Dzelzceļa ekspluatācijas noteikumi

Noteikumi nosaka nacionālās prasības attiecībā uz

1.1. kritiskajiem parametriem dzelzceļa infrastruktūras tehniskajai ekspluatācijai;

1.2. B klases signalizācijas sistēmas darbības pamatprincipiem;

1.3. kritiskajiem parametriem ritekļu tehniskajai ekspluatācijai;

1.4. satiksmes organizācijas principiem manevru kustībā un ārkārtas situācijās;

1.5. nestandarta pārvadājumiem;

1.6. sliežu ceļa mašīnām un mehānismiem.

Noteikumos lietotie termini

2.1. aizliedzošs signāls – signāls, kas aizliedz dzelzceļa satiksmi;

2.2. atļaujošs signāls – signāls, kas atļauj dzelzceļa satiksmi;

2.3. blokposms – posma sliežu ceļa daļa, kas aprīkota ar automātiskās bloķēšanas sistēmu, kuras signālierīces aizliedz ritošajam sastāvam iebraukt šajā sliežu ceļa daļā, ja tajā atrodas cits ritošais sastāvs;

2.4. bremzēšanas ceļš – attālums, kuru ritošais sastāvs nobrauc no bremžu iedarbināšanas brīža līdz pilnīgas apstāšanās brīdim;

2.5. būvju tuvinājuma gabarīts – vismazākā līdz ceļa asij pieļaujamā attāluma kontūra, par kuru tuvāk nedrīkst atrasties nekādas būvju un ierīču daļas, izņemot ierīces, kas paredzētas tiešai mijiedarbībai ar ritošo sastāvu;

2.6. centralizētā pārmija – pārmija, kuras asmeņus un krusteņa kustīgo serdi pārved ar ierīci, ko darbina no vienas centrālās vadības ierīces;

2.7. dzelzceļa satiksme – vilcienu kustība un manevri;

2.8. galvenais ceļš – posma ceļš, kā arī stacijas ceļš, kas ir stacijai piegulošā posma ceļa tiešs turpinājums;

2.9. manevri – ritošā sastāva pārvietošana ar vilces līdzekļiem vai bez tiem, lai saformētu un izformētu vilcienu, pārvietotu ritošo sastāvu uz iekraušanas, izkraušanas, remonta un apkopes vietām vai stāvvietām, kā arī atsevišķu vilces līdzekļu pārvietošanās pa ceļiem;

2.10. maršruts – noteikts pārmiju stāvoklis vilcienu pieņemšanai vai nosūtīšanai vai manevru veikšanai;

2.11. naidīgi maršruti – maršruti, kurus dzelzceļa satiksmes drošības apsvērumu dēļ nedrīkst izveidot vienlaikus;

2.12. necentralizētā pārmija – pārmija, kuras asmeņus pārved ar pārvedierīci, kas atrodas tieši pie pārmijas;

2.13. nepareizais ceļš – divceļu posma ceļš, kuram nosūtāmā vilciena kustības virziens neatbilst šim ceļam normāli noteiktajam kustības virzienam;

2.14. pasažieru apkalpošanai paredzētā infrastruktūra – staciju vai pieturas punktu ēkas, nojumes, pasažieru platformas, gājēju pārejas, tuneļi vai tiltiņi, kā arī citas būves un iekārtas (tostarp iekārtas biļešu pārdošanai un informācijas sniegšanai), kas nodrošina ātru un drošu ar pasažieru pārvadāšanu saistītu operāciju izpildi;

2.15. platsliežu dzelzceļš – 1520 mm sliežu ceļa platuma dzelzceļš;

2.16. posms – ceļš starp diviem blakus esošiem sadales punktiem;

2.17. riteņpāris – ritošā sastāva slodzi nesošie riteņi, kas konstruktīvi savienoti ar kopēju asi;

2.18. signāls – redzams vai dzirdams noteikts rīkojums vai norādījums, kas ir saistošs dzelzceļa darbiniekiem un citām personām, kas atrodas dzelzceļa zemes nodalījuma joslā vai tieši piedalās dzelzceļa satiksmē;

2.19. sliežu ceļa platums – noteiktā veidā mērīts attālums starp sliežu galviņu iekšējām šķautnēm platsliežu dzelzceļam – 13 mm, bet šaursliežu dzelzceļam – 7 mm zemāk par sliedes galviņas virsmu;

2.20. šaursliežu dzelzceļš – 750 mm sliežu ceļa platuma dzelzceļš;

2.21. vilcienu kustība – saformētu un sakabinātu vagonu vai cita ritošā sastāva, kam piešķirts vilciena numurs un kas aprīkots ar vilciena signālierīcēm, kustība ar vienu vai vairākiem vilces līdzekļiem.

Mērīšanas līdzekļi, ar kuriem tiek veikti šajos noteikumos noteiktie mērījumi, ir darbderīgi un pārbaudīti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanu.

Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs izstrādā un dara pieejamu dzelzceļa sistēmas dalībniekiem dzelzceļa infrastruktūras un tās tehnisko iekārtu aprakstu un dzelzceļa satiksmes organizēšanu atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumā noteiktajam saturam, ko attiecībā uz stacijām iekļauj tehniskās rīcības aktā, bet attiecībā uz pievedceļiem – vietējā instrukcijā. Ja starp pievedceļu un staciju notiek dzelzceļa satiksme, pievedceļa dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, izstrādājot vietējo instrukciju, ņem vērā stacijas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja norādījumus.

Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs izstrādā un dara pieejamas dzelzceļa sistēmas dalībniekiem prasības, kas ir obligātas vilcieniem, kuriem ir atļauta kustība tā pārvaldītajā infrastruktūrā, ņemot vērā atsevišķu dzelzceļa līniju īpatnības, tehnisko aprīkojumu un dzelzceļa satiksmes organizēšanu.

