Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas nolikums

Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledža (turpmāk – koledža) ir valsts dibināta Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pakļautībā esoša profesionālās augstākās izglītības iestāde.

Koledža ir valsts tiešās pārvaldes iestāde.

Koledžas pilns nosaukums

3.1. latviešu valodā – Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledža;

3.2. angļu valodā – Fire Safety and Civil Protection College;

3.3. vācu valodā – College für Brandschutz und Zivilschut.

Koledžai var būt savs karogs, ģerbonis, emblēma, logo, himna un devīze.

Koledžas stratēģiskā specializācija ir izglītības tematiskajā jomā "Civilā un militārā aizsardzība" (izglītības programmu kopa – Ugunsdrošība un aizsardzība). Koledža īsteno studiju un lietišķās pētniecības darbību atbilstoši stratēģiskās specializācijas jomai.

Koledžas darbības pamatvirzieni ir šādi

6.1. īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmu izstrāde un īstenošana;

6.2. studējošo sagatavošana darbībai ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas darbu, civilās aizsardzības un vienotā ārkārtas palīdzības izsaukumu numura 112 jomā;

6.3. izglītības procesa īstenošana, veicinot studējošo personības attīstību un nodrošinot iespēju iegūt īsā cikla profesionālo augstāko izglītību un piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju;

6.4. iespējas nodrošināšana studējošiem sagatavoties izglītības turpināšanai, lai iegūtu pirmā cikla profesionālo augstāko izglītību un sestā līmeņa profesionālo kvalifikāciju;

6.5. profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmu īstenošana.

Koledžas uzdevumi ir šādi

7.1. sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu atbilstoši profesiju standartiem un valsts profesionālās izglītības standartiem izstrādāt profesionālās izglītības programmas un organizēt to īstenošanu;

7.2. sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu izstrādāt un īstenot dienestā nodarbināto profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmas;

7.3. izstrādāt eksaminācijas saturu un metodes, kā arī sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu organizēt profesionālās kvalifikācijas eksāmenus;

7.4. nodrošināt izglītības procesa un pārbaudījumu kvalitāti, lai koledžā iegūto profesionālo izglītību un profesionālo kvalifikāciju atzītu Latvijā un ārvalstīs;

7.5. veicināt pētniecisko darbību koledžā, veikt ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta uzdevumiem saistītus lietišķos pētījumus;

7.6. organizēt koledžas darbības pamatvirzieniem atbilstošus pasākumus (piemēram, publiskus kursus, lekcijas, konferences);

7.7. sadarboties ar Latvijas un ārvalstu izglītības iestādēm un darba devējiem;

7.8. informēt sabiedrību par koledžas darbību un profesionālās izglītības ieguves iespējām;

7.9. veikt pasākumus, lai popularizētu koledžas tēlu un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu;

7.10. veicināt akadēmiskā personāla profesionālo kompetenču pilnveidi;

7.11. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka noteiktajā kārtībā piedalīties Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam deleģēto uzdevumu veikšanā;

7.12. veikt citas darbības saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

Koledža īsteno licencētas un akreditētas īsā cikla profesionālās augstākās izglītības, kā arī licencētas profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmas personu un īpašuma aizsardzības, civilās un militārās aizsardzības tematiskajās jomās.

Koledža var īstenot neformālās izglītības programmas.

Koledža īstenotajā stratēģiskās specializācijas jomā nodrošina personām pēc vidējās izglītības ieguves iespēju

10.1. iegūt piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, apgūstot īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmu;

10.2. iegūt ceturtā vai trešā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, apgūstot profesionālās tālākizglītības programmu;

10.3. apgūt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta funkciju izpildei nepieciešamās profesionālās pilnveides izglītības programmas.

Profesionālās izglītības programmu īstenošana notiek saskaņā ar profesionālās izglītības programmā iekļautajiem studiju (mācību) plāniem un studiju (mācību) procesa kalendāra grafikiem, kurus apstiprina koledžas direktors (turpmāk – direktors).

Profesionālās izglītības programmu izstrāde tiek organizēta saskaņā ar koledžas iekšējiem normatīvajiem aktiem, ievērojot izglītības jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteikto kārtību.

