglabāšanu un uzskaiti pētījuma centrā ir atbildīgs pētnieks.

Pētāmās zāles, kā arī to ievadīšanai izmantojamās medicīniskās ierīces, ja tās ir nepieciešamas, kā arī jebkuras citas zāles, ierīces un izmeklējumi, kas minēti klīniskās izpētes protokolā, pētāmajai personai tiek nodrošināti bez maksas.

Informētā piekrišana, kas sniegta saskaņā ar regulas 536/2014 V nodaļu, kā arī uz tās pamata dotā piekrišana personas datu apstrādei ļauj sponsoram, sponsora pārstāvjiem un pētniekam tieši piekļūt pacientu medicīniskajiem dokumentiem, tostarp personas datiem un elektroniskiem ierakstiem, lai iegūtu informāciju par pētījuma subjekta veselības stāvokli, kas nepieciešams kvalitātes kontrolei un uzraudzībai, kuru veic minētās personas.

Līgumā ar sponsoru par klīniskās pārbaudes veikšanu ārstniecības iestāde iekļauj aprēķinu par klīniskās pārbaudes veikšanas izraisītajiem papildu izdevumiem ārstniecības iestādei, tajā skaitā ar cilvēkresursu un materiālās bāzes izmantošanu saistītajām izmaksām.

Apdrošināšanas objekts ir sponsora, pētnieka un ārstniecības iestādes civiltiesiskā atbildība par pētāmās personas veselībai vai dzīvībai nodarītu kaitējumu darbības vai bezdarbības dēļ zāļu klīniskās pārbaudes vai maziejaukšanās klīniskās pārbaudes ietvaros.

Civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumā nosaka kārtību, kādā atlīdzināms kaitējums, kas nodarīts pētāmās personas veselībai vai dzīvībai sponsora, pētnieka vai ārstniecības iestādes darbības vai bezdarbības dēļ.

Minimālais atbildības limits sponsora, ārstniecības iestādes un pētnieka civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumā zāļu klīniskās pārbaudes veikšanai ir apdrošināšanas līguma noslēgšanas dienā Latvijā noteikto 48 minimālo mēneša darba algu apmērs zaudējumu atlīdzībai par ikvienas pētāmās personas veselībai vai dzīvībai nodarīto kaitējumu katrā apdrošināšanas gadījumā. Minimālais civiltiesiskās atbildības limits maziejaukšanās klīniskās pārbaudes veikšanai ir apdrošināšanas līguma noslēgšanas dienā Latvijā noteikto 12 minimālo mēneša darba algu apmērs zaudējumu atlīdzībai par ikvienas pētāmās personas veselībai vai dzīvībai nodarīto kaitējumu katrā apdrošināšanas gadījumā. Šo noteikumu 52. punktā minēto zaudējumu atlīdzināšanai apdrošināšanas līgumā nevar tikt noteikti apakšlimiti.

Civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumā, ievērojot šo noteikumu 51. punktā norādīto limitu, paredz atlīdzināt šādus zaudējumu riskus par kaitējumu, kas pētāmās personas veselībai vai dzīvībai nodarīts, veicot zāļu klīnisko pārbaudi vai maziejaukšanās klīnisko pārbaudi

52.1. izdevumu risks, kas saistīts ar pētāmās personas ārstniecību, tehnisko palīglīdzekļu un medicīnisko ierīču iegādi vai nomu;

52.2. izdevumu risks, kas saistīts ar pētāmās personas pārejošu darbnespēju;

52.3. izdevumu risks, kas saistīts ar pētāmās personas darbspēju zaudējumu;

52.4. izdevumu risks, kas saistīts ar pētāmās personas nāvi;

52.5. izdevumu risks, kas saistīts ar pētāmās personas apbedīšanu;

52.6. nemateriālo zaudējumu risks (morālais kaitējums), kas saistīts ar sāpēm un ciešanām sakarā ar pētāmās personas fizisku traumu, sakropļojumu vai invaliditāti, apgādnieka, apgādājamā vai laulātā nāvi vai invaliditāti.

Papildus šo noteikumu 52. punktā minētajiem obligātajiem atlīdzināmajiem zaudējumu riskiem civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumā var paredzēt arī citus atlīdzināmo zaudējumu riskus.

Civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumā paredz, ka apdrošinātājs atlīdzina zaudējumus, kas cēloniski saistīti ar sponsora, pētnieka vai ārstniecības iestādes darbību vai bezdarbību apdrošināšanas līgumā norādītajā retroaktīvajā periodā vai apdrošināšanas periodā, ja ir ievēroti šo noteikumu 55. un 61. punktā paredzētie termiņi.

Persona, kas pretendē uz apdrošināšanas atlīdzību, nekavējoties, tiklīdz tas iespējams, bet ne vēlāk kā triju gadu laikā pēc apdrošināšanas perioda beigām rakstiski informē pētnieku, sponsoru vai ārstniecības iestādi par sponsora, pētnieka vai ārstniecības iestādes darbības vai bezdarbības rezultātā nodarītajiem zaudējumiem zāļu klīniskās pārbaudes vai maziejaukšanās klīniskās pārbaudes ietvaros, pievienojot rakstveida iesniegumam zaudējumus apliecinošus dokumentus.

Pētāmās personas nāves gadījumā

56.1. ja pētāmā persona ir iesniegusi šo noteikumu 55. punktā minēto iesniegumu, tiesības saņemt apdrošināšanas atlīdzību ir mirušās personas mantiniekam, iesniegumam pievienojot mantojuma apliecību;

56.2. ja pētāmā perona nav iesniegusi šo noteikumu 55. punktā minēto iesniegumu, tiesības saņemt šo noteikumu 52.1. apakšpunktā minēto zaudējumu atlīdzību ir mirušās personas apgādniekam, apgādājamam vai laulātajam, iesniegumam pievienojot personas miršanas apliecību, dokumentu, kas apliecina apgādnieka, apgādājamā vai laulātā tiesības, un zaudējumus apliecinošus dokumentus.

Ja iesniegumu iesniedz par personu līdz 18 gadu vecumam vai par personu, kurai noteikta aizgādnība, vai iesniegumu iesniedz uz pilnvarojuma pamata, šo noteikumu 55. punktā minētajam iesniegumam pievieno dokumentu, kas apliecina likumiskā pārstāvja, aizgādņa vai pilnvarotās personas pārstāvības tiesības.

Ja iesniegumu iesniedz, lai saņemtu šo noteikumu 52.6. apakšpunktā paredzēto nemateriālo zaudējumu (morālo kaitējumu) atlīdzību, iesniegumam pievieno dokumentu, kas apliecina apgādnieka, apgādājamā vai laulātā tiesības, ievērojot šo noteikumu 55. punktā minēto kārtību un termiņus.

Tiesības saņemt zaudējumu atlīdzību par pētāmās personas apbedīšanu saskaņā ar šo noteikumu 52.5. apakšpunktu ir fiziskajai personai, kura uzņēmusies apbedīšanu un ir uzrādījusi miršanas apliecības oriģinālu, kā arī iesniegusi dokumentus, kas apliecina apbedīšanas faktu.

Zāļu klīniskās pārbaudes vai maziejaukšanās klīniskās pārbaudes sponsors, pētnieks vai ārstniecības iestāde, iestājoties apdrošināšanas gadījumam

60.1. nekavējoties, tiklīdz tas iespējams, rakstiski paziņo apdrošinātājam par jebkuru pret zāļu klīniskās pārbaudes vai maziejaukšanās klīniskās pārbaudes ietvaros saņemto pretenziju vai tiesā iesniegto prasību par pētāmās personas dzīvībai un veselībai nodarīto kaitējumu;

60.2. nekavējoties, tiklīdz tas iespējams, rakstiski paziņo apdrošinātājam par notikumiem, kas varētu būt potenciāls cēlonis pretenzijas vai prasības izvirzīšanai pret apdrošināto par zaudējumiem, kuru atlīdzināšanu paredz noslēgtais zāļu klīniskās pārbaudes vai maziejaukšanās klīniskās pārbaudes veicēja apdrošināšanas līgums.

Apdrošinātājs pieņem lēmumu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu vai par atteikumu izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, ievērojot Apdrošināšanas līguma likumā noteikto kārtību un termiņus.

Pēc apdrošināšanas atlīdzības izmaksas sponsoram un ārstniecības iestādei ir pienākums nekavējoties atjaunot civiltiesiskās apdrošināšanas līguma atbildības limitu šo noteikumu 51. punktā noteiktajā apmērā.

