Būvju kadastrālās uzmērīšanas noteikumi

Noteikumi nosaka

1.1. dokumentus, kādus Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 24. pantā minētās personas (turpmāk – ierosinātājs) iesniedz Valsts zemes dienestā, lai uzsāktu būves un telpu grupas kadastrālās uzmērīšanas (turpmāk – būves kadastrālā uzmērīšana) procesu;

1.2. Valsts zemes dienesta rīcībā esošo dokumentu izmantošanu būves kadastrālās uzmērīšanas procesā;

1.3. nekustamā īpašuma objekta – būves (tai skaitā valsts noslēpuma statusam atbilstošas būves) kadastrālās uzmērīšanas kārtību, raksturojošos datus un mērījumu precizitāti;

1.4. termiņu, kādā veicama būves kadastrālā uzmērīšana;

1.5. būves kadastrālās uzmērīšanas datu un dokumentu labošanas kārtību.

Noteikumos lietotie termini

2.1. ēkas augstums – lielākais attālums starp ēkas zemes planējuma atzīmi ēkas ieejas vai ielas fasādes pusē un augstākā ēkas konstruktīvā elementa augstāko punktu, kuru neietekmē arhitektoniskas vai tehniskas izbūves (piemēram, skursteņi, karoga masti, reklāmas stendi, elektronisko sakaru objekti, vējrādītāji vai zibens novadītāji);

2.2. ēkas konstruktīvais elements – pamati, vertikālās konstrukcijas (ārsienas, karkasi), starpstāvu pārsegums, jumta konstrukcija un jumta segums;

2.3. ēkas nolietojums – pēc ēkas nolietojuma pazīmēm kadastrālās uzmērīšanas brīdī vizuāli noteiktais ēkas tehniskā stāvokļa vērtējums (3. pielikums);

2.4. inženierbūves faktiskais kalpošanas ilgums – inženierbūves reģistrācijas brīdī noteiktais laiks gados, cik ilgi eksistē inženierbūve;

2.5. inženierbūves normatīvais kalpošanas ilgums – laiks gados, cik ilgi inženierbūve var kvalitatīvi kalpot (5. pielikums);

2.6. būves uzbūvēšanas gads – konstatētais vecākais ēkas vai tās konstruktīvo elementu materiālu vai inženierbūves uzbūvēšanas gads.

(MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 885 redakcijā)

Valsts zemes dienests būves kadastrālo uzmērīšanu veic šajos noteikumos noteiktajā kārtībā, lai iegūtu konkrētā datumā faktiskajai situācijai atbilstošu informāciju, kas nepieciešama būves un telpu grupas teksta datu un telpisko datu reģistrācijai vai aktualizācijai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk – Kadastra informācijas sistēma).

Būves kadastrālā uzmērīšana iedalās

4.1. ēkas un telpu grupas kadastrālajā uzmērīšanā apvidū;

4.2. būves atsevišķās kadastrālās uzmērīšanas darbībās, lai šajos noteikumos noteiktajos gadījumos Kadastra informācijas sistēmā

4.2.1. aktualizētu tikai atsevišķus datus par Kadastra informācijas sistēmā reģistrētu ēku vai telpu grupu ar objekta apsekošanu apvidū vai bez tās;

4.2.2. reģistrētu vai aktualizētu datus par ēkas jaunbūvi vai inženierbūvi bez to apsekošanas apvidū.

(Grozīts ar MK 23.04.2024. noteikumiem Nr. 260)

Pamatojoties uz Būvniecības informācijas sistēmā vai ierosinātāja uzrādītajos dokumentos (ja tie nav pieejami Būvniecības informācijas sistēmā) fiksēto informāciju, bet neapsekojot būvi apvidū, veic būves atsevišķās kadastrālās uzmērīšanas darbības, ja ierosināta

5.1. Kadastra informācijas sistēmā reģistrēto datu aktualizācija par ēkas vai telpu grupas lietošanas veidu vai labiekārtojumiem (1. pielikums), kuri nemaina platību;

5.2. tādas Kadastra informācijas sistēmā reģistrētas ēkas apvienošana vai sadalīšana, kurā nav veikta konstruktīva pārbūve, piemēram, starpsienu savstarpējā izvietojuma pārbūve, logu vai durvju aiļu izbūve;

5.3. tādas inženierbūves reģistrācija Kadastra informācijas sistēmā vai tās datu aktualizācija, kurai šo noteikumu 7.2. apakšpunktā minētajos dokumentos norādīti būves vai pārbūvētās vai atjaunotās būves daļas apjoma rādītāji un nosakāma būves kontūra;

5.4. viena dzīvokļa dzīvojamās ēkas ar vienu telpu grupu vai pie šādas ēkas uzbūvētas palīgēkas (ja tās ir iekļautas vienā būvniecības iecerē) jaunbūves (turpmāk – viena dzīvokļa dzīvojamās ēkas jaunbūve) reģistrācija vai datu aktualizācija Kadastra informācijas sistēmā līdz minētās jaunbūves pieņemšanai ekspluatācijā un Būvniecības informācijas sistēmā pieejami vai Valsts zemes dienestā iesniegti šo noteikumu 7.6. apakšpunktā minētie dokumenti.

(Grozīts ar MK 23.04.2024. noteikumiem Nr. 260; MK 17.12.2024. noteikumiem Nr. 885)

Ēkas un telpu grupas atsevišķās kadastrālās uzmērīšanas darbības ar apsekošanu apvidū ēkai un telpu grupai veic, ja ierosināts aktualizēt

6.1. Kadastra informācijas sistēmā reģistrētos ēkas un telpu grupas labiekārtojumus, kuri maina telpas platību;

6.2. datus par Kadastra informācijas sistēmā reģistrēto ēkas konstruktīvo elementu vai fasādes apdares materiāliem (2. pielikums) vai ēkas nolietojumu (3. pielikums).

(MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 885 redakcijā)

Būves kadastrālo uzmērīšanu uzsāk, pamatojoties uz ierosinātāja iesniegumu un dokumentiem, kas noteikti normatīvajos aktos kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas jomā. Papildus ierosinātājs uzrāda vai iesniedz šādus dokumentus, ja tie nav pieejami Būvniecības informācijas sistēmā un tie ir ierosinātāja rīcībā

7.1. normatīvajos aktos būvniecības jomā noteiktā kārtībā apstiprinātu būvprojektu un būvatļauju, paskaidrojuma rakstu, kurā norādīta informācija par būves vai telpu grupas lietošanas veidu, un telpu grupu eksplikāciju;

7.2. inženierbūves izpildmērījuma plānu vai izpildshēmu (turpmāk – izpildmērījuma plāns) DGN vai DWG datņu formātā, bet, ja tāda nav, izpildmērījuma plānu papīra izdrukas veidā, kurā attēlota inženierbūves kontūra un šajos noteikumos noteiktie inženierbūves apjoma rādītāji. Izpildmērījuma plānā inženierbūvei jābūt uzmērītai un piesaistītai Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmai, kas izteikta kā Merkatora transversālās projekcijas plaknes koordinātas (turpmāk – LKS TM), pēc kurām nosakāms būves sākuma un beigu punkts;

7.3. citu valsts vai pašvaldības iestāžu izdotu vai apstiprinātu dokumentu (piemēram, lēmumu, izziņu, normatīvajos aktos būvniecības jomā noteiktā kārtībā sagatavotu un pašvaldības būvvaldes vai citas institūcijas, kas veic būvvaldes funkcijas (turpmāk – būvvalde), apstiprinātu informāciju), kas satur norādes par būves un telpu grupas lietošanas veidiem, ja ierosinātāja rīcībā nav šo noteikumu 7.1. un 7.4. apakšpunktā minēto dokumentu;

7.4. aktu par būves pieņemšanu ekspluatācijā, paskaidrojuma rakstu ar būvvaldes izdarītu atzīmi par būvdarbu pabeigšanu, ja būve ir pieņemta ekspluatācijā;

7.5. ja ēka ir patstāvīgs nekustamā īpašuma objekts, šo noteikumu 38. punktā minētos dokumentus;

7.6. par viena dzīvokļa dzīvojamās ēkas jaunbūvi šo noteikumu 5.4. apakšpunktā minētajā gadījumā

7.6.1. faktiskajai situācijai apvidū atbilstošu un būvprojekta izstrādātāja parakstītu visas ēkas stāva plānu un telpu eksplikāciju DGN vai DWG datņu formātā;

7.6.2. faktiskajai situācijai apvidū atbilstošu izpildmērījuma plānu DGN vai DWG datņu formātā (turpmāk – ēkas izpildmērījuma plāns);

7.6.3. ēkas fotoattēlus (piemēram, JPG un tamlīdzīgos datņu formātos), nodrošinot, ja tas tehniski iespējams, lai attēlos būtu redzamas visas ēkas fasādes;

7.6.4. ierosinātāja parakstītu dokumentu ar informāciju par ēkas labiekārtojumiem, konstruktīvo elementu un fasādes apdares materiāliem, ja šāda informācija nav pieejama vai atšķiras no būvniecības informācijas sistēmā norādītās informācijas.

(Grozīts ar MK 23.04.2024. noteikumiem Nr. 260; MK 17.12.2024. noteikumiem Nr. 885)

1 Iesniedzot šo noteikumu 7.6. apakšpunktā minētos dokumentus Būvniecības informācijas sistēmā vai Valsts zemes dienestā, uzskatāms, ka ierosinātājs apliecina, ka norādītā informācija atbilst faktiskajai situācijai apvidū.

(MK 23.04.2024. noteikumu Nr. 260 redakcijā)

Šo noteikumu 7.3. apakšpunktā minētos dokumentus, kas satur norādes par būves un telpu grupas lietošanas veidiem, ierosinātājs var neuzrādīt vai neiesniegt, ja būves galvenais lietošanas veids iepriekš reģistrēts Kadastra informācijas sistēmā vai konstatējams Valsts zemes dienesta arhīva tehniskās inventarizācijas dokumentos, izņemot masveida apsekošanas rezultātā Kadastra informācijas sistēmā reģistrētām būvēm, kurās ir divas vai vairāk telpu grupu.