Par profesionālās izglītības programmu saturu un to īstenošanu atbildīgas ir koledžas katedras.

Prakses un darba vidē balstītu mācību norisi koledža organizē normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā atbilstoši attiecīgās profesionālās izglītības programmas specifikai.

Domes sastāvā ir 11 domes locekļi

15.1. direktors;

15.2. divi direktora vietnieki;

15.3. četri akadēmiskā personāla pārstāvji;

15.4. viens vispārējā personāla pārstāvis;

15.5. trīs studējošo pašpārvaldes pārstāvji.

Domes vēlēšanas organizē direktors. Pārstāvjus darbam domē ievēlē no akadēmiskā personāla, vispārējā personāla un studējošo pašpārvaldes vidus. Domes locekļus no akadēmiskā un vispārējā personāla vidus ievēlē uz trim gadiem attiecīgās kategorijas personāls, aizklāti balsojot. Domes locekļus no studējošo pašpārvaldes pārstāvju vidus ievēlē studējošo pašpārvaldes locekļi. Direktoru un direktora vietniekus domē iekļauj bez ievēlēšanas.

Domes sastāvu apstiprina direktors.

Dome pirmajā sēdē ievēlē domes priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietnieku un sekretāru.

Domes sēdes vada domes priekšsēdētājs, bet viņa prombūtnes laikā domes priekšsēdētāja pienākumus pilda domes priekšsēdētāja vietnieks. Domes sēdes protokolē domes sekretārs, bet viņa prombūtnes laikā domes sēdi protokolē no klātesošo domes locekļu vidus ievēlēts domes loceklis. Domes priekšsēdētājs plāno un organizē domes darbu, apstiprina domes sēžu darba kārtību, paraksta domes lēmumus un citus domes izstrādātos dokumentus.

Atsevišķu jautājumu risināšanai dome var izveidot darba grupas un pieaicināt ekspertus.

Dome veic Profesionālās izglītības likumā noteiktos uzdevumus.

Dome papildus Profesionālās izglītības likumā noteiktajam

22.1. apstiprina koledžas izstrādātos uzņemšanas noteikumus un uzņemšanas komisijas nolikumu;

22.2. izskata un apstiprina koledžas karoga metu, emblēmas, logo un krūšu nozīmes skices;

22.3. izstrādā un sniedz priekšlikumus par koledžas struktūrvienību dibināšanu izglītības un pētniecības jautājumos, to reorganizēšanu un likvidēšanu;

22.4. izskata un saskaņo koledžas publisko pārskatu.

Domi sasauc tās priekšsēdētājs, direktors vai ne mazāk kā pieci domes locekļi. Domes sēdes notiek ne retāk kā reizi sešos mēnešos.

Domes sēdes notiek klātienē (tostarp tiešsaistes videokonferences režīmā).

Dome ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vismaz divas trešdaļas domes locekļu. Dome lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu, atklāti balsojot. Ja domes locekļu balsis sadalās līdzīgi, izšķirošā ir domes priekšsēdētāja balss.

Direktoram ir atliekošā veto tiesības attiecībā uz domes lēmumiem. Pēc veto piemērošanas jautājumu izskata saskaņošanas komisija. Saskaņošanas komisiju izveido dome no tās locekļu sastāva. Saskaņošanas komisijas sastāvā ir direktors, domes priekšsēdētājs un pa vienam pārstāvim no akadēmiskā personāla, vispārējā personāla un studējošajiem. Saskaņošanas komisijas lēmumu apstiprina nākamajā domes sēdē.

Domes locekļu pienākums ir aktīvi darboties darba grupās, piedalīties jautājumu sagatavošanā un lēmumu izstrādāšanā, kā arī domes sēdēs.

Ja domes loceklis divas reizes pēc kārtas bez attaisnojoša iemesla nav piedalījies domes sēdē, dome var pieņemt lēmumu par attiecīgā domes locekļa atsaukšanu.

Koledžas personālam ir saistoši domes lēmumi.

Direktors vada koledžas darbu, īsteno izglītības jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktās izglītības iestādes vadītāja kompetences un veic citas Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas.