Dzelzceļa sistēmas dalībnieki, ekspluatējot būves un ierīces, ievēro būvju tuvinājuma gabarīta robežas, kuras ir noteiktas

6.1. platsliežu dzelzceļam – valsts standartā LVS 282:2021 "Dzelzceļa būvju tuvinājuma un ritošā sastāva gabarīti";

6.2. šaursliežu dzelzceļam – šo noteikumu 2. pielikumā.

Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs nodrošina dzelzceļa būvju, iekārtu un ierīču (tai skaitā dzelzceļa pārbrauktuvju un pāreju segumu un signalizācijas ierīču) pastāvīgu uzturēšanu kārtībā un bojājumu novēršanu.

Gājēju pārejas, tuneļus, tiltiņus starp platformām un pasažieru apkalpošanai paredzēto infrastruktūru dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs uztur tehniski drošus un tīrus.

Sliežu ceļus, pārmijas un citas inženiertehniskās būves dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs uztur tā, lai to tehniskais stāvoklis atbilstu tām paredzētajai funkcijai, pārvadājumu intensitātei, ritošā sastāva asu slodzēm un dzelzceļa satiksmes ātrumam.

Pievedceļa pievienojumu galvenajam ceļam posmā un stacijā aprīko ar aizsargierīci – aizsargstrupceļu, aizsargpārmiju, nosviedējpārmiju, nosviedējasmeņiem vai nosviedējkurpi. Lai novērstu ritošā sastāva aizripošanas draudus, pievedceļa pievienojumu citam stacijas ceļam aprīko ar aizsargierīci, ja tas

10.1. atrodas horizontālā plaknē;

10.2. ir ar kritumu stacijas virzienā;

10.3. ir ar kāpumu stacijas virzienā, kas mazāks par 1,5 mm/m.

Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs pārmiju uztur tā, lai tās kustīgo elementu stāvokļa kontroles un noslēgšanas ierīces un mehānismi nodrošinātu šo elementu stāvokļa drošu fiksāciju un kontroli.

Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs sliežu ceļam nodrošina tā noturību pret šķērsnobīdēm.

Sliežu ceļus, pārmijas, citas inženiertehniskās būves un sistēmas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs uztur tā, lai to tehniskie parametri nepārsniegtu šo noteikumu 3. pielikumā norādītos kritiskos lielumus.

Bojājumu gadījumā dzelzceļa signalizācijas iekārtu elektroapgādes sistēmas pārslēdzas uz rezerves barošanas avotu, un pārslēgšanās laiks no elektroapgādes pamatsistēmas uz rezerves barošanas avotu un otrādi nedrīkst būt lielāks par 1,3 sekundēm.

Ja automātiskās un pusautomātiskās bloķēšanas sistēmas iekārtām rezerves elektroapgādes avots ir akumulatoru baterija, tā atrodas pastāvīgā darbderīgā stāvoklī un nodrošina signalizācijas, centralizācijas, bloķēšanas un pārbrauktuvju signalizācijas ierīču nepārtrauktu darbību ne mazāk par astoņām stundām, ja elektroapgāde nav pārtraukta iepriekšējo 36 stundu laikā.

Vienas stacijas vai viena stacijas parka robežās vienādus numurus ceļiem, pārmijām un posteņiem nepiešķir.

Dienesta telpas, kas ir paredzētas ar vilcienu kustību saistīta personāla darbībai vai aprīkojuma izvietošanai, izmanto tikai šim nolūkam paredzētām darbībām un nepieļauj citu personu brīvu piekļuvi tām.

Dzelzceļa infrastruktūras būvniecības, remonta un uzturēšanas darbus neuzsāk

18.1. kamēr šķērslis vai darbu izpildes vieta, kas ir bīstama dzelzceļa satiksmei, nav norobežota vai attiecīgajā posma ceļā nav pārtraukta vilcienu kustība;

18.2. bez būvniecības, remonta un uzturēšanas darbu vadītāja iepriekšēja paziņojuma noformēšanas par darbu veikšanu;

18.3. ja darbu vadītājs nav saņēmis dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja atbildīgā darbinieka piekrišanu darbu uzsākšanai.

Kamēr nav novērsts šķērslis, nav pilnīgi pabeigti darbi, nav pārbaudīts dzelzceļa infrastruktūras tehniskais stāvoklis un nav nodrošināts būvju tuvinājuma gabarīts, šķēršļa vai darbu izpildes vietas norobežošanu neatceļ.

Dzelzceļa speciālists, kurš apkalpo signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas iekārtas

20.1. neuzsāk darbu bez tā darbinieka atļaujas, kurš ir atbildīgs par šo ierīču vadību;

20.2. neatjauno ierīču darbību pēc ierīces bojājuma novēršanas bez ierīču darbderīguma pārbaudes kopā ar darbinieku, kurš ir atbildīgs par šo ierīču vadību, un šī darbinieka atļaujas.

Pārmiju ieslēdzot centralizācijā, pārbauda pārmijas faktiskā stāvokļa atbilstību rādījumiem uz vadības ierīcēm.

Atslēgatkarības ierīces stacijās, kurās nav centralizācijas iekārtu, ar kontrolslēdzeņu palīdzību nodrošina pārmiju un signālu savstarpēju noslēgšanos. Šādu staciju bloķēšanas ierīces nodrošina

22.1. iespēju stacijas dežurantam kontrolēt, vai posteņi ir pareizi sagatavojuši vilcienu pieņemšanas un nosūtīšanas maršrutus, kā arī dzelzceļa satiksmes maršrutus stacijas robežās;

22.2. no dažādiem posteņiem vadāmo pārmiju un signālu savstarpēju noslēgšanos.