Būves kadastrālajā uzmērīšanā informāciju iegūst

9.1. šajos noteikumos noteiktajos gadījumos apsekojot ēku vai telpu grupu apvidū un veicot

9.1.1. vizuālo apskati;

9.1.2. mērījumus;

9.1.3. fotografēšanu;

9.1.4. aprēķinus;

9.2. izmantojot

9.2.1. Kadastra informācijas sistēmas datus;

9.2.2. Būvniecības informācijas sistēmas datus;

9.2.3. ierosinātāja iesniegto informāciju un dokumentus;

9.2.4. Valsts zemes dienesta arhīva dokumentus;

9.2.5. Valsts zemes dienestam pieejamos ģeotelpiskos datus.

Būves kadastrālo uzmērīšanu neveic

10.1. objektam, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem būvju klasifikācijas jomā (turpmāk – būvju klasifikācija) nav klasificējams kā būve, un būvei, kuru nereģistrē Kadastra informācijas sistēmā;

10.2. ēkai, ja tai visas telpas ir ar augstumu, mazāku par 1,60 m, izņemot ēku, kurai ir izbūvētas vai saglabājušās tikai ārtelpas ar vismaz vienu ēkas konstruktīvo elementu – pamatiem;

10.3. inženierbūvei, kurai no šo noteikumu 7.2. apakšpunktā minētajiem dokumentiem nav nosakāma būves kontūra, būves apjoma rādītāji vai piesaiste LKS TM koordinātu sistēmai;

10.4. ēkas iekšējās kontūras robežās esošajiem inženiertīkliem (inženierkomunikācijām), kā arī uz ēkas jumta esošai inženierbūvei;

10.5. inženierbūves pamatiem, ja nav izbūvētas vai ir sagruvušas pārējās inženierbūves konstrukcijas.

Katru būvi kadastrāli uzmēra kā atsevišķu objektu, izmantojot būvju klasifikācijā noteikto būvju iedalījumu ēkās un inženierbūvēs, un datus reģistrē Kadastra informācijas sistēmā.

Valsts noslēpuma statusam atbilstošas būves kadastrālo uzmērīšanu veic saskaņā ar šo noteikumu 9. nodaļas prasībām.

Ēkas vai telpu grupas, kuru uzmērīšanai iesniegtie dokumenti satur informāciju ar statusu "informācija dienesta vajadzībām", kadastrāli uzmēra atbilstoši šajos noteikumos minētajai kārtībai par ēku kadastrālo uzmērīšanu apvidū un kadastrālajā uzmērīšanā iegūtos datus reģistrē Kadastra informācijas sistēmā.

Ja kāda no ēkas vai telpu grupas telpām vai tās daļām neatbilst drošības prasībām vai kadastrālā uzmērīšana tajās nav iespējama (ieiešana un uzturēšanās tehniski nav iespējama vai var apdraudēt uzmērītāja drošību, veselību, dzīvību, piemēram, šahtas, bunkuri vai transformatoru apakšstaciju ēkas), attiecīgās telpas iekšējos mērījumus neveic. Telpu raksturojošo informāciju reģistrācijai vai aktualizācijai Kadastra informācijas sistēmā un stāva plāna sagatavošanai iegūst no Būvniecības informācijas sistēmā vai ierosinātāja uzrādītajos dokumentos pieejamās informācijas, bet, ja tādas nav, nosaka, ja tas iespējams, pēc tās ārējiem apjoma rādītājiem. Stāva plānā norāda informāciju par datu ieguves veidu.

Ja šo noteikumu 14. punktā minētajā gadījumā Būvniecības informācijas sistēmā vai ierosinātāja uzrādītajā dokumentā nav norādīta vai no ārējiem apjoma rādītājiem nav nosakāma tās telpas daļas raksturojošā informācija, kuras augstums ir mazāks par 1,60 m, minētās telpas daļas raksturojošo informāciju reģistrācijai vai aktualizācijai Kadastra informācijas sistēmā neiegūst un stāva plānā neattēlo.

Telpu grupas kadastrālo uzmērīšanu veic, ja telpu grupa atrodas ēkā, kurai veikta kadastrālā uzmērīšana apvidū, un dati reģistrēti Kadastra informācijas sistēmā.

Ierosinātājs nodrošina iespēju iekļūt ēkā vai telpu grupā ar Valsts zemes dienestu saskaņotā laikā, ja

17.1. nepieciešams veikt ēkas vai telpu grupas kadastrālo uzmērīšanu vai ēkas vai telpu grupas atsevišķās kadastrālās uzmērīšanas darbības ar apsekošanu apvidū;

17.2. ierosinātājs apstrīd vai pārsūdz Valsts zemes dienesta darba izpildes rezultātus.

Ēkas un telpu grupas kadastrālo uzmērīšanu apvidū veic ar šādu precizitāti

18.1. mērījumiem līdz astoņiem metriem (ieskaitot) +/–0,02 m, izņemot telpas un ēkas augstumu;

18.2. mērījumiem, kas lielāki par astoņiem metriem, +/–0,25 %, izņemot telpas un ēkas augstumu;

18.3. ēku savstarpējā izvietojuma mērījumiem zemes vienībā +/–2 %;

18.4. ēkas augstuma mērījumiem +/–5 %;

18.5. telpas augstumam +/–0,02 m.

Izmantojot būves kadastrālajā uzmērīšanā iegūto informāciju, Valsts zemes dienests nosaka

19.1. laukumu ar noteiktību 0,1 m2, tai skaitā apbūves laukumu;

19.2. tilpumu ar noteiktību 1 m3, tai skaitā būvtilpumu un ietilpību;

19.3. ēkas, telpu grupas un telpas platību grīdas līmenī ar noteiktību 0,1 m2;

19.4. būves augstumu ar noteiktību 0,10 m;

19.5. telpas izmērus, tai skaitā telpas augstumu, ar noteiktību 0,01 m;

19.6. garumu ar noteiktību 0,01 m.

Veicot ēkas vai telpu grupas kadastrālo uzmērīšanu apvidū vai ēkas atsevišķās kadastrālās uzmērīšanas darbības ar objekta apsekošanu, iegūst ēkas fotoattēlus, nodrošinot, ja tas tehniski iespējams, lai attēlos būtu redzamas visas ēkas fasādes.

Ēkas vai telpu grupas atkārtotu kadastrālo uzmērīšanu apvidū atsevišķām ēkas vai telpu grupas daļām ierosina tikai tad, ja Kadastra informācijas sistēmā reģistrētā informācija par ēku vai telpu grupas daļu, kuru neaktualizē, atbilst faktiskajai situācijai apvidū. Valsts zemes dienests neapseko un nevērtē pārējās ēkas daļas vai telpu grupas daļas Kadastra informācijas sistēmā reģistrētās informācijas atbilstību faktiskajai situācijai apvidū, ja nav saņemts attiecīgs ierosinājums. Ja vizuāli konstatē, ka Kadastra informācijas sistēmā reģistrētā informācija par ēku vai telpu grupas daļu, par kuru nav saņemts ierosinājums, neatbilst faktiskajai situācijai apvidū, Valsts zemes dienests ir tiesīgs pārtraukt pasūtījuma izpildi.

Ēkas kadastrālo uzmērīšanu apvidū Valsts zemes dienests izpilda šādos termiņos

22.1. 15 darbdienu laikā vai rakstiski ar ierosinātāju vienojoties par ilgāku izpildes termiņu, kadastrāli uzmērot ēkas vai telpu grupas ar to kopējo būvtilpumu līdz 5000 m3 (ieskaitot);

22.2. 22 darbdienu laikā vai rakstiski ar ierosinātāju vienojoties par ilgāku izpildes termiņu, kadastrāli uzmērot ēkas vai telpu grupas ar to kopējo būvtilpumu virs 5000 m3.

Ja pasūtījums pieņemts par ēku ar kopējo būvtilpumu līdz 5000 m3, bet, veicot ēkas kadastrālo uzmērīšanu, konstatēts, ka pasūtījuma kopējais būvtilpums ir lielāks par 5000 m3, pasūtījuma izpildes termiņu maina no 15 uz 22 darbdienām, saglabājot iespēju vienoties par ilgāku izpildes termiņu atbilstoši šo noteikumu 22.2. apakšpunktam.

Būves atsevišķās kadastrālās uzmērīšanas darbības bez apsekošanas apvidū Valsts zemes dienests izpilda 10 darbdienu laikā, ar apsekošanu apvidū – 15 darbdienu laikā.

Šo noteikumu 22., 23. un 24. punktā noteiktajos termiņos neieskaita laiku, kas nepieciešams attiecīgo datu reģistrācijai vai aktualizācijai Kadastra informācijas sistēmā atbilstoši normatīvajiem aktiem par kadastra objekta reģistrāciju un kadastra datu aktualizāciju, kā arī laiku, uz kuru apturēti būves kadastrālās uzmērīšanas darbi.

