LV
Iekšējās drošības fonda, Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda un Finansiāla atbalsta instrumenta robežu pārvaldībai un vīzu politikai 2021.–2027. gada plānošanas perioda īstenošanas vadības kārtība
Table of Provisions (142)
Statutory Text (142 Articles)
Noteikumi nosaka
1.1. kārtību, kādā Iekšējās drošības fonda, Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda un Finansiāla atbalsta instrumenta robežu pārvaldībai un vīzu politikai 2021.–2027. gada plānošanas perioda (turpmāk – fondi) vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina fondu ieviešanu, tai skaitā plānošanas dokumentu izstrādi, projektu iesniegumu atlasi, projektu iesniegumu atlases nolikuma saturu, kārtību, kādā izstrādā projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus un to piemērošanas metodiku, prasības projektu iesniedzējiem, kārtību, kādā izvērtē projekta iesnieguma atbilstību Iekšējās drošības fonda, Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda un Finansiāla atbalsta instrumenta robežu pārvaldībai un vīzu politikai 2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likuma (turpmāk – likums) 15. pantā minētajiem projektu iesniegumu noraidīšanas nosacījumiem, projekta līguma saturu un tā slēgšanas kārtību, kā arī projekta sadarbības partneru piesaistes nosacījumus;
1.2. prasības fondu pārvaldības un kontroles sistēmas izveidošanai;
1.3. fondu tehniskās palīdzības īstenošanas kārtību;
1.4. kārtību, kādā valsts budžetā plāno līdzekļus projektu īstenošanai un veic ar to saistītos maksājumus, kā arī projektu finansēšanas nosacījumus un kārtību;
1.5. fondu projektu izmaksu attiecināmības nosacījumus, kā arī vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus un kārtību;
1.6. kārtību, kādā ziņo par fondu ieviešanā konstatētajām neatbilstībām;
1.7. kārtību, kādā noraksta, ietur vai atgūst neatbilstoši veiktos izdevumus;
1.8. fondu ieviešanas uzraudzības un izvērtēšanas kārtību;
1.9. kārtību, kādā sagatavo, apstiprina un iesniedz fondu ziņojumus Eiropas Komisijai;
1.10. kārtību, kādā publisko informāciju par projektiem un nodrošina fondu publicitātes, saziņas un vizuālās identitātes prasību ievērošanu;
1.11. Eiropas Komisijas elektronisko datu apmaiņas informācijas sistēmas izmantošanas kārtību;
1.12. kārtību, kādā vadošā iestāde uzrauga deleģētajai iestādei nodoto funkciju izpildi;
1.13. par Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiālā atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regula Nr. 2021/1060), 9. pantā minēto horizontālo principu (turpmāk – horizontālie principi) koordināciju atbildīgās institūcijas, to tiesības un pienākumus;
1.14. kārtību, kādā fondu vadībā iesaistītās institūcijas un finansējuma saņēmēji izmanto elektroniskās datu apmaiņas informācijas sistēmu.
(Grozīts ar MK 30.04.2024. noteikumiem Nr. 264; 1.14. apakšpunkts stājas spēkā 01.01.2025., sk. grozījumu 2. punktu)
Saskaņā ar regulas Nr. 2021/1060 21. panta 3. punkta otro daļu vadošā iestāde izstrādā fonda nacionālo programmu un tās grozījumus atbilstoši regulas Nr. 2021/1060 VI pielikumā noteiktajai veidnei un iesniedz tos apstiprināšanai uzraudzības komitejā. Attiecībā uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda trešo valstu valstspiederīgo integrācijas jomu nacionālo programmu vadošā iestāde izstrādā sadarbībā ar deleģēto iestādi. Nacionālo programmu un tās grozījumus pēc apstiprināšanas uzraudzības komitejā vadošā iestāde iesniedz apstiprināšanai Eiropas Komisijā.
1 Ja grozījumus fonda nacionālajā programmā ierosina Eiropas Komisija, vadošā iestāde nesniedz tos apstiprināšanai uzraudzības komitejā pirms iesniegšanas apstiprināšanai Eiropas Komisijā.
(MK 11.03.2025. noteikumu Nr. 146 redakcijā)
Vadošā iestāde izstrādā un iesniedz apstiprināšanai uzraudzības komitejā
3.1. (svītrots ar MK 30.04.2024. noteikumiem Nr. 264);
3.2. nacionālās programmas snieguma satvaru saskaņā ar regulas Nr. 2021/1060 16. pantu;
3.3. metodoloģiju nacionālās programmas snieguma satvara noteikšanai saskaņā ar regulas Nr. 2021/1060 17. pantu.
Attiecībā uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda trešo valstu valstspiederīgo integrācijas jomu šo noteikumu 3. punktā minētos dokumentus izstrādā deleģētā iestāde un saskaņo tos ar vadošo iestādi.
(Svītrots ar MK 30.04.2024. noteikumiem Nr. 264)
Atbilstoši regulas Nr. 2021/1060 69. panta 1. punktam vadošā iestāde, deleģētā iestāde un revīzijas iestāde nodrošina fondu pārvaldības un kontroles sistēmas izveidošanu un darbību saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu atbilstoši regulas Nr. 2021/1060 XI pielikumā noteiktajām prasībām.
Atbilstoši regulas Nr. 2021/1060 69. panta 11. punktam vadošā un deleģētā iestāde nodrošina fondu pārvaldības un kontroles sistēmas aprakstu sagatavošanu un apstiprināšanu saskaņā ar regulas Nr. 2021/1060 XVI pielikumā noteikto veidni.
Deleģētā iestāde fondu pārvaldības un kontroles sistēmas aprakstu saskaņo ar vadošo iestādi.
Ja ir notikušas izmaiņas pārvaldības un kontroles sistēmā, vadošā iestāde un deleģētā iestāde 20 darbdienu laikā pēc izmaiņu stāšanās spēkā aktualizē fondu pārvaldības un kontroles sistēmas aprakstu atbilstoši regulas Nr. 2021/1060 69. panta 11. punktam. Fondu pārvaldības un kontroles sistēmas apraksts tiek pārskatīts katru gadu un pēc aktualizēšanas iesniegts revīzijas iestādē.
Lai nodrošinātu efektīvu fondu ieviešanu, vadošā iestāde, deleģētā iestāde un revīzijas iestāde sagatavo iekšējo procedūru aprakstus to funkciju izpildei.
Atklātu projektu iesniegumu atlasi (turpmāk – atklāta atlase) un ar to saistīto informāciju vadošā iestāde vai deleģētā iestāde izsludina, ievietojot sludinājumu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un savā tīmekļvietnē.
Ierobežotu projektu iesniegumu atlasi (turpmāk – ierobežota atlase) vadošā iestāde vai deleģētā iestāde organizē, nosūtot uzaicinājumu iesniegt projekta iesniegumu programmas īstenošanas plānā apstiprinātajam projekta iesniedzējam (turpmāk – ierobežotas atlases uzaicinājums).
Vadošā iestāde un deleģētā iestāde izveido atklātas atlases un ierobežotas atlases projektu iesniegumu vērtēšanas komisiju (turpmāk – vērtēšanas komisija).
Vadošā iestāde un deleģētā iestāde izstrādā un apstiprina vērtēšanas komisijas nolikumu. Deleģētā iestāde vērtēšanas komisijas nolikumu pirms apstiprināšanas saskaņo ar vadošo iestādi.
Pirms atklātas atlases izsludināšanas vadošā iestāde vai deleģētā iestāde izstrādā atklātas atlases nolikumu (turpmāk – atlases nolikums) un iesniedz to apstiprināšanai uzraudzības komitejā.
