Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 4.1.1.3.i. investīcijas "Atbalsts sekundāro ambulatoro pakalpojumu sniedzēju infrastruktūrai vai aprīkojumam" īstenošanas noteikumi

Noteikumi nosaka Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma (turpmāk – Atveseļošanas fonds) plāna 4. komponentes "Veselība" 4.1. reformu un investīciju virziena "Kvalitatīvu un izmaksu efektīvu integrētu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība un veselības aprūpes sistēmas gatavība pakalpojumu nodrošināšanai epidemioloģiskajās krīzēs" 4.1.1.3.i. investīcijas "Atbalsts sekundāro ambulatoro pakalpojumu sniedzēju infrastruktūrai vai aprīkojumam" (turpmāk – investīcija) īstenošanas un uzraudzības kārtību, tostarp

1.1. investīcijas mērķi;

1.2. investīcijas sasaisti un ietekmi uz īstenojamo reformu;

1.3. investīcijas finansējumu;

1.4. prasības investīcijas finansējuma saņēmējam;

1.5. investīcijas atbalstāmās darbības un izmaksu attiecināmības nosacījumus;

1.6. projekta īstenošanas nosacījumus un uzraudzības kārtību;

1.7. līguma par projekta īstenošanu vienpusēja uzteikuma nosacījumus.

(MK 12.05.2026. noteikumu Nr. 254 redakcijā)

Investīcijas ietvaros atbalstu piešķir un atbildīgās nozares ministrijas funkcijas pilda Veselības ministrija (turpmāk – nozares ministrija).

Investīcijas ietvaros līgumu par projekta īstenošanu slēdz Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (turpmāk – aģentūra).

Investīcijas finansējuma saņēmējs un projekta īstenotājs ir ārstniecības iestāde, kas noteikta šo noteikumu ​pielikumā (turpmāk – finansējuma saņēmējs).

Investīcijas mērķis ir stiprināt sekundāro ambulatoro pakalpojumu sniedzēju infrastruktūru vai aprīkojumu.

(MK 12.05.2026. noteikumu Nr. 254 redakcijā)

Investīcijas mērķa grupa ir valsts apmaksāto sekundāro ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji – ārstniecības iestādes.

Investīcijas ietvaros veiktās projekta darbības tieši vērstas uz Atveseļošanas fonda plāna 4.1.1.r. reformas "Uz cilvēku centrētas, visaptverošas, integrētas veselības aprūpes sistēmas ilgtspēja un noturība" (turpmāk – reforma) īstenošanu. Investīcija īstenojama sasaistē ar reformas atskaites punktu "Uz cilvēku centrētas, visaptverošas, integrētas veselības aprūpes sniegšanas modeļa attīstība, veicot investīciju stratēģijas izstrādi un izstrādājot rekomendācijas integrētas un epidemioloģiski drošas veselības aprūpes attīstībai".

Investīcijas ietvaros ir sasniedzami šādi rādītāji

8.1. līdz 2024. gada 31. decembrim – sekundāro ambulatoro pakalpojumu sniedzēju skaits ar uzlabotu infrastruktūru vai aprīkojumu – 20 iestādes;

8.2. līdz 2026. gada 31. augustam – sekundāro ambulatoro pakalpojumu sniedzēju skaits ar uzlabotu infrastruktūru vai aprīkojumu – 40 iestādes.

(MK 12.05.2026. noteikumu Nr. 254 redakcijā)

(Svītrots ar MK 12.05.2026. noteikumiem Nr. 254)

Nozares ministrija divu mēnešu laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās nosūta uzaicinājumus finansējuma saņēmējiem iesniegt projektu. Divu mēnešu laikā pēc nozares ministrijas uzaicinājuma nosūtīšanas finansējuma saņēmējs sagatavo projektu un iesniedz to Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā (turpmāk – vadības informācijas sistēma), aizpildot definētās projekta sadaļas. Ja finansējuma saņēmējs noteiktajā termiņā nav sagatavojis projektu un iesniedzis to vadības informācijas sistēmā, nozares ministrija var uzaicināt finansējuma saņēmēju iesniegt projektu atkārtoti.