Valsts zemes dienesta teritoriālā struktūrvienība aptur būves kadastrālās uzmērīšanas darbus, ja

26.1. ierosinātājs nenodrošina uzmērītāja iekļūšanu uzmērāmajā objektā un netraucētu ēkas vai telpu grupas kadastrālās uzmērīšanas darbu veikšanu;

26.2. nav iespējams iegūt šajos noteikumos noteiktos būves kadastrālajā uzmērīšanā nepieciešamos būvi vai telpu grupu raksturojošos datus;

26.3. no Būvniecības informācijas sistēmā vai uzrādītajos dokumentos pieejamās informācijas nav iespējams identificēt kadastrāli uzmērāmo objektu, tajā skaitā uzmērāmo objektu skaitu vai atbilstību būvju klasifikācijai (piemēram, normatīvajos aktos būvniecības jomā noteiktā kārtībā apstiprinātā dokumentācija sagatavota par būvju kompleksu, nenorādot atsevišķi katras būves raksturojošos datus), vai informācija ir pretrunīga vai nepilnīga;

26.4. Būvniecības informācijas sistēmā vai uzrādītajos dokumentos būves un telpu grupas lietošanas veids nav norādīts vai neatbilst būvju klasifikācijā attiecīgajai būvei vai telpu grupai noteiktajam lietošanas veidam (piemēram, inženierbūvei noteikts ēkas galvenais lietošanas veids);

26.5. uzmērāmo objektu apsekojot apvidū, konstatēts, ka

26.5.1. būvju kadastrālās uzmērīšanas laikā var būt apdraudēta uzmērītāja dzīvība, veselība vai drošība (piemēram, nepabeigtu būvdarbu dēļ), bet to var novērst;

26.5.2. objektā veiktas konstruktīvas izmaiņas, par kurām nav ierosināta ēkas vai telpu grupas kadastrālā uzmērīšana;

26.6. šo noteikumu 7.2. apakšpunktā minētajos dokumentos ir pretrunīga informācija vai inženierbūves kontūra neatbilst dokumentos norādītajiem apjoma rādītājiem;

26.7. šo noteikumu 102. un 103. punktā minētajos gadījumos nav iesniegts rakstisks skartās zemes vienības īpašnieka vai tiesiskā valdītāja saskaņojums;

26.8. šo noteikumu 7.6. apakšpunktā minētie dokumenti nesatur pasūtījuma izpildei nepieciešamo informāciju vai dokumentos norādītā informācija ir pretrunīga, būvprojekta stāva plāns neatbilst iesniegtajos fotoattēlos redzamajai informācijai vai stāva plānā norādītais ēkas apbūves laukums neatbilst ēkas izpildmērījuma plānā norādītajam ēkas apbūves laukumam par vairāk nekā 2 %.

(Grozīts ar MK 23.04.2024. noteikumiem Nr. 260)

Valsts zemes dienesta teritoriālā struktūrvienība būves kadastrālās uzmērīšanas darbu izpildi aptur vienu reizi uz ierosinātāja norādīto laiku, bet ne ilgāk kā uz vienu mēnesi, ja saņemts ierosinātāja iesniegums. Darbus atsāk pēc iesniegumā norādītā termiņa, par to informējot ierosinātāju.

Par būves kadastrālās uzmērīšanas darbu izpildes apturēšanu šo noteikumu 26. punktā minētajos gadījumos Valsts zemes dienesta teritoriālā struktūrvienība informē ierosinātāju, sagatavojot rakstisku būves kadastrālās uzmērīšanas darbu izpildes apturēšanas paziņojumu.

Būves kadastrālās uzmērīšanas darbu izpildi kopumā var apturēt uz laiku līdz sešiem mēnešiem, skaitot kopā visus darbu apturēšanas termiņus.

Šo noteikumu 26. punktā minētajos gadījumos apturēto būves kadastrālās uzmērīšanas darbu izpildi turpina, ja būves kadastrālās uzmērīšanas darbu izpildes apturēšanas paziņojumā noteiktajā termiņā novērsti norādītie būves kadastrālās uzmērīšanas darbu izpildes apturēšanas iemesli un ierosinātājs par to informējis Valsts zemes dienestu.

1 Ja šo noteikumu 26.8. apakšpunktā minētajā gadījumā būves kadastrālās uzmērīšanas darbu izpildes apturēšanas paziņojumā noteiktajā termiņā nav novērsti tajā norādītie būves kadastrālās uzmērīšanas darbu izpildes apturēšanas iemesli, ēkai uzsāk kadastrālo uzmērīšanu apvidū atbilstoši šajos noteikumos minētajai kārtībai.

(MK 23.04.2024. noteikumu Nr. 260 redakcijā)

Būves kadastrālo uzmērīšanu Valsts zemes dienesta teritoriālā struktūrvienība pārtrauc, ja

31.1. līdz būves kadastrālās uzmērīšanas darbu pabeigšanai Valsts zemes dienests saņēmis ierosinātāja rakstisku iesniegumu par darbu pārtraukšanu;

31.2. būves kadastrālajā uzmērīšanā konstatēts, ka objekts atbilst šo noteikumu 10. punktā minētajiem kritērijiem;

31.3. būves kadastrālās uzmērīšanas darbu izpildes apturēšanas paziņojumā noteiktajā termiņā nav novērsti tajā norādītie būves kadastrālās uzmērīšanas darbu izpildes apturēšanas iemesli vai pasūtījuma apturēšanas laiks pārsniedz šo noteikumu 29. punktā minēto termiņu.

Šo noteikumu 31.2. un 31.3. apakšpunktā minētajos gadījumos Valsts zemes dienesta teritoriālā struktūrvienība pieņem lēmumu atteikt būves kadastrālo uzmērīšanu.

Ēkas kadastrālajā uzmērīšanā nosaka

33.1. stāvu skaitu;

33.2. ēkas konstruktīvo elementu un fasādes apdares raksturīgos materiālus (2. pielikums) un ēkas nolietojumu (3. pielikums);

33.3. ēkas un telpu grupas labiekārtojumus (1. pielikums) no šo noteikumu 73. punktā minētajiem dokumentiem un apvidū konstatētā;

33.4. ēkas un telpu grupas apjoma rādītājus, uzmērot

33.4.1. ēkas ārsienu un to izvirzīto daļu garumus, mērot pa ēkas ārējo perimetru pirmā virszemes stāva līmenī;

33.4.2. uz kolonnām izvietotas ēkas vai tās daļu garumus, mērot attālumus pa ēkas perimetru starp kolonnu ārējām malām vai to veidotajām pieskarēm;

33.4.3. caurbrauktuves projekciju, ko veido virs tās esošā ēkas daļa;

33.4.4. ēkas augstumu;

33.4.5. telpas sienas;

33.4.6. telpas augstumu;

33.5. ēku savstarpējo izvietojumu zemes vienībā.

Virszemes stāvus numurē no pirmā stāva virzienā uz augšu, sākot ar "1", bet pazemes stāvus (stāvs, kas attiecībā pret planēto zemes līmeni ir iedziļināts vairāk par pusi no stāva augstuma) virzienā uz leju, sākot ar "–1".

Lai sagatavotu apbūves plānu zemes vienībai, kurā pilnībā vai daļēji atrodas kadastrāli uzmērāmā ēka

35.1. iegūst informāciju, izmantojot kadastra kartē, centrālajā augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas datubāzē vai tālizpētes un citos materiālos fiksēto informāciju, kā arī izpildmērījuma plānu un situācijas plānu ar zemes lietošanas veidiem vai, ja tāda nav, vismaz vienu no šādiem dokumentiem vai materiāliem

35.1.1. būvprojektu vai paskaidrojuma rakstu;

35.1.2. zemes kadastrālajā uzmērīšanā sagatavotos dokumentus;

35.1.3. iepriekš sagatavotos būves kadastrālās uzmērīšanas grafiskos materiālus;

35.2. uzmēra zemes vienībā pilnībā vai daļēji ietilpstošo virszemes ēku ārējās kontūras pa perimetru, ja ēka nav reģistrēta Kadastra informācijas sistēmā vai ēkas apjoma rādītāji vai konstruktīvie elementi ir mainījušies būvdarbu rezultātā.

Ja, veicot šo noteikumu 35.2. apakšpunktā noteikto uzmērīšanu, konstatē, ka uz zemes vienības ir Kadastra informācijas sistēmā reģistrēta ēka, kuras reģistrētie apjoma rādītāji ēkas konstruktīvo elementu pārbūves, atjaunošanas, demontāžas vai sabrukšanas dēļ neatbilst faktiskajai situācijai apvidū, Kadastra informācijas sistēmā aktualizē

36.1. ēkas apbūves laukumu un reģistrē pazīmi par neaktuāliem teksta datiem, ja ēkai pirms tam veikta kadastrālā uzmērīšana vai ēka reģistrēta atbilstoši normatīvajiem aktiem par kadastra objekta reģistrāciju un kadastra datu aktualizāciju;

36.2. ēkas apbūves laukumu, būvtilpumu un kopējo platību (apbūves laukumu reizina ar virszemes stāvu skaitu), ēkas augstumu un nolietojuma grupu "V1" (3. pielikums), ja ēkas dati Kadastra informācijas sistēmā reģistrēti tikai tādā apjomā, kāds iegūts ēkas masveida apsekošanas rezultātā, vai ēka reģistrēta uz ēkas deklarācijas pamata.

(Grozīts ar MK 17.12.2024. noteikumiem Nr. 885)

Ja ēka celta uz apbūves tiesības pamata, apbūves plānu atbilstoši šo noteikumu 35. punktam sagatavo tikai ar apbūves tiesību apgrūtinātajai zemes vienības daļai.

Ja ēka ir patstāvīgs nekustamā īpašuma objekts, apbūves plānu atbilstoši šo noteikumu 35. punktam sagatavo būvju īpašuma robežās (atbilstoši zemesgrāmatā reģistrēta zemes nomas līguma vai ēku un būvju uzturēšanai piešķirtā ēkai piesaistītā zemes gabala grafiskajam pielikumam). Ja pasūtījuma izpildei grafiskais pielikums nav uzrādīts, uzmēra visu uz zemes vienības esošo ēku izvietojumu.

Ja, veicot ēkas kadastrālo uzmērīšanu apvidū, konstatē

39.1. ēku, kas nav reģistrēta Kadastra informācijas sistēmā, Valsts zemes dienests Kadastra informācijas sistēmā veic ēkas pirmsreģistrāciju, nosakot ēkas atrašanās vietas koordinātas un reģistrē šādus datus

39.1.1. ēkas apbūves laukumu;

39.1.2. ēkas virszemes stāvu skaitu;

39.1.3. nosaukumu atbilstoši dokumentiem, bet, ja tādu nav, reģistrē nosaukumu "Ēka";

39.2. Kadastra informācijas sistēmā reģistrētu, bet apvidū neesošu ēku (ēkai nav iespējams konstatēt nevienu iekštelpu vai ārtelpu, kurai varētu noteikt apjoma rādītājus) vai pirmsreģistrētu objektu, kas nav atzīstams par kadastra objektu – ēka, tad apvidū neesošo ēku vai objektu apbūves plānā neuzrāda un Kadastra informācijas sistēmā būvei reģistrē pazīmi "Kadastrālajā uzmērīšanā būve apvidū nav konstatēta".

Valsts zemes dienests telpas pēc to konstruktīvā risinājuma iedala iekštelpās un ārtelpās saskaņā ar normatīvajiem aktiem būvniecības jomā.