Atlases nolikumā vai ierobežotas atlases uzaicinājumā norāda šādu informāciju
16.1. nacionālās programmas īstenošanas plānā iekļautās aktivitātes nosaukumu, kuras ietvaros tiek rīkota ierobežota atlase vai atklāta atlase;
16.2. atklātas atlases nosaukumu;
16.3. aktivitāšu īstenošanas atbalstāmās darbības;
16.4. nacionālās programmas īstenošanas plānā noteiktos pieejamos finanšu līdzekļus, fonda finansējuma un valsts budžeta līdzfinansējuma proporciju, kā arī aktivitātē sasniedzamos rādītājus;
16.5. projekta īstenošanas sākuma un beigu termiņus;
16.6. projekta iesnieguma sagatavošanas un iesniegšanas kārtību, termiņu, kontaktinformāciju jautājumiem par atklātas atlases vai ierobežotas atlases norisi un kārtību, kādā sniedz atbildes uz saņemtajiem jautājumiem;
16.7. vadošās iestādes vai deleģētās iestādes tīmekļvietnes adresi, kurā publicēti šo noteikumu 17. un 18. punktā minētie dokumenti;
16.8. projektu iesniegumu vērtēšanas kārtību un vērtēšanas kritērijus;
16.9. kārtību, kādā lēmumā par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu iekļauj nosacījumus un kontrolē to izpildi;
16.10. citu informāciju, ko vadošā iestāde vai deleģētā iestāde uzskata par nepieciešamu.
Vadošā iestāde un deleģētā iestāde izstrādā projekta iesnieguma vērtēšanas kritērijus un to piemērošanas metodiku un iesniedz tos apstiprināšanai uzraudzības komitejā.
Vadošā iestāde un deleģētā iestāde izstrādā un apstiprina
18.1. projekta iesnieguma veidlapu, kas sastāv no
18.1.1. projekta apraksta un projekta budžeta;
18.1.2. projekta iesniedzēja apliecinājuma;
18.1.3. sadarbības partnera apliecinājuma (ja attiecināms);
18.1.4. papildus iesniedzamiem dokumentiem;
18.1.1 nacionālās programmas īstenošanas plāna projektu;
18.2. projekta iesnieguma sagatavošanas metodiskos norādījumus;
18.3. projekta līguma projektu.
(Grozīts ar MK 30.04.2024. noteikumiem Nr. 264)
Deleģētā iestāde šo noteikumu 18. punktā minētos dokumentus pirms apstiprināšanas saskaņo ar vadošo iestādi.
Projekta iesniedzējam ir pieejami stabili un pietiekami finanšu līdzekļi un citi resursi, lai noteiktajā apmērā nodrošinātu projekta īstenošanas nepārtrauktību un īstenotu projektu paredzētajā termiņā, nodrošinot projekta rezultātu un mērķu sasniegšanu.
Projekta iesniedzējs pirms projekta iesnieguma iesniegšanas nosaka projekta ietvaros plānoto iepirkumu paredzamo līgumcenu saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā.
Projekta iesniedzējs projekta iesniegumu var iesniegt kopā ar vienu vai vairākiem sadarbības partneriem, ievērojot šādus nosacījumus
22.1. sadarbības partneris ir
22.1.1. tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde, atvasināta publiska persona, cita valsts iestāde;
22.1.2. Latvijas Republikā atbilstoši normatīvajiem aktiem reģistrēta privāto tiesību juridiskā persona vai personu apvienība;
22.1.3. starptautiska organizācija, kura atbilst fonda mērķiem;
22.2. sadarbības partneris, ja projekta iesniedzēja projekta iesniegums tiek apstiprināts, iesaistās projekta īstenošanā ar tā valdījumā vai īpašumā esošu mantu, intelektuālo īpašumu, finansējumu vai cilvēkresursiem. Šādu ieguldījumu rezultātā projekta iesniedzējam ar sadarbības partneri nevar rasties tādas tiesiskās attiecības, no kurām izrietētu, ka šis darījums atbilst publiska iepirkuma līguma pazīmēm atbilstoši Publisko iepirkumu likumam vai Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumam vai ka darījumam jāpiemēro normatīvie akti par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem;
22.3. atklātas atlases ietvaros projekta iesniedzējs visiem sadarbības partneriem kopā saskaņā ar sadarbības līgumu drīkst nodot ne vairāk kā 30 % no projekta īstenošanai piešķirtā finansējuma.
Projekta iesniedzējs vienai projektu iesniegumu atlasei var iesniegt vienu projekta iesniegumu.
Lai pārbaudītu, vai uz projekta iesniedzēju ir attiecināms kāds no likuma 15. pantā minētajiem projektu iesniegumu noraidīšanas nosacījumiem, vadošā iestāde vai deleģētā iestāde informāciju iegūst šādā kārtībā
24.1. par likuma 15. panta pirmās daļas 1., 2. un 3. punktā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem un pārkāpumiem – no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra (Sodu reģistra). Vadošā iestāde vai deleģētā iestāde minēto informāciju no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra (Sodu reģistra) ir tiesīga saņemt, neprasot projekta iesniedzēja un citu likuma 15. panta pirmās daļas 1. punktā minēto personu piekrišanu;
24.2. par likuma 15. panta pirmās daļas 4. punktā minētajiem faktiem – no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra (Uzņēmumu reģistra informācijas sistēmas).
Pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas vadošā iestāde vai deleģētā iestāde 10 darbdienu laikā informē projekta iesniedzēju par ierobežotas vai atklātas atlases projekta apstiprināšanu un piedāvā projekta iesniedzējam noslēgt projekta līgumu, nosūtot projekta līguma projektu.
Projekta līgumā norāda
26.1. līguma priekšmetu;
26.2. projektam piešķirtā finansējuma apmēru, tai skaitā fonda finansējumu un valsts budžeta līdzfinansējuma apmēru un proporciju;
26.3. pušu pienākumus, tiesības un atbildību;
26.4. projekta līguma īstenošanas termiņu;
26.5. finansējuma pieprasīšanas un norēķinu kārtību;
26.6. izmaksu attiecināmības nosacījumus;
26.7. projekta pārskatu sagatavošanas kārtību;
26.8. datu uzskaites un uzglabāšanas nosacījumus;
26.9. projekta rezultātu izmantošanas un pamatlīdzekļu saglabāšanas un uzturēšanas nosacījumus;
26.10. projekta vizuālās identitātes prasības;
26.11. projekta līguma grozīšanas un izbeigšanas kārtību;
26.12. pušu strīdu risināšanas kārtību;
26.13. citu informāciju, kuru puses uzskata par būtisku.
Projekta līgumam pievieno projekta iesniegumu.
Finansējuma saņēmējs, īstenojot projektu kopīgi ar sadarbības partneri, slēdz sadarbības līgumu, nosakot sadarbības partnera pienākumus saskaņā ar projekta līgumu, un nodrošina, ka sadarbības partneris ievēro projekta īstenošanā izvirzītās prasības.
Vadošā iestāde vai deleģētā iestāde izbeidz atklātu atlasi, neslēdzot projekta līgumu, šādos gadījumos
29.1. ja visi iesniegtie projektu iesniegumi ir noraidīti;
29.2. ja atklātas atlases ietvaros projekta iesniedzējs atsakās vai divu mēnešu laikā no šo noteikumu 25. punktā minētā piedāvājuma nosūtīšanas nenodrošina projekta līguma noslēgšanu;
29.3. ja ir objektīvs pamatojums (piemēram, nepārvarama vara, nepietiekams finansējums), kādēļ vadošā iestāde vai deleģētā iestāde nevar noslēgt projekta līgumu ar atklātas atlases uzvarētāju.