Atbilstoši normatīvajiem aktiem par Atveseļošanas fonda plāna īstenošanas un uzraudzības kārtību projektu vadības informācijas sistēmā vērtē un atzinumu sniedz nozares ministrija atbilstoši šādiem kritērijiem

11.1. projekta atbalsts paredzēts kā investīcijas atbalsts sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju stiprināšanai, lai nodrošinātu visaptverošu, ilgtspējīgu un integrētu veselības pakalpojumu sniegšanu, mazinātu infekcijas slimību izplatību un veicinātu epidemioloģisko prasību ievērošanu;

11.2. projekts atbilst nosacījumam – nodrošināt infrastruktūras attīstību –, atbalstot atjaunošanas, pārbūves būvdarbus un iekārtu un aprīkojuma iegādi: prioritāri epidemioloģiskās drošības nodrošināšanai nepieciešamajiem infrastruktūras uzlabojumiem (tai skaitā atbilstošas ventilācijas nodrošināšanai), fiziskās vides piekļūstamības uzlabošanai (tai skaitā lai nodrošinātu piekļuvi personām ar funkcionāliem traucējumiem), infrastruktūras attīstībai integrētu pakalpojumu pieejamībai;

11.3. projekta infrastruktūras uzlabošanas darbības plāno, balstoties uz integrētās aprūpes un epidemioloģiskās drošības pamatprincipiem, lai stiprinātu veselības sistēmas noturību un ilgtspējīgu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, kā arī nodrošinātu to ārstniecības iestāžu spēju pielāgoties krīzes situācijām, kuras sniedz valsts apmaksātu veselības aprūpi, attīstot integrētiem un epidemioloģiski drošiem veselības aprūpes pakalpojumiem nepieciešamo infrastruktūru;

11.4. projekta darbības ir vērstas uz ​Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 12. februāra Regulas (ES) 2021/241, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu (turpmāk – regula Nr. 2021/241) 5. panta 2. punkta un ​Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 18. jūnija Regulas (ES) 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 (turpmāk – regula Nr. 2020/852), 17. panta principa "Nenodarīt būtisku kaitējumu" vides mērķu sasniegšanu;

11.5. projekta infrastruktūras uzlabošanas darbības paredz ārstniecības iestāžu infrastruktūras struktūrvienību attīstību atbilstoši ārstniecības iestādes sniegtajiem valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem un programmām saskaņā ar normatīvo regulējumu veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas jomā;

11.6. projektā tiek sniegts komercdarbības atbalsts saskaņā ar 2011. gada 20. decembra ​Komisijas lēmumu 2012/21/ES par Līguma par ES darbību ​106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi (turpmāk – Eiropas Komisijas lēmums Nr. 2012/21/ES);

11.7. finansējuma saņēmējs neatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 23. septembra Regulas (ES, Euratom) Nr. 2024/2509 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, 138. pantā noteiktajiem izslēgšanas kritērijiem;

11.8. saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē pieejamo informāciju finansējuma saņēmējam nav nodokļu vai nodevu parādu, kas kopsummā pārsniedz 150 euro, izņemot nodokļu maksājumus, kuru segšanai ir piešķirts samaksas termiņa pagarinājums.

(Grozīts ar MK 12.05.2026. noteikumiem Nr. 254)

Nozares ministrija izvērtē finansējuma saņēmēja ievadītos projekta datus vadības informācijas sistēmā un šo noteikumu 11. punktā minēto atzinumu par projektu paziņo finansējuma saņēmējam. Projekta vērtējums var būt "atbilst", "neatbilst" vai "novēršami trūkumi". Ja projekta vērtējums ir "atbilst", aģentūra mēneša laikā kopš atzinuma paziņošanas slēdz ar finansējuma saņēmēju līgumu par projekta īstenošanu.

