Par pašvaldību budžetiem

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.11.2000. un 11.03.2010. likumu, kas stājas spēkā 07.04.2010.)

Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par Latvijas Republikas budžeta tiesībām" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1990, 29.nr.; 1992, 29./31.nr.).

Pašvaldību budžetu mērķis ir noteikt un pamatot, kāds līdzekļu apjoms tām nepieciešams ar likumu noteikto funkciju, uzdevumu un brīvprātīgo iniciatīvu izpildei periodā, kuram šie līdzekļi ir paredzēti.

(Izslēgts ar 20.10.2005. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2006.)

(Izslēgts ar 23.11.2000. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2001.)

Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2003.gada 1.janvārim piemērojami Ministru kabineta 2001.gada 7.augusta noteikumi nr.366 "Noteikumi par pašvaldību aizņēmumiem un galvojumiem", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(17.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.11.2002.)

(Izslēgts ar 23.11.2000. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2001.)

Grozījumi šā likuma 12., 16. un 17. pantā piemērojami, sastādot budžetu 2020. gadam un turpmākajiem gadiem.

(03.04.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.04.2019.)

(Izslēgts ar 23.11.2000. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2001.)

(23.11.2000. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.10.2005. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2006.)

(23.11.2000. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.10.2005. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2006.)

Nodokļu un nodevu maksājumus pašvaldību budžetos nodrošina un kontrolē Valsts ieņēmumu dienests un pašvaldības saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām".

Pašvaldībām ir tiesības piemērot nodokļu atvieglojumus maksājumiem, kuri pašvaldību budžetos tiek maksāti konkrētajā nodokļu likumā paredzētajā kārtībā, kā arī uzlikt pašvaldību nodevas un noteikt to likmes likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktajā kārtībā.

(2) Informatīviem mērķiem veido arī visu pašvaldību budžetu kopsavilkumu — pašvaldību kopbudžetu un citus statistiskos kopsavilkumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.10.2002. un 11.03.2010. likumu, kas stājas spēkā 07.04.2010.)

(17.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.10.2005. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2006.)

(03.04.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.04.2019. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.11.2000., 17.10.2002., 20.10.2005. un 11.03.2010. likumu, kas stājas spēkā 07.04.2010.)

(Izslēgts ar 23.11.2000. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2001.)

1) par to, lai gadskārtējais pašvaldības budžets tiktu izstrādāts un iesniegts apstiprināšanai domei ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc gadskārtējā valsts budžeta likuma izsludināšanas;

2) par pašvaldības budžeta izpildes procesa organizāciju un vadību atbilstoši "Likumam par budžetu un finanšu vadību".

(17.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.10.2005. un 11.03.2010. likumu, kas stājas spēkā 07.04.2010.)

1) budžeta ieņēmumiem atbilstoši šā likuma V nodaļā noteiktajiem ieņēmumu avotiem un budžeta ieņēmumu klasifikācijas nosacījumiem budžeta plānošanai;

2) budžeta izdevumiem atbilstoši budžeta izdevumu klasifikācijas nosacījumiem budžeta plānošanai;

3) budžeta finansēšanu (tai skaitā datus par iepriekšējā saimnieciskā gada budžeta līdzekļu atlikumu) atbilstoši klasifikācijas nosacījumiem budžeta plānošanai;

4) pašvaldības aizņēmumu, galvojumu un ilgtermiņa saistību apmēru kārtējā saimnieciskajā gadā un vismaz trijos turpmākajos gados;

5) citu informāciju, kuru dome atzīst par nepieciešamu.

(2) Pašvaldības budžetā var paredzēt līdzekļus neparedzētiem izdevumiem, kuru apjoms nedrīkst pārsniegt divus procentus no saimnieciskajā gadā plānotajiem pašvaldības izdevumiem. Lēmumu par līdzekļu izlietošanu neparedzētiem izdevumiem pieņem pašvaldības domes noteiktajā kārtībā.