Ierobežotas atlases gadījumā vadošā iestāde vai deleģētā iestāde, vienojoties ar projekta iesniedzēju, var pieņemt lēmumu izbeigt ierobežotu atlasi un neslēgt projekta līgumu.
Ja pieņemts šo noteikumu 30. punktā minētais lēmums, vadošā iestāde vai deleģētā iestāde sagatavo grozījumus nacionālās programmas īstenošanas plānā, pārdalot finansējumu citām aktivitātēm, un virza minētos grozījumus apstiprināšanai.
(MK 11.03.2025. noteikumu Nr. 146 redakcijā)
Pēc ierobežotas atlases vai atklātas atlases pabeigšanas deleģētā iestāde informē vadošo iestādi par ierobežotas atlases vai atklātas atlases gaitu un rezultātiem un iesniedz noslēgtos projektu līgumus.
Fondu tehniskās palīdzības finansējuma saņēmējs ir
33.1. Iekšlietu ministrija;
33.2. Finanšu ministrija;
33.3. Kultūras ministrija;
33.4. Labklājības ministrija.
Tehniskās palīdzības finansējuma saņēmējiem, kas nodrošina fondu tehniskās palīdzības mērķu sasniegšanu, aprēķinātais maksimāli pieejamais finansējums laikposmam no 2022. gada 1. janvāra līdz 2029. gada 31. decembrim tiek norādīts fondu tehniskās palīdzības finansējuma sadalījumā, kuru sagatavo vadošā iestāde.
Šo noteikumu 34. punktā minētajā fondu tehniskās palīdzības finansējuma sadalījumā noteiktā kopējā pieejamā finansējuma apmērs var tikt precizēts, ja fondu programmas 2021.–2027. gadam ietvaros notiek finansējuma pārdale starp fondiem vai ja Latvija nedeklarē Eiropas Komisijai visu tai pieejamo fondu piešķīrumu atbilstoši fondu nacionālajās programmās 2021.–2027. gada plānošanas periodam noteiktajam apjomam.
Fondu tehniskās palīdzības mērķa sasniegšanai saistītās atbalstāmās darbības ir
36.1. fondu administrēšana;
36.2. fondu plānošana;
36.3. fondu izvērtēšanas vai pētījumu nodrošināšana;
36.4. fondu publicitātes un informatīvie pasākumi;
36.5. fondu projektu iesniegumu atlases, tai skaitā vērtēšanas nodrošināšana un nepieciešamo ekspertīžu veikšana;
36.6. fondu uzraudzība;
36.7. fondu pēcuzraudzības nodrošināšana;
36.8. fondu finanšu kontroles un revīzijas nodrošināšana;
36.9. fondu elektroniskās datu apmaiņas sistēmas izstrādes, attīstīšanas, sasaistes un uzturēšanas nodrošināšana, drošības pasākumu un funkcionalitātes nodrošināšana;
36.10. horizontālo principu koordinēšana;
36.11. mācības, konferences, semināri, komitejas, darba grupas un citi pasākumi, kuru mērķis ir pilnveidot fondu vadībā iesaistīto darbinieku un ierēdņu profesionālo kompetenci.
Šo noteikumu 33. punktā minētais tehniskās palīdzības finansējuma saņēmējs tehniskās palīdzības izmaksas plāno, balstoties uz savu funkciju īstenošanai nepieciešamajiem resursiem šo noteikumu 36. punktā noteikto atbalstāmo darbību īstenošanai.
No fondu tehniskās palīdzības finansējuma var attiecināt tikai to amata pienākumu daļu, ko darbinieks vai ierēdnis veicis atbilstoši amata aprakstam vai papildus amata aprakstam kā pienākumu, kas saistīts ar šo noteikumu 36. punktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanu.
Šo noteikumu 36. punktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanas izmaksas, tai skaitā, ja tās saistītas ar fondu 2014.–2020. gada plānošanas perioda ieviešanu, uzraudzību un slēgšanas procesa nodrošināšanu, ir attiecināmas no fondu tehniskās palīdzības finansējuma ar 2022. gada 1. janvāri.
Tehniskās palīdzības finansējuma saņēmējs nodrošina izmaksu uzskaiti, kas radušās, īstenojot šo noteikumu 36. punktā minētās atbalstāmās darbības.
Ja tehniskās palīdzības finansējuma saņēmējs ir iesaistīts vairāku fondu vadībā, kontrolē un uzraudzībā, fonda tehniskās palīdzības īstenošanas izmaksas attiecina uz konkrēto fondu, ņemot vērā pieejamā tehniskās palīdzības finansējuma proporciju starp fondiem.
Vadošā iestāde 10 darbdienu laikā pēc fonda nacionālās programmas apstiprināšanas Eiropas Komisijā informē Valsts kasi par kontiem, kuros tiks ieskaitīts no Eiropas Komisijas saņemtais finansējums fonda īstenošanai.
Attiecīgās nozares ministrijas vai citas centrālās valsts iestādes (turpmāk – centrālā valsts iestāde) īstenošanā esošā projekta vai tehniskās palīdzības finansējumu centrālā valsts iestāde plāno kā valsts budžeta dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem un valsts budžeta ilgtermiņa saistības atsevišķā valsts budžeta apakšprogrammā atbilstoši normatīvajiem aktiem par budžetu un finanšu vadību.
Finansējumu kā ārvalstu finanšu palīdzību fonda finansējuma atmaksai vadošā iestāde plāno savā budžetā atsevišķā valsts pamatbudžeta apakšprogrammā sadalījumā pa fondiem.
Ja nav iespējams ieplānot finansējumu projektu īstenošanai valsts budžetā kārtējam gadam, centrālā valsts iestāde saskaņā ar normatīvajiem aktiem par līdzekļu pārdali pieprasa finansējumu attiecīgā projekta vai tehniskās palīdzības īstenošanai no budžeta programmas, kurā Finanšu ministrija plāno nesadalīto finansējumu Eiropas Savienības politikas instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai.
Pēc tam kad šo noteikumu 42. punktā norādītajā kontā Eiropas Komisija ieskaitījusi gada atlikumu, vadošā iestāde 30 darbdienu laikā sagatavo maksājuma rīkojumu par gada atlikuma maksājuma pieprasījumā deklarēto izdevumu atmaksu valsts budžeta ieņēmumos.
Projektam nepieciešamo finansējumu valsts budžetā pieprasa šādā kārtībā
47.1. ja finansējuma saņēmējs ir tiešās pārvaldes iestāde, kas atrodas vadošās iestādes vai deleģētās iestādes institucionālā padotībā, atvasināta publiska persona, Latvijas Republikā reģistrēta juridiskā persona vai personu apvienība vai starptautiska organizācija, kas atbilst fonda vajadzībām, projekta īstenošanai nepieciešamo finansējumu no valsts budžeta pieprasa attiecīgi vadošā iestāde vai deleģētā iestāde;
47.2. ja finansējuma saņēmējs ir tiešās pārvaldes iestāde, kas neatrodas vadošās iestādes vai deleģētās iestādes institucionālā padotībā, finansējuma saņēmējs pēc projekta līguma noslēgšanas informē par to centrālo valsts iestādi, kas projekta īstenošanai nepieciešamo finansējumu pieprasa no valsts budžeta;
47.3. ja finansējuma saņēmējs ir centrālā valsts iestāde, kas nav vadošā iestāde vai deleģētā iestāde, projekta īstenošanai nepieciešamo finansējumu no valsts budžeta pieprasa finansējuma saņēmējs pēc projekta līguma noslēgšanas.
Tehniskās palīdzības īstenošanai nepieciešamo finansējumu vadošā iestāde, deleģētā iestāde vai revīzijas iestāde pieprasa no valsts budžeta.
