Valsts robežsardzes koledžas nolikums

Valsts robežsardzes koledža (turpmāk – koledža) ir valsts dibināta Valsts robežsardzes pakļautībā esoša profesionālās augstākās izglītības iestāde.

Koledža ir valsts tiešās pārvaldes iestāde.

Koledža stratēģiskās specializācijas jomā nodrošina personām pēc vidējās izglītības ieguves iespēju

3.1. iegūt piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, apgūstot īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmu;

3.2. iegūt ceturtā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, apgūstot profesionālās tālākizglītības programmu;

3.3. apgūt Valsts robežsardzes funkciju izpildei nepieciešamās profesionālās pilnveides izglītības programmas.

Koledžas pilns nosaukums

4.1. latviešu valodā – Valsts robežsardzes koledža;

4.2. angļu valodā – State Border Guard College;

4.3. vācu valodā – Staatsgrenzschutz – College.

Koledžas izglītības procesa pamatā ir darba vidē balstītas studijas un mācības.

Koledžai var būt savs karogs, ģerbonis, emblēma, logo, himna un devīze.

Koledžas stratēģiskā specializācija ir izglītības tematiskā joma "Civilā un militārā aizsardzība" (izglītības programmu kopa – Robežapsardze). Koledža īsteno savu studiju un pētniecības darbību atbilstoši stratēģiskās specializācijas jomai.

Koledžas darbības pamatvirzieni ir šādi

8.1. īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmas izstrāde;

8.2. izglītības procesa īstenošana, veicinot studējošo personības attīstību un nodrošinot iespēju iegūt īsā cikla profesionālo augstāko izglītību un piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju;

8.3. iespējas sniegšana studējošiem sagatavoties izglītības turpināšanai, lai iegūtu pirmā cikla augstāko izglītību, izpildot uzņemšanas prasības attiecīgajā studiju programmā;

8.4. studējošo un izglītojamo sagatavošana dienestam Valsts robežsardzē.

Koledžas uzdevumi ir šādi

9.1. sadarbībā ar Valsts robežsardzi izstrādāt profesionālās izglītības programmas atbilstoši profesiju standartiem un valsts profesionālās izglītības standartiem un organizēt to īstenošanu;

9.2. sadarbībā ar Valsts robežsardzi izstrādāt un īstenot robežsargu, tiesībaizsardzības un sadarbības institūciju personāla kvalifikācijas paaugstināšanas programmas;

9.3. sadarbībā ar Valsts robežsardzi izstrādāt eksaminācijas saturu un metodes, kā arī organizēt profesionālās kvalifikācijas eksāmenus;

9.4. nodrošināt izglītības procesa un pārbaudījumu kvalitāti, lai koledžā iegūto profesionālo izglītību un profesionālo kvalifikāciju atzītu Latvijā un ārvalstīs;

9.5. Valsts robežsardzes priekšnieka noteiktajā kārtībā sniegt teorētisko, praktisko un metodisko palīdzību Valsts robežsardzes struktūrvienībām;

9.6. veicināt pētniecības darbu koledžā, veikt lietišķos pētījumus ar Valsts robežsardzes un koledžas darbību saistītajās nozarēs;

9.7. sadarboties ar Latvijas un ārvalstu izglītības iestādēm, organizācijām un Valsts robežsardzi izglītības jomā;

9.8. informēt sabiedrību par koledžas darbību;

9.9. organizēt, koordinēt, veikt un attīstīt robežsarga profesijas popularizēšanas darbu koledžā un Valsts robežsardzē;

9.10. veicināt akadēmiskā personāla profesionālo kompetenču pilnveidi;

9.11. pētīt, vākt un saglabāt ar koledžas un Valsts robežsardzes vēsturi saistītās materiālās un nemateriālās kultūras vērtības sabiedrības izglītošanas nolūkā;

9.12. organizēt, koordinēt, veikt un attīstīt kinoloģijas darbu koledžā un Valsts robežsardzē;

9.13. organizēt, koordinēt, veikt un attīstīt darbību sporta jomā koledžā un Valsts robežsardzē;

9.14. Valsts robežsardzes priekšnieka noteiktajā kārtībā piedalīties Valsts robežsardzes uzdevumu veikšanā;

9.15. veikt citas darbības saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

Domes sastāvu apstiprina direktors.