(03.04.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.04.2019. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

1) domes priekšsēdētāja ievadziņojumu;

2) vispārīgu informāciju par ekonomisko situāciju pašvaldībā;

3) informāciju par budžeta ieņēmumu kopapjomu un galvenajiem ieņēmumu avotiem;

4) informāciju par budžeta izdevumu kopapjomu un galvenajām izdevumu kategorijām;

5) informāciju par kārtējā saimnieciskajā gadā plānoto pašvaldības saistību un sniegto galvojumu apjomu;

6) citu informāciju, kuru dome atzīst par nepieciešamu.

(2) Vienlaikus ar pašvaldības budžeta grozījumu projektu sagatavo paskaidrojumus, kuros ietver informāciju par grozījumu būtību, skaitlisku informāciju par būtiskākajām izmaiņām ieņēmumu, izdevumu un finansēšanas sadaļās, kā arī citu informāciju, kuru dome atzīst par nepieciešamu.

(3) Pēc gadskārtējā pašvaldības budžeta vai budžeta grozījumu apstiprināšanas pašvaldība paskaidrojumus publisko savā tīmekļvietnē.

(03.04.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.04.2019. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

1) izdevumi mēnesī nepārsniedz divpadsmito daļu no iepriekšējā gada attiecīgā finansējuma;

2) pilnvarojums, kas piešķirts saskaņā ar šo nosacījumu, izbeidzas, tiklīdz stājas spēkā ikgadējais valsts budžeta likums.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.10.2005. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2006.)

Ja līdz saimnieciskā gada sākumam pašvaldības budžets nav apstiprināts, pašvaldības izdevumi mēnesī nedrīkst pārsniegt divpadsmito daļu no iepriekšējā gada izdevumiem ar noteikumu, ka salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pašvaldībai nesamazinās izpildāmo funkciju apjoms.

(17.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.10.2005. un 11.03.2010. likumu, kas stājas spēkā 07.04.2010.)

(2) Lai nostiprinātu reģionu ekonomisko bāzi un nodrošinātu valsts funkciju izpildi, no valsts budžeta var piešķirt dotācijas un mērķdotācijas noteiktu uzdevumu izpildei. Dotācijas un mērķdotācijas, kas no valsts budžeta tiek piešķirtas noteiktu uzdevumu izpildei, nav pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda sastāvdaļa.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.10.2002. un 20.10.2005. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2006.)

(2) Ilgtermiņa saistības šā likuma izpratnē ir saistības, kuras pašvaldība uzņemas, slēdzot līgumus par preču pirkšanu vai nomu vai pakalpojumu saņemšanu, vai būvdarbu veikšanu pasūtītāja vajadzībām un līgumus, kas paredz pašvaldības budžeta līdzdalību konkrētu projektu realizācijā, bet kopējo samaksu par attiecīgo darījumu pašvaldība neveic divpadsmit mēnešu laikā no līguma noslēgšanas brīža.

(3) Pašvaldību aizņēmumu kopējo pieļaujamo palielinājumu saimnieciskajā gadā nosaka gadskārtējā valsts budžeta likums. Aizņēmumus pašvaldības var ņemt Latvijā vai ārvalstīs, izlaižot vērtspapīrus vai noslēdzot aizņēmuma līgumus.

(4) Aizņēmumu līdzekļi ir pašvaldības budžeta līdzekļi, kurus pašvaldība izlieto tikai apropriācijas kārtībā, pamatojoties uz domes lēmumu.

(5) Pašvaldības nedrīkst nodrošināt aizņēmumus ar īpašumiem, kas nepieciešami pašvaldību autonomo funkciju izpildei.

(17.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.03.2010. un 03.04.2019. likumu, kas stājas spēkā 13.04.2019.)

(2) Finanšu ministrs, ņemot vērā pašvaldību iesniegumus par konkrētu projektu īstenošanu, var apstiprināt citu aizdevēju, ja cita aizdevēja aizdevuma nosacījumi ir izdevīgāki nekā no valsts budžeta izsniedzamo aizdevumu nosacījumi.

(17.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.10.2005. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2006.)

(23.11.2000. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.10.2005. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2006.)

Lai īstenotu ekonomiskās un sociālās programmas, kurām nepieciešamas investīcijas, pašvaldības var ņemt ilgtermiņa aizņēmumus. Šādus aizņēmumus nedrīkst izmantot pašvaldību pastāvīgo (kārtējo) izdevumu finansēšanai.