Ēkai, kurai ir izbūvētas vai saglabājušās tikai ārtelpas, par telpas norobežojošo līniju pieņem pamatu virszemes ārējo kontūru, tai skaitā stabveida pamatu vai ārsienu, vai pārsegumu ārējo perimetru savienojošo līniju.

Telpai uzmēra

42.1. telpas katras sienas iekšējās malas garumu starp sienu virsmām grīdas līmenī (bez grīdas līstēm), izņemot stacionāri izbūvētas sienas un tam līdzīgas konstrukcijas, kuru augstums ir mazāks par 1,60 m, pārvietojamas starpsienas, sienas skapju, iebūvētu skapju, dušu un tualešu kabīņu norobežojumus, kabeļu penāļu, dekoratīvo elementu un nemūrētu sildelementu kontūras;

42.2. attālumus, pēc kuriem attēlo

42.2.1. logu un durvju aiļu atrašanās vietu telpas sienās;

42.2.2. robežu telpā, kur telpas augstums ir 1,60 m;

42.3. telpas mazāko un lielāko augstumu un atšķirīgos augstumus (sākot ar augstuma starpību no 0,15 m), kas nepieciešami būvtilpuma aprēķināšanai;

42.4. pārsegumu biezumus, bet, ja tas nav iespējams, nosaka atbilstoši šo noteikumu 7.1. apakšpunktā minētajiem dokumentiem;

42.5. sienu un starpsienu biezumus logu un durvju aiļu atrašanās vietās;

42.6. stacionāro krāšņu, kamīnu, sildmūru, pavardu un kolonnu kontūras grīdas līmenī;

42.7. lifta šahtu, eskalatoru, pandusu un kāpņu laidu kontūras, kāpņu horizontālos izmērus;

42.8. iekštelpās iebūvēto balkonu, antresolu, iekšējo malu garumus līdz norobežojošo konstrukciju iekšējām virsmām vai, ja nav izbūvētas vertikālās norobežojošās konstrukcijas (ārsienas, karkasi), līdz grīdas konstrukcijas malai.

Ja ēka sastāv tikai no šo noteikumu 14. punktā minētām telpām, uzmēra ēkas ārējos izmērus (garumu, platumu un augstumu), bet ēkas stāva plānu negatavo. Kadastra informācijas sistēmā reģistrē vienu telpu grupu ar vienu telpu katrā stāvā, kuras platība sakrīt ar ēkas apbūves laukumu.

Ja ēkas konstruktīvo elementu vai fasādes apdares materiāla noteikšana apsekošanas brīdī nav iespējama tehnisku vai drošības apsvērumu dēļ un nav saistīta ar šo noteikumu 26.5.1. apakšpunktā minētajiem apstākļiem, tos nosaka atbilstoši šo noteikumu 7.1. apakšpunktā minētajiem dokumentiem, aktam par būves pieņemšanu ekspluatācijā, iepriekšējai būves kadastrālās uzmērīšanas lietai vai citā dokumentā norādītajam materiālam, bet, ja dokumentu nav, atbilstoši ierosinātāja sniegtajai informācijai.

(MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 885 redakcijā)

Ja ēkas, tās konstruktīvo elementu un fasādes apdares materiāla konstatācijas gads nav reģistrēts Kadastra informācijas sistēmā vai ēkas konstruktīvo elementu vai fasādes apdares materiāls ir mainīts, pārbūvēts vai atjaunots, to noskaidro ēkas vai telpu grupas kadastrālajā uzmērīšanā vai ēkas atsevišķā kadastrālās uzmērīšanas darbībā ar apsekošanu apvidū un reģistrē Kadastra informācijas sistēmā atbilstoši šo noteikumu 47. punktam.

(MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 885 redakcijā)

Ja ēkas vai telpu grupas kadastrālajā uzmērīšanā vai ēkas atsevišķā kadastrālās uzmērīšanas darbībā ar apsekošanu apvidū konstatēts, ka kāds no ēkas konstruktīvajiem elementiem vai fasādes apdares materiāliem kopš iepriekšējās ēkas kadastrālās uzmērīšanas ir pilnībā nomainīts, konstruktīvā elementa un fasādes apdares materiāla konstatācijas gadu ēkas konstruktīvajam elementam un fasādes apdarei aktualizē atbilstoši šo noteikumu 47.2. vai 47.3. apakšpunktam.

(MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 885 redakcijā)

Par konstruktīvā elementa un fasādes apdares materiāla konstatācijas gadu ēkas konstruktīvajam elementam un fasādes apdarei šo noteikumu izpratnē norāda

47.1. valsts vai pašvaldības institūcijas izdotajā dokumentā norādīto ēkas uzbūvēšanas gadu vai, ja tāds nav norādīts, īpašuma tiesību apliecinošā dokumenta (izņemot būvatļauju vai paskaidrojuma rakstu, kurā nav atzīmes par būvdarbu pabeigšanu) sagatavošanas vai izdošanas gadu;

47.2. ja informācija nav iegūstama atbilstoši šo noteikumu 47.1. apakšpunktam vai ēkas konstruktīvais elements vai fasādes apdares materiāls ir mainīts, pārbūvēts vai atjaunots vismaz 50 % apjomā, – ierosinātāja norādīto un uzmērītāja apstiprināto vai konstatēto gadu;

47.3. ja informācija nav iegūstama atbilstoši šo noteikumu 47.1. un 47.2. apakšpunktam, – pirmreizēji ierosinātās būves kadastrālās uzmērīšanas (tehniskās inventarizācijas) gadu.

(MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 885 redakcijā)

Atbilstoši normatīvajiem aktiem būvniecības jomā klasificētas pirmās grupas ēkas un otrās grupas palīgēkas kadastrālo uzmērīšanu apvidū veic, uzmērot ēkas garumu, platumu un augstumu. Telpu iekšējos mērījumus neveic, neizgatavo ēkas stāva plānu, Kadastra informācijas sistēmā reģistrē vienu telpu grupu ar vienu telpu katrā stāvā, kuras platība sakrīt ar ēkas apbūves laukumu, telpu grupas lietošanas veidu norāda atbilstoši ēkas galvenajam lietošanas veidam, bet telpas nosaukumu "iekštelpa" vai "ārtelpa".

Pēc ierosinātāja rakstiska ierosinājuma šo noteikumu 48. punktā minētajām ēkām var veikt ēkas ārējo un iekšējo kadastrālo uzmērīšanu, sagatavojot ēkas stāva plānus.

Ēkas vai telpu grupas, kurās atrodas ārvalstu pārstāvniecības, kadastrāli apvidū uzmēra saskaņā ar šo noteikumu prasībām un vienojoties ar ierosinātāju par darbu izpildi, ciktāl tas nav pretrunā ar 1961. gada 18. aprīļa Vīnes konvenciju par diplomātiskajiem sakariem un 1963. gada 24. aprīļa Vīnes konvenciju par konsulārajiem sakariem.

Ēkas galvenos apjoma rādītājus – apbūves laukumu, telpu un ēkas kopējo platību, telpu augstumu un stāvu skaitu – nosaka atbilstoši normatīvajiem aktiem būvniecības jomā.

Apbērtam pagrabam vai pazemes ēkai apbūves laukumu aprēķina pēc iekšējiem izmēriem, pieskaitot iespējamo ārsienu biezumu, vai, ja iekļūšana nav iespējama drošības apsvērumu dēļ, atbilstoši šo noteikumu 14. punktam.

Ēkas būvtilpumu aprēķina kā tilpumu starp ēkas un tās daļu norobežojošo konstrukciju ārējām virsmām, saskaitot ēkas virszemes daļas un pazemes daļas tilpumu, tajā neieskaitot tilpumu, kuru veido

53.1. gaisa telpa zem ēkas daļas, kas būvēta uz stabiem;

53.2. caurbrauktuve;

53.3. bēniņi;

53.4. ārējais balkons, ārējās kāpnes, panduss, vaļējs lievenis vai terase;

53.5. ārsienas arhitektūras detaļa vai konstrukcijas elementa izvirzījums;

53.6. ēkas daļa, kas ir zem zemākā stāva grīdas virsmas līmeņa.

Nojumes būvtilpumu aprēķina kā tilpumu starp jumta seguma līmeni un grīdas vai zemes līmeni, kuru no sāniem ierobežo apbūves laukuma kontūra.

1 Šo noteikumu 5.4. apakšpunktā minētajā gadījumā ēkas galvenos apjoma rādītājus nosaka, izmantojot šo noteikumu 7.6. ​​​​​​​apakšpunktā minētos dokumentus.

(MK 23.04.2024. noteikumu Nr. 260 redakcijā)

Telpu grupas kopējo platību aprēķina, saskaitot visu telpu grupas iekštelpu un ārtelpu platības.

Kadastra informācijas sistēmā katrā ēkā reģistrē vismaz vienu telpu grupu. Telpu grupā iekļauj telpas atbilstoši šo noteikumu 7. punktā minētajos dokumentos norādītajam telpu grupu lietošanas veidam un telpu eksplikācijai.

Telpu grupas Kadastra informācijas sistēmā reģistrē pieaugošā secībā pulksteņa rādītāja kustības virzienā no ēkas pirmā virszemes stāva kreisās malējās kāpņu telpas vai ieejas un turpinot ar augstākajiem virszemes stāviem. Pēc tam numerāciju turpina ar pirmo pazemes stāvu.

Telpu grupā ietilpstošās telpas numurē pieaugošā secībā, vispirms numurējot pirmā stāva iekštelpas, tad ārtelpas, pēc tam numerāciju turpina katrā nākamajā stāvā. Grafiskajos materiālos pirms telpas numura norāda attiecīgās telpu grupas kadastra apzīmējuma pēdējos trīs ciparus.

Ja telpas apvieno vai sadala, tās Kadastra informācijas sistēmā reģistrētas telpas, kuras neapvieno vai nesadala, var nepārnumurēt.

Katrai telpai norāda telpas veidu atkarībā no tās telpu grupas lietošanas veida, kurā ietilpst attiecīgā telpa.