Domes sastāvā ir 15 domes locekļi

11.1. direktors;

11.2. divi direktora vietnieki;

11.3. astoņi akadēmiskā personāla pārstāvji (koledža ir viņu pamatdarba vieta);

11.4. viens vispārējā personāla pārstāvis;

11.5. trīs studējošo pašpārvaldes pārstāvji.

Domes vēlēšanas organizē direktors. Pārstāvjus darbam domē ievēlē no akadēmiskā, vispārējā personāla un studējošo pašpārvaldes vidus. Domes locekļus no vispārējā un akadēmiskā personāla vidus ievēlē uz trim gadiem attiecīgās kategorijas personāls, aizklāti balsojot. Domes locekļus no studējošo pašpārvaldes pārstāvju vidus ievēlē studējošo pašpārvaldes locekļi. Direktoru un direktora vietniekus domē iekļauj bez ievēlēšanas.

Ja domes loceklis divas reizes pēc kārtas bez attaisnojoša iemesla nepiedalās domes sēdēs, dome var pieņemt lēmumu par attiecīgā domes locekļa atsaukšanu.

Dome pirmajā sēdē ievēlē domes priekšsēdētāju un sekretāru.

Direktoram ir atliekošā veto tiesības attiecībā uz domes lēmumiem. Pēc veto piemērošanas jautājumu izskata saskaņošanas komisija. Saskaņošanas komisiju izveido dome. Saskaņošanas komisijas sastāvā ir direktors, domes priekšsēdētājs un pa vienam pārstāvim no akadēmiskā personāla, vispārējā personāla un studējošiem. Saskaņošanas komisijas lēmumu apstiprina nākamajā domes sēdē.

Domes sēdes vada domes priekšsēdētājs, bet viņa prombūtnes laikā sēdes vadītāju ievēlē no klātesošajiem domes locekļiem. Domes sēdes protokolē domes sekretārs, bet viņa prombūtnes laikā kāds no klātesošajiem domes locekļiem. Domes priekšsēdētājs plāno un organizē domes darbu, apstiprina domes sēžu darba kārtību, paraksta domes lēmumus un citus dokumentus.

Atsevišķu jautājumu risināšanai dome var izveidot darba grupu un dalībai tajā pieaicināt ekspertus.

Domi sasauc tās priekšsēdētājs, direktors vai ne mazāk kā pieci domes locekļi. Domes sēdes notiek ne retāk kā reizi divos mēnešos.

Dome ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vismaz divas trešdaļas domes locekļu. Dome lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu, atklāti balsojot. Ja domes locekļu balsis sadalās līdzīgi, izšķirošā ir domes priekšsēdētāja balss.

Domes locekļu pienākums ir aktīvi darboties darba grupās, piedalīties jautājumu sagatavošanā, lēmumu izstrādāšanā, regulāri piedalīties domes sēdēs.

Koledžas personālam ir saistoši domes lēmumi.

Dome veic izglītības jomu regulējošos normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus.

Dome papildus Profesionālās izglītības likumā noteiktajām funkcijām

23.1. apstiprina koledžas izstrādātos uzņemšanas noteikumus un uzņemšanas komisijas nolikumu;

23.2. apstiprina uzņemšanas komisijas sastāvu katram studiju gadam;

23.3. izskata un apstiprina koledžas karoga metu, emblēmas, logo un krūšu nozīmes skices;

23.4. izstrādā un sniedz priekšlikumus par koledžas struktūrvienību dibināšanu izglītības un pētniecības jautājumos, to reorganizēšanu un likvidēšanu;

23.5. izskata un saskaņo koledžas publisko pārskatu.

Direktors vada koledžas darbu, īsteno izglītības jomu regulējošos normatīvajos aktos noteiktās izglītības iestādes vadītāja kompetences un veic citas Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas.

Direktoru ieceļ amatā un atbrīvo no amata atbilstoši Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma prasībām.