Ja projekta vērtējums saskaņā ar šo noteikumu 12. punktu ir "novēršami trūkumi", finansējuma saņēmējs vadības informācijas sistēmā atzinumā noteiktajā termiņā veic precizējumus projektā un nozares ministrija mēneša laikā pēc precizējumu saņemšanas atkārtoti sniedz vērtējumu. Ja finansējuma saņēmējs neizpilda atzinumā ietvertos nosacījumus, nozares ministrija atkārtoti pieņem vērtējumu "novēršami trūkumi". Projekts, kas trešo reizi saņem atzinumu ar vērtējumu "novēršami trūkumi" un minētie trūkumi noteiktajā termiņā vai apmērā netiek novērsti, tiek noraidīts.

Ja finansējuma saņēmējs neveic precizējumus projektā, projekta vērtējums ir "neatbilst" un projekts netiek saskaņots, kā arī līgums par projekta īstenošanu netiek slēgts. Projekta vērtējums ir "neatbilst", ja finansējuma saņēmējs nav izpildījis šo noteikumu 11. punktā norādītos kritērijus. Nozares ministrija var uzaicināt finansējuma saņēmēju iesniegt projektu atkārtoti.

Ja līgums par projekta īstenošanu netiek noslēgts noteiktajā termiņā, finansējuma saņēmējs zaudē tiesības slēgt attiecīgo līgumu un saņemt Atveseļošanas fonda finansējumu.

Jebkuras izmaiņas līgumā par projekta īstenošanu, kas skar finansējumu, šo noteikumu 8.1. un 8.2. apakšpunktā minēto rādītāju sasniegšanu un termiņus, finansējuma saņēmējs vadības informācijas sistēmā saskaņo ar nozares ministriju. Nozares ministrija atzinumu sniedz mēneša laikā, skaitot no brīža, kad saņemta informācija par šajā punktā plānotajām izmaiņām projektā.

Investīcijas ietvaros kopējais attiecināmais finansējums ir 10 432 859 euro, tai skaitā Atveseļošanas fonda finansējums – 7 681 420 euro un nacionālais finansējums (valsts budžeta un privātais finansējums) – vismaz 2 751 439 euro, no tā nacionālais valsts budžeta finansējums pievienotās vērtības nodokļa segšanai – ne vairāk kā 104 862 euro.

(MK 12.05.2026. noteikumu Nr. 254 redakcijā)

Atveseļošanas fonda finansējums nesedz investīcijas pievienotās vērtības nodokļa izmaksas, bet šādas izmaksas ir iekļaujamas Atveseļošanas fonda finansētā projekta ietvaros.

Investīcijas ietvaros pievienotās vērtības nodoklis no valsts budžeta tiek segts valsts un pašvaldību ārstniecības iestādēm, ja atbilstoši normatīvajiem aktiem par pievienotās vērtības nodokli to nevar atgūt.

Iesniedzot projektu, finansējuma saņēmējs nosaka šo noteikumu 17. punktā minētās projekta kopējās attiecināmās izmaksas, nacionālā valsts budžeta finansējuma un privātā finansējuma apjomu atbilstoši infrastruktūras izmantošanas proporcijai valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai un citu darbību veikšanai, ko aprēķina saskaņā ar šo noteikumu 40. punktu (turpmāk – infrastruktūras izmantošanas proporcija).

Individuāli katram finansējuma saņēmēja projektam pieejamais publiskais Atveseļošanas fonda finansējums nav lielāks par šo noteikumu ​pielikumā norādīto finansējumu.

Projekta īstenošanas laikā finansējuma saņēmējs saskaņā ar līgumu par projekta īstenošanu var saņemt

22.1. avansa maksājumu atbilstoši projektā noslēgtajiem pakalpojumu, preču piegādes vai būvdarbu līgumiem. Aģentūra, pamatojoties uz finansējuma saņēmēja pieprasījumu un atbilstoši projekta finansēšanas plānam avansa maksājumu var piešķirt vairākos maksājumos, ievērojot, ka avansa maksājums nav lielāks par 30 % no projektā paredzētā Atveseļošanas fonda finansējuma apmēra un ka nākamo avansu var saņemt pēc tam, kad iepriekšējais ir apgūts pilnā apmērā;

22.2. starpposma maksājumus;

22.3. noslēguma maksājumu, sasniedzot šo noteikumu 8.2. apakšpunktā minēto investīcijas rādītāju.