Klīniskās pārbaudes atbilstību labas klīniskās prakses prasībām vērtē Zāļu valsts aģentūra, sadarbojoties ar citu valstu kompetentajām institūcijām, Eiropas Komisiju un Eiropas Zāļu aģentūru, ņemot vērā Komisijas 2017. gada 24. marta Īstenošanas regulas (ES) 2017/556 par detalizētu labas klīniskās prakses inspekcijas procedūru kārtību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 536/2014 (turpmāk – īstenošanas regula 2017/556), 3. panta 1. punktā un 7. pantā noteiktās prasības.

Zāļu valsts aģentūra labas klīniskās prakses inspekciju (turpmāk – inspekcija) veic atbilstoši īstenošanas regulas 2017/556 2. panta nosacījumiem.

Zāļu valsts aģentūra nosaka īstenošanas regulas 2017/556 3. panta 1. punktā un 4. panta 8. punktā minētās prasības attiecībā uz inspektoru kvalifikāciju, tās dokumentēšanu un inspekciju procedūru kvalitātes sistēmas nodrošināšanu un pārraudzību. Zāļu valsts aģentūra nodrošina inspektoru apmācības, regulāri izvērtē apmācību vajadzības, kā arī veic atbilstošus pasākumus inspektoru prasmju uzturēšanai un pilnveidošanai.

Zāļu valsts aģentūra nodrošina inspektorus ar darba standartprocedūru aprakstu, kā arī pienākumu, atbildības, pieredzes un apmācību prasību detalizētu aprakstu. Zāļu valsts aģentūra regulāri aktualizē darba standartprocedūru aprakstu, kā arī citu inspektoriem paredzēto informāciju.

Zāļu valsts aģentūra šo noteikumu 65. punktā minētajām personām nodrošina identifikācijas karti, kas apliecina viņu tiesības uzraudzīt un vērtēt klīniskās pārbaudes atbilstību labas klīniskās prakses prasībām.

Zāļu valsts aģentūras amatpersonām pēc šo noteikumu 67. punktā minētās identifikācijas kartes uzrādīšanas ir tiesības iekļūt uzņēmumos, ārstniecības iestādēs un citās klīniskajās pārbaudēs iesaistītās vietās.

Lai nodrošinātu uzraudzību un atbilstošu kvalitātes kontroli, zāļu klīniskajā pārbaudē iesaistītās personas nodrošina Zāļu valsts aģentūrai tiešu pieeju dokumentiem, tostarp elektroniskajiem ierakstiem, lai iegūtu informāciju par pētāmās personas veselības stāvokli. Īstenojot minēto kompetenci, Zāļu valsts aģentūra uzraudzības un kvalitātes kontroli veic saskaņā ar īstenošanas regulas 2017/556 10. panta 2., 3., 4. un 6. punktu.

Zāļu valsts aģentūra uzraudzības un kvalitātes kontroles nolūkos apstrādā šādus personas datus

70.1. zāļu klīniskajā pārbaudē iesaistītās pētāmās personas identificējošos datus – vārdu, uzvārdu, personas kodu, kontaktinformāciju (tālruņa numurs, dzīvesvietas adrese);

70.2. pētāmās personas veselības un ģenētisko datu apjomu, kas ietverts klīniskās pārbaudes lietas dokumentos, pacienta medicīniskajos dokumentos, vienotās veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā, ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistrā, un datus par personas invaliditāti, kuri nepieciešami attiecīgās klīniskās pārbaudes inspekcijai;

70.3. pētāmās personas veselības un ģenētisko datu apjomu, kas ietverts klīniskās pārbaudes elektroniskajos pierakstos un pacienta medicīnisko dokumentu elektroniskajos pierakstos, kuri nepieciešami attiecīgās klīniskās pārbaudes inspekcijai.

Zāļu klīniskajai pārbaudei var veikt plānotas, nepaziņotas un pēc ziņojuma par iespējamiem pārkāpumiem ierosinātas labas klīniskās prakses inspekcijas.

Zāļu valsts aģentūra ne vēlāk kā 14 dienas pirms plānotās inspekcijas nosūta vēstuli par plānoto inspekciju pētniekam un sponsoram un lūdz iesniegt nepieciešamo informāciju saistībā ar minēto inspekciju.

Zāļu valsts aģentūra ir tiesīga pieaicināt ekspertus inspektoru pavadīšanai, ja inspekcijas veikšanai papildus nepieciešamas speciālas zināšanas.