Ja telpa ietilpst telpu grupā, kuras lietošanas veids ir iekļauts būvju klasifikācijas nodaļā "Dzīvojamās mājas", norāda kādu no šādiem telpu veidiem

61.1. dzīvojamā telpa;

61.2. dzīvojamās telpu grupas palīgtelpa;

61.3. dzīvojamās telpu grupas ārtelpa.

Ja telpa ietilpst telpu grupā, kuras lietošanas veids ir iekļauts būvju klasifikācijas nodaļā "Nedzīvojamās ēkas", izņemot klasi "Koplietošanas telpu grupa", norāda kādu no šādiem telpu veidiem

62.1. nedzīvojamā iekštelpa;

62.2. nedzīvojamā ārtelpa.

Koplietošanas telpu grupā ietilpstošajām telpām norāda kādu no šādiem telpu veidiem

63.1. koplietošanas iekštelpa;

63.2. koplietošanas ārtelpa.

Ēkas kopējo platību iedala

64.1. lietderīgajā platībā, kas sastāv no

64.1.1. dzīvojamo telpu grupu kopējās platības;

64.1.2. nedzīvojamo telpu grupu kopējās platības;

64.2. koplietošanas telpu grupu kopējā platībā.

Dzīvojamo telpu grupas kopējā platība sastāv no

65.1. dzīvojamo telpu grupas iekštelpu platības, kas sastāv no

65.1.1. dzīvojamo telpu platības;

65.1.2. palīgtelpu platības;

65.2. dzīvojamo telpu grupas ārtelpu platības.

Nedzīvojamo telpu grupas platība sastāv no

66.1. nedzīvojamo iekštelpu platības;

66.2. nedzīvojamo ārtelpu platības.

Koplietošanas telpu grupu kopējā platība sastāv no

67.1. koplietošanas iekštelpu platības;

67.2. koplietošanas ārtelpu platības.

(Svītrots ar MK 17.12.2024. noteikumiem Nr. 885)

Atbilstoši šo noteikumu 7. punktā minētajiem dokumentiem iegūst šādus ēku raksturojošus datus

69.1. ēkas nosaukumu;

69.2. ēkas augstumu šo noteikumu 5.4. apakšpunktā minētajā gadījumā vai ja to tehniski nav iespējams izmērīt;

69.3. ekspluatācijā pieņemšanas gadu;

69.4. ēkas galveno lietošanas veidu;

69.5. telpu grupas nosaukumu;

69.6. telpu grupas lietošanas veidu;

69.7. telpu nosaukumus;

69.8. šo noteikumu 5.2. apakšpunktā minētajā gadījumā – ēkas vai telpu grupas sastāvu;

69.9. pārsegumu biezumus, ja tos tehniski nav iespējams izmērīt;

69.10. ēkas ugunsnoturības pakāpi;

69.11. ēkas energoefektivitātes klasi, aprēķināto īpatnējo enerģijas patēriņu (kWh/m2 gadā);

69.12. šo noteikumu 5.4. apakšpunktā minētajā gadījumā – galvenos ēkas apjoma rādītājus, apbūves plānu, ēkas stāva plānu, labiekārtojumus, ēkas konstruktīvo elementu un fasādes apdares materiālus, ēkas fotoattēlus.

(Grozīts ar MK 23.04.2024. noteikumiem Nr. 260; MK 17.12.2024. noteikumiem Nr. 885)

Ja Būvniecības informācijas sistēmas informācijā vai uzrādītajos dokumentos ir norādīta pretrunīga šo noteikumu 69. punktā minētā informācija, noteicošā ir jaunākā informācija Būvniecības informācijas sistēmā vai jaunākais dokuments.

Ja ēkai uzbūvēti vai saglabājušies tikai pamati vai apvidū tai nav kadastrāli uzmērāmi projektēto vai saglabājušos telpu grupu apjomi, šo ēkas daļu uzmēra kā vienu telpu grupu, kurai telpu grupas lietošanas veidu norāda atbilstoši ēkas galvenajam lietošanas veidam.

Ja Būvniecības informācijas sistēmas informācijā vai uzrādītajos dokumentos nav norādīts ēkas, telpu grupas vai telpas nosaukums, to norāda

72.1. ēkai – atbilstoši ēkas galvenā lietošanas veida nosaukumam;

72.2. telpu grupai – atbilstoši telpu grupas lietošanas veida nosaukumam;

72.3. iekštelpai – "Iekštelpa";

72.4. ārtelpai – "Ārtelpa".

Informāciju par ēkā un telpu grupā esošiem labiekārtojumiem iegūst no

73.1. Būvniecības informācijas sistēmas informācijas vai būvvaldes izsniegta vai apstiprināta dokumenta, kas apliecina attiecīgo inženierkomunikāciju izbūvi vai demontāžu;

73.2. inženierkomunikāciju īpašnieka izsniegta vai uzrādīta dokumenta, kā arī no attiecīgās informācijas sistēmas iegūtas informācijas par izbūvi vai demontāžu;

73.3. ierosinātāja iesnieguma par izbūvētiem ēkas un telpu grupas labiekārtojumiem ēkā vai telpu grupā.

Ja pēc ēkas un telpu grupas labiekārtojumu izbūves vai demontāžas mainās telpu platība, ēkas un telpu grupas labiekārtojumu Kadastra informācijas sistēmā reģistrē ar ēkas vai telpu grupas kadastrālo uzmērīšanu apvidū.

(Svītrots ar MK 17.12.2024. noteikumiem Nr. 885)

1 Ēkas nolietojumu nosaka, veicot ēkas kadastrālo uzmērīšanu apvidū vai atsevišķas kadastrālās uzmērīšanas darbības, apsekojot ēku no ārpuses un izmantojot ēkas nolietojuma noteikšanas pazīmes (3. pielikums). Pazemes ēkām, kuras apskatei nav pieejamas no ārpuses, ēkas nolietojumu nosaka pēc tās vertikālajām konstrukcijām no iekšpuses.

(MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 885 redakcijā)

(Svītrots ar MK 17.12.2024. noteikumiem Nr. 885)

(Svītrots ar MK 17.12.2024. noteikumiem Nr. 885)

(Svītrots ar MK 17.12.2024. noteikumiem Nr. 885)

(Svītrots ar MK 17.12.2024. noteikumiem Nr. 885)

1 Šo noteikumu 5.4. apakšpunktā minētajā gadījumā nosaka ēkas nolietojuma grupu "V1" (3. pielikums).

(MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 885 redakcijā)

(Svītrots ar MK 17.12.2024. noteikumiem Nr. 885)

(Svītrots ar MK 17.12.2024. noteikumiem Nr. 885)

(Svītrots ar MK 17.12.2024. noteikumiem Nr. 885)

Telpu grupas kadastrālajā uzmērīšanā apvidū aktualizē informāciju par ēkas nolietojumu un ēkas konstruktīvo elementu un fasādes apdares materiāliem, ja ēkai ir mainījušās šajos noteikumos minētās ēkas nolietojuma pazīmes (3. pielikums) vai Kadastra informācijas sistēmā minētie dati nav reģistrēti vai aktualizēti (2. pielikums).

(MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 885 redakcijā)

(Svītrots ar MK 17.12.2024. noteikumiem Nr. 885)

Kadastrālajā uzmērīšanā noteiktais ēkas nolietojums nav izmantojams ēkas faktiskā stāvokļa noteikšanai būvniecības jomā.

Šo noteikumu 87. punktā minētajos gadījumos ēkas un telpu grupas kadastrālo uzmērīšanu apvidū veic tikai tajā ēkas vai telpu grupas daļā, kurā notikušas konstruktīvas izmaiņas, izņemot šo noteikumu 91. punktā minēto gadījumu.

Ēkas vai telpu grupas kadastrālās uzmērīšanas datus, izņemot šo noteikumu 5.2. un 5.4. apakšpunktā minēto gadījumu, Kadastra informācijas sistēmā aktualizē, apsekojot ēku vai telpu grupu apvidū, ja mainījies vismaz viens no šādiem raksturojošajiem rādītājiem

87.1. telpu logu vai durvju aiļu izvietojums;

87.2. telpu norobežojošo konstrukciju savstarpējais izvietojums;

87.3. telpu vai telpu grupu savstarpējais sadalījums vai skaits;

87.4. telpu vai telpu grupu platība vai augstums;

87.5. apjoma rādītāji (piemēram, apbūves laukums, kopējā platība, būvtilpums).

(MK 23.04.2024. noteikumu Nr. 260 redakcijā)

Ēkas un telpu grupas atkārtotajā kadastrālajā uzmērīšanā

88.1. uzmēra un nosaka apjoma rādītājus faktiski mainītai ēkas vai telpu grupas daļai atbilstoši šajos noteikumos minētajai kārtībai par ēkas kadastrālo uzmērīšanu apvidū;

88.2. aktualizē informāciju par ēkas konstruktīvo elementu un fasādes apdares materiāliem (2. pielikums) un ēkas nolietojumu (3. pielikums);

88.3. informāciju par nemainīto ēkas vai telpu grupas daļu iegūst no Valsts zemes dienesta rīcībā esošajiem stāva plāniem un telpu grupas plāniem, aktualizētajā stāva plānā vai telpu grupas plānā iekļaujot norādi par to, kāda plāna daļa vai viss plāns ir izgatavots bez apsekošanas apvidū.

(Grozīts ar MK 17.12.2024. noteikumiem Nr. 885)

Ja ēkas nolietojuma novērtējumu veic kā ēkas atsevišķu kadastrālās uzmērīšanas darbību ar apsekošanu apvidū, papildus aktualizē arī informāciju par ēkas konstruktīvo elementu un fasādes apdares materiāliem (2. pielikums) un ēkas labiekārtojumu (1. pielikums).

(MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 885 redakcijā)

Kadastra informācijas sistēmā reģistrētu ēku sadala vairākās ēkās vai vairākas ēkas apvieno vienā ēkā atbilstoši normatīvajos aktos būvniecības jomā noteiktā kārtībā akceptētai būvniecības dokumentācijai, ja

90.1. ēkas sadales vai apvienošanas līnija noteikta pa vienu vertikālu sienas konstrukciju visas ēkas augstumā;

90.2. visai sadalāmajai ēkai vai visām apvienojamām ēkām ir ierosināta ēkas kadastrālā uzmērīšana.