Apstiprinātā projekta īstenošanai finansējumu piešķir kā fonda finansējumu un nacionālo līdzfinansējumu no valsts budžeta līdzekļiem kā dotāciju.
Ja finansējuma saņēmējs ir tiešās pārvaldes iestāde, projektu finansē un maksājumus veic no līdzekļiem, kas piešķirti attiecīgajai iestādei saskaņā ar Likumu par valsts budžetu un finanšu vadību kārtējam gadam.
Ja finansējuma saņēmējs ir pastarpinātās valsts pārvaldes iestāde, atvasināta publiska persona, cita valsts iestāde, Latvijas Republikā atbilstoši normatīvajiem aktiem reģistrēta juridiskā persona vai personu apvienība vai starptautiska organizācija, kas atbilst fonda mērķiem, uz finansējuma saņēmēju attiecas šādi nosacījumi
51.1. projektu finansē un maksājumus veic no vadošās iestādes vai deleģētās iestādes pārskaitītā avansa maksājuma un starpposma maksājuma finanšu līdzekļiem, kas tiek piešķirti saskaņā ar projekta līgumā noteikto kārtību, un no finansējuma saņēmēja līdzekļiem;
51.2. avansa un starpposmu maksājuma kopsumma nedrīkst pārsniegt 90 % no projektam apstiprinātā finansējuma;
51.3. noslēguma maksājumu finansējuma saņēmējam vadošā iestāde vai deleģētā iestāde pārskaita pēc projekta gala pārskata un atzinuma par izdevumu atbilstību apstiprināšanas.
Visu ar projekta īstenošanu saistīto maksājumu veikšanai atver kontu
52.1. Valsts kasē, ja finansējuma saņēmējs ir tiešās vai pastarpinātās valsts pārvaldes iestāde, atvasināta publiska persona, cita valsts iestāde, Latvijas Republikā atbilstoši normatīvajiem aktiem reģistrēta juridiskā persona vai personu apvienība;
52.2. Latvijas Republikā reģistrētā kredītiestādē, ja finansējuma saņēmējs ir starptautiska organizācija, kas atbilst fonda mērķiem.
Vadošā iestāde vai deleģētā iestāde saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem par asignējumu piešķiršanas un izpildes kārtību pieņem lēmumu par projekta finansēšanas plānā paredzētā asignējuma apturēšanu, atjaunošanu vai atsaukšanu.
Ja projekta īstenošanā izlietotais finansējums pārsniedz maksimālo projektam apstiprināto attiecināmo izmaksu summu, šo starpību atzīst par neatbilstoši veiktiem izdevumiem un finansējuma saņēmējs to sedz no saviem līdzekļiem.
Finansējums projekta attiecināmo izmaksu segšanai ir ne mazāks kā 50 000 euro.
(MK 30.04.2024. noteikumu Nr. 264 redakcijā)
Ierobežotā projektu atlasē apstiprinātajiem projektiem projekta ietvaros veiktās izmaksas var būt attiecināmas
56.1. no projekta līguma parakstīšanas dienas līdz projekta līgumā noteiktajam projekta īstenošanas beigu datumam;
56.2. no 2021. gada 1. janvāra, ja tas ir apstiprināts ar vadošās iestādes vai deleģētās iestādes lēmumu;
56.3. ja atbalsta sniegšanu turpina iepriekš apstiprinātam projektam, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 7. jūlija Regulas Nr. 2021/1147, ar ko izveido Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu (turpmāk – regula Nr. 2021/1147), 39. panta 4. punktu, Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 7. jūlija Regulas Nr. 2021/1148, ar ko izveido finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai, kurš ir daļa no Integrētās robežu pārvaldības fonda (turpmāk – regula Nr. 2021/1148), 33. panta 4. punktu un Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 7. jūlija Regulas Nr. 2021/1149 par Iekšējās drošības fonda izveidi (turpmāk – regula Nr. 2021/1149) 34. panta 4. punktu.
(Grozīts ar MK 30.04.2024. noteikumiem Nr. 264)
Atklātā atlasē apstiprinātajiem projektiem projekta ietvaros veiktās izmaksas ir attiecināmas ne agrāk kā no projekta līguma parakstīšanas dienas.
Projekta vadības un administrēšanas izmaksas nedrīkst pārsniegt 20 % no projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām.
(MK 11.03.2025. noteikumu Nr. 146 redakcijā)
Atbilstoši regulas Nr. 2021/1060 54. panta pirmās daļas "a" apakšpunktam projekta netiešās attiecināmās izmaksas ir vienotas likmes izmaksas un tās nedrīkst pārsniegt 7 % no projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām.
Pievienotās vērtības nodokļa maksājumus fonda projekta ietvaros plāno kā attiecināmās izmaksas atbilstoši regulas Nr. 2021/1060 64. panta 1. punkta "c" apakšpunktam.
Atbilstoši regulas Nr. 2021/1060 53. un 94. pantam vadošajai iestādei un deleģētajai iestādei ir tiesības piemērot šādas projekta vienkāršotās izmaksas
61.1. vienības izmaksas;
61.2. fiksētas summas maksājumu;
61.3. vienotas likmes izmaksas.
(MK 11.03.2025. noteikumu Nr. 146 redakcijā)
Šo noteikumu 61. punktā minēto projekta vienkāršoto izmaksu piemērošanas metodiku izstrādā un apstiprina vadošā iestāde vai deleģētā iestāde. Deleģētās iestādes izstrādāto projekta vienkāršoto izmaksu piemērošanas metodiku saskaņo ar vadošo iestādi.
Revīzijas iestāde veic vienkāršoto izmaksu metodikas novērtējumu atbilstoši regulas Nr. 2021/1060 94. panta 2. punktam.
Projekti attiecīgajā grāmatvedības gadā ir pakļauti
64.1. Eiropas Komisijas, Eiropas Revīzijas palātas un Valsts kontroles pārbaudei un revīzijai;
64.2. vadošās iestādes un deleģētās iestādes administratīvai pārbaudei un pārbaudei projekta īstenošanas vietā;
64.3. revīzijas iestādes auditam un revīzijai.
1 Vadošā iestāde vai deleģētā iestāde neveic šo noteikumu 64.2. apakšpunktā minētās pārbaudes, ja finansējuma saņēmējs, kas ir starptautiskā organizācija, iesniedz vadošajā iestādē vai deleģētajā iestādē Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 23. septembra Regulas Nr. 2024/2509 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (pārstrādāta redakcija) (turpmāk – regula Nr. 2024/2509), 158. panta 1. punkta pirmās daļas "a", "b" un "c" apakšpunktā minētos dokumentus.
(MK 11.03.2025. noteikumu Nr. 146 redakcijā)
2 Vadošā iestāde vai deleģētā iestāde veic šo noteikumu 64.2. apakšpunktā minētās pārbaudes, ja
64.21. vadošā iestāde vai deleģētā iestāde konstatē konkrētu pārkāpumu risku vai norādes uz krāpšanu attiecībā uz starptautiskās organizācijas ierosinātu vai īstenotu projektu;
64.22. starptautiskā organizācija neiesniedz vadošajā iestādē vai deleģētajā iestādē regulas Nr. 2024/2509 158. panta 1. punkta pirmās daļas "a", "b" un "c" apakšpunktā minētos dokumentus;
64.23. starptautiskās organizācijas iesniegtie regulas Nr. 2024/2509 158. panta 1. punkta pirmās daļas "a", "b" un "c" apakšpunktā minētie dokumenti ir nepilnīgi.
