Cilvēka imūndeficīta vīrusa infekcijas (HIV) un AIDS izplatības ierobežošanas noteikumi

Noteikumi nosaka epidemioloģiskās drošības pasākumus, kas veicami, lai ierobežotu cilvēka imūndeficīta vīrusa (turpmāk – HIV) infekcijas izplatību, atklātu infekciozas personas, un paredz šādus nepieciešamos ārstniecības un pretepidēmijas pasākumus

1.1. HIV infekcijas noteikšana;

1.2. HIV inficēšanās apstākļu izmeklēšanas, kontaktpersonu noteikšanas un informēšanas kārtība;

1.3. HIV infekcijas pēcekspozīcijas profilakses organizēšana;

1.4. HIV un iegūtā imūndeficīta sindroma (turpmāk – AIDS) slimnieku ārstēšanas organizatoriskā kārtība.

Iespējamās HIV infekcijas noteikšanai var izmantot eksprestestus, kurus šim nolūkam veic apmācīta persona sadarbības vai līdzdarbības līguma ietvaros ar Slimību profilakses un kontroles centru (turpmāk – centrs) vai ārstniecības persona līguma ietvaros ar Nacionālo veselības dienestu (turpmāk – dienests) par veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, nodrošinot pirmstesta un pēctesta konsultēšanu.

Personas pirmstesta (informācija par testu, pozitīva un negatīva testa rezultāta nozīmi) un pēctesta (testa rezultāti un rīcība pozitīva vai negatīva testa gadījumā) konsultēšanu nodrošina atbilstoši centra tīmekļvietnē publicētajām rekomendācijām pirmstesta un pēctesta konsultēšanai.

Persona, kas izplata paštestus HIV infekcijas noteikšanai, nodrošina paštestam pievienotu informāciju atbilstoši centra tīmekļvietnē publicētajām rekomendācijām pirmstesta un pēctesta konsultēšanai.

Ja, veicot šo noteikumu 2. punktā minēto eksprestestu HIV profilakses punktā, konstatēta iespējamā HIV infekcija, persona, kas veikusi testu, klientu nosūta pie infektologa diagnozes apstiprināšanai, izmantojot šo noteikumu ​pielikumā esošo veidlapu vai veidlapu Nr. 027/u atbilstoši normatīvajiem aktiem par medicīnisko dokumentu lietvedības kārtību.​​

Ārstniecības iestāde HIV infekcijas noteikšanai nodrošina laboratoriskos izmeklējumus atbilstoši centra tīmekļvietnē publicētajiem nosacījumiem HIV infekcijas diagnostikai.

Ja ārsts pacientam ir diagnosticējis HIV infekciju, ārsts informē pacientu par infekcijas izplatīšanās ceļiem, inficēšanās riskiem un individuālās profilakses pasākumiem, lai nepieļautu citu personu inficēšanu, un norāda uz nepieciešamību informēt kontaktpersonu (vai likumisko pārstāvi) (dzimumpartneri, personu, kurai bijusi saskare ar pacienta asinīm, piemēram, injicējamo narkotiku lietotāju) par nepieciešamību vērsties pie ārsta, lai veiktu primāro medicīnisko pārbaudi un medicīnisko novērošanu agrīnai iespējamās infekcijas konstatēšanai un ārstēšanai.

Kontaktpersonas HIV infekcijas gadījumā nosaka ārsts, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par infekcijas slimību reģistrācijas kārtību ziņo par infekcijas slimības gadījumu, vai ārsts, pie kura ir vērsusies kontaktpersona.

Ja ir apzināta kontaktpersona, ārsta pienākums ir informēt viņu par primārās medicīniskās pārbaudes, laboratoriskās pārbaudes un medicīniskās novērošanas nepieciešamību un organizēt minētās pārbaudes.