Pārmiju kontrolslēdzenes

23.1. ļauj izņemt atslēgu tikai tad, ja pārmija ir noslēgta;

23.2. noslēdz pārmiju tikai tajā stāvoklī, kāds norādīts no slēdzenes izņemtajā atslēgā, un tikai tad, ja asmens cieši piegulst rāmjsliedei;

23.3. novērš iespēju noslēgt pārmiju, ja atstarpe starp piespiesto asmeni un rāmjsliedi ir 4 mm un vairāk platsliežu ceļam vai 3 mm un vairāk šaursliežu ceļam.

Vienas stacijas robežās nelieto vienas un tās pašas sērijas pārmiju kontrolslēdzenes, bet stacijā, kurā ir vairāki pārmiju rajoni, vienas un tās pašas sērijas pārmiju kontrolslēdzenes nelieto viena pārmiju rajona posteņa un tam blakus esošo pārmiju rajonu posteņu robežās.

Ar pārmiju kontrolslēdzenēm aprīko necentralizētu pārmiju, kas

25.1. atrodas galvenajā ceļā vai vilcienu pieņemšanas un nosūtīšanas ceļā;

25.2. ir aizsargpārmija;

25.3. ved uz ceļu, kas paredzēts ar sprāgstvielām piekrautu vagonu stāvēšanai;

25.4. ved uz ceļu, kas paredzēts palīdzības un ugunsdzēsības vilcienu, kā arī defektoskopijas vagonu, ceļa mērvagonu un ceļa mašīnu stāvēšanai;

25.5. ved uz aizsargstrupceļu vai uztvērējstrupceļu;

25.6. nav pārredzama no pārmiju posteņa.

Ja pārtraukta visu signalizācijas un sakaru līdzekļu darbība, vilcienu kustība ir aizliegta.

Ritekļu tehniskās ekspluatācijas kritiskos parametrus, kuru dēļ nedrīkst izmantot ritekli, nosaka pārvadātājs, manevru darbu veicējs un ritekļa turētājs.

Pārvadātājs vai manevru darbu veicējs nodrošina

28.1. pārbaudi ritekļa savietojamībai ar maršrutu;

28.2. ritekļa drošu integrāciju vilciena sastāvā;

28.3. ritekļa drošu ekspluatāciju atbilstoši noteiktajām prasībām.

Ritekļu kritiskie parametri ir norādīti šo noteikumu 4. pielikumā.

Signalizācijas pamatā ir savstarpējā atkarībā saslēgti signāli un kustības vadības ierīces, radiosakari, kā arī citas iekārtas un signāli, kas nodrošina drošu vilcienu kustību un kontroli. Kustības vadības ierīces sevī iekļauj iecirkņu dispečercentralizācijas, staciju centralizācijas un posmu pusautomātiskās vai automātiskās bloķēšanas sistēmas, automātisko lokomotīvju signalizāciju, kā arī pārbrauktuvju signalizāciju un uzkalna centralizāciju.

Dispečercentralizācijas iekārtas nodrošina

31.1. noteiktā vilcienu kustības virziena kontroli vienceļa posmam un divceļu posmam ar divvirzienu bloķēšanas sistēmu;

31.2. ieejas, maršrutu un izejas luksoforu signālrādījumu atkārtošanu;

31.3. iespēju no viena vadības punkta darbināt pārmijas un signālierīces vairākās stacijās un posmos;

31.4. iespēju ar vadības ierīci kontrolēt pārmiju stāvokli un aizņemtību, kā arī posmu, blokposmu, stacijas ceļu aizņemtību;

31.5. iespēju pārslēgt staciju uz rezerves vai sezonas vadību vilcienu pieņemšanai, nosūtīšanai un manevru veikšanai;

31.6. iespēju pārslēgt atsevišķas pārmijas uz vietējo vadību manevru veikšanai.

Staciju centralizācijas ierīces nodrošina

32.1. pārmiju un luksoforu rādījumu savstarpēju sasaisti un noslēgšanos;

32.2. kontroli pārmijas uzgriešanai, kas ir pārmijas asmens vai krusteņa kustīgās serdes mehāniska atspiešana ar riteņiem ritošā sastāva paasmens izbraukšanas gadījumā pa nesagatavotu maršrutu, un šādas pārmijas maršrutu norobežojoša luksofora vienlaicīgu pārslēgšanos uz aizliedzošu signālu (šāda prasība neattiecas uz pārmiju krusteņiem ar kustīgo serdeni ar ārējo noslēdzēju);

32.3. iespēju ar vadības ierīcēm kontrolēt pārmiju stāvokli, ceļu un pārmiju sekciju aizņemtību;

32.4. iespēju darbināt pārmijas un luksoforus, lietojot organizēto maršrutu vadību vai dalīto vadību;

32.5. iespēju veikt manevrus pēc manevru luksoforu signālrādījumiem;

32.6. pārmiju pārlikšanas nodošanu vietējai vadībai.

Centralizācijas ierīces nodrošina, ka pārmijas, kas ietilpst vilcienu pieņemšanas un nosūtīšanas maršrutos, kā arī to aizsargpārmijas ir saistītas savstarpējā atkarībā ar ieejas, izejas un maršruta luksoforiem, kas nepieļauj

33.1. ieejas luksofora atvēršanu, ja maršruts sagatavots uz aizņemta ceļa;

33.2. pārmijas pārlikšanu, ja uz tās atrodas ritošais sastāvs;

33.3. maršruta sagatavošanu un maršrutam atbilstošā luksofora atvēršanu, ja pārmijas nav pārliktas vajadzīgajā stāvoklī vai naidīgo maršrutu luksofori ir atvērti;

33.4. maršrutā ietilpstošo pārmiju, kā arī aizsargpārmiju pārlikšanu vai naidīga maršruta luksofora atvēršanu, ja ir atvērts luksofors, kas norobežo sagatavoto maršrutu;

33.5. savstarpēji naidīgu maršrutu vienlaicīgu veidošanu stacijās vai pretēja virziena luksoforu vienlaicīgu atvēršanu posmos.

