Reģionālās attīstības uzraudzības un novērtēšanas kārtība

Noteikumi nosaka reģionālās attīstības uzraudzības un novērtēšanas kārtību.

Reģionālās attīstības uzraudzība un novērtēšana ietver nepārtrauktu un sistemātisku reģionālajai attīstībai (tai skaitā teritoriju attīstībai) nozīmīgu datu vākšanu, apstrādi un reģionālās attīstības tendenču analīzi visā valsts teritorijā vai atsevišķās tās daļās.

Reģionālās attīstības uzraudzībai un novērtēšanai tiek izmantots Reģionālās attīstības indikatoru modulis (turpmāk – modulis). Modulis ir Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmas sastāvdaļa un pieejams tīmekļvietnē www.raim.gov.lv.

Reģionālās attīstības uzraudzības un novērtēšanas metodisko un informācijas tehnoloģiju risinājumu pilnveidošanu valsts mērogā nodrošina un koordinē Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – ministrija).

(MK 22.12.2025. noteikumu Nr. 827 redakcijā)

Ministrija sniedz priekšlikumus Centrālajai statistikas pārvaldei (turpmāk – pārvalde) par ministrijai, pašvaldībām un plānošanas reģioniem nepieciešamo statistikas rādītāju iekļaušanu oficiālās statistikas programmā, lai nodrošinātu reģionālās attīstības uzraudzību un novērtēšanu.

Ministrija katru gadu veic analītisko darbu reģionālās attīstības uzraudzības un novērtēšanas jomā.

(MK 22.12.2025. noteikumu Nr. 827 redakcijā)

Pašvaldības un plānošanas reģioni nodrošina reģionālās attīstības uzraudzību un novērtēšanu, izmantojot moduli kā vienu no datu avotiem teritorijas attīstības plānošanā un reģionālās attīstības uzraudzībā un novērtēšanā, pēc iespējas neveidojot atsevišķas reģionālās attīstības uzraudzības un novērtēšanas sistēmas.

Pašvaldības un plānošanas reģioni informē ministriju par tādiem pasākumiem vai aktivitātēm, kas skar iesaistīšanos Eiropas Savienības vai citu ārvalstu atbalsta instrumentu finansētos projektos saistībā ar reģionālās attīstības uzraudzību un novērtēšanu.

Ministrija izstrādā un aktualizē vadlīnijas par modulim nepieciešamajām datu kopām, to struktūru un datu nodošanas kārtību (turpmāk – vadlīnijas). Ministrija vadlīnijas saskaņo ar šo noteikumu 25.1., 25.2. un 25.3. apakšpunktā minētajām institūcijām, ievieto savā oficiālajā tīmekļvietnē un informē par to šo noteikumu 25.1., 25.2. un 25.3. apakšpunktā minētās institūcijas un Valsts digitālās attīstības aģentūru (turpmāk – aģentūra).

(MK 22.12.2025. noteikumu Nr. 827 redakcijā)

Šo noteikumu 25.1., 25.2. un 25.3. apakšpunktā minētās institūcijas ir tiesīgas sniegt priekšlikumus šo noteikumu 9. punktā minēto vadlīniju grozīšanai.

Moduļa funkcionālo un saturisko pilnveidošanu sadarbībā ar reģionālās attīstības uzraudzībā un novērtēšanā iesaistītajām institūcijām nosaka ministrija. Moduļa funkcionalitātes un satura pilnveidošanu nodrošina aģentūra atbilstoši ministrijas dotajam uzdevumam.

Moduļa, tai skaitā programmatūras un tehnisko resursu, darbību un uzturēšanu, kā arī informācijas apriti nodrošina aģentūra.

Datu validāciju, datu ielādes uzraudzību un apstiprināšanu, datu audita, darbības novērošanas un citas moduļa uzturēšanas funkcijas nodrošina aģentūra.

Modulī uzkrātās informācijas uzturēšanu, klasifikatoru un metadatu pārvaldību nodrošina aģentūra.

Moduļa darbības ietvaros tiek veidoti analītiskie materiāli par reģionālo attīstību.

Moduļa dati tiek glabāti centralizētā datubāzē. Modulis nodrošina tajā apstrādājamo datu apmaiņu automatizētā tiešsaistes datu pārraides režīmā.