Direktors papildus izglītības jomu regulējošajos normatīvajos aktos un Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajiem pienākumiem

31.1. saskaņo koledžas struktūru un amatu skaitu koledžā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu;

31.2. sadarbojas ar Latvijas un ārvalstu izglītības iestādēm.

Direktoru ieceļ amatā un atbrīvo no amata atbilstoši Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma prasībām.

Konventa sastāvā ir seši padomnieki – direktors, divi direktora vietnieki, Iekšlietu ministrijas pārstāvis, divas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka pilnvarotas amatpersonas (darbinieki), kā arī konventa sekretārs.

Konventa priekšsēdētājs ir Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka noteikta Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersona. Konventa sastāvu apstiprina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks.

Konventu sasauc tā priekšsēdētājs, direktors vai ne mazāk kā četri konventa locekļi. Konventa sēdes notiek ne retāk kā reizi gadā.

Konvents darbojas Profesionālās izglītības likumā noteiktās kompetences ietvaros.

Studējošo pašpārvaldes locekļus ievēlē koledžas studējošie atklātās vēlēšanās. Studējošo pašpārvaldes locekļus studējošo pašpārvaldē ievēlē uz studiju programmas apguves laiku, ievērojot, ka viņu darbības termiņš beidzas ne vēlāk kā divus mēnešus pirms studiju programmas apguves laika beigām. Studējošo pašpārvaldes loceklis studējošo pašpārvaldē darbojas līdz jaunā studējošo pašpārvaldes locekļa ievēlēšanai.

Studējošo pašpārvaldes sastāvā ir septiņi locekļi, tai skaitā priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks un sekretārs.

Studējošo pašpārvalde darbojas Profesionālās izglītības likumā noteiktās kompetences ietvaros.

Izglītības procesa, pētniecības darba un pamatdarbības nodrošināšanai koledžā veido struktūrvienības.

Izglītības procesa un pētniecības darba veikšanai koledžas struktūrvienība ir katedra.

Pamatdarbības nodrošināšanai koledža var veidot arī citas struktūrvienības (piemēram, nodaļas, sektorus).

Lēmumu par koledžas struktūrvienību izveidi, reorganizēšanu vai likvidēšanu, ņemot vērā koledžas ierosinājumu, pieņem Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks.

Struktūrvienību uzdevumus, funkcijas un tiesības nosaka struktūrvienību reglamentos.

Koledžas personālu veido

45.1. akadēmiskais personāls;

45.2. vispārējais personāls;

45.3. studējošie.

Koledžas personālam ir tiesības izmantot koledžas telpas, iekārtas, inventāru, bibliotēku un citus objektus dienesta (darba) pienākumu veikšanai koledžas iekšējos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Koledžas personālam ir tiesības piedalīties lēmumu pieņemšanā, kā arī iesniegt priekšlikumus, kas saistīti ar koledžas darbību.

Koledžas personāla pienākums ir sekmēt koledžas darbību un atbalstīt atklātumu tās pārvaldē.

Akadēmisko personālu veido

49.1. docenti;

49.2. lektori;

49.3. asistenti.

Personas akadēmiskajos amatos ievēlē atklātā konkursā saskaņā ar koledžā noteikto kārtību. Konkursu izsludina vismaz mēnesi pirms vēlēšanām, publicējot paziņojumu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", Nodarbinātības valsts aģentūras vakanču portālā un koledžas tīmekļvietnē.

Vēlēšanas akadēmiskajos amatos ir aizklātas.

Akadēmisko personālu dome ievēlē uz sešiem gadiem.

Akadēmiskajam personālam ir tiesības

53.1. brīvi izvēlēties mācību metodes īstenojamo profesionālās izglītības programmu ietvaros;

53.2. veicot pētniecības darbu, brīvi izvēlēties pētniecības metodes, izvērtēt un publicēt pētījumu rezultātus;

53.3. iesniegt priekšlikumus par koledžas darbības mērķim atbilstošu pasākumu organizēšanu;

53.4. iesniegt priekšlikumus par izglītības programmas pilnveidošanu un jaunu studiju kursu un programmu īstenošanu;

53.5. iesniegt priekšlikumus par koledžas attīstību un iekšējās kārtības nodrošināšanu;

53.6. tikt ievēlētam koledžas pārstāvības, vadības institūcijās un lēmējinstitūcijās.