Zāļu valsts aģentūra nodrošina, ka eksperti, kas iesaistīti zāļu klīnisko pārbaužu inspekcijās, ievēro konfidencialitāti un ka fizisko personu datu apstrādē tiek ievērotas Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula), prasības.

Eksperts, kas pavada Zāļu valsts aģentūras amatpersonu, var

75.1. uzdot jautājumus un lūgt paskaidrojumus jebkuram inspicējamās struktūras darbiniekam un citām klīniskajā pārbaudē iesaistītajām personām saistībā ar inspekcijas mērķi un priekšmetu, kā arī dokumentēt sniegto informāciju;

75.2. pārskatīt, iegūt un dokumentēt informāciju (tajā skaitā personas datus) par konkrēto klīnisko pārbaudi. Īstenojot minētās funkcijas, eksperts personas datu apstrādi veic atbilstoši šo noteikumu 70. punktam.

Zāļu valsts aģentūras amatpersona pēc inspekcijas 30 dienu laikā, neskaitot laiku, kas nepieciešams papildu informācijas saņemšanai no pētnieka vai sponsora, sagatavo inspekcijas sākotnējo ziņojumu.

Inspekcijas sākotnējā ziņojumā norāda, vai pārbaude atbilst labai klīniskajai praksei. Ja inspekcijas laikā konstatē neatbilstības labas klīniskās prakses prasībām, Zāļu valsts aģentūra inspekcijas ziņojumā norāda konstatētās neatbilstības un nodrošina iespēju klīniskās pārbaudes pētniekam un sponsoram sniegt skaidrojumus.

Klīniskās pārbaudes pētnieks un sponsors 30 dienu laikā pēc Zāļu valsts aģentūras inspekcijas sākotnējā ziņojuma saņemšanas sniedz savus komentārus par minētajā ziņojumā norādītajām neatbilstībām un iesniedz Zāļu valsts aģentūrā koriģējošo un preventīvo pasākumu plānu.

Zāļu valsts aģentūra, pamatojoties uz šo noteikumu 78. punktā minēto plānu, 30 dienu laikā sagatavo inspekcijas gala ziņojumu, secina, vai pārbaude atbilst labai klīniskajai praksei, un nosūta to klīniskās pārbaudes pētniekam un sponsoram.

Zāļu valsts aģentūra var pieņemt lēmumu atcelt klīniskās pārbaudes atļauju vai apturēt klīnisko pārbaudi, vai pieprasīt sponsoram grozīt jebkuru klīniskās pārbaudes aspektu saskaņā ar regulas 536/2014 77. pantā noteikto kārtību. Zāļu valsts aģentūra var iesaistīt zāļu klīnisko pētījumu ētikas komiteju šī lēmuma pamatošanā. Zāļu klīnisko pētījumu ētikas komiteja var aicināt Zāļu valsts aģentūru apsvērt jebkuru minēto koriģējošo pasākumu, ja ētikas komiteja uzskata to par nepieciešamu.

Zāļu valsts aģentūra pieņem lēmumu par zāļu klīniskās pārbaudes atļaujas atjaunošanu pēc tam, kad ir novērstas šo noteikumu 77. punktā minētās neatbilstības atbilstoši regulas Nr. 536/2014 prasībām.

Ja iesniegtie koriģējošie un preventīvie pasākumi nav pietiekami, lai izpildītu gala ziņojumā noteiktās prasības, Zāļu valsts aģentūra, konstatējot koriģējošo pasākumu plāna īstenošanas aizkavēšanos vai tā nepiemērotu īstenošanu, var paplašināt inspekcijas tvērumu vai veikt atkārtotu inspekciju, vai informēt par inspekcijas rezultātiem citas EEZ valstu kompetentās institūcijas un Eiropas Zāļu aģentūru.

Ja labas klīniskās prakses inspekcija, kas saistīta ar zāļu reģistrēšanas iesnieguma izskatīšanu, ir saistīta ar izbraukumu ārpus Latvijas, sponsors sedz Zāļu valsts aģentūras amatpersonu ceļa (transporta) izdevumus līdz pētījuma centram vai ar pētījumu saistītajai institūcijai un atpakaļ, izdevumus par viesnīcu (naktsmītni), vīzas izdevumus, veselības apdrošināšanas izdevumus un dienas naudu atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem un darbinieku darba braucieniem saistītie izdevumi. Labas klīniskās prakses atbilstības izvērtēšanu klīnisko pētījumu centrā saistībā ar zāļu reģistrācijas iesniegumu veic saskaņā ar Zāļu valsts aģentūras maksas pakalpojumu cenrādi.