Ārstniecības persona informē centra reģionālās nodaļas epidemiologu (turpmāk – epidemiologs), veicot attiecīgu ierakstu paziņojumā par infekcijas slimību vai informējot atsevišķi, kā arī kopīgi ar epidemiologu pieņem lēmumu par kontaktpersonu noteikšanu un sniedz epidemiologam informāciju, kas nepieciešama kontaktpersonu noteikšanai, ja

10.1. personas inficēšanās ar HIV notikusi veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas laikā, tai skaitā ja pacients kā bioloģiskā materiāla recipients inficējies ar HIV;

10.2. persona ir bijusi epidemioloģiski bīstamā saskarē ar vidi (tai skaitā priekšmetiem), kas satur HIV, un pēc šīs saskares varēja notikt personas inficēšanās;

10.3. HIV inficētā persona veikusi bioloģiskā materiāla donāciju laikā, kad bija pamatotas aizdomas, ka persona bijusi infekcioza.

Centrs veic inficēšanās apstākļu izmeklēšanu, ja ir saņemts ziņojums par personas inficēšanos ar HIV un ārstniecības personai ir pamatotas aizdomas, ka ir bijis tālākas infekcijas pārneses risks

11.1. saskaroties ar inficētā cilvēka gļotādu, asinīm vai citu biomateriālu profesionālo pienākumu pildīšanas laikā vai saņemot ārstniecības, skaistumkopšanas vai citus invazīvus pakalpojumus, tai skaitā nepilngadīgiem pacientiem;

11.2. esot asins vai cita biomateriāla recipientam;

11.3. vīrusa vertikālās transmisijas rezultātā.

Ja epidemiologs ir apzinājis kontaktpersonu šo noteikumu 11. punktā minētajos inficēšanās gadījumos, viņš informē kontaktpersonas ģimenes ārstu vai uzturēšanās vietas ārstniecības personu, vai ģimenes ārstu, kas apkalpo teritoriju, kurā atrodas kontaktpersonas dzīvesvieta vai uzturēšanās vieta (ja kontaktpersonas uzturēšanās vietā nav ārstniecības personas vai kontaktpersona nav reģistrēta pie ģimenes ārsta), medicīniskās pārbaudes un medicīniskās novērošanas organizēšanai. Epidemiologs ģimenes ārstam vai uzturēšanās vietas ārstniecības personai sniegto informāciju dokumentē (pierakstot arī datumu, laiku un tās ārstniecības personas vārdu un uzvārdu, kura pieņēma informāciju).

HIV inficētās personas kontaktpersonai veic primāro medicīnisko pārbaudi un turpmākās pārbaudes nodrošina 6. un 12. nedēļā pēc kontakta ar inficēto personu, veicot asins parauga izmeklēšanu HIV infekcijas pārbaudei (HIV tests), kā arī nodrošina pirmstesta un pēctesta konsultāciju. HIV inficētajām mātēm dzimušajiem bērniem medicīnisko novērošanu nodrošina līdz 24 mēnešu vecumam, veicot asins parauga virusoloģisko un seroloģisko izmeklēšanu HIV infekcijas pārbaudei, izmantojot polimerāzes ķēdes reakcijas (PĶR) testu un antivielu/antigēna noteikšanu, nodrošinot pirmstesta un pēctesta konsultāciju. Asins parauga testēšanu veic sešu nedēļu vecumā, četru līdz sešu mēnešu vecumā, 12 mēnešu vecumā un pēc vajadzības 18 un 24 mēnešu vecumā.

Kontaktpersonas primāro medicīnisko pārbaudi veic vismaz reizi medicīniskās novērošanas sākumā neatkarīgi no maksimālā novērošanas perioda ilguma. Medicīniskās novērošanas ilgumu nosaka, ņemot vērā pēdējo saskari ar infekcijas avotu vai infekcijas pārnešanas faktoru.

Ārstniecības persona, kas veic kontaktpersonas primāro medicīnisko pārbaudi un medicīnisko novērošanu, informē kontaktpersonu par medicīniskās novērošanas rezultātiem (tai skaitā par laboratoriskās pārbaudes rezultātiem).