Pamatojoties uz šo noteikumu 7.1. apakšpunktā minēto dokumentu, Kadastra informācijas sistēmā reģistrētu ēku var sadalīt vai apvienot, neapsekojot apvidū, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi

91.1. ēkas kadastrālā uzmērīšana veikta atbilstoši šajos noteikumos noteiktajiem datu iegūšanas, aprēķināšanas un attēlošanas nosacījumiem;

91.2. atbilstoši šo noteikumu 7.1. apakšpunktā minētajiem dokumentiem sadale vai apvienošana ir paredzēta bez konstruktīvām izmaiņām telpās vai konstruktīvo elementu vai fasādes apdares materiālu maiņas;

91.3. datu aktualizācija (sadale vai apvienošana) ierosināta visai ēkai vai visām ēkām vienlaicīgi.

(MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 885 redakcijā)

Kadastra informācijas sistēmā ēkai vai telpu grupai reģistrētos labiekārtojumus var dzēst, tikai pamatojoties uz šo noteikumu 73.1. vai 73.2. apakšpunktā minētajiem dokumentiem vai veicot ēkas vai telpu grupas kadastrālo uzmērīšanu vai ēkas vai telpu grupas atsevišķas kadastrālās uzmērīšanas darbības ar apsekošanu apvidū.

Inženierbūvi reģistrē vai tās datus Kadastra informācijas sistēmā aktualizē, veicot inženierbūves atsevišķās kadastrālās uzmērīšanas darbības, ja iesniegts vai Būvniecības informācijas sistēmā pieejams situācijai apvidū atbilstošs izpildmērījuma plāns ar nosakāmu būves vai tās daļas kontūru un šo noteikumu 5. pielikumā noteiktajiem inženierbūves tipu raksturojošiem apjoma rādītājiem.

Inženierbūvei, kas Kadastra informācijas sistēmā reģistrēta, veicot inženierbūves kadastrālo uzmērīšanu vai ņemot vērā izpildmērījuma plānu, datus aktualizē, ja iesniegts vai Būvniecības informācijas sistēmā pieejams izpildmērījuma plāns ar informāciju par pārbūvēto vai atjaunoto inženierbūves daļu.

Šo noteikumu 94. punktā minētajos gadījumos, izmantojot izpildmērījuma plāna datus, nosaka

95.1. inženierbūves un inženierbūves daļu kontūru;

95.2. šo noteikumu 5. pielikumā noteiktos attiecīgo būves tipu raksturojošos apjoma rādītājus inženierbūvei un inženierbūves daļām;

95.3. inženierbūves piesaisti LKS TM koordinātu sistēmai.

Šo noteikumu 94. punktā minētajā gadījumā pārbūvēto vai atjaunoto inženierbūves kontūru un apjoma rādītājus nosaka, ņemot vērā iesniegtā izpildmērījuma plānu, bet visu inženierbūves kontūru nosaka un šo noteikumu 5. pielikumā minētos attiecīgo būves tipu raksturojošos apjoma rādītājus inženierbūvei aprēķina, izmantojot arī Kadastra informācijas sistēmā reģistrēto informāciju.

Par inženierbūves uzbūvēšanas gadu šo noteikumu izpratnē pieņem

97.1. valsts vai pašvaldības institūcijas izdotajā dokumentā norādīto inženierbūves uzbūvēšanas gadu, izņemot būvatļauju vai paskaidrojuma rakstu bez atzīmes par būvdarbu pabeigšanu vai, ja tāds nav norādīts, īpašuma tiesību apliecinošā dokumenta sagatavošanas vai izdošanas gadu;

97.2. izpildmērījuma plānā norādīto inženierbūves vai tās daļas uzmērīšanas gadu, ja inženierbūve ir pārbūvēta vai atjaunota.

(MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 885 redakcijā)

Ja lineāra inženierbūve, izņemot tiltu, viaduktu un ceļa pārvadu, izvietota vairākās administratīvajās teritorijās, to pa administratīvo teritoriju robežām sadala atsevišķās inženierbūvēs un Kadastra informācijas sistēmā katru inženierbūves daļu reģistrē kā atsevišķu inženierbūvi.

Ja reģistrējamā vai aktualizējamā inženierbūve – ceļš vai iela – savstarpēji krustojas vienā līmenī ar Kadastra informācijas sistēmā reģistrētu inženierbūvi – ceļu vai ielu – vai šķērso zemes vienību, kas paredzēta ceļu uzturēšanai ar zemes lietošanas veidu "Zeme zem ceļiem" un nekustamā īpašuma lietošanas mērķi "1101 – Zeme dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījumu joslā un ceļu zemes nodalījumu joslā" (turpmāk – zeme zem ceļiem), un krustojuma aizņemtais laukums saskaņā ar kadastra kartē norādīto informāciju par LKS TM uzmērītām zemes vienības robežām

99.1. ir iekļauts tajā zemes vienībā, uz kuras atrodas reģistrējamā vai aktualizējamā inženierbūve, tad inženierbūvi attēlo kā vienlaidus inženierbūvi, tajā ieskaitot krustojuma aizņemtā laukuma apjoma rādītājus;

99.2. nav iekļauts tajā zemes vienībā, uz kuras atrodas reģistrējamā vai aktualizējamā inženierbūve, tad krustojuma aizņemto platību neieskaita inženierbūves apjoma rādītājos. Ja šajā apakšpunktā minētajā gadījumā saskaņā ar šo noteikumu 7.2. apakšpunktā iesniegtajiem dokumentiem inženierbūve turpinās aiz krustojuma, tad inženierbūvi sadala pa kadastrāli uzmērītās zemes vienības robežām atsevišķās inženierbūvēs un Kadastra informācijas sistēmā katru inženierbūves daļu reģistrē kā atsevišķu inženierbūvi.

Ja ierosinātā inženierbūve – ceļš vai iela – krustojas vai pārklājas ar Kadastra informācijas sistēmā reģistrētu inženierbūvi – ceļu vai ielu – un mainās krustojuma piekritība no reģistrētās uz reģistrējamo inženierbūvi, jauno inženierbūvi reģistrē, vienlaikus aktualizējot reģistrētās inženierbūves datus.

Ja šo noteikumu 99.1. apakšpunktā minētajā gadījumā inženierbūve – ceļš vai iela, par kuru ierosināta reģistrācija, – krustojas vai pārklājas ar Kadastra informācijas sistēmā citam īpašniekam, tiesiskajam valdītājam vai lietotājam būvju kadastrālās uzmērīšanas procesā vai uz izpildmērījuma pamata reģistrētu inženierbūvi – ceļu vai ielu –, ierosinātājs ierosina gan jaunās inženierbūves reģistrāciju, gan Kadastra informācijas sistēmā jau reģistrētās inženierbūves datu aktualizāciju un papildus iesniedz iepriekš reģistrētās inženierbūves īpašnieka, tiesiskā valdītāja vai lietotāja rakstisku saskaņojumu par krustojuma piekritību un piekrišanu datu aktualizācijai.

Ja šo noteikumu 99. punktā minētajā gadījumā zemes vienības – zeme zem ceļiem – robeža šķērsojuma vietā nav LKS TM uzmērīta, ierosinātājs iesniedz rakstisku saskaņojumu ar šķērsotās vai skartās zemes vienības – zeme zem ceļiem – īpašnieku vai tiesisko valdītāju par iesniegtajā grafiskajā pielikumā norādīto krustojuma aizņemtās platības piederību.

Ja vienā līmenī krustojas tādas inženierbūves kā ceļš vai iela ar dzelzceļa līniju, krustojuma (pārbrauktuves) aizņemto platību iekļauj dzelzceļa līnijas sastāvā. Ja dzelzceļa līnijas zemes vienības robežas krustojuma jeb šķērsojuma vietās nav kadastrāli uzmērītas, ierosinātājs iesniedz rakstisku saskaņojumu ar šķērsotās vai skartās zemes vienības – zeme zem ceļiem – īpašnieku vai tiesisko valdītāju par iesniegtajā grafiskajā pielikumā norādītās inženierbūves aizņemtās krustojuma platības piederību.

Tilta, viadukta un ceļa pārvada konstrukcijā ietilpstošo inženierbūves (piemēram, ceļš, iela) klātnes seguma materiālu neuzskata par atsevišķu inženierbūvi, bet tas ir tilta, viadukta un ceļu pārvada sastāvdaļa.

Kanālu un upju pretējos krastos esošos krasta nostiprinājumus nosaka par atsevišķām inženierbūvēm.

Sliežu ceļiem, cauruļvadiem, elektroenerģijas pārvades līnijām un sakaru līnijām ārējo kontūru nenosaka, bet inženierbūves plānā attēlo attiecīgās inženierbūves viduslīnijas atrašanās vietu.

Tiltam, viaduktam vai ceļa pārvadam ārējo kontūru nosaka pa inženierbūvju laidumu ārējo malu vertikālo projekciju horizontālā plaknē, ko no autoceļa, dzelzceļa vai ielas atdala tilta, viadukta vai ceļa pārvada deformācijas šuves.

Inženierbūvei attēlo tās ārējās kontūras vertikālās projekcijas atrašanās vietu horizontālā plaknē, kā arī nosaka inženierbūves sastāvu un inženierbūvi sadalošo būvju atrašanās vietu. Ja būve nav ēkai caurejoša maģistrālā inženierbūve, tās atdalošā robeža ir ēkas ārsienas ārējā mala.

Inženierbūvē esošo telpu grupu uzmēra atbilstoši šajos noteikumos minētajai kārtībai par ēku kadastrālo uzmērīšanu apvidū.

Inženierbūves apjoma rādītājus nosaka vai aprēķina atbilstoši šo noteikumu 5. pielikumam.

Atbilstoši šo noteikumu 7. punktā minētajiem dokumentiem iegūst šādus inženierbūvi raksturojošos datus

111.1. inženierbūves nosaukumu;

111.2. ekspluatācijā pieņemšanas gadu;

111.3. galveno lietošanas veidu;

111.4. inženierbūves uzbūvēšanas gadu;

111.5. apsekošanas datumu;

111.6. inženierbūves apjoma rādītājus;

111.7. inženierbūves un tās daļu kontūru;

111.8. inženierbūves piesaisti LKS TM koordinātu sistēmai.