Šķirošanas uzkalnu pārmiju centralizācijas iekārtas papildus nodrošina

34.1. individuālu pārmiju vadību;

34.2. automātisku pārmiju vadību uzkalna sadales zonā vagonu nolaišanas procesa programmētajā vai maršrutizētajā darba režīmā;

34.3. automātisku pārmijas pārlikšanu atpakaļ kontrolējamā stāvoklī, līdz vagonu grupa būs iebraukusi izolētajā pārmijas sekcijā, ja pārmijas pārlikšanas procesa programmētajā vai maršrutizētajā darba režīmā rodas traucēklis starp pārmijas asmeni un rāmjsliedi.

Signalizācijas un sakaru līdzekļi vilcienu kustības organizācijā ir pusautomātiskās vai automātiskās bloķēšanas sistēma, bet, ja šie līdzekļi ir bojāti vai tos nevar izmantot, tad vilcienu kustību var organizēt arī, lietojot

35.1. elektrozižļu sistēmu;

35.2. telefona sakaru līdzekļus;

35.3. mobilo telefonu sakarus vai radiosakarus vilciena dispečera reģistrētā rīkojuma nodošanai vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam);

35.4. vienu zizli;

35.5. vienu vilces līdzekli.

Katrā starpstaciju posma ceļā vienlaikus var darboties tikai viens signalizācijas un sakaru līdzeklis vai vilcienu kustības organizācijas veids.

Posmu pusautomātiskās bloķēšanas sistēma ļauj nosūtīt vilcienu posmā tikai tad, ja bloķēšanas sistēma saņēmusi signālu, ka iepriekš nosūtītais vilciens ir atbrīvojis posmu un ir saņemta nākamās stacijas dežuranta piekrišana.

Posmu automātiskās bloķēšanas sistēmā posms ir sadalīts blokposmos, kurus norobežo ar luksoforiem un kuru aizņemtība tiek kontrolēta automātiski, nodrošinot drošu intervālu starp vilcieniem.

Automātiskās bloķēšanas sistēmu papildina ar automātisko lokomotīvju signalizāciju un dispečerkontroles ierīcēm.

Automātiskā lokomotīvju signalizācija kopā ar autostopa un modrības kontroles ierīcēm nodrošina vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) modrības kontroli un automātiski aptur vilces līdzekli, ja vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) ir zaudējis spēju to vadīt, kā arī ja vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) neievēro ātrumu, kāds noteikts, tuvojoties vai braucot garām luksoforam ar aizliedzošu signālu.

Bloķēšanas sistēmas nedrīkst pieļaut izejas vai garāmejas luksofora atvēršanu, ja ritošais sastāvs nav atbrīvojis blokposmu (starpstaciju posmu), ko norobežo šis signāls, kā arī nepieļauj luksofora pašaizvēršanos (pārslēgšanos uz aizliedzošu signālu), ja tā elektroapgādi pārslēdz no pamatsistēmas uz rezerves sistēmu vai otrādi.

Automātiskās bloķēšanas sistēma nodrošina, ka luksofors automātiski pārslēdzas uz aizliedzošu signālu, ja vilciens iebrauc luksofora norobežotajā blokposmā vai ja pārtrūkst blokposma sliežu ķēde.

Informāciju par dzelzceļa infrastruktūras bojājumiem, kas ietekmē vilcienu kustību un manevru darbu, reģistrē un arhivē.

Signalizācijas sistēmā lieto redzes un skaņas signālus, kas nodrošina dzelzceļa satiksmes drošību, kā arī vilcienu kustības un manevru precīzu organizāciju.

Redzes signālus iedala šādi

45.1. dienas signāli, ko padod diennakts gaišajā laikā (dienā). Šo signālu padošanai lieto signālzīmes, signālkarodziņus un signālrādītājus;

45.2. nakts signāli, ko padod diennakts tumšajā laikā (naktī). Šo signālu padošanai lieto rokas un vilcienu signāllukturus, signāllukturus kārtīs un noteiktas krāsas signālrādītāju ugunis;

45.3. diennakts signāli, ko vienādi padod dienā un naktī. Šo signālu padošanai lieto noteiktas krāsas luksoforu ugunis, maršrutu un citus gaismas signālrādītājus un signālzīmes.

Nakts redzes signālus lieto dienā, ja dienas apstāšanās signālu redzamība ir mazāka par 1000 m, ātruma samazināšanas signālu redzamība mazāka par 400 m un manevru signālu redzamība mazāka par 200 m.

Redzes signāla rīkojuma vai norādījuma nozīme ir atkarīga no tā krāsas, veida, stāvokļa un signālrādījumu skaita. Signalizācijā lieto šādas signālu pamatkrāsas

47.1. zaļā – atļauj vilcienu kustību ar noteikto ātrumu;

47.2. dzeltenā – atļauj vilcienu kustību ar gatavību apstāties;

47.3. sarkanā – pavēl apstāties;

47.4. mēnessbaltā – atļauj veikt manevrus;

47.5. zilā – aizliedz veikt manevrus.

Signālierīces var būt stacionāras vai pārnēsājamas, un tās nodrošina skaidrus un nepārprotamus padodamos signālus.

Pārnēsājamās signālierīces redzes signālu padošanai ir signālzīmes, signāllukturi un signālkarodziņi.

Redzes signālus izvieto tā, lai tie nepasliktinātu citu signālu redzamību. Dzelzceļa infrastruktūras tuvumā aizliegts novietot priekšmetus, kas var būt saprasti kā signāli vai var traucēt signālu pareizu uztveri.