Aģentūra šo noteikumu 8.1. apakšpunktā minētā rādītāja sasniegšanu individuāli šo noteikumu ​pielikumā minēto finansējuma saņēmēju līmenī nosaka brīdī, kad visi finansējuma saņēmēji šo noteikumu 10. punktā minētajā kārtībā ir ievadījuši datus vadības informācijas sistēmā un rādītāju vērtības saskaņojuši ar nozares ministriju.

Šo noteikumu 22.1. apakšpunktā minētā avansa un šo noteikumu 22.2. apakšpunktā minētā starpposma maksājumu kopsumma nepārsniedz 90 % no kopējā projekta investīcijas finansējuma.

Komercdarbības atbalstu piešķir saskaņā ar Eiropas Komisijas lēmumu Nr. 2012/21/ES.

Par komercdarbības atbalsta piešķiršanas dienu ir uzskatāma diena, kad sniegts šo noteikumu 12. punktā minētais nozares ministrijas atzinums par projekta vērtējuma atbilstību.

Finansējuma saņēmējs pirms šo noteikumu 10. punktā minētā pienākuma izpildes atbilstoši normatīvajiem aktiem par veselības aprūpes organizēšanas un samaksas kārtību ar Nacionālo veselības dienestu (turpmāk – pilnvarojuma uzlicējs) ir noslēdzis deleģēšanas līgumu par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu. Līgumā norāda

27.1. konkrētus sniedzamos sabiedriskos pakalpojumus;

27.2. prasības sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam par nepieciešamo sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas infrastruktūru;

27.3. līguma darbības laiku, kas nepārsniedz 10 gadus;

27.4. sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas teritoriju;

27.5. sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam piešķirto ekskluzīvo vai īpašo tiesību būtību;

27.6. informāciju par iespēju saņemt atlīdzības (kompensācijas) maksājumus un nosacījumus atlīdzības (kompensācijas) maksājumu aprēķināšanai, kontrolei un pārskatīšanai, kā arī atlīdzības (kompensācijas) maksājumu pārmaksas novēršanai un atmaksāšanai;

27.7. atsauci uz Eiropas Komisijas lēmumu Nr. 2012/21/ES.

Finansējuma saņēmējs, aizpildot šo noteikumu 10. punktā minētās definētās projekta sadaļas, projektam pievieno vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma sniegšanas pilnvarojuma uzlicēja apliecinājumu, ka tas kontrolēs un pārskatīs šo noteikumu 27.6. apakšpunktā minētos deleģēšanas līgumā paredzētos atlīdzības (kompensācijas) maksājumus, kā arī novērsīs un atgūs deleģēšanas līgumā paredzēto atlīdzības (kompensācijas) maksājumu pārmaksu, ievērojot Eiropas Komisijas lēmumā Nr. 2012/21/ES noteikto pārbaužu regularitāti, bet ne retāk kā reizi trijos gados un pilnvarojuma akta darbības perioda beigās.

Ja tiek pārkāptas šajos noteikumos noteiktās komercdarbības atbalsta piešķiršanas prasības vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma sniegšanai, finansējuma saņēmējam ir pienākums atmaksāt nozares ministrijai visu projekta ietvaros saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas ir brīvi no komercdarbības atbalsta, saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļu.

Pilnvarojuma uzlicējam un finansējuma saņēmējam ir pienākums dokumentāciju par saņemto komercdarbības atbalstu glabāt 10 gadus no pilnvarojuma termiņa beigām, savukārt nozares ministrijai ir pienākums dokumentāciju, kas saistīta ar komercdarbības atbalsta piešķiršanu, glabāt 10 gadus no komercdarbības atbalsta piešķiršanas dienas.