Moduli veido publiskā daļa un autorizētā darba vide. Moduļa lietotājus un to tiesības atbilstoši normatīvajiem aktiem par reģionālās attīstības uzraudzību un novērtēšanu nosaka ministrija, izvērtējot saņemtos iesniegumus autorizētās darba vides lietotāju tiesību piešķiršanai.

Aģentūras uzturētie moduļa tehnoloģiskie risinājumi nodrošina piekļuvi

18.1. kvantitatīvai informācijai par sociālekonomiskajiem rādītājiem – atbilstoši teritoriālajam iedalījumam un par konkrētu laikposmu;

18.2. kvantitatīvai informācijai par valsts budžeta un Eiropas Savienības fondu ieguldījumiem – atbilstoši teritoriālajam iedalījumam un par konkrētu laikposmu;

18.3. teritoriju profiliem;

18.4. citām ministrijas noteiktajām sadaļām;

18.5. datu apmaiņai ar Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmu.

Moduļa datu izmantošanu atbilstoši to ieguves mērķiem un sadarbību ar šo noteikumu 25.1., 25.2. un 25.3. apakšpunktā minētajām institūcijām nodrošina ministrija.

Moduļa lietošanas noteikumus izstrādā un apstiprina ministrija.

Moduļa lietošanas noteikumu priekšlikumus izstrādā un lietotāju pārvaldību un atbalstu nodrošina aģentūra.

Moduļa lietotājiem tiek nodrošināta

22.1. piekļuve teritoriju profiliem;

22.2. iespēja veikt teritoriju salīdzināšanu;

22.3. iespēja atlasīt datus par teritorijām pēc lietotāja izvēlētiem kritērijiem;

22.4. palīdzības un metodoloģiska rakstura informācija par moduli un tajā pieejamajiem rādītājiem;

22.5. iespēja izdrukāt un lejupielādēt apskatei pieejamo saturu, izmantojot modulī šiem mērķiem paredzēto funkcionalitāti;

22.6. iespēja sagatavot uzraudzības pārskatus par teritorijas attīstības plānošanas dokumentos iekļautajiem rezultatīvajiem rādītājiem.

Institūcijas, kam ir piekļuve moduļa autorizētajai darba videi, ievēro to darbībai noteiktos drošības pasākumus un neveic darbības, kas varētu bojāt autorizēto darba vidi, kā arī nenodod lietotāja rekvizītus trešajām personām.

Ja modulis tiek likvidēts, tā datus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nodod turpmākai arhivēšanai Latvijas Nacionālajā arhīvā.

Lai nodrošinātu moduļa darbību šajos noteikumos noteiktajā kārtībā, datus nodrošina

25.1. datu avotus pārzinošās institūcijas, kas atbilstoši šo noteikumu ​pielikuma datu saturam un šo noteikumu 9. punktā minētajām vadlīnijām nodod šādus datus

25.1.1. Labklājības ministrija – par pašvaldību sniegto sociālo palīdzību un sociālo pakalpojumu sniedzēju skaitu;

25.1.2. Lauku atbalsta dienests – par Eiropas Savienības fondu projektu skaitu, saņēmēju skaitu un izmaksāto publisko finansējumu;

25.1.3. Izglītības un zinātnes ministrija – par izglītības iestādēm un izglītojamo skaitu;

25.1.4. Nodarbinātības valsts aģentūra – par bezdarba līmeni un reģistrētajiem bezdarbniekiem;

25.1.5. Uzņēmumu reģistrs – par komercreģistrā, biedrību un nodibinājumu reģistrā un Uzņēmumu reģistra žurnālā ierakstītajiem un no šiem reģistriem izslēgtajiem subjektiem un ārvalstu personu dalību komersantos (uzņēmumos);

25.1.6. Valsts ieņēmumu dienests – par uzņēmumu ienākuma nodokli un iedzīvotāju ienākuma nodokli;

25.1.7. Valsts kase par pašvaldību pamatbudžeta ieņēmumiem, pašvaldību pamatbudžeta izdevumiem un pašvaldību saistību apmēru;