Skaņas signāla rīkojuma vai norādījuma nozīme ir atkarīga no signālu skaita un ilguma, kā arī no dažāda skaita un ilguma skaņu kombinācijas. Skaņas signālus izmanto diennakts gaišajā un tumšajā laikā un padod saskaņā ar šo noteikumu 5. pielikumā noteiktajām prasībām.

Skaņas signālus padod, izmantojot svilpi vai signāltauri, bet vilces līdzekļa vadītājs – vilces līdzekļa signālierīces.

Vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) skaņas signālus padod ar mazā skaļuma svilpēm. Ja ir draudi uzbraukt cilvēkiem vai šķērslim, lieto liela skaļuma signālus.

Dzelzceļa speciālists, kam tika adresēts skaņas signāls, to apstiprina, atkārtojot signālu (ar skaņas vai rokas signālu vai izmantojot radiosakarus).

Luksoforus iedala šādi

55.1. ceļa luksofori, ko uzstāda ceļa labajā pusē dzelzceļa satiksmes virzienā, izņemot šajos noteikumos minētos gadījumus, vai virs ceļa ass, ko šie luksofori norobežo;

55.2. lokomotīvju luksofori, ko uzstāda vilces līdzekļu vadības kabīnē tā, lai to rādījumi ir skaidri redzami vilces līdzekļa vadītājam un viņa palīgam.

Pēc konstrukcijas veida ceļa luksoforus iedala šādi

56.1. mastu luksofori;

56.2. pundurluksofori;

56.3. luksofori, ko novieto uz tiltiņiem un konsolēm.

Ceļa luksoforu signālu pamatnozīme

57.1. viena zaļa uguns – atļauts braukt ar noteikto ātrumu, ceļš priekšā brīvs, nākamais luksofors atvērts;

57.2. divas zaļas ugunis – atļauts braukt vienā no noteiktajiem virzieniem vai pa nepareizo ceļu;

57.3. viena dzeltena uguns – atļauts braukt ar gatavību apstāties, nākamais luksofors slēgts;

57.4. viena dzeltena un viena zaļa uguns – atļauts braukt, nākamais luksofors prasa ātruma samazinājumu;

57.5. viena dzeltena un viena zaļa mirgojoša uguns – atļauts braukt ar samazinātu ātrumu, vilciens novirzās uz sānu ceļu pa lēzeno pārmiju, nākamais luksofors atvērts;

57.6. divas dzeltenas ugunis, augšējā mirgojoša – atļauts braukt ar samazinātu ātrumu, vilciens novirzās uz sānu ceļu, nākamais luksofors atvērts;

57.7. divas dzeltenas ugunis – atļauts braukt ar samazinātu ātrumu un gatavību apstāties, vilciens novirzās uz sānu ceļu, nākamais luksofors slēgts;

57.8. trīs dzeltenas ugunis – motorvagonu vilcienam, atsevišķai lokomotīvei, nenoceļamā tipa drezīnai atļauts braukt pa brīvo ceļa daļu ar ātrumu, ne lielāku par 20 km/h, ar gatavību nekavējoties apstāties, ja radīsies šķēršļi tālākai kustībai;

57.9. viena zaļa mirgojoša uguns – atļauts braukt ar noteikto ātrumu, nākamais luksofors atļauj braukt garām ar samazinātu ātrumu, vilciens tiks novirzīts uz sānu ceļu pa lēzeno pārmiju;

57.10. viena dzeltena mirgojoša uguns – atļauts braukt ar noteikto ātrumu, nākamais luksofors atļauj braukt garām ar samazinātu ātrumu, vilciens tiks novirzīts uz sānu ceļu;

57.11. viena dzeltena mirgojoša uguns un viena mēnessbalta uguns – atļauts braukt divceļu posmā pa nepareizo ceļu, vadoties pēc automātiskās lokomotīvju signalizācijas rādījumiem;

57.12. viena sarkana uguns – stāt! Aizliegts braukt garām signālam;

57.13. viena mēnessbalta uguns

57.13.1. atļauts braukt garām signālam, turpmākai kustībai nepieciešama atļauja;

57.13.2. atļauts veikt manevrus;

57.14. divas mēnessbaltas ugunis – atļauts veikt manevrus, ceļš, ko norobežo šis luksofors, ir brīvs;

57.15. viena zila uguns – aizliegts veikt manevrus un manevru sastāvam braukt garām signālam;

57.16. viena mēnessbalta mirgojoša uguns atsevišķā luksofora galviņā (ja ir aizliedzošs vai nestrādājošs pamatsignāls) – aicinājuma signāls, atļauj braukt garām luksoforam līdz nākamajam luksoforam vai līdz ceļa kontrolstabiņam ar ātrumu, kas nepārsniedz 20 km/h, ar paaugstinātu modrību un gatavību apstāties, ja rodas šķērslis turpmākai kustībai;

57.17. viena zaļa signālsvītra – papildina luksofora rādījumus, informējot par novirzi pa lēzeno pārmiju, kas atļauj kustību uz sānu ceļa ar palielinātu ātrumu.

Ja signālugunis ir nodzisušas vai nesaprotamas, vilcienu vai manevru sastāvu nekavējoties apstādina, izņemot aizsprostluksoforus, to brīdinājuma luksoforus un atkārtotājluksoforus, kuriem šajā stāvoklī nav signālnozīmes.

Lai sniegtu papildinformāciju, kopā ar luksoforu vai arī atsevišķi tiek izmantoti gaismas rādītāji un papildapzīmējumi.

Detalizēts luksoforu signālu skaidrojums noteikts šo noteikumu 6. pielikumā.