Konventa sastāvā ir seši padomnieki – direktors, direktora vietnieks mācību darbā, Iekšlietu ministrijas pārstāvis un trīs Valsts robežsardzes amatpersonas –, kā arī Konventa sekretārs.

Konventa priekšsēdētājs ir Valsts robežsardzes priekšnieka noteikta Valsts robežsardzes amatpersona. Konventa sastāvu apstiprina Valsts robežsardzes priekšnieks.

Konvents darbojas Profesionālās izglītības likumā noteiktās kompetences ietvaros.

Studējošo pašpārvaldes locekļus uz vienu gadu ievēlē koledžas studējošie atklātās vēlēšanās.

Studējošo pašpārvaldē ir septiņi locekļi – priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks, sekretārs, divi pārstāvji kultūras jomā, divi pārstāvji sporta jomā.

Studējošo pašpārvalde darbojas Profesionālās izglītības likumā noteiktās kompetences ietvaros.

Izglītības procesa, pētniecības, organizatoriskā, saimnieciskā vai apkalpojošā darba veikšanai koledžā veido struktūrvienības.

Lēmumu par koledžas struktūrvienību izveidi, reorganizēšanu vai likvidēšanu, ņemot vērā koledžas ierosinājumu, pieņem Valsts robežsardzes priekšnieks.

Struktūrvienību uzdevumus, funkcijas un tiesības nosaka struktūrvienību reglamentos.

Koledžas personālu (turpmāk – personāls) veido

35.1. akadēmiskais personāls – akadēmiskajos amatos ievēlētās amatpersonas;

35.2. vispārējais personāls;

35.3. studējošie – īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmas apguvēji;

35.4. izglītojamie – profesionālās tālākizglītības programmas apguvēji.

Personālam ir tiesības izmantot koledžas telpas, iekārtas, inventāru, bibliotēku un citus objektus dienesta (darba) pienākumu veikšanai koledžas noteiktajā kārtībā. Personālam ir tiesības piedalīties lēmumu pieņemšanā, kā arī iesniegt priekšlikumus, kas saistīti ar koledžas darbību.

Personāla pienākums ir sekmēt koledžas darbību un atbalstīt atklātumu tās pārvaldē.

Akadēmisko personālu veido

38.1. docenti;

38.2. lektori;

38.3. asistenti.

Personas akadēmiskajos un vēlētajos administratīvajos amatos ievēlē atklātā konkursā saskaņā ar koledžā noteikto kārtību. Konkursu izsludina vismaz mēnesi pirms vēlēšanām, publicējot paziņojumu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", kā arī ievietojot to koledžas tīmekļvietnē.

Akadēmiskā personāla tiesības ir šādas

40.1. īstenojamo profesionālās izglītības programmu ietvaros brīvi izvēlēties mācību metodes;

40.2. veicot pētniecības darbu, brīvi izvēlēties pētniecības metodes, izvērtēt un publicēt pētījumu rezultātus;

40.3. iesniegt priekšlikumus par koledžas darbības mērķim atbilstošu pasākumu organizēšanu;

40.4. iesniegt priekšlikumus par profesionālās izglītības programmu pilnveidošanu;

40.5. iesniegt priekšlikumus par koledžas attīstību un iekšējās kārtības nodrošināšanu;

40.6. tikt ievēlētam koledžas pārstāvības un vadības institūcijās, kā arī lēmējinstitūcijās.

Akadēmiskā personāla pienākumi ir šādi

41.1. radoši un atbildīgi piedalīties profesionālās izglītības programmu īstenošanā;

41.2. sekmēt mācību, studiju un pētniecības darbu;

41.3. pastāvīgi pilnveidot savu profesionālo kompetenci;

41.4. piedalīties koledžas mācību materiāli tehniskās bāzes attīstīšanā;

41.5. ievērot profesionālās ētikas normas;

41.6. atbildēt par savu darbību un tās rezultātiem;

41.7. nodrošināt izglītojamiem un studējošiem iespējas īstenot viņu tiesības koledžā;

41.8. atbilstoši amatam veikt citus Augstskolu likumā noteiktos pienākumus.