Šo noteikumu 25. punktā minēto komercdarbības atbalstu drīkst kumulēt ar citu komercdarbības atbalstu, kas sniegts saskaņā ar Eiropas Komisijas lēmumu Nr. 2012/21/ES, citas komercdarbības atbalsta programmas vai individuālā komercdarbības atbalsta projekta ietvaros par vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām, ja pēc komercdarbības atbalstu apvienošanas komercdarbības atbalsta vienībai vai izmaksu pozīcijai attiecīgā maksimālā komercdarbības atbalsta intensitāte nepārsniedz 100 %.

Lai attīstītu infrastruktūru, kurā tiek nodrošināti valsts apmaksāti veselības aprūpes pakalpojumi, investīcijas ietvaros ir atbalstāmas šādas darbības

32.1. būvdarbi;

32.2. tehnoloģiju iegāde, piegāde un montāža;

32.3. audits vai revīzija.

Šo noteikumu 32.1. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības ietvaros ir attiecināmas šādas ar būvdarbiem saistītas izmaksas

33.1. būvniecības ieceres dokumentācijas un arhitektoniski mākslinieciskās izpētes izstrādes, būvprojekta minimālā sastāvā un būvprojekta izstrādes izmaksas, projekta ekspertīžu izmaksas, autoruzraudzības un būvuzraudzības izmaksas un būvniecības jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktās attiecīgo būvspeciālistu obligātās apdrošināšanas izmaksas;

33.2. būvdarbu izmaksas, tai skaitā izmaksas, kas saistītas ar objektu nodošanu ekspluatācijā.

Šo noteikumu 32.2. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības ietvaros ir attiecināmas šādas ārstniecības procesam tieši nepieciešamo tehnoloģiju piegādes (tai skaitā iegādes, piegādes un montāžas) izmaksas

34.1. medicīniskās tehnoloģijas, tai skaitā iebūvējamās medicīniskās tehnoloģijas;

34.2. iekārtas, ierīces, mēbeles un aprīkojums;

34.3. informācijas tehnoloģiju aprīkojums.

Ja medicīnisko tehnoloģiju vienas vienības piegādes izmaksas, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, pārsniedz 20 000 euro, nepieciešams Veselības ministrijas – vadošās valsts pārvaldes iestādes veselības jomā – izveidotās tehnoloģiju komisijas saskaņojums.

Šo noteikumu 32.1. un 32.2. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības ir attiecināmas šādu prioritāru darbību īstenošanai

36.1. epidemioloģiskajai drošībai nepieciešamajiem infrastruktūras uzlabojumiem (tai skaitā atbilstošas ventilācijas nodrošināšanai);

36.2. fiziskās vides piekļūstamības uzlabošanai (tai skaitā lai nodrošinātu piekļuvi personām ar funkcionāliem traucējumiem);

36.3. infrastruktūras attīstībai, lai nodrošinātu integrētu pakalpojumu pieejamību.

Šo noteikumu 36. punktā minētās atbalstāmās darbības var iekļaut arī valsts apmaksāto primārās veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanas infrastruktūras attīstību.

Šo noteikumu 32.3. apakšpunktā minētā atbalstāmā darbība iekļauj zvērināta revidenta, zvērinātu revidentu komercsabiedrības, starptautiski atzītu profesionālo organizāciju sertificēta auditora ziņojumu par saskaņoto procedūru veikšanu par projekta darbību un šo noteikumu 8.2. apakšpunktā minētā rādītāja sasniegšanu.

Projekta izmaksas ir attiecināmas, ja tās atbilst šajos noteikumos minētajām izmaksu pozīcijām un ir radušās pēc līguma par projekta īstenošanu noslēgšanas. Projektā neiekļauj darbības, kas ir pabeigtas līguma par projekta īstenošanu noslēgšanas brīdī.