(MK 30.04.2024. noteikumu Nr. 264 redakcijā, kas grozīta ar MK 11.03.2025. noteikumiem Nr. 146)
Grāmatvedības gadā Eiropas Komisijai tiek deklarēti izdevumi, ja tiek īstenoti šādi nosacījumi
65.1. par tiem veiktas administratīvās pārbaudes un pārbaudes projektu īstenošanas vietā;
65.2. tie iegrāmatoti vadošās iestādes grāmatvedības uzskaitē kā saistības ārvalstu finanšu palīdzības fondu finansējuma atmaksai sadalījumā pa fondiem un projektiem.
Vadošā iestāde iegrāmato vadošās iestādes grāmatvedībā deleģētās iestādes lēmumā par izdevumu atbilstību norādīto izdevumu summu.
Administratīvā pārbaude šo noteikumu izpratnē ir finansējuma saņēmēja iesniegtā iepirkuma plāna, finansējuma pieprasījuma (ja attiecināms), izdevumu pārskata un izdevumu attaisnojuma dokumentu pārbaude, projekta īstenošanas progresa pārbaude un iepirkuma dokumentācijas un iepirkuma norises pirmspārbaude. Šo pārbaudi veic vadošā iestāde vai deleģētā iestāde, pārbaudei pakļaujot visus iepirkuma plānus, visus finansējuma pieprasījumus, vismaz reprezentatīvo izlasi ar attaisnojuma dokumentiem, visus projekta progresa un gala pārskatus un uz riska izvērtējumu balstītu izlasi iepirkumu dokumentācijas un norises pirmspārbaudei.
Pārbaude projekta īstenošanas vietā šo noteikumu izpratnē ir projekta finanšu un īstenošanas pārbaude pie finansējuma saņēmēja un iepirkumu pēcpārbaude. Pārbaudi projekta īstenošanas vietā veic vadošā iestāde vai deleģētā iestāde, pārbaudei pakļaujot gan veiktos maksājumus, noslēgto būvdarbu, pakalpojuma un piegādes līguma izpildi, veikto iepirkumu pēcpārbaudes, sasniegtā progresa atbilstību projekta pārskatiem, publicitātes, saziņas un vizuālo prasību izpildi un citu projekta līgumā noteikto pienākumu izpildi.
Ja, veicot šo noteikumu 67. un 68. punktā minētās pārbaudes, tiek konstatēti sistēmiski projekta īstenošanas pārkāpumi, vadošā iestāde vai deleģētā iestāde veic papildu pārbaudes, lai noteiktu pārkāpumu apjomu.
Šo noteikumu 68. punktā minētās pārbaudes veic, pamatojoties uz īstenošanā esošo projektu riska novērtējumu un projekta īstenošanas vietas pārbaužu plānu. Projektu riska novērtējumu un pārbaužu plānu par katru grāmatvedības gadu sagatavo vadošā iestāde vai deleģētā iestāde, pēc pārbaužu plāna apstiprināšanas to elektroniski nosūta revīzijas iestādei. Deleģētā iestāde sagatavoto projektu riska novērtējumu un apstiprināto pārbaužu plānu elektroniski nosūta vadošajai iestādei.
Ja nepieciešams, vadošā iestāde vai deleģētā iestāde ir tiesīga veikt pārbaudes projekta īstenošanas vietā, iepriekš neinformējot finansējuma saņēmēju.
Vadošā iestāde vai deleģētā iestāde sagatavo pārbaudes ziņojumu par katru šo noteikumu 68. punktā minēto pārbaudi un pārbaudes lapu par šo noteikumu 71. punktā minēto pārbaudi un pēc pārbaudes ziņojuma vai pārbaudes lapas apstiprināšanas elektroniski to nosūta revīzijas iestādei. Deleģētā iestāde pārbaudes ziņojumu nosūta arī vadošajai iestādei.
Vadošā iestāde un deleģētā iestāde nosaka kritērijus, saskaņā ar kuriem iepirkumu pakļauj šo noteikumu 67. punktā minētajai iepirkuma dokumentācijas un iepirkuma norises pirmspārbaudei. Katru gadu līdz 15. janvārim vadošā iestāde vai deleģētā iestāde sagatavo iepirkumu dokumentācijas un iepirkumu norises pirmspārbaudes plānu kārtējam gadam. Pēc iepirkumu dokumentācijas un iepirkumu norises pirmspārbaudes plāna apstiprināšanas to piecu darbdienu laikā elektroniski nosūta revīzijas iestādei.
Par iepirkuma dokumentācijas un iepirkuma norises pirmspārbaudes plānā iekļautajiem iepirkumiem vadošā iestāde vai deleģētā iestāde informē attiecīgo finansējuma saņēmēju piecu darbdienu laikā pēc plāna apstiprināšanas.
Vadošā iestāde vai deleģētā iestāde par iepirkuma dokumentācijas un norises pirmspārbaudi sagatavo pozitīvu atzinumu, atzinumu ar iebildumiem vai negatīvu atzinumu. Finansējuma saņēmējs iepirkuma līgumu drīkst slēgt tikai pēc tam, kad no vadošās iestādes vai deleģētās iestādes saņemts pozitīvs atzinums.
Vadošā iestāde un deleģētā iestāde izstrādā un apstiprina iekšējās procedūras, nosakot kārtību, kādā veic šo noteikumu 67. un 68. punktā minētās pārbaudes. Deleģētā iestāde iekšējo procedūru projektus saskaņo ar vadošo iestādi.
Lai varētu veikt šo noteikumu 67., 68. un 71. punktā minētās pārbaudes, finansējuma saņēmējs nodrošina
77.1. pieeju dokumentiem, telpām un citām materiālajām vērtībām, kas attiecas uz veicamo pārbaudi;
77.2. pieeju finanšu un citiem dokumentiem, kas saistīti ar projekta īstenošanu, kā arī pieeju grāmatvedības uzskaites sistēmas datiem, kas attiecas uz veicamo pārbaudi;
77.3. nepieciešamo dokumentu izrakstu sagatavošanu.
Fondu īstenošanā iespējamas šādas neatbilstības
78.1. neatbilstības projektu iesniegumu atlases procesā, kas ir ietekmējušas projektu iesniegumu atlases galarezultātu;
78.2. iepirkumus regulējošo normatīvo aktu vai iepirkumu līgumu pārkāpumi, kas ietekmē vai var ietekmēt projekta budžetu, kā arī neatbilstības iepirkumu līgumu slēgšanas un izpildes procesā;
78.3. krāpšana un korupcija – saskaņā ar regulas Nr. 2024/2509 138. panta 1. punkta "d" apakšpunkta "i" un "ii" punktu;
78.4. interešu konflikts – saskaņā ar regulas Nr. 2024/2509 61. pantu;
78.5. aritmētiskā kļūda;
78.6. grāmatvedības uzskaites un izdevumu attaisnojuma dokumentu noformēšanas un uzglabāšanas neatbilstība grāmatvedības uzskaites prasībām;
78.7. veikto maksājumu neatbilstība izdevumu tāmē noteiktajam darba apjomam;
78.8. normatīvo aktu, kas nosaka projekta īstenošanu, un projekta līguma pārkāpumi;
78.9. projekta mērķu un plānoto projekta rezultātu nesasniegšana;
78.10. citas neatbilstības.
(Grozīts ar MK 30.04.2024. noteikumiem Nr. 264; MK 11.03.2025. noteikumiem Nr. 146)
Neatbilstības var konstatēt šādas fondu vadībā iesaistītās institūcijas
79.1. vadošā iestāde vai deleģētā iestāde šo noteikumu 67. un 68. punktā minētajās pārbaudēs;
79.2. revīzijas iestāde pārvaldības un kontroles sistēmas auditos, darbību revīzijās un pārskatu revīzijās.