Klīniskās pārbaudes norisi Latvijā ir tiesīga vērtēt arī ārvalsts kompetentā iestāde. Šādā gadījumā attiecīgā ārvalsts kompetentā iestāde informē Zāļu valsts aģentūru par paredzēto inspekciju 30 dienas pirms tās uzsākšanas. Inspekcijā drīkst piedalīties Zāļu valsts aģentūras amatpersonas.

Informētā piekrišana, kas sniegta saskaņā ar regulas 536/2014 V nodaļu, kā arī uz tās pamata dotā piekrišana personas datu apstrādei ļauj ārvalstu kompetentajām iestādēm iepazīties ar pacientu medicīniskajiem dokumentiem, ieskaitot personas datus un elektroniskos ierakstus, lai iegūtu informāciju par pētījuma subjekta veselības stāvokli, kas ir daļa no ārvalstu kompetento iestāžu klīniskās pārbaudes kvalitātes kontroles.

Ja, veicot klīniskās pārbaudes uzraudzību, konstatēti iespējami veselības aprūpes pārkāpumi, Zāļu valsts aģentūra informē Veselības inspekciju. Veselības inspekcija atbilstoši kompetencei pārbauda klīniskajā pārbaudē iesaistītās pētāmās personas veselības aprūpes kvalitāti un par pārbaudes rezultātiem informē Zāļu valsts aģentūru.

Ja klīniskās pārbaudes pētnieks un sponsors neveic atbilstošas darbības inspekcijas gala ziņojumā norādīto būtisku neatbilstību novēršanai, Zāļu valsts aģentūra rīkojas saskaņā ar regulas 536/2014 77. pantu.

Sponsors saskaņā ar Zāļu valsts aģentūras maksas pakalpojumu cenrādi sedz regulas 536/2014 86. pantā paredzēto maksu par klīniskās pārbaudes iesnieguma izskatīšanu. Zāļu valsts aģentūra izraksta rēķinu pēc iesnieguma saņemšanas ES portālā. Ņemot vērā regulas 536/2014 86. pantā noteikto viena maksājuma principu, Zāļu valsts aģentūras maksas pakalpojumu cenrādī norādītā maksa par klīniskās pārbaudes iesnieguma izskatīšanu ietver arī maksu par zāļu klīnisko pētījumu ētikas komitejas veikto darbu. Maksu par zāļu klīnisko pētījumu ētikas komitejas darbu no cenrādī norādītās maksas par klīniskās pārbaudes un klīnisko pārbaužu grozījumu iesnieguma izskatīšanu nosaka saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikumu.

Zāļu valsts aģentūra slēdz līgumu par sadarbību klīnisko pārbaužu iesniegumu izskatīšanā ar juridisku personu, kas nodrošina zāļu klīnisko pētījumu ētikas komitejas darbību, iekļaujot finansiālos nosacījumus.

Ja klīniskās pārbaudes atļauja tiek atteikta, samaksātā summa sponsoram netiek atmaksāta.

Klīniskās pārbaudes pamatlieta pēc pieprasījuma pieejama Zāļu valsts aģentūrai.

Neskarot regulas 536/2014 57. panta pirmajā daļā noteiktās prasības klīniskās pārbaudes pamatlietas arhivēšanai, medicīniskos ierakstus par pētāmām personām glabā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par medicīnisko dokumentu lietvedības kārtību.

Beziejaukšanās pētījumā apkopo tikai tādus veselības datus, kurus pētnieks (ārsts) iegūst profesionālajā darbībā, pamatojoties uz atzinumu par pacienta veselības stāvokli un ārstēšanu. Pacientiem neveic papildu diagnostikas un uzraudzības procedūras, un ievākto veselības datu analīzei izmanto epidemioloģiskās metodes.