Ņemot vērā šo noteikumu 32. punktā norādītās darbības, finansējuma saņēmējs aprēķina infrastruktūras izmantošanas proporciju un piemēro to projekta kopējam finansējumam, nosakot publiskā un privātā finansējuma apmēru, atbilstoši šādam aprēķinam

40.1. projekta kopējo publisko izmaksu maksimālo apmēru nosaka, izmantojot šādu formulu

40.2. attiecīgā gada publisko izmaksu maksimālo apmēru nosaka, izmantojot šādu formulu

40.3. uz attiecīgo atbalstāmo darbību attiecināmajai infrastruktūrai, kurai nav iespējams noteikt infrastruktūras izmantošanas laika sadalījumu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai un citu darbību veikšanai, laika sadalījumu nosaka atbilstoši vidējai ārstniecības iestādes infrastruktūras izmantošanas proporcijai, kas aprēķināta, infrastruktūrai, kurai ir iespējams noteikt infrastruktūras izmantošanas laika sadalījumu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai un citu darbību veikšanai, sadalot kopējo publisko izmaksu maksimālo apmēru ar šīs infrastruktūras kopējām izmaksām.

Finansējuma saņēmējs infrastruktūras izmantošanas proporciju aprēķina, izmantojot iepriekšējā gada datus vai divu iepriekšējo gadu vidējos datus par infrastruktūras izmantošanu. Ja iepriekšējo gadu dati par infrastruktūras izmantošanu nav pieejami vai tie atšķiras no attīstāmās infrastruktūras izmantošanas prognozes, finansējuma saņēmējs izmanto plānotos infrastruktūras izmantošanas datus līdz brīdim, kad ir pieejami dati par attīstītās infrastruktūras izmantošanu.

Finansējuma saņēmējs informāciju par infrastruktūras izmantošanas proporciju iesniedz nozares ministrijai

42.1. saskaņā ar šo noteikumu 10. punktu iesniedzot projektu vadības informācijas sistēmā;

42.2. kopā ar projekta noslēguma maksājuma pieprasījumu.

Ja pēc līguma par projekta īstenošanu noslēgšanas palielinās projekta publisko izmaksu maksimālais apmērs, kas aprēķināts saskaņā ar šo noteikumu 40.1. apakšpunktu, nozares ministrija kopējās publiskās projekta attiecināmās izmaksas nepalielina.

Finansējuma saņēmējs, iesniedzot projekta noslēguma maksājuma pieprasījumu, nodrošina, ka saskaņā ar šo noteikumu 40.1. apakšpunktu aprēķinātais projekta kopējais publisko izmaksu maksimālais apmērs atbilst piešķirtajam kopējam publisko izmaksu maksimālajam apmēram, attiecīgi palielinot šo noteikumu 17. punktā minēto privāto finansējumu.

Lai attiecinātu pievienotās vērtības nodokļa izmaksas, finansējuma saņēmējs projekta maksājuma pieprasījumam pievieno apliecinājumu, ka minētās izmaksas nav un netiks atgūtas no valsts budžeta priekšnodokļa veidā.

Līgumā par projekta īstenošanu paredz vismaz šādus nosacījumus

46.1. finansēšanas plāna iesniegšanas kārtību;

46.2. iepirkumu plāna iesniegšanas kārtību;

46.3. plānoto avansa, starpposma un noslēguma maksājuma pieprasījuma iesniegšanas kārtību;

46.4. kārtību, kādā iesniedz dokumentus, kas apliecina šo noteikumu 8.1. un 8.2. apakšpunktā minēto rādītāju sasniegšanu

46.4.1. šo noteikumu 8.1. apakšpunktā minētajam rādītājam

46.4.1.1. kopiju no vadības informācijas sistēmas, kas apstiprina apstrādāto iepirkumu kopējo summu;

46.4.1.2. projektu sarakstu un nolīgtās summas;

46.4.1.3. izrakstu no nolīgto iepirkumu konkursa specifikācijas attiecīgajām daļām, kas pierāda projektu atbilstību investīcijas mērķim un aprakstam (īpaši ņemot vērā epidemioloģisko drošību, vides piekļūstamību un integrēto aprūpes pakalpojumu infrastruktūru);