Ceļa luksoforus atkarībā no lietošanas veida iedala šādi

61.1. ieejas luksofori, kas atļauj vai aizliedz vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) no posma iebraukt stacijā;

61.2. izejas luksofori, kas atļauj vai aizliedz vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) izbraukt no stacijas uz posmu;

61.3. maršruta luksofori, kas atļauj vai aizliedz vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) braukt no viena stacijas rajona uz otru;

61.4. garāmejas luksofori, kas atļauj vai aizliedz vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) braukt no viena blokposma uz otru;

61.5. aizsega luksofori, kas norobežo dzelzceļu krustojumus vienā līmenī ar citiem dzelzceļiem, tramvaja sliežu ceļiem un trolejbusu līnijām, kā arī norobežo paceļamos tiltus;

61.6. aizsprosta luksofori, kas vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) liek apstāties, ja ir apdraudēta kustības drošība uz pārbrauktuvēm un uz lielām dzelzceļa inženiertehniskām būvēm, kā arī stacijās norobežo vagonu sastāvus apskates un remonta laikā;

61.7. brīdinājuma luksofori, kas brīdina par pamatluksofora (ieejas, garāmejas, aizsprosta un aizsega) rādījumu;

61.8. atkārtojuma luksofori, kas informē par izejas vai maršruta luksofora atļaujošu signālu un uzkalna luksofora signālu, ja vietējo apstākļu dēļ pamatluksofora redzamība nav nodrošināta;

61.9. manevru luksofori, kas atļauj vai aizliedz veikt manevrus;

61.10. uzkalnu luksofori, kas atļauj vai aizliedz vagonu nolaišanu no uzkalna.

Viens ceļa luksofors var veikt vairāku ceļa luksoforu funkcijas.

Ceļa luksoforus apzīmē šādi

63.1. ieejas luksoforu atkarībā no vilciena kustības virziena apzīmē ar burtu "N" (nepāra) vai "P" (pāra);

63.2. izejas luksoforu atkarībā no vilciena kustības virziena apzīmē ar burtu "N" (nepāra) vai "P" (pāra) un ciparu, kas norāda ceļa numuru, ko luksofors norobežo;

63.3. maršruta luksoforu atkarībā no vilcienu kustības virziena apzīmē ar burtiem "NM" (nepāra maršruta) vai "PM" (pāra maršruta) un ciparu, kas norāda ceļa numuru, ko luksofors norobežo;

63.4. garāmejas luksoforu atkarībā no vilcienu kustības virziena apzīmē ar pāra vai nepāra cipariem, kas norāda luksofora kārtas numuru katrā blokposmā un secībā, sākot no ieejas luksofora;

63.5. manevru luksoforu apzīmē ar burtu "M" un atkarībā no atrašanās vietas stacijas pāra vai nepāra daļā – ar pāra vai nepāra ciparu.

Ja stacijā vilcienus var pieņemt no dažādiem vilcienu kustības virzieniem, ieejas luksofora apzīmējumu papildina ar burtu, kas norāda virzienu, no kura vilciens tiek pieņemts stacijā.

Ja ir bojāta vadības sistēma, luksofors automātiski pārslēdzas uz aizliedzošo signālu, bet brīdinājuma luksofors uz tādu signāluguni, kas atbilst pamatluksofora aizliedzošajam signālam.

Ceļa luksoforus uzstāda kustības virziena labajā pusē tādā veidā, lai no vilciena to signālugunis nevarētu uztvert kā signālugunis, kas attiecas uz blakus ceļiem.

Aizsprosta luksoforus un to brīdinājuma luksoforus, kurus uzstāda divceļu posmā vilcienam, kas brauc pa nepareizo ceļu, var novietot vilcienu kustības virziena kreisajā pusē.

Ja būvju tuvinājuma gabarīts neļauj uzstādīt kādu luksoforu labajā pusē, to izvieto kreisajā pusē, apzīmējot ar speciālu zīmi (6. pielikuma 72. punkts). Ja šādi izvietotais luksofors atrodas pie vienīgā vai malējā sliežu ceļa, šo zīmi nelieto.

Ceļa luksofori viens no otra atrodas tādā attālumā, kas nodrošina iespēju apturēt vilcienu no maksimālā vilcienam atļautā kustības ātruma, nepabraucot garām luksoforam. Ja attālumu nav iespējams nodrošināt, tad luksoforus papildus apzīmē ar baltas krāsas gaismas rādītāju (6. pielikuma 70. punkts).

Rokas signālus padod saskaņā ar šo noteikumu 7. pielikumu. Vilces līdzekļa vadītājs rokas signāla uztveršanu apstiprina ar atbilstošu skaņas signālu.

Signālzīmju un signālrādītāju nozīme un uzstādīšanas nosacījumi ir noteikti šo noteikumu 8. pielikumā.

Vilcienu kustības organizēšanai izmanto

72.1. vilcienu dispečera sakarus starp vilcienu dispečeru un stacijas dežurantu, vilces līdzekļa vadītāju (mašīnistu) un citu tehnisko personālu, kas iesaistīts vilcienu kustības organizēšanā;

72.2. stacijas dežuranta sakarus starp stacijas dežurantu un vilcienu dispečeru, vilces līdzekļa vadītāju (mašīnistu) un citu tehnisko personālu, kas iesaistīts vilcienu kustības organizēšanā;

72.3. staciju savstarpējos sakarus starp divu blakus esošo staciju dežurantiem;

72.4. vilcienu radiosakarus starp vilciena dispečeru, stacijas dežurantu un vilces līdzekļa vadītāju (mašīnistu).

Dzelzceļa satiksmes rīkojumus vai norādījumus pārraida, izmantojot vilcienu radiosakarus un vilciena dispečera sakarus. Vilcienu radiosakarus un vilciena dispečera sakarus neizmanto sarunām, kas nav saistītas ar vilcienu kustību.

Vilcienu radiosakaru ierīces nodrošina nepārtrauktus un drošus divpusējus vilces līdzekļu vadītāja (mašīnista) sakarus ar vilcienu dispečeru dispečeriecirkņa robežās, staciju dežurantiem stacijai piegulošo posmu robežās un citiem vilces līdzekļu vadītājiem (mašīnistiem), kuri atrodas vienā posmā, kā arī var tikt izmantotas saziņai ar citu pārvadātāju vai dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja dienesta personālu. Infrastruktūras pārvaldītājs nodrošina sarunu automātisku reģistrāciju.