Lēmuma pieņemšanai par neatbilstības ziņošanu Eiropas Komisijai vadošā iestāde izvērtē no revīzijas iestādes vai deleģētās iestādes saņemto informāciju par konstatēto neatbilstību un, ja nepieciešams
80.1. pieprasa papildu informāciju no revīzijas iestādes vai deleģētās iestādes;
80.2. ierosina papildu pārbaudes par revīzijas iestādes vai deleģētās iestādes norādītajām neatbilstībām.
Ja saskaņā ar vadošās iestādes rīcībā esošo informāciju revīzijas iestādes vai deleģētās iestādes minētais gadījums nav uzskatāms par neatbilstību, par kuru būtu jāziņo Eiropas Komisijai, vadošā iestāde 20 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 80. punktā minētās informācijas saņemšanas informē par to revīzijas iestādi vai deleģēto iestādi.
Ja saskaņā ar vadošās iestādes rīcībā esošo informāciju revīzijas iestādes vai deleģētās iestādes minētais gadījums ir uzskatāms par neatbilstību, par kuru būtu jāziņo Eiropas Komisijai, kā arī ja vadošās iestādes konstatētais gadījums ir uzskatāms par neatbilstību, vadošā iestāde divu mēnešu laikā pēc katra ceturkšņa beigām sagatavo Eiropas Komisijai sākotnējo ziņojumu par neatbilstībām saskaņā ar regulas Nr. 2021/1060 XII pielikumu.
Šo noteikumu 82. punktā minēto ziņojumu nesagatavo (izņemot gadījumu, ja ir aizdomas par krāpšanu vai iespējamu finansējuma saņēmēja maksātnespēju) regulas Nr. 2021/1060 XII pielikuma 1.2. apakšpunktā minētajos gadījumos.
Lai informētu Eiropas Komisiju par procedūrām, kas sāktas attiecībā uz šo noteikumu 82. punktā minētajā ziņojumā norādītajām neatbilstībām, un svarīgajām izmaiņām, kas panāktas, īstenojot šīs procedūras, vadošā iestāde uzreiz pēc attiecīgās informācijas saņemšanas sagatavo atkārtotu ziņojumu Eiropas Komisijai.
Ja konstatētajai neatbilstībai ir vai varētu būt negatīva ietekme ārpus Latvijas Republikas teritorijas, vadošā iestāde Eiropas Komisiju informē uzreiz pēc neatbilstības konstatēšanas.
Šo noteikumu 82. un 84. punktā minētos ziņojumus vadošā iestāde Eiropas Komisijai iesniedz elektroniski, izmantojot Pārkāpumu pārvaldības sistēmu.
Vadošā iestāde nodrošina informācijas uzskaiti par katru konstatēto neatbilstību.
Vadošā iestāde vai deleģētā iestāde samazina kopējās projekta attiecināmās izmaksas par neatbilstoši veikto izdevumu summu un nodrošina neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu.
Ja finansējuma saņēmējs, kura īstenotajā projektā ir konstatēti neatbilstoši veikti izdevumi, ir tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde, atvasināta publiska persona vai cita valsts iestāde, vadošā iestāde vai deleģētā iestāde neatbilstoši veiktos izdevumus atgūst šādā kārtībā
89.1. pieprasa finansējuma saņēmējam atmaksāt vadošās iestādes vai deleģētās iestādes norādītajā kontā neatbilstoši veiktos izdevumus;
89.2. izvērtē neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanas procesa lietderību un efektivitāti un, ja atgūstamā summa vienam projektam nepārsniedz 50 euro, neatbilstoši veiktos izdevumus noraksta izdevumos, sagatavojot grāmatvedības izziņu;
89.3. ja šo noteikumu 89.1. un 89.2. apakšpunktā minētajā kārtībā nav iespējams atgūt neatbilstoši veiktos izdevumus, atbildīgā iestāde vai deleģētā iestāde par to rakstiski informē Ministru kabinetu un Valsts kontroli. Par neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanas datumu uzskata datumu, kad par neatbilstoši veiktajiem izdevumiem vadošā iestāde vai deleģētā iestāde ir informējusi Ministru kabinetu un Valsts kontroli.
Šo noteikumu 89.3. apakšpunktā minētajā informācijā norāda
90.1. finansējuma saņēmēju, kura īstenotajā projektā ir konstatēti neatbilstoši veikti izdevumi;
90.2. projekta nosaukumu un numuru;
90.3. fakta konstatējumu;
90.4. pamatojumu, kāpēc izdevumi atzīti par neatbilstošiem;
90.5. neatbilstoši veikto izdevumu summu un atgūstamo summu, tai skaitā fondu finansējuma daļu un valsts budžeta finansējuma daļu;
90.6. neatbilstoši veikto izdevumu summu, kas pārskaitāma Eiropas Komisijai, ja vadošā iestāde ir saņēmusi Eiropas Komisijas lēmumu par finanšu līdzekļu atmaksāšanu.
Ja finansējuma saņēmējs, kura īstenotajā projektā vadošā iestāde vai deleģētā iestāde ir konstatējusi neatbilstoši veiktus izdevumus, ir privāto tiesību juridiskā persona vai personu apvienība vai starptautiska organizācija, kas atbilst fonda mērķiem, neatbilstoši veiktos izdevumus atgūst šādā kārtībā
91.1. pamatojoties uz projekta līgumu, neatbilstoši veiktos izdevumus ietur no starpposma vai gala finansējuma maksājuma, par to informējot finansējuma saņēmēju;
91.2. ja viena projekta neatbilstoši veikto izdevumu summa nepārsniedz 50 euro un gala finansējuma pieprasījumā norādītā summa ir mazāka par neatbilstoši veikto izdevumu summu, izvērtē neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanas procesa lietderību un efektivitāti un neatbilstoši veiktos izdevumus noraksta izdevumos, sagatavojot grāmatvedības izziņu;
91.3. ja šo noteikumu 91.1. un 91.2. apakšpunktā noteiktajā kārtībā nav iespējams atgūt neatbilstoši veiktos izdevumus, vienojas ar finansējuma saņēmēju civiltiesiskā kārtībā vai pieņem administratīvo aktu par neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu, tajā iekļaujot brīdinājumu par piespiedu izpildi.
Neatbilstoši veikto izdevumu atmaksāšanai vadošā iestāde vai deleģētā iestāde finansējuma saņēmējam norāda kontu Valsts kasē, uz kuru pārskaitāmi neatbilstoši veiktie izdevumi.
Finansējuma saņēmējs nodrošina neatbilstoši veikto izdevumu ieskaitīšanu vadošās iestādes vai deleģētās iestādes norādītajā kontā to noteiktajā termiņā.
Ja neatbilstoši veiktie izdevumi ir atmaksājami Eiropas Komisijai saskaņā ar tās pieprasījumu un
94.1. ir saņemta neatbilstoši veikto izdevumu atmaksa šo noteikumu 92. punktā minētajā kontā, vadošā iestāde vai deleģētā iestāde plāno neatbilstoši veikto izdevumu atmaksu valsts budžetā;
94.2. to atgūšana no finansējuma saņēmēja nav iespējama, vadošā iestāde, pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumu, atmaksā finanšu līdzekļus no budžeta programmas, kurā Finanšu ministrija plāno nesadalīto finansējumu Eiropas Savienības politikas instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai.
Deleģētā iestāde informē vadošo iestādi par neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu no finansējuma saņēmēja un atgūtā finansējuma pārskaitīšanu valsts budžeta ieņēmumos.
Vadošā iestāde pārliecinās par neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu, kā arī uzskaita atgūstamās un atmaksātās summas.