46.4.2. šo noteikumu 8.2. apakšpunktā minētajam rādītājam

46.4.2.1. īsu darbības aprakstu, kas apliecina atbilstību investīcijas mērķim un aprakstam (īpaši ņemot vērā epidemioloģisko drošību, vides piekļūstamību un integrēto aprūpes pakalpojumu infrastruktūru);

46.4.2.2. pierādījumus par darbu pabeigšanu un to, ka infrastruktūra un aprīkojums ir darba kārtībā, piemēram, kopiju projekta virzītāja ziņojumam par projekta pabeigšanu un aģentūras apstiprinājumu par projekta pabeigšanu;

46.5. kārtību, kādā vadības informācijas sistēmā ievada datus, tai skaitā nosakot, ka

46.5.1. finansējuma saņēmējam ir pienākums vadības informācijas sistēmā ievadīt informāciju par kopējo noslēgto iepirkumu līgumu apjomu projektā;

46.5.2. finansējuma saņēmējam ir pienākums vadības informācijas sistēmā ievadīt informāciju par noslēgtajiem iepirkumu līgumiem, kas ietver izvilkumu no tehniskās specifikācijas un pamato iepirkuma atbilstību projekta mērķim – nodrošināt visaptverošu, ilgtspējīgu, integrētu veselības aprūpes pakalpojumu attīstību atbalstāmajā infrastruktūrā;

46.5.3. finansējuma saņēmējs kopā ar šo noteikumu 46.4.2. apakšpunktā minēto dokumentāciju iesniedz šo noteikumu 38. punktā minēto zvērināta revidenta, zvērinātu revidentu komercsabiedrības, starptautiski atzītu profesionālo organizāciju sertificēta auditora ziņojumu par saskaņoto procedūru veikšanu.

Finansējuma saņēmējs saskaņā ar normatīvajiem aktiem par Atveseļošanas fonda plāna īstenošanas un uzraudzības kārtību maksājumu pieprasījumu datus, izdevumus un sasniegto rādītāju pamatojošo dokumentāciju uzkrāj un ievada vadības informācijas sistēmā divas reizes gadā.

Finansējuma saņēmējs nodrošina informācijas un publicitātes pasākumus saskaņā ar regulas Nr. 2021/241 ​34. panta 2. punktu un Eiropas Komisijas un Latvijas Republikas Atveseļošanas un noturības mehānisma finansēšanas nolīguma 10. pantu.

Atbilstoši regulas Nr. 2021/241 22. pantam finansējuma saņēmējs nodrošina, ka visā projekta īstenošanas laikā tiks ievēroti normatīvajos aktos noteiktie interešu konflikta, korupcijas un krāpšanas novēršanas un dubultā finansējuma novēršanas nosacījumi, kuriem iestājoties pret finansējuma saņēmēju atbilstoši normatīvajiem aktiem par Atveseļošanas fonda plāna īstenošanas un uzraudzības kārtību tiks piemērotas attiecīgas korektīvās darbības.

Finansējuma saņēmējam ir pienākums nodrošināt, ka normatīvajos aktos par Atveseļošanas fonda plāna īstenošanas un uzraudzības kārtību minētajām institūcijām, Eiropas Komisijas un Latvijas Republikas Atveseļošanas un noturības mehānisma finansēšanas nolīgumā minētajām Eiropas Komisijas un Latvijas Republikas iestādēm ir pieejama ar projekta īstenošanu saistītā dokumentācija.

Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs

51.1. atbilstoši regulas Nr. 2021/241 5. panta 2. punktam un regulas Nr. 2020/852 17. pantam nodrošina, ka tiek ievēroti šādi principa "Nenodarīt būtisku kaitējumu" vides mērķi

51.1.1. klimata pārmaiņu mazināšana;

51.1.2. pielāgošanās klimata pārmaiņām;

51.1.3. ilgtspējīga ūdens un jūras resursu izmantošana un aizsardzība;

51.1.4. pāreja uz aprites ekonomiku, ieskaitot atkritumu rašanās novēršanu un to reciklēšanu;

51.1.5. piesārņojuma novēršana un kontrole;

51.1.6. bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana;

51.2. nodrošina, ka projektā plānotie darbi netiek finansēti vai līdzfinansēti, kā arī tos nav plānots finansēt vai līdzfinansēt no citiem valsts un ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem;

51.3. nodrošina projektā plānoto darbu sasaisti, sinerģiju un demarkāciju ar citu atbalsta instrumentu investīcijām dubultfinansējuma riska mazināšanai;

51.4. sedz projekta sadārdzinājumu no saviem līdzekļiem, ja projekta izmaksas pieaug;

51.5. nodrošina, ka projekta īstenošanas laikā nekustamie īpašumi, kuri nepieciešami projekta īstenošanai, ir finansējuma saņēmēja īpašumā, patapinājumā, valdījumā vai ilgtermiņa nomā vismaz 10 gadus, un tiesībām uz konkrēto objektu vai īpašumu, izņemot patapinājumu, jābūt nostiprinātām zemesgrāmatā. Ja investīcijas ir veiktas ēkās un būvēs, nepalielinot apbūves laukumu, īpašumtiesībām vai citām tiesībām attiecībā uz zemi nav jābūt nostiprinātām zemesgrāmatā;

51.6. nodrošina, ka iepirkumu, kas nepieciešams atbalstāmo darbību īstenošanai, finansējuma saņēmējs veic kā sociāli atbildīgu iepirkumu, ja attiecināms, un atbilstoši Eiropas Savienības un Latvijas Republikas iepirkumu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai, īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci nodrošinošu procedūru;

51.7. uzkrāj datus atbilstoši regulas Nr. 2021/241 27. pantam par kopīgo rādītāju "Jaunu vai modernizētu veselības aprūpes iestāžu jauda";

51.8. nodrošina projekta izmaksu, tai skaitā pievienotās vērtības nodokļa izmaksu, uzskaiti un nodalīšanu. Ja sākotnēji plānotais pievienotās vērtības nodokļa apjoms ir lielāks nekā faktiski nepieciešamais, nodrošina pārmaksātā pievienotās vērtības nodokļa daļas atmaksāšanu.

Investīcijas ietvaros projektu īsteno saskaņā ar līgumu par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz 2026. gada 31. augustam, ievērojot, ka

52.1. finansējuma saņēmējs izdevumus var veikt līdz 2026. gada 30. jūnijam;

52.2. finansējuma saņēmējs noslēguma maksājuma pieprasījumu iesniedz līdz 2026. gada 15. jūlijam;

52.3. aģentūra projekta noslēguma dokumentācijas pārbaudi un noslēguma maksājumu veic līdz 2026. gada 31. augustam.

Aģentūrai ir tiesības vienpusēji atkāpties no noslēgtā līguma par projekta īstenošanu jebkurā no šādiem gadījumiem

53.1. finansējuma saņēmējs nepilda līgumu par projekta īstenošanu, tai skaitā netiek ievēroti projektā noteiktie termiņi vai ir iestājušies citi apstākļi, kas negatīvi ietekmē vai var ietekmēt rādītāju sasniegšanu;

53.2. finansējuma saņēmējs projekta īstenošanas laikā apzināti ir sniedzis nepatiesu informāciju;

53.3. citos gadījumos, kas paredzēti līgumā par projekta īstenošanu.

Aģentūra pēc finansējuma saņēmēja pieprasījuma nodrošina finansējuma pieprasīšanu avansa maksājuma, starpposma maksājuma, noslēguma maksājuma un pievienotās vērtības nodokļa izmaksu segšanai, ja attiecināms.

Aģentūra apstiprina projekta mērķa sasniegšanu, pamatojoties uz šo noteikumu 46.4. apakšpunktā minēto dokumentu kopumu.

Nozares ministrija projektu ieviešanas laikā atbilstoši nepieciešamībai veic attālinātas vai klātienes pārbaudes vai auditu investīcijas mērķu sasniegšanas uzraudzībai.