Dzelzceļa speciālists ir tiesīgs patstāvīgi veikt pienākumus tikai pēc tam, kad viņš ir iepazinies ar dzelzceļa infrastruktūras un tās tehnisko iekārtu aprakstu un izmantošanas kārtību, kā arī drošas dzelzceļa satiksmes kārtību un darba aizsardzības prasībām.

Ikviens iecirknis, stacija un vilciens vienlaikus atrodas tikai viena dzelzceļa speciālista tiešā vadībā

76.1. dispečercentralizācijas iecirknis – vilcienu dispečera vadībā;

76.2. stacija (stacijas parks) – stacijas (stacijas parka) dežuranta vadībā;

76.3. vilciens – priekšējā vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) vadībā.

Manevrus organizē tikai viena persona

77.1. stacijā, kas atrodas ar dispečercentralizāciju aprīkotā iecirknī, – vilcienu dispečers vai cita dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja noteikta persona, ja stacija nodota sezonas vai rezerves vadībā;

77.2. citās stacijās un pievedceļos – šo noteikumu 4. punktā minētajā tehniskās rīcības aktā vai vietējā instrukcijā noteiktā persona;

77.3. dzelzceļa infrastruktūras apkopes un uzturēšanas darbu veikšanas vietā – darbu vadītājs.

Manevru darbus vada manevru darbu vadītājs – dzelzceļa speciālists, kurš ir apguvis vilcienu sastādīšanu un manevru darbu vadīšanu un kurš ir atbildīgs par manevru pareizu izpildi.

Ja stacijā no vilciena sastāva atkabina bojātu vagonu un nav manevru vadītāja, vilces līdzekļa pārvietošanos vada stacijas dežurants. Stacijas dežurants pārliek pārmijas un dod rīkojumu vai norādījumu vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) veikt manevrus. Dzelzceļa speciālists, kuram ir tiesības rīkot manevrus konkrētajā stacijas rajonā, pēc stacijas dežuranta norādījuma atkabina vagonus un nostiprina ar stacijas bremzes kurpēm.

To personu rīkojumi vai norādījumi, kas organizē un vada manevru darbus, ir saistoši visiem dzelzceļa speciālistiem, kuri ir tieši saistīti ar vilcienu kustības nodrošināšanu, un ir izpildāmi bez ierunām. Bez šo personu atļaujas ir aizliegts dot rīkojumus vai norādījumus par dzelzceļa satiksmi.

Rīkojumus vai norādījumus par dzelzceļa satiksmi dod skaidri (konkrēti) un īsi. Darbinieks, kas devis rīkojumu vai norādījumu, uzklausa rīkojuma vai norādījuma atkārtojumu un pārliecinās, ka tas ir saprasts pareizi.

Bez manevru vadītāja drīkst veikt šādus manevrus

82.1. uzbīdīt vagonu uz šķirošanas uzkalna;

82.2. ar manevru vilces līdzekli pa centralizētām pārmijām vilkt manevru sastāvu no viena manevru rajona uz otru;

82.3. vilces līdzeklim braukt pie sastāva vai no tā;

82.4. veikt manevrus pievedceļos ar manevru vilces līdzekli, kas ir aprīkots ar tālvadības pulti.

Dzelzceļa sistēmas dalībnieki, veicot manevrus, nodrošina dzelzceļa satiksmes un ar manevriem saistīto personu drošību, ritošā sastāva un kravas saglabātību, kā arī apkārtējās vides aizsardzību.

Manevrējošu vilces līdzekli apzīmē ar vienu baltu uguni buferu brusas signāllukturī priekšā un aizmugurē tajā vilces līdzekļa pusē, kurā atrodas vadības pults, no kuras vada vilces līdzekli.

Vilces līdzekļa kustībai no viena manevru rajona uz otru manevru rajonu vai izbraukšanai aiz stacijas robežas manevru vadītājs saņem rīkojumus vai norādījumus no dzelzceļa speciālista, kurš organizē manevrus. Pirms tiek dota atļauja manevru vilces līdzekli ar vagoniem vai bez tiem pārvietot no viena manevru rajona uz otru, nepieciešama tā dzelzceļa speciālista atļauja, kurš vada manevrus otrajā rajonā. Ja nav centralizācijas ierīču vai tās ir bojātas, viena manevru rajona robežās kustībā vienlaikus var atrasties tikai viens manevru sastāvs vai viens vilces līdzeklis.

Kamēr nav saņemts manevru vadītāja rīkojums, norādījums vai rokas signāls, nekādas manevru darbības neuzsāk. Manevros vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists), vadot vilces līdzekli bez vagoniem vai velkot vagonus pa stacijas ceļiem, ņem vērā stacijas dežuranta, centralizācijas posteņu dežurantu (operatoru), pārmijnieku un citu stacijas dzelzceļa speciālistu signālus (rīkojumus vai norādījumus) vai manevru luksoforu signālus. Manevrējot vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) ar vilces līdzekļa svilpieniem atkārto manevru signālu vai pa radiosakariem ar īsu rīkojuma vai norādījuma atkārtojumu apstiprina, ka sapratis manevru signālu vai pa sakariem saņemto manevru rīkojumu vai norādījumu. Ja vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) nav pārliecināts, ka manevru signālu, rīkojumu vai norādījumu ir sapratis pareizi vai nezina manevru darba plānu, viņš aptur vilces līdzekli.