Reflektantu (studējošo) uzņemšanu koledžā organizē uzņemšanas komisija. Uzņemšanas komisijas sastāvu katram studiju gadam apstiprina dome. Uzņemšanas komisija darbojas saskaņā ar direktora apstiprinātu nolikumu.

Ja reflektantu skaits ir lielāks par koledžas izsludināto vietu skaitu attiecīgajā izglītības programmā, studējošo atlasi veic konkursa kārtībā.

Reflektantus iekļauj koledžas studējošo sarakstā saskaņā ar koledžas rīkojumu.

Koledžas studējošiem un izglītojamiem ir šādas tiesības

45.1. apgūt licencētu un noteiktā kārtībā akreditētu profesionālās izglītības programmu;

45.2. iepazīties ar koledžas profesionālās izglītības programmu, tās saturu un prasībām;

45.3. būt informētam par visām izmaiņām profesionālās izglītības programmā un mācību procesa organizācijā, koledžas vai attiecīgās profesionālās izglītības programmas akreditācijas un licencēšanas datos;

45.4. saņemt normatīvajos aktos paredzēto formas tērpu un atlīdzību;

45.5. pēc profesionālās izglītības programmas vai tās daļas apguves studējošie vai izglītojamie saņem Profesionālās izglītības likumā un Augstskolu likumā noteiktos izglītības dokumentus atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem un kārtībai;

45.6. koledžas studējošiem ir arī citas Augstskolu likumā noteiktās tiesības.

Koledžas studējošiem un izglītojamiem ir šādi pienākumi

46.1. pilnā apjomā un sekmīgi apgūt profesionālās izglītības programmu;

46.2. pildīt dienesta pienākumus saskaņā ar dienestu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem un rīkojumiem;

46.3. ievērot koledžas nolikumu, domes apstiprinātos nolikumus, darba kārtības un darba aizsardzības noteikumus, kā arī citus iekšējos normatīvos aktus, kas attiecas uz studijām (mācībām);

46.4. saudzīgi izturēties pret formas tērpu, telpām, inventāru, iekārtām un ierīcēm.

Profesionālās izglītības programmu izstrāde tiek organizēta saskaņā ar koledžas iekšējiem normatīvajiem aktiem, ievērojot izglītības jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteikto kārtību.

Īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmai dome apstiprina atbildīgo personu par tās īstenošanu – izglītības programmas direktoru.

Par profesionālās izglītības programmu saturu ir atbildīgas koledžas katedras.

Ja īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmas īstenošana tiek pārtraukta, koledža studējošiem nodrošina iespēju turpināt studijas citā koledžas programmā vai atbilstošā profesionālās izglītības programmā citā augstskolā vai koledžā.

Koledža atbilstoši tās darbības pamatvirzieniem un normatīvajiem aktiem var sniegt maksas pakalpojumus, veikt saimniecisko darbību un sniegt citus pakalpojumus.

Koledžas finanšu resursus veido

52.1. valsts budžeta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem;

52.2. ieņēmumi par sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

52.3. ārvalstu finanšu palīdzība, ārvalstu finanšu instrumentu ietvaros saņemtie līdzekļi;

52.4. transferti noteiktu pasākumu īstenošanai;

52.5. ziedojumi un dāvinājumi.

Koledžas iekšējos normatīvos aktus sagatavo, saskaņo un pieņem saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.

Tiesības ierosināt veikt grozījumus koledžas nolikumā ir

54.1. vienai desmitai daļai no koledžas personāla kopskaita;

54.2. direktoram;

54.3. domei;

54.4. konventam;

54.5. Valsts robežsardzei.

Koledžu reorganizē un likvidē saskaņā ar izglītības jomu regulējošo normatīvo aktu prasībām.

Direktora izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību var apstrīdēt Valsts robežsardzē. Valsts robežsardzes lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

Direktors ne retāk kā reizi gadā iesniedz Valsts robežsardzes priekšniekam pārskatu par koledžas uzdevumu izpildi un koledžai piešķirto budžeta līdzekļu izlietojumu.

Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2006. gada 30. novembra noteikumus Nr. 978 "Valsts robežsardzes koledžas nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2006, 193. nr.; 2011, 182. nr.).