Pirms beziejaukšanās pētījuma uzsākšanas ārsts vai zāļu ražotāja pārstāvis, kas ir atbildīgs par pētījuma koordinēšanu (turpmāk – iesniedzējs), iesniedz zāļu klīnisko pētījumu ētikas komitejā šādus dokumentus

94.1. iesniegumu, kurā norādīta šāda informācija

94.1.1. pētāmo zāļu nosaukums, vispārīgais nosaukums, zāļu forma un stiprums;

94.1.2. pētījuma projekta protokols (arī kritēriji pacientu iesaistīšanai pētījumā, datu analīzei izmantojamās metodes un kārtība ziņošanai par zāļu izraisītajām blakusparādībām);

94.1.3. ārsti, kas piedalās pētījumā, norādot viņu vārdu, uzvārdu un specialitāti;

94.1.4. ārstniecības iestādes, kas piedalās pētījumā;

94.1.5. plānotais iesaistāmo pacientu skaits;

94.1.6. ziņas par to, vai diagnoze, kuras ārstēšanai paredzēts lietot pētāmās zāles, ir iekļauta zāļu kompensācijas sistēmā;

94.1.7. ziņas par to, vai pētāmās zāles ir iekļautas kompensējamo zāļu sarakstā;

94.1.8. pētījuma norises laiks, norādot sākuma un beigu datumu;

94.2. tā dokumenta paraugu, ar kuru pacients apliecina piekrišanu pacienta datu vākšanai un apkopošanai;

94.3. pētījumā iegūto datu reģistrācijas dokumenta paraugu.

Iesniedzējs saskaņā ar zāļu klīnisko pētījumu ētikas komitejas pakalpojumu cenrādi sedz ar beziejaukšanās pētījuma iesnieguma izskatīšanu saistītos izdevumus.

Beziejaukšanās pētījumu drīkst uzsākt, ja zāļu klīnisko pētījumu ētikas komiteja 30 dienu laikā pēc iesnieguma reģistrēšanas ir sniegusi pozitīvu atzinumu.

Zāļu klīnisko pētījumu ētikas komiteja beziejaukšanās pētījuma atzinumu desmit darbdienu laikā pēc tā sagatavošanas nosūta iesniedzējam un Zāļu valsts aģentūrai, kas informāciju par atļauto pētījumu piecu darbdienu laikā pēc tā saņemšanas ievieto savā tīmekļvietnē.

Par beziejaukšanās pētījumā novērotajām iespējamām zāļu blakusparādībām iesniedzējs vai pētnieks ziņo Zāļu valsts aģentūrai saskaņā ar šo noteikumu 94.1.2. apakšpunktā minēto pētījuma projekta protokolu, kā arī normatīvajiem aktiem par farmakovigilances kārtību.

Iesniedzējs 90 dienu laikā pēc pētījuma pabeigšanas zāļu klīnisko pētījumu ētikas komitejai sniedz rakstisku apkopojumu par pētījumā iesaistīto pacientu skaitu un novērotajām iespējamām zāļu blakusparādībām.

Beziejaukšanās pētījumu pārbaudi atbilstoši kompetencei veic Veselības inspekcija.

Atļaujas zāļu klīniskās izpētes veikšanai un zāļu lietošanas novērojumiem, kas izsniegtas līdz 2023. gada 31. janvārim, ir spēkā līdz 2025. gada 30. janvārim.

Zāļu klīniskā pētījuma sponsors, kurš saņēmis atļauju zāļu klīniskā pētījuma veikšanai līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, ir tiesīgs turpināt uzsākto pētījumu arī pēc 2025. gada 30. janvāra, ja iesniegts iesniegums Eiropas Savienības klīnisko pētījumu portālā, attiecīgajam pētījumam ir veikta iesniegto dokumentu atbilstības pārbaude saskaņā ar regulas 536/2014 5. panta 3. punktu un atļauta pāreja uz Eiropas Savienības klīnisko pētījumu portālu.

Zāļu klīnisko pētījumu ētikas komiteja, kas savu darbību uzsākusi līdz 2023. gada 31. janvārim, novērtē zāļu klīniskās pārbaudes ētiskos un regulas 536/2014 7. pantā noteiktos aspektus, kā arī beziejaukšanās pētījumu atļaušanu līdz 2025. gada 30. janvārim.

Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2010. gada 23. marta noteikumus Nr. 289 "Noteikumi par zāļu klīniskās izpētes un lietošanas novērojumu veikšanas kārtību, pētāmo zāļu marķēšanu un kārtību, kādā tiek vērtēta zāļu klīniskās izpētes atbilstība labas klīniskās prakses prasībām" (Latvijas Vēstnesis, 2010, 51./52. nr.).