Akadēmiskajam personālam ir šādi pienākumi

54.1. radoši un atbildīgi piedalīties izglītības programmu īstenošanā;

54.2. sekmēt mācību, studiju un pētniecības darbu;

54.3. pastāvīgi pilnveidot savu profesionālo kompetenci un veicināt profesionālo izaugsmi;

54.4. piedalīties koledžas mācību materiāltehniskās bāzes attīstīšanā;

54.5. ievērot profesionālās ētikas normas;

54.6. atbildēt par savu darbību un tās rezultātiem;

54.7. patstāvīgi pilnveidot izglītības programmas, izglītības procesā ieviest inovācijas, sadarboties ar Iekšlietu ministrijas padotības iestādēm, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūrvienībām, valsts un pašvaldību institūcijām, ārvalstu tiesībaizsardzības izglītības iestādēm un izglītības programmu attīstībai piesaistīt resursus;

54.8. nodrošināt studējošiem un izglītojamiem iespējas īstenot koledžā viņu tiesības.

Reflektantu (studējošo) uzņemšanu koledžā organizē uzņemšanas komisija. Uzņemšanas komisija darbojas saskaņā ar direktora apstiprinātu nolikumu.

Reflektantu iekļauj koledžas studējošo sarakstā, pamatojoties uz direktora rīkojumu.

Koledžas studējošiem un izglītojamiem ir šādas tiesības

57.1. apgūt licencētu un noteiktā kārtībā akreditētu profesionālās izglītības programmu;

57.2. iepazīties ar koledžas profesionālās izglītības programmu, tās saturu un prasībām;

57.3. pārtraukt un atsākt studijas (mācības) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

57.4. saņemt informāciju par visām izmaiņām profesionālās izglītības programmā un mācību procesa organizācijā, koledžas vai attiecīgās profesionālās izglītības programmas akreditācijas un licencēšanas datos;

57.5. pēc profesionālās izglītības programmas sekmīgas apguves saņemt valsts atzītu profesionālo izglītību vai profesionālo kvalifikāciju apliecinošu dokumentu;

57.6. pēc profesionālās izglītības programmas apguves pārtraukšanas saņemt dokumentu par attiecīgās profesionālās izglītības programmas daļas apguvi.

Koledžas studējošiem un izglītojamiem ir šādi pienākumi

58.1. pilnā apjomā un sekmīgi apgūt profesionālās izglītības programmu;

58.2. ievērot studiju vai mācību līguma nosacījumus, šo nolikumu, darba kārtības un darba aizsardzības noteikumus, kā arī citus koledžas iekšējos normatīvos aktus;

58.3. saudzīgi izturēties pret formas tērpu, koledžas telpām, iekārtām, inventāru un ierīcēm.

Koledža atbilstoši tās darbības pamatvirzieniem un normatīvajiem aktiem var sniegt maksas pakalpojumus, veikt saimniecisko darbību un sniegt citus pakalpojumus.

Koledžas finanšu resursus veido

60.1. valsts budžeta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem;

60.2. ieņēmumi no koledžas sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

60.3. ārvalstu finanšu palīdzība;

60.4. transferti;

60.5. ziedojumi un dāvinājumi.

Koledžas iekšējos normatīvos aktus sagatavo, saskaņo un pieņem saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.

Grozījumus koledžas nolikumā ir tiesīgi ierosināt

62.1. viena desmitā daļa no koledžas personāla kopskaita;

62.2. direktors;

62.3. dome;

62.4. konvents;

62.5. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests.

Koledžu reorganizē un likvidē saskaņā ar izglītības jomu regulējošo normatīvo aktu prasībām.

Direktora izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību var apstrīdēt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta lēmumus var pārsūdzēt tiesā.

Direktors ne retāk kā reizi gadā iesniedz Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšniekam pārskatu par koledžas uzdevumu izpildi un koledžai piešķirto valsts budžeta līdzekļu izlietojumu.