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" (turpmāk – Austrumu slimnīca) nodrošina HIV inficēto personu un AIDS slimnieku diagnostikas un ārstēšanas metodisko vadību.

HIV infekcijas specifisku īstermiņa ārstēšanu uzreiz pēc negadījuma, kura laikā organismā iekļuvušas vai varēja iekļūt ar HIV inficētas asinis vai citi infekciozi organisma šķidrumi (turpmāk – pēcekspozīcijas profilakse), nodrošina Austrumu slimnīca, kā arī jebkura cita ārstniecības iestāde, kurai ar dienestu noslēgts līgums par šī pakalpojuma sniegšanu atbilstoši centra tīmekļvietnē publicētajiem nosacījumiem HIV infekcijas pēcekspozīcijas profilaksei.

Ārstniecības iestāde, kas veic HIV infekcijas pēcekspozīcijas profilaksi, nodrošina infektologa konsultācijas, nepieciešamo laboratorisko diagnostiku un dinamisko novērošanu un uzglabā pēcekspozīcijas profilaksei paredzēto zāļu krājumus, lai nepieciešamības gadījumā nodrošinātu pirmās zāļu devas pieejamību pacientam.

Pēcekspozīcijas profilakses nodrošināšanai bērniem, kas dzimuši HIV inficētām mātēm

19.1. dienests plāno un veic centralizētu mākslīgā piena maisījumu zīdaiņiem un mākslīgo papildu ēdināšanas maisījumu bērniem līdz gada vecumam (turpmāk – mākslīgie maisījumi), kuri dzimuši HIV inficētām mātēm, iepirkumu atbilstoši normatīvajiem aktiem par veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtību un sadali šo noteikumu 19.2. apakšpunktā minētajām ārstniecības iestādēm un mākslīgo maisījumu izlietojuma uzskaiti;

19.2. ārstniecības iestādes, kurām ar dienestu ir noslēgts līgums par sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un apmaksu

19.2.1. katru mēnesi no sešpadsmitā līdz divdesmitajam datumam elektroniski informē dienestu un iepirkumā izvēlēto mākslīgo maisījumu piegādātāju par mākslīgā maisījuma piegādes nepieciešamību;

19.2.2. katru mēnesi līdz piektajam datumam iesniedz dienestam mākslīgā maisījuma izlietojuma pārskatu par iepriekšējo mēnesi.

HIV infekciju apstiprina, pamatojoties uz Austrumu slimnīcas Nacionālajā references laboratorijā veikto apstiprinošo testu rezultātu.

Infektologs nodrošina pacientam turpmākos veselības aprūpes pakalpojumus, kas saistīti ar HIV infekcijas vai AIDS diagnozi. Infektologs nozīmē ārstēšanu HIV pacientiem, nosakot zāles un ārstēšanas režīmu.

Pacienta ar HIV infekciju ambulatoro aprūpi var veikt ģimenes ārsts vai speciālists, tai skaitā ieslodzījuma vietas ārsts, ja infektologs ir sniedzis rekomendācijas pacienta ambulatorai aprūpei ģimenes ārsta vai speciālista uzraudzībā.

Smagu HIV infekcijas izraisītu komplikāciju, HIV infekcijas pavadošo slimību un citos sarežģītos HIV infekcijas gadījumos ārstējošais ārsts lemj par ārstu konsīlija iesaisti pacienta slimības gaitas izskatīšanā.

Noteikumi piemērojami ar 2023. gada 10. martu.

Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2003. gada 4. novembra noteikumus Nr. 628 "Cilvēka imūndeficīta vīrusa infekcijas (HIV) un AIDS izplatības ierobežošanas un ar HIV inficētu personu un AIDS slimnieku ārstēšanas organizatoriskā kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2003, 157. nr.; 2005, 172. nr.; 2007, 142. nr.; 2009, 145. nr.; 2012, 51. nr.).