1) iesniegušas Valsts kases noteiktos pārskatus;

2) samaksājušas nodokļus likumā paredzētajā kārtībā.

(2) Pašvaldības, kuras nav izpildījušas agrāk noslēgtā aizņēmuma līguma nosacījumus, drīkst ņemt ilgtermiņa aizņēmumus un sniegt galvojumus tikai ar finanšu ministra atļauju.

(3) Pašvaldības nedrīkst sniegt galvojumus tādām kapitālsabiedrībām, kuras nav samaksājušas nodokļus likumā paredzētajā kārtībā, kurām ir iestājusies faktiskā maksātnespēja un kuras atrodas maksātnespējas procesā vai ir pasludinātas par maksātnespējīgām.

(23.11.2000. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.10.2002. un 20.10.2005. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2006.)

(2) Galvojumus pašvaldības var sniegt tikai tām kapitālsabiedrībām, kurās attiecīgās pašvaldības kapitāla daļa pārsniedz 50 procentus, vai arī vairāku pašvaldību veidotai kapitālsabiedrībai, kurā pašvaldību kapitāla daļu summa pārsniedz 65 procentus.

(3) Tikai pašvaldības dome, pieņemot par to lēmumu, var sniegt galvojumus, kas uzliek saistības pašvaldības finanšu līdzekļiem, ja

1) dome ir saņēmusi un izskatījusi nepieciešamo pamatojumu un saistības sakarā ar ierosinātajiem vai jau sniegtajiem galvojumiem;

2) pašvaldības budžeta izdevumi, kas saistīti ar galvojumu saistību izpildi, budžetā ir attiecināmi uz pašvaldības parādu;

3) galvojumi netiek nodrošināti ar pašvaldības īpašumu, kas nepieciešams pašvaldības autonomo funkciju izpildei;

4) vairāku pašvaldību veidotai kapitālsabiedrībai sniegtā galvojuma apmērs procentuāli atbilst pašvaldības kapitāla daļu skaitam attiecīgajā pamatkapitālā.

(4) Pašvaldība var dot galvojumu par tām parāda saistībām, ko studējošais uzņemas Augstskolu likumā noteiktā studiju kredīta un studējošo kredīta saņemšanai no kredītiestādes.

(23.11.2000. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.10.2002., 20.10.2005., 11.03.2010. un 03.04.2019. likumu, kas stājas spēkā 13.04.2019.)

(2) Visiem pašvaldības noslēgtajiem aizņēmuma un galvojuma līgumiem ir jābūt publiski pieejamiem katrā attiecīgajā pašvaldībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.11.2000. un 11.03.2010. likumu, kas stājas spēkā 07.04.2010.)

(20.10.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.03.2010. likumu, kas stājas spēkā 07.04.2010.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.03.2010. likumu, kas stājas spēkā 07.04.2010.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.03.2010. likumu, kas stājas spēkā 07.04.2010.)

Ar pašvaldības budžeta brīvajiem līdzekļu atlikumiem plānojamā saimnieciskā gada sākumā un ar summu, par kādu ieņēmumi pārsniedz izdevumus, rīkojas attiecīgā pašvaldība, paredzot līdzekļu izlietošanu apropriācijas kārtībā. Ja pēc budžetā paredzēto izdevumu segšanas izveidojas līdzekļu atlikums, no tā tiek veidoti kases apgrozāmie līdzekļi, kurus pašvaldība gada laikā var izmantot kases pagaidu iztrūkumu segšanai, bet kuri jāatjauno līdz gada beigām tādā apjomā, kādu, apstiprinot budžetu, noteikusi pašvaldība.

Atbildību par likumos un Ministru kabineta noteikumos noteiktās pašvaldību budžetu sastādīšanas un izlietošanas kārtības neievērošanu un sankcijas par šīs kārtības pārkāpumiem nosaka likumi.

(2) Valsts kontrole šā panta pirmajā daļā minēto kontroli veic atbilstoši Valsts kontroles likumam.

(11.03.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.04.2010.)