Vadošā iestāde informē revīzijas iestādi par neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu no finansējuma saņēmēja un atgūtā finansējuma pārskaitīšanu valsts budžeta ieņēmumos, ja izdevumi ir atzīti par neatbilstošiem pēc revīzijas iestādes sniegtās informācijas par neatbilstību.
Vadošā iestāde nodrošina
98.1. regulas Nr. 2021/1060 46. un 47. pantā noteikto pienākumu īstenošanu;
98.2. fondu publicitātes stratēģijas plāna izstrādi un apstiprināšanu uzraudzības komitejā par visu fondu īstenošanas periodu;
98.3. informāciju plašsaziņas līdzekļiem un sociālajos medijos par fondu plānošanu un ieviešanu.
Deleģētā iestāde nodrošina šo noteikumu 98.1., 98.2. un 98.3. apakšpunktā minēto nosacījumu izpildi attiecībā uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda trešo valstu valstspiederīgo integrācijas jomu.
Vadošā iestāde un deleģētā iestāde nodrošina informatīvu pasākumu (konferenču un semināru) organizēšanu, kuros informē par plānotajām aktivitātēm, pieejamo finansējumu, prasībām projekta iesnieguma sagatavošanai un iesniegšanai, izmaksu attiecināmības jautājumiem, kā arī par fondu īstenošanas rezultātiem. Uz dokumentiem un izdales materiāliem, kas tiek izmantoti informatīvos pasākumos, nodrošina norādi uz fondu finansējuma izmantošanu.
Deleģētā iestāde reizi gadā sagatavo un līdz 1. novembrim elektroniski iesniedz vadošajā iestādē informāciju par kārtējā gadā īstenotajiem informācijas un komunikācijas pasākumiem un sasniegtajiem publicitātes stratēģijas plāna stratēģijas pasākumu rādītājiem.
Revīzijas iestāde īsteno publicitātes pasākumus, kas attiecināmi uz revīzijas iestādes funkciju izpildi.
Finansējuma saņēmējs pilda regulas Nr. 2021/1060 47., 50. pantā un IX pielikumā noteiktos pienākumus.
Saskaņā ar regulas Nr. 2021/1060 69. panta 9. punktu visa oficiālā informācijas apmaiņa starp vadošo iestādi vai revīzijas iestādi un Eiropas Komisiju notiek, izmantojot elektronisko datu apmaiņas sistēmu (turpmāk – sistēma), izņemot nepārvaramas varas gadījumu atbilstoši regulas Nr. 2021/1060 XV pielikuma 3.3. apakšpunktam.
Piekļuves tiesības sistēmai ir vadošajai iestādei, deleģētajai iestādei un revīzijas iestādei.
Vadošā iestāde apstiprina personu, kas atbild par sistēmas piekļuves tiesību pārvaldi atbilstoši regulas Nr. 2021/1060 XV pielikuma 2.4. apakšpunktam, kā arī darbojas kā kontaktpersona atbilstoši regulas Nr. 2021/1060 XV pielikuma 2.8. apakšpunktam.
Vadošā iestāde veic pārbaudes deleģētajā iestādē, lai pārliecinātos par tai nodoto funkciju atbilstošu īstenošanu.
Vadošā iestāde šo noteikumu 107. punktā minētās pārbaudes var veikt kā
108.1. dokumentācijas pārbaudi, kas saistīta ar fonda īstenošanu;
108.2. pārbaudi uz vietas deleģētajā iestādē;
108.3. pēcpārbaudi deleģētās iestādes veiktajām administratīvajām pārbaudēm vai pārbaudēm projekta īstenošanas vietā, savstarpēji salīdzinot pārbaužu rezultātus.
Vadošā iestāde informē deleģēto iestādi par tās veikto pārbaužu rezultātiem.
Vadošā iestāde un deleģētā iestāde atbilstoši likuma 7. panta trešajai daļai slēdz starpresoru vienošanos, kurā norāda vismaz šādu informāciju
110.1. iestāžu tiesības un pienākumus projektu iesniegumu atlases un projektu īstenošanas uzraudzības procesā;
110.2. fondu vadības informācijas sistēmas izmantošanas nosacījumus;
110.3. informācijas apmaiņas kārtību;
110.4. strīdu risināšanas un grozījumu starpresoru vienošanās veikšanas kārtību;
110.5. citus ar nodoto uzdevumu izpildi saistītos jautājumus.
Vadošā iestāde sadarbībā ar fonda vadībā iesaistītajām institūcijām izstrādā fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda izvērtēšanas plānu (turpmāk – izvērtēšanas plāns), kurā norāda plānoto izvērtējumu sarakstu un to tvērumu, kā arī izvērtēšanas plānošanā, organizēšanā, veikšanā, kvalitātes uzraudzībā, izvērtējumu ieteikumu ieviešanā, rezultātu publicēšanā un informēšanā iesaistītās institūcijas un kārtību.
Izvērtēšanas plānu apstiprina uzraudzības komiteja, un pēc apstiprināšanas vadošā iestāde to publicē savā tīmekļvietnē.
Vadošā iestāde izvērtēšanas rezultātus (analīzi, secinājumus un ieteikumus) apkopo izvērtēšanas ziņojumos. Izvērtēšanas ziņojumus vadošā iestāde publicē savā tīmekļvietnē.
Vadošā iestāde 10 darbdienu laikā pēc izvērtēšanas ziņojuma apstiprināšanas sagatavo priekšlikumus izvērtēšanas ziņojumā iekļauto ieteikumu ieviešanai. Sagatavotos priekšlikumus izskata uzraudzības komiteja, vienojoties par veicamajām darbībām, atbildīgo izpildītāju ieteikuma ieviešanā, ieviešanas termiņu un sasniedzamo rezultātu.
Vadošā iestāde katru gadu līdz 1. decembrim sagatavo informāciju par kalendāra gadā veiktajiem izvērtējumiem un ieteikumu ieviešanas plānā iekļautajiem ieteikumiem un to ieviešanu un iesniedz minēto informāciju uzraudzības komitejai, kā arī publicē savā tīmekļvietnē.
Gada snieguma ziņojumu sagatavo šādā kārtībā
116.1. vadošā iestāde sagatavo gada snieguma ziņojuma daļu, kas attiecas uz tās kompetenci;
116.2. deleģētā iestāde sagatavo gada snieguma ziņojuma daļu, kas attiecas uz tās kompetenci, un iesniedz vadošajai iestādei;
116.3. vadošā iestāde, pamatojoties uz šo noteikumu 116.1. un 116.2. apakšpunktā minētajiem ziņojumiem, sagatavo vienoto gada snieguma ziņojuma projektu un iesniedz apstiprināšanai uzraudzības komitejai;
116.4. pēc gada snieguma ziņojuma projekta apstiprināšanas uzraudzības komitejā vadošā iestāde atbilstoši regulas Nr. 2021/1148 29. pantam, regulas Nr. 2021/1149 30. pantam un regulas Nr. 2021/1147 35. pantam iesniedz to Eiropas Komisijai.
Atbilstoši regulas Nr. 2021/1060 69. panta 10. punktam vadošā iestāde līdz 2031. gadam (ieskaitot) katru gadu līdz 31. janvārim un 31. jūlijam iesniedz Eiropas Komisijai prognozes par summām, par kurām kārtējā un nākamajā kalendāra gadā tiks iesniegti maksājuma pieteikumi saskaņā ar regulas Nr. 2021/1060 VIII pielikumu.
Vadošā iestāde sagatavo un iesniedz Eiropas Komisijai maksājuma pieteikumus par katru programmu saskaņā ar regulas Nr. 2021/1060 91. pantu.