25.1.8. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra – par pensiju un bezdarbnieka pabalsta saņēmējiem un sociāli apdrošinātām personām;

25.1.9. valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts ceļi" – par valsts autoceļiem;

25.1.10. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde – par iedzīvotāju skaitu uz kārtējā gada 1. janvāri un par iepriekšējā gadā dzimušo un mirušo skaitu;

25.1.11. Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs – par reģistrētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem;

25.1.12. valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" – par atkritumu savākšanas un izvietošanas, emisiju gaisā un ūdens izmantošanas rādītājiem;

25.2. pašvaldības un plānošanas reģioni, kas atbilstoši šo noteikumu 9. punktā minētajām vadlīnijām nodod datus atbilstoši teritoriālajam dalījumam un kas ir nepieciešami

25.2.1. reģionālās attīstības uzraudzībai un novērtēšanai;

25.2.2. Eiropas Savienības fondu vai citu ārvalstu atbalsta instrumentu finansēto projektu novērtēšanai un uzraudzībai;

25.3. citas datu avotus pārzinošās institūcijas, ar kurām ir panākta vienošanās par datu nodošanu uz moduli;

25.4. ministrija, izmantojot Latvijas Atvērto datu portālu.

Šo noteikumu 25.1., 25.2. un 25.3. apakšpunktā minētās institūcijas

26.1. datus modulim nodod atbilstoši veidam, par ko panākta vienošanās ar ministriju

26.1.1. publicējot datus Latvijas Atvērto datu portālā;

26.1.2. citā veidā saskaņā ar panākto vienošanos;

26.2. datus modulim iesniedz

26.2.1. mašīnlasāmā formātā (CSV);

26.2.2. citā formātā, par kuru ir panākta vienošanās par datu nodošanu modulim;

26.3. atbild par modulim nodoto datu kvalitāti (tai skaitā datu saskaņotība un salīdzināmība, izmantojot vienotus klasifikatorus un identifikatorus, kā arī pieejamība un skaidrība, aprakstot un darot pieejamus metadatus).

Datu kopas, ko nodod šo noteikumu 25.1., 25.2. un 25.3. apakšpunktā minētās institūcijas, satur vismaz šādus datu laukus

27.1. rādītāja nosaukums;

27.2. rādītāja vērtība;

27.3. administratīvo teritoriju un teritoriālā iedalījuma vienību klasifikatora kods;

27.4. sniegtā rādītāja vērtības datums vai gads.

Datu iegūšanu no šo noteikumu 25.1., 25.2. un 25.3. apakšpunktā minētajām institūcijām un Latvijas Atvērto datu portāla, tai skaitā datu aktualizāciju, nodrošina aģentūra.

Aģentūra var izmantot šo noteikumu 25.1., 25.2. un 25.3. apakšpunktā minēto institūciju datus un rādītājus, veidojot un aprēķinot atvasinātus rādītājus, kā arī ievietot tos modulī tālākai izmantošanai.

Aģentūra ministrijas uzdevumā modulī var ievadīt citu publiski pieejamu valsts un pašvaldību statistiku, izmantojot moduļa ievadformu.

Pārvalde, ministrija un aģentūra sadarbojas un savstarpēji vienojas par informācijas apmaiņas kārtību un tehniskajiem risinājumiem, kas nepieciešami moduļa nepārtrauktas un drošas darbības nodrošināšanai, kā arī statistikas datu aktualizēšanai un izmantošanai moduļa attīstībā.

(MK 22.12.2025. noteikumu Nr. 827 redakcijā)

Valsts kase un Uzņēmumu reģistrs, sagatavojot datus par 2022. gadu, piemēro Ministru kabineta 2014. gada 1. jūlija noteikumus Nr. 367 "Reģionālās attīstības uzraudzības un novērtēšanas kārtība".

Valsts ieņēmumu dienests, sagatavojot datus par 2022. gadu un 2023. gadu, piemēro Ministru kabineta 2014. gada 1. jūlija noteikumus Nr. 367 "Reģionālās attīstības uzraudzības un novērtēšanas kārtība".

Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2014. gada 1. jūlija noteikumus Nr. 367 "Reģionālās attīstības uzraudzības un novērtēšanas kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2014, 143. nr.).