Manevros ņem vērā ritošā sastāva un kravas īpatnības un stāvokli, kā arī ceļa un meteoroloģiskos apstākļus (īpaši redzamību braukšanas virzienā) un nepārsniedz šādu ātrumu

87.1. 60 km/h – vilces līdzeklis, kas velk vagonus pa brīviem ceļiem ar ieslēgtām un pārbaudītām automātiskajām bremzēm, kā arī vilces līdzeklis bez vagoniem;

87.2. 40 km/h – vilces līdzeklis, kas velk vagonus pa brīviem ceļiem;

87.3. 25 km/h – vilces līdzeklis, kas stumj vagonus pa brīviem ceļiem, kā arī palīdzības un ugunsdzēsības vilcieni;

87.4. 15 km/h, manevrējot ar vagoniem, kuros ir cilvēki, un vagoniem, kas piekrauti ar sānu vai apakšējā negabarīta kravām;

87.5. 5 km/h – vagonu atkabēm sakabinoties ar citiem vagoniem;

87.6. 3 km/h – vilces līdzeklis (ar vagoniem vai bez tiem), sakabinoties ar citiem ritekļiem.

Atsevišķus vagonus stumt ar rokām atļauts tikai uz horizontāliem ceļiem, ja ir novērsta iespēja vagoniem izripot uz citiem ceļiem un darbinieku rīcībā ir bremzes kurpes. Aizliegts stumt ar rokām vagonus uz galvenajiem ceļiem, pieņemšanas un nosūtīšanas ceļiem, kā arī vagonus, kuros ir cilvēki vai iekrautas bīstamas kravas.

Pabeidzot manevrus, ja nepieciešams, starp vagonu vai vagonu grupu atstāj attālumu vismaz 5 metri un pārliecinās, ka vagoni ir droši nostiprināti, lai neaizripotu no varbūtēja grūdiena.

Manevros iesaistītā personāla detalizētu pienākumu aprakstu nosaka dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja, pārvadātāja vai manevru darbu veicēja drošības pārvaldības sistēmā.

Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, pārvadātājs vai manevru darbu veicējs nosaka rīcības kārtību ārkārtas situācijās atbilstoši tieši piemērojamiem Eiropas Savienības tiesību aktiem par kopīgām drošības metodēm, kas attiecas uz prasībām drošības pārvaldības sistēmām, un savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju, kas attiecas uz Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmas satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu.

Pievedceļu dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāji vietējā instrukcijā nosaka rīcību ārkārtas situācijās, kā arī situācijās, ja pēkšņi rodas dzelzceļa infrastruktūras vai ritekļu bojājumi.

Vietu, kurā ir šķēršļi vilcienu satiksmei, norobežo atbilstoši šo noteikumu 9. pielikumam, un ierobežojumus nekavējoties atceļ, ja novērsti to iemesli.

Nestandarta pārvadājumi ir

94.1. visi braucieni, kuros vilciens, atsevišķs riteklis vai tā vestā krava savas konstrukcijas, izmēru vai svara dēļ neatbilst maršruta parametriem un tā kustībai var būt nepieciešami īpaši apstākļi visā braucienā vai kādā tā daļā;

94.2. ritekļu un dzelzceļa infrastruktūras saderības pārbaudes;

94.3. ritekļu darbības pārbaudes braucieni;

94.4. pārvadātāju vai manevru darbu veicēju – dzelzceļa speciālistu – iepazīšanās braucieni dzelzceļa infrastruktūras tīklā vai tā daļā.

Nestandarta pārvadājumiem dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs izsniedz īpašu atļauju un tajā nosaka nosacījumus dzelzceļa infrastruktūras izmantošanai šādiem pārvadājumiem.

Pārvadātājs un manevru darbu veicējs nosaka nestandarta pārvadājumu veikšanas kārtību, ierobežojumus un piesardzības pasākumus, ņemot vērā infrastruktūras pārvaldītāja nosacījumus.

Lai vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) instruktors varētu apmācīt vilces līdzekļa vadītājus (mašīnistus) un pārbaudīt viņu praktiskās iemaņas tādā sliežu ceļa iecirknī, kuru viņi nepārzina, instruktors veic iepazīšanās braucienu pa šo iecirkni. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs šim braucienam norīko dzelzceļa speciālistu, kas iepazīstina ar sliežu ceļa profilu, signālierīču izvietojumu un citiem ekspluatācijas apstākļiem.

Sliežu motortransporta vienībām ir apzīmējumi vai norādījumi par visiem šīs vienības un tās darba mehānismu lietošanas drošības nosacījumiem un ierobežojumiem, kuru ievērošana ir obligāta.

Ar automātiskajām bremzēm neaprīkotas sliežu motortransporta vienības drīkst braukt sakabē ne vairāk par divām, un katrai vienībai ir savs vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists).

Sliežu motortransporta vienības, kas brauc ar piekabēm, kurām nav automātisko bremžu, aprīko ar ierīcēm, kas nepieļauj piekabes pašatkabināšanos.

Ja sliežu motortransporta vienībai ir divas asis un slodze uz asi ir mazāka par 11 t, to aprīko ar palīgierīcēm, kas nodrošina drošu sliežu elektriskās ķēdes šuntēšanu.

Sliežu motortransports, kas nav paredzēts vai nenodrošina tā uztveršanu ar vilcienu vadības sistēmas palīdzību, drīkst darboties tikai pilnībā vilcienu kustībai slēgtā posmā.

Sliežu motortransporta ekspluatācijas nosacījumus dzelzceļa sistēmas dalībnieks izstrādā atbilstoši izgatavotājrūpnīcas prasībām, motortransporta veidam, stāvoklim un darba apstākļiem.

Noteikumi stājas spēkā 2024. gada 1. janvārī.

Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2010. gada 3. augusta noteikumus Nr.724 "Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2010, 125. nr.; 2011, 67. nr.; 2014, 185. nr.; 2018, 157. nr.; 2022, 129. nr.).