Vadošā iestāde par katru grāmatvedības gadu, par kuru iesniegti maksājuma pieteikumi, katru gadu līdz 15. februārim iesniedz Eiropas Komisijai apliecinājuma paketi saskaņā ar regulas Nr. 2021/1060 98. pantu.
Par horizontālo principu koordināciju fondu ietvaros ir atbildīgas šādas institūcijas
120.1. Labklājības ministrija par horizontālo principu "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" (regulas Nr. 2021/1060 9. panta 1., 2. un 3. punkts), aptverot tādas jomas kā pamattiesību ievērošana, vīriešu un sieviešu līdztiesības veicināšana, diskriminācijas novēršana dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ;
120.2. Iekšlietu ministrija un Kultūras ministrija par horizontālo principu "Nenodarīt būtisku kaitējumu" (regulas Nr. 2021/1060 9. panta 4. punkts).
Par šo noteikumu 120.1. apakšpunktā minētā horizontālā principa koordināciju atbildīgajai institūcijai ir šādi pienākumi
121.1. izstrādāt metodisko materiālu par horizontālā principa ieviešanu un ieviešanas uzraudzību, nodrošināt konsultatīvu un metodisku atbalstu fonda vadībā iesaistītajām institūcijām fonda ieviešanas nosacījumu definēšanā un finansējuma saņēmējiem saistībā ar horizontālā principa jautājumiem;
121.2. sniegt atzinumus par fondu plānošanas dokumentu projektiem un tiesību aktu projektiem Eiropas Savienības fondu jomā un sniegt uzraudzības komitejai viedokli par projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem ar horizontālo principu saistītajiem projektiem.
Par šo noteikumu 120.2. apakšpunktā minētā horizontālā principa koordināciju atbildīgajai institūcijai ir pienākums izstrādāt principa "Nenodari būtisku kaitējumu" novērtējumu par katru nacionālās programmas īstenošanas plānā iekļauto aktivitāti, ja nepieciešams, novērtējumā ietvertās darbības iekļaujot ierobežotas atlases uzaicinājumā vai atlases nolikumā un projektu vērtēšanas kritērijos.
Fonda vadībā un īstenošanā iesaistītās institūcijas, konstatējot horizontālo principu pārkāpumus vai saņemot sūdzības par Eiropas Savienības fondu atbalstīto darbību neatbilstību Eiropas Savienības Pamattiesību hartai (vienlīdzība, nediskriminācija, iekļaušana un pamattiesību ievērošana) un ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām ietverto vienlīdzīgu iespēju principiem, piecu darbdienu laikā ziņo Iekšlietu ministrijai, iekļaujot šādu informāciju
123.1. finansējuma saņēmējs, kura īstenotajā projektā konstatēta iespējamā neatbilstība vai saņemta sūdzība;
123.2. projekta identifikācijas numurs un nosaukums;
123.3. sūdzības vai konstatētās iespējamās neatbilstības būtības apraksts;
123.4. informācija par apstākļiem, kādos iespējamā neatbilstība atklāta;
123.5. informācija par veiktajiem pasākumiem neatbilstības novēršanā un iespējamās neatbilstības vai sūdzības izskatīšanas rezultātu.
Iekšlietu ministrija, ja nepieciešams, sadarbojoties ar institūciju, kas atbildīga par horizontālo principu koordināciju, izskata šo noteikumu 123. punktā minētās sūdzības par pārkāpumiem vai neatbilstībām un informē fonda vadībā iesaistītās institūcijas par konstatētajiem būtiskajiem trūkumiem un sniedz argumentētus priekšlikumus attiecīgā horizontālā principa ieviešanai.
Iekšlietu ministrija sadarbībā ar institūciju, kas atbildīga par horizontālo principu koordināciju, reizi gadā informē uzraudzības komiteju par šo noteikumu 123. punktā minētajiem pārkāpumiem vai neatbilstībām.
Iekšlietu ministrijai un institūcijai, kas atbildīga par horizontālo principu koordināciju, ir tiesības pieprasīt un saņemt no fonda vadībā un īstenošanā iesaistītajām institūcijām informāciju, kas nepieciešama horizontālo principu ieviešanai.
Par šo noteikumu 120.1. apakšpunktā minētā horizontālā principa koordināciju atbildīgā institūcija, saņemot tehniskās palīdzības finansējumu horizontālā principa koordinācijas funkciju īstenošanai, nodrošina dubultfinasēšanas riska kontroli pret citām Eiropas Savienības fondu ietvaros finansētām horizontālā principa aktivitātēm.
Elektroniskās datu apmaiņas informācijas sistēma ir valsts informācijas sistēma, kura nodrošina fondu īstenošanai un vadībai nepieciešamo datu uzkrāšanu un pieejamību.
(MK 30.04.2024. noteikumu Nr. 264 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.01.2025., sk. grozījumu 2. punktu)
Elektroniskās datu apmaiņas informācijas sistēma atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regula Nr. 2021/1060), 72. panta 1. punkta "e" apakšpunktam ir izveidota, lai ierakstītu un elektroniski uzglabātu datus par katru darbību, kas nepieciešami uzraudzībai, izvērtēšanai, finanšu pārvaldībai, verifikācijām un revīzijām saskaņā ar regulas Nr. 2021/1060 XVII pielikumu, un nodrošinātu datu drošību, integritāti un konfidencialitāti un lietotāju autentifikāciju.
(MK 30.04.2024. noteikumu Nr. 264 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.01.2025., sk. grozījumu 2. punktu)
Elektroniskās datu apmaiņas informācijas sistēma uzkrāj šādus fiziskās personas datus
130.1. vārds un uzvārds;
130.2. personas kods;
130.3. dzimšanas datums;
130.4. vecums;
130.5. dzimums;
130.6. kontaktinformācija – tālruņa numurs, e-pasta adrese;
130.7. personas statuss Latvijā – ārzemnieks, bēglis, persona, kurai piešķirts alternatīvais statuss, trešo valstu valstspiederīgais, patvēruma meklētājs;
130.8. informācija par statusu darba tirgū – ir darba attiecībās, nav darba attiecībās;
130.9. konta numurs;
130.10. informācija par darba pieredzi – ir darba pieredze, nav darba pieredzes;
130.11. atalgojums;
130.12. informācija par izglītības līmeni – pamata, vidējā, augstākā, augstākā profesionālā.
(MK 30.04.2024. noteikumu Nr. 264 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.01.2025., sk. grozījumu 2. punktu)
Elektroniskās datu apmaiņas informācijas sistēmas uzdevums ir
131.1. uzkrāt un uzglabāt informāciju par fondu plānošanas dokumentiem, projektu konkursiem, projektu līgumiem, administratīvo pārbaužu un projektu īstenošanas vietā veikto pārbaužu rezultātiem;
131.2. uzkrāt datus par projektu iesniedzējiem, finansējuma saņēmējiem un projektu partneriem, iznākuma un rezultāta rādītājiem, horizontālo principu ieviešanu un to rādītājiem, kā arī datus un rādītājus, kas nepieciešami izvērtēšanai un vienkāršoto izmaksu piemērošanai;
131.3. nodrošināt iespējas sagatavot Eiropas Komisijā iesniedzamos maksājuma pieteikumus un kontu slēgumu;
131.4. nodrošināt datu apmaiņu starp finansējuma saņēmējiem un fondu vadībā iesaistītajām institūcijām, ievērojot regulas Nr. 2021/1060 69. panta 8. punktu;
131.5. nodrošināt iespējas analizēt un statistikas vajadzībām apkopot elektroniskās datu apmaiņas informācijas sistēmā iekļautos datus;