Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.03.2004. likumu, kas stājas spēkā 07.04.2004.)

Ministru kabinets

1) līdz 1995.gada 31.decembrim izstrādā un apstiprina jauna parauga politiski represētās personas apliecību, nodrošina apliecību izgatavošanu un nosaka termiņu, kurā veicama politiski represēto personu pārreģistrācija un līdz kuram ir derīgas pašreizējā parauga politiski represēto personu apliecības;

2) nosaka kārtību, kādā kompensējami medicīnas, transporta, sociālo un citu iestāžu un uzņēmumu izdevumi par politiski represētajām personām sniegtajiem pakalpojumiem;

3) līdz 1997.gada 1.septembrim sagatavo likumprojektu vai citu normatīvo aktu, kas paredz īpašuma atgūšanu vai tā kompensāciju personām

a) kurām tika uzlikti paaugstināti nodokļi un nodevas, kam sekoja mantas atņemšana, izlikšana no mājām vai dzīvokļiem,

b) kuras izvairījās no represijām, — ja pret tām gatavotās politiskās represijas ir dokumentāri pierādītas;

4) starpvalstu sarunās ar Krievijas Federāciju un Vācijas Federatīvo Republiku, kā arī iesaistot ASV un Lielbritāniju kā Jaltas un Potsdamas konferences dalībvalstis, risina jautājumu par

a) visu Latvijas Republikai un Latvijas pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu un visu no Latvijas izvesto arhīvu materiālu (arī Latvijas PSR Valsts drošības komitejas arhīvu materiālu) atdošanu atpakaļ Latvijas Republikai,

b) nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu citu valstu iedzīvotājiem, kuri komunistiskā un nacistiskā režīma represiju rezultātā nokļuvuši un turpina pastāvīgi dzīvot Latvijā, šo jautājumu saskaņojot ar tām valstīm, no kurām minēto režīmu laikā tika pārvietoti vai pārvietojās šie iedzīvotāji;

5) sarunās ar Igaunijas Republiku un Lietuvas Republiku risināt jautājumu par starpvalstu vienošanos par politiski represētās personas statusa noteikšanu katrā Baltijas valstī Latvijas, Igaunijas un Lietuvas pilsoņiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.1997. likumu, kas stājas spēkā 04.07.1997.)

1) nogalināti vai miruši represiju rezultātā;

2) apcietināti, ieslodzīti cietumos, koncentrācijas, PSRS filtrācijas (pārbaudes) un labošanas darbu nometnēs vai piespiedu kārtā ievietoti iestādēs, kur viņiem tika piemēroti medicīniska rakstura piespiedu līdzekļi;

3) izsūtīti, nometināti vai pārvietoti no pastāvīgās dzīvesvietas (izņemot personas, kas tika evakuētas vai pārvietotas no frontes joslām vai karadarbības apdraudētajām teritorijām, bēgļus un kara laikā darba dienestam pakļautās pilngadīgās personas), dzimuši izsūtījumā vai nometinājumā — ja viens no vecākiem vai abi vecāki bija izsūtīti vai atradās nometinājumā — pēc vecāku noņemšanas no speckomandantūras uzskaites līdz tam brīdim, kad tika saņemta atļauja atgriezties Latvijā, bet ne vēlāk kā gadu no dienas, kad vecāki tika noņemti no speckomandantūras uzskaites.

(2) Šā panta pirmās daļas noteikumi neattiecas uz personām, kuras piedalījušās komunistiskā vai nacistiskā režīma politiskajās represijās.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.1997., 11.03.1999. un 13.06.2001. likumu, kas stājas spēkā 06.07.2001. Sk. pārejas noteikumus.)

Likumos noteiktās kompetences un sava budžeta ietvaros pašvaldības piešķir politiski represētajām personām atvieglojumus atsevišķu nodokļu un nodevu maksāšanā vai pakalpojumu saņemšanā.

(2) Politiski represētās personas apliecību izsniedz, pamatojoties uz

1) reabilitācijas apliecību, kas izsniegta saskaņā ar Latvijas Republikas 1990.gada 3.augusta likumu "Par nelikumīgi represēto pilsoņu reabilitāciju", Latvijas PSR Augstākās padomes Prezidija 1989.gada 8.jūnija dekrētu "Par četrdesmitajos un piecdesmitajos gados no Latvijas PSR teritorijas izsūtīto pilsoņu reabilitāciju" un Latvijas PSR Ministru padomes 1988.gada 2.novembra lēmumu nr.350 "Par pilsoņu nepamatotu administratīvu izsūtīšanu no Latvijas PSR 1949.gadā";

2) Iekšlietu ministrijas izsniegtu dokumentu par personas administratīvu izsūtīšanu no Latvijas teritorijas vai par tās dzimšanu ieslodzījumā, izsūtījumā vai nometinājumā ārpus Latvijas teritorijas;

3) Latvijas Nacionālā arhīva vai citu valstu arhīvu izsniegtu dokumentu par personas atrašanos PSRS filtrācijas (pārbaudes) vai labošanas darbu nometnē;

4) prokuratūras izsniegtu dokumentu par personas nāvi politisko represiju rezultātā;

5) Latvijas Republikas tiesas spriedumu par politiskās represijas fakta konstatēšanu un reabilitāciju gadījumos, kad Latvijas Nacionālajā arhīvā vai citu valstu arhīvos dokumenti par politiskās represijas faktu nav saglabājušies vai vispār gājuši zudumā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.03.2004. un 31.03.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2011.)

Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu", Augstākās padomes lēmums "Par Latvijas Republikas likuma "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu" piemērošanu un spēkā stāšanās kārtību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 22./23. nr.) un Augstākās padomes Prezidija lēmums "Par Latvijas Republikas 1992.gada 13.maija likuma "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu" 2. un 4.panta piemērošanu" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 3./4. nr.).

1) nogalināti vai miruši represiju rezultātā;

2) ieslodzīti cietumos, geto, koncentrācijas un labošanas darbu nometnēs;

3) nometināti vai pārvietoti no pastāvīgās dzīvesvietas (izņemot personas, kas tika evakuētas vai pārvietotas no frontes joslām vai karadarbības apdraudētajām teritorijām, bēgļus un kara laikā darba dienestam pakļautās pilngadīgās personas), dzimuši nometinājumā, ja viens no vecākiem vai abi vecāki atradās nometinājumā;

4) izsūtīti piespiedu darbos uz Vāciju nacistiskā režīma 1942. un 1943.gada akciju laikā.

(2) Par nacistiskā režīma politiski represētām personām atzīstami arī Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji, kuri tika represēti par nacionālo piederību.

(3) Par nacistiskā režīma politiski represētām personām atzīstamas visas tolaik nepilngadīgās personas, kuras tika ieslodzītas cietumos vai koncentrācijas nometnēs Latvijas teritorijā, izņemot tās personas, kuras bija ieslodzītas par kriminālnozieguma izdarīšanu.

(4) Šā panta pirmās un otrās daļas noteikumi neattiecas uz personām, kuras piedalījušās komunistiskā un nacistiskā režīma politiskajās represijās.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.1997. un 11.03.1999. likumu, kas stājas spēkā 13.04.1999.)

Grozījums likuma 2.pantā stājas spēkā 2002.gada 1.janvārī.

(13.06.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.07.2001.)

(2) Politiski represētās personas apliecību izsniedz, pamatojoties uz

1) Latvijas Nacionālā arhīva, citu valstu arhīvu vai oficiālu valsts iestāžu dokumentu;

2) Latvijas Republikas tiesas spriedumu par politiskās represijas fakta konstatēšanu gadījumos, kad Latvijas Nacionālajā arhīvā vai citu valstu arhīvos dokumenti par politiskās represijas faktu nav saglabājušies vai vispār gājuši zudumā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.03.2004. un 31.03.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2011.)

Grozījumi likuma 9.pantā par izmaksu segšanu no valsts pamatbudžeta stājas spēkā 2002.gada 1.janvārī.

(13.06.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.07.2001.)

Politiski represēto personu tiesības garantē valsts.

Grozījums likuma 9.pantā par sociālajai rehabilitācijai nepieciešamo izmaksu segšanu no valsts pamatbudžeta stājas spēkā 2005.gada 1.janvārī.

(11.03.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.04.2004.)

Valsts noteikusi 25.martu un 14.jūniju par komunistiskā terora upuru piemiņas dienu, 8. maiju — par nacisma sagrāves dienu un otrā pasaules kara upuru piemiņas dienu, 4.jūliju — par ebreju genocīda piemiņas dienu.

Administratīvās lietas par politiski represētās personas statusa piešķiršanu (tai skaitā lietas par lēmuma par politiski represētās personas statusa piešķiršanu atcelšanu), kas pašvaldībā vai Tieslietu ministrijā uzsāktas līdz 2011.gada 30.jūnijam, izskata attiecīgā pašvaldība vai attiecīgi Tieslietu ministrija.

(31.03.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2011.)

Valsts nodrošina politiski represēto personu likteņu vēsturisku izpēti, kā arī izveido vēsturiskās piemiņas vietas.

(2) Politiski represētajām personām, kuras reabilitētas, pamatojoties uz likumu "Par nelikumīgi represēto personu reabilitāciju", ir tiesības saņemt kompensāciju, dzēšot par atņemto mantu piešķirtos īpašuma kompensācijas sertifikātus. Kompensācija izmaksājama tādā pašā kārtībā, kāda noteikta kompensācijas izmaksai, dzēšot īpašuma kompensācijas sertifikātus par administratīvi nepamatoti izsūtītajām personām atņemto mantu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2001. un 11.03.2004. likumu, kas stājas spēkā 07.04.2004. Sk. pārejas noteikumus.)

(2) Institūciju un amatpersonu atteikumu var pārsūdzēt tiesā.

(2) Pirms pieņemt lēmumu par politiski represētās personas statusa piešķiršanu vai atņemšanu Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde pieprasa konsultatīvās padomes viedokli. Konsultatīvās padomes nolikumu izdod un personālsastāvu apstiprina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieks. Konsultatīvajā padomē iekļaujami politiski represēto personu biedrību pārstāvji. Konsultatīvās padomes viedoklim ir ieteikuma raksturs.

(31.03.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2011.)

(31.03.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2011.)