(Grozīts ar MK 17.12.2024. noteikumiem Nr. 885)

Ja inženierbūves daļām ir atšķirīgi tipi, katrai šādai inženierbūves daļai piešķir numuru intervālā no "0001" līdz "9999" un katrai daļai nosaka savus apjoma rādītājus atbilstoši šo noteikumu 5. pielikumam.

Inženierbūvei nolietojuma procentu nosaka, ņemot vērā šo noteikumu 5. pielikumā norādīto inženierbūvju tipu normatīvo kalpošanas ilgumu un inženierbūves faktisko kalpošanas ilgumu. Iegūto rezultātu noapaļo līdz vienam procentam.

Inženierbūves kadastrālās uzmērīšanas brīdī esošo faktisko kalpošanas ilgumu gados aprēķina, no kadastrālās uzmērīšanas gada atņemot jaunāko Kadastra informācijas sistēmā reģistrēto gadu, kad inženierbūve pēdējo reizi pieņemta ekspluatācijā, ievērojot šādus nosacījumus

114.1. ja pēdējās kadastrālās uzmērīšanas gads ir mazāks par Kadastra informācijas sistēmā reģistrēto gadu, kad inženierbūve pieņemta ekspluatācijā, pieņem, ka inženierbūves faktiskais kalpošanas ilgums ir nulle gadu;

114.2. ja nav zināms, kad inženierbūve pieņemta ekspluatācijā, vai tā nav pieņemta ekspluatācijā, faktisko kalpošanas ilgumu aprēķina, no kadastrālās uzmērīšanas gada atņemot inženierbūves uzbūvēšanas gadu.

(Grozīts ar MK 17.12.2024. noteikumiem Nr. 885)

Inženierbūvēm nolietojuma procentu aprēķina, izmantojot šādu formulu

I = F/N × 100 %, kur

I – inženierbūves nolietojuma procents;

F – inženierbūves faktiskais kalpošanas ilgums;

N – inženierbūves normatīvais kalpošanas ilgums.

Inženierbūvei, kurai piemēroti vairāki inženierbūvju tipi, faktisko kalpošanas ilgumu aprēķina pēc tās inženierbūves daļas datiem, kurai ir lielākais apjoms.

1 Informācijas sistēmā reģistrētai inženierbūvei nolietojuma datus aktualizē, ņemot vērā inženierbūvei atbilstošo normatīvo kalpošanas ilgumu (5. pielikums) un nolietojuma aktualizācijas gadskaitli.

(MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 885 redakcijā)

(Svītrots ar MK 17.12.2024. noteikumiem Nr. 885)

(Svītrots ar MK 17.12.2024. noteikumiem Nr. 885)

(Svītrots ar MK 17.12.2024. noteikumiem Nr. 885)

(Svītrots ar MK 17.12.2024. noteikumiem Nr. 885)

(Svītrots ar MK 17.12.2024. noteikumiem Nr. 885)

(Svītrots ar MK 17.12.2024. noteikumiem Nr. 885)

(Svītrots ar MK 17.12.2024. noteikumiem Nr. 885)

Būvju kadastrālās uzmērīšanas grafiskajos plānos izmantojamo apzīmējumu specifikāciju Valsts zemes dienests publicē un aktualizē savā tīmekļvietnē (www.vzd.gov.lv), saglabājot vēsturiskās redakcijas.

Būves kadastrālajā uzmērīšanā sagatavotos būves grafiskos plānus piesaista LKS TM.

Būves vai telpu grupas grafiskos plānus sagatavo digitālā veidā vektordatu formā, izmantojot

126.1. ēkas kadastrālajā uzmērīšanā apvidū iegūto informāciju;

126.2. Būvniecības informācijas sistēmā pieejamo informāciju un ierosinātāja uzrādītos dokumentus, ja grafisko plānu sagatavošanai nepieciešamo informāciju nav bijis iespējams iegūt apvidū vai šajos noteikumos noteiktajos gadījumos paredzēts iegūt no šo noteikumu 7. punktā minētajiem dokumentiem;

126.3. Kadastra informācijas sistēmā reģistrētos teksta datus un telpiskos datus.

Izmantojot šo noteikumu 124. punktā minēto apzīmējumu specifikāciju, sagatavo šādus grafiskos plānus

127.1. apbūves plānu;

127.2. ēkas stāva plānu;

127.3. telpu grupas plānu;

127.4. inženierbūves plānu.

Grafiskos plānus, norādot izdrukās noteikto mērogu, sagatavo tā, lai izdrukās nodrošinātu pietiekamu grafiskās informācijas izšķiršanas spēju. Izšķiršanas spējas nodrošināšanai atsevišķas plāna daļas var norādīt palielinātā mērogā iznesumu veidā.

Apbūves plānu Kadastra informācijas sistēmā reģistrētai ēkai sagatavo atbilstoši kadastrālajā uzmērīšanā apvidū iegūtajai informācijai par ēku savstarpējo izvietojumu zemes vienībā, bet šo noteikumu 5.4. apakšpunktā minētajā gadījumā – atbilstoši informācijai, kas norādīta ēkas izpildmērījuma plānā.

(MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 885 redakcijā)

Apbūves plānā attēlo

130.1. zemes vienības vai zemes vienības daļas kadastra apzīmējumu, robežas kontūru vai šo noteikumu 37. un 38. punktā minētajā gadījumā – zemes vienības daļu;

130.2. zemes vienībai vai tās daļai piegulošo ielu nosaukumus;

130.3. visu zemes vienības teritorijā esošo ēku apbūves laukuma kontūras, attēlojot arī dažādus ēkas apjomus atdalošās līnijas, kā arī caurbrauktuvju, lieveņu, terašu, ārējo kāpņu un pandusu kontūras, bet, ja apbūves plānu sagatavo uz apbūves tiesību pamata būvētai ēkai vai būvju īpašumam, apbūves plānu sagatavo saskaņā ar šo noteikumu 37. un 38. punktu.

Apbūves plānā ieraksta

131.1. katras ēkas kadastra apzīmējumu;

131.2. izmērus, kas raksturo ēkas apbūves laukumu;

131.3. šo noteikumu 36.1. apakšpunktā minētajā gadījumā – pazīmi, ka ēkas dati neatbilst Kadastra informācijas sistēmā reģistrētajai informācijai;

131.4. šo noteikumu 5.4. apakšpunktā minētajā gadījumā – pazīmi, ka apbūves plāns sagatavots, pamatojoties uz izpildmērījuma plānu, bez apsekošanas apvidū.

(Grozīts ar MK 23.04.2024. noteikumiem Nr. 260; MK 17.12.2024. noteikumiem Nr. 885)

Ēkas stāva plānu sagatavo, attēlojot ēku vai telpu grupu grīdas līmenī un projicējot šo noteikumu 124. punktā minētajā apzīmējumu specifikācijā paredzētos elementu attēlus un apzīmējumus atbilstoši ēkas kadastrālajā uzmērīšanā apvidū iegūtajai informācijai, bet šo noteikumu 5.4. ​​​​​​​apakšpunktā minētajā gadījumā – atbilstoši šo noteikumu 7.6. ​​​​​​​apakšpunktā norādītajiem dokumentiem.

(MK 23.04.2024. noteikumu Nr. 260 redakcijā)

Ēkas stāva plānā attēlo

133.1. iekštelpas, to sienas un tajās esošās ailes, logus, sienu izvirzījumus, nišas, projicējot tās grīdas līmenī;

133.2. lodžijas, balkonus, terases, lieveņus, nojumes, pandusus, evakuācijas un ārējās kāpnes;

133.3. stacionāras un mūrētas krāsnis, kamīnus, pavardus, sildmūrus, iemūrētus apkures katlus un kolonnas (grīdas līmenī);

133.4. no stāva augšupejošo kāpņu laida kontūras, pakāpienus, pandusus un eskalatorus, ar bultu norādot augšupejošo virzienu;

133.5. no stāva lejupejošu kāpņu laida kontūras un pakāpienus, pandusus un eskalatorus, norādot to augšupejošo virzienu (no apakšējā stāva grīdas līdz konkrētā stāva grīdai, bet neattēlojot to daļu, kas ir zem konkrētā stāva grīdas);

133.6. telpas daļas, kuru augstums ir mazāks par 1,60 m, kā arī robežas starp telpas daļām, kuru augstums ir lielāks vai mazāks par 1,60 m, telpas daļā, kuras augstums ir mazāks par 1,60 m, ja tas tehniski iespējams, apzīmējot ar "h<1,60";

133.7. telpas grīdas līmeņa maiņas vietu (robežu), sākot ar atšķirīgu augstumu (no 0,15 m), norādot augšupejošo virzienu;

133.8. lūku un jumta logu atrašanās vietas, savietojot (projicējot) tās ar grīdas līmeni.

Ēkas stāva plānā ieraksta

134.1. sienu garumus (noapaļotus līdz 0,01 m). Sienu garumu var nenorādīt, ja tas neatšķiras no pretējās sienas vairāk par 0,02 m vai tas ir iegūstams no citiem izmēriem;

134.2. katras telpas kontūras iekšienē (daļskaitļa veidā) unikālu telpas numuru (veidots no telpu grupas kadastra apzīmējuma pēdējiem trīs cipariem un telpas kārtas numura – skaitītājs) un platību grīdas līmenī (saucējs), pēc iespējas to izvietojot telpas kontūras centrā;

134.3. informāciju par specifisku telpas daļu, ko nevar uztvert vizuāli, piemēram, baseins, gaisa telpa, bēniņi un tamlīdzīgi;

134.4. ēkas ārsienu un to izvirzīto daļu garumus;

134.5. telpu grupu kadastra apzīmējuma pēdējos trīs ciparus (apvelkot ar taisnstūri);

134.6. telpu grupām piešķirtos numurus – adreses elementus (apvelkot ar apli);

134.7. šo noteikumu 5.4. apakšpunktā minētajā gadījumā – pazīmi, ka stāva plāns sagatavots, pamatojoties uz būvniecības dokumentiem, bez apsekošanas apvidū.

(Grozīts ar MK 23.04.2024. noteikumiem Nr. 260)

Telpu grupas plānu sagatavo no digitālā veidā vektordatu formā sagatavota ēkas stāva plāna atbilstoši ēkas stāva plānā esošai informācijai par telpu grupu.

Telpu grupas plānu sagatavo par telpu grupā iekļautajām telpām, plānā attēlojot visu to pašu informāciju, kas ir ēkas stāva plānā, tai skaitā attiecīgā stāva koplietošanas telpas, kas nodrošina piekļuvi telpu grupai.

Telpu grupas plāna augšējā stūrī shematiski attēlo ēkas kontūru ar telpu grupas izvietojumu tajā un ēkai piegulošās ielas nosaukumu.

Inženierbūves plānu sagatavo, attēlojot informāciju par katras inženierbūves daļas kontūru vai viduslīniju. Inženierbūvē esošās telpu grupas attēlo stāva plānā atbilstoši noteikumiem par ēku kadastrālo uzmērīšanu apvidū.

Inženierbūves plānā attēlo

139.1. tās zemes vienības robežas, no kuras ir atvasināts būves kadastra apzīmējums;

139.2. citu zemes vienību robežas, kuras šķērso inženierbūve, ja to pieļauj plāna izšķirtspēja;

139.3. samazinātu inženierbūves izvietojuma shēmu kvartālā vai administratīvas teritorijas teritoriālajā vienībā (lapas augšējā labajā pusē);

139.4. inženierbūves kontūru vai viduslīniju.

Inženierbūves plānā ieraksta

140.1. inženierbūves kontūru raksturojošos izmērus;

140.2. inženierbūves kadastra apzīmējumu;

140.3. plānā attēlojamās zemes vienības kadastra apzīmējumu;

140.4. zemes vienībām piegulošo ielu nosaukumus;

140.5. inženierbūves atšķirīgo daļu identificējošu informāciju (piemēram, laukumam ar atšķirīgu segumu, cauruļvadam ar atšķirīgu diametru);

140.6. iegūtās informācijas avotu.

Valsts noslēpuma statusam atbilstošas ēkas kadastrālajā uzmērīšanā

141.1. piemēro šo noteikumu prasības par ēkas kadastrālo uzmērīšanu, ciktāl tās nav pretrunā ar šajā nodaļā minētajiem nosacījumiem;

141.2. veic tikai ārējo ēkas apsekošanu apvidū;

141.3. ēku raksturojošos rādītājus iegūst no ārējā apsekošanā veiktajiem mērījumiem, ja nepieciešams, ņemot vērā šo noteikumu 14. un 44. punktā noteikto kārtību, un ierosinātāja iesniegtajos dokumentos norādītās informācijas.

Valsts noslēpuma statusam atbilstošai ēkai

142.1. neiegūst ēkas attēlus ar fotoaparatūru vai citu aparatūru;

142.2. nenorāda pazemes stāvus un to skaitu;

142.3. nemēra attālumus, pēc kuriem var noteikt logu un durvju atrašanās vietu ārsienās;

142.4. telpu grupu skaitu nosaka atbilstoši ēkas virszemes stāvu skaitam neatkarīgi no ēkā esošo telpu grupu un telpu skaita tā, lai katrā stāvā būtu viena telpu grupa ar nosaukumu "telpu grupa" un viena iekštelpa ar nosaukumu "iekštelpa";

142.5. norāda telpu veidus "nedzīvojamā iekštelpa" un "nedzīvojamā ārtelpa";

142.6. visām telpu grupām lietošanas veidu norāda atbilstoši ēkas galvenajam lietošanas veidam;

142.7. no šo noteikumu 127. punktā minētajiem grafiskajiem plāniem sagatavo tikai ēkas apbūves plānu.

Valsts noslēpuma statusam atbilstošas telpu grupas kadastrālajā uzmērīšanā

143.1. piemēro šo noteikumu prasības par ēkas kadastrālo uzmērīšanu, ciktāl tās nav pretrunā ar šajā punktā minētajiem nosacījumiem;

143.2. telpu grupas apsekošanu apvidū neveic;

143.3. telpu grupas raksturojošos rādītājus, tai skaitā telpu grupas lietošanas veidu un plānu, iegūst no ierosinātāja iesniegtajos dokumentos norādītās informācijas;

143.4. ja ierosinātāja iesniegtajos dokumentos nav norādīti telpu nosaukumi, norāda telpu nosaukumus "iekštelpa" vai "ārtelpa".

Pēc ierosinātāja rakstiska ierosinājuma valsts noslēpuma statusam atbilstošai ēkai vai telpu grupai var veikt ēkas ārējo un telpu iekšējo kadastrālo uzmērīšanu, sagatavojot ēkas stāva plānu vai telpu grupas plānu.

Valsts noslēpuma statusam atbilstošu inženierbūvi reģistrē vai tās datus Kadastra informācijas sistēmā aktualizē, veicot inženierbūves atsevišķās kadastrālās uzmērīšanas darbības atbilstoši šo noteikumu 5. nodaļas nosacījumiem.

Valsts zemes dienests neatbilstības būves kadastrālās uzmērīšanas datos un dokumentos labo tādā apjomā, lai novērstu tā pieļautās neatbilstības atbilstoši datu reģistrācijas brīdī spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, ciktāl tas nav pretrunā ar šiem noteikumiem.

Ja tas nepieciešams, pirms būves kadastrālās uzmērīšanas datu un dokumentu labošanas Valsts zemes dienests pēc savas iniciatīvas veic attiecīgās būves kadastrālo uzmērīšanu apvidū. Ja apvidū tiek konstatētas būves vai telpu grupas konstruktīvas izmaiņas, kas veiktas pēc iepriekšējās būves kadastrālās uzmērīšanas, Valsts zemes dienests labo neatbilstību, ja ierosināta būves kadastrālā uzmērīšana.

Valsts zemes dienestam nav pienākuma labot tā pieļautās neatbilstības būves kadastrālās uzmērīšanas datos un dokumentos, ja ir nepieciešama attiecīgās būves kadastrālā uzmērīšana apvidū, bet ir konstatēti šo noteikumu 26. punktā minētie apstākļi un persona sešu mēnešu laikā pēc paziņojuma saņemšanas tos nav novērsusi.

Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2012. gada 10. janvāra noteikumus Nr. 48 "Būvju kadastrālās uzmērīšanas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2012, 14. nr.; 2015, 197. nr.; 2017, 178. nr.; 2019, 245. nr.; 2020, 36. nr.; 2021, 248. nr.; 2022, 131. nr.).

(Svītrots ar MK 17.12.2024. noteikumiem Nr. 885)

(Svītrots ar MK 17.12.2024. noteikumiem Nr. 885)

Šo noteikumu 69.11. apakšpunktā minētās ēkas energoefektivitātes klases īpatnējā enerģijas patēriņa (kWh/m2 gadā) reģistrāciju Kadastra informācijas sistēmā uzsāk pēc attiecīgās programmatūras ieviešanas, bet ne vēlāk kā no 2025. gada 1. marta.

(MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 885 redakcijā)

Šo noteikumu 36.1. apakšpunktā minēto pazīmi Kadastra informācijas sistēmā norāda pēc attiecīgās programmatūras ieviešanas, bet ne vēlāk kā no 2025. gada 1. janvāra.

Šo noteikumu 2. pielikumu piemēro pēc attiecīgās programmatūras ieviešanas, bet ne vēlāk kā no 2025. gada 1. marta.

(MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 885 redakcijā)

Līdz attiecīgās programmatūras ieviešanai, bet ne vēlāk kā līdz 2025. gada 1. martam šajos noteikumos lietotais jēdziens "būves uzbūvēšanas gads" atbilst jēdzienam "ekspluatācijā uzsākšanas gads".

(MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 885 redakcijā)

Konstruktīvajiem elementiem Kadastra informācijas sistēmā reģistrēto konstrukcijas veidu un materiālu sasaisti ar šo noteikumu 2. pielikumā noteiktajiem ēkas konstruktīvo elementu materiāliem Valsts zemes dienests veic divu mēnešu laikā pēc šo noteikumu 77. punkta un 2. pielikuma piemērošanas atbilstoši šo noteikumu 154. punktam un 8. pielikuma pārejas tabulai. Ja pārejas rezultātā vienam ēkas konstruktīvajam elementam ir fiksējami divi identiski materiāli (2. pielikums), šo materiālu reģistrē vienu reizi.

Šo noteikumu 1. pielikumu piemēro pēc attiecīgās programmatūras ieviešanas, bet ne vēlāk kā no 2025. gada 1. marta. Līdz tam labiekārtojumus nosaka un reģistrē atbilstoši šo noteikumu 9. pielikumam.

(MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 885 redakcijā)

Kadastra informācijas sistēmā reģistrēto labiekārtojumu sasaisti ar šo noteikumu 1. pielikumā noteiktajiem labiekārtojumiem Valsts zemes dienests veic divu mēnešu laikā pēc šo noteikumu 1. pielikuma piemērošanas atbilstoši šo noteikumu 10. pielikuma pārejas tabulai.

Pēc šo noteikumu spēkā stāšanās Valsts zemes dienests gada laikā pārskata visu Kadastra informācijas sistēmā reģistrēto būvju kadastrālās uzmērīšanas brīdī noteikto nolietojumu un to aprēķina bez ēkām noteiktā 85 % un inženierbūvēm noteiktā 80 % ierobežojuma.

Būvju kadastrālās uzmērīšanas pasūtījumi, kas pieņemti Valsts zemes dienestā līdz šo noteikumu spēkā stāšanās brīdim, tiek izpildīti saskaņā ar Ministru kabineta 2012. gada 10. janvāra noteikumiem Nr. 48 "Būvju kadastrālās uzmērīšanas noteikumi".

Reģistrēto ēkas nolietojuma procentu pāreju uz vērtējuma grupu Valsts zemes dienests Kadastra informācijas sistēmā veic 2025. gada 1. janvārī (11. pielikums).

(MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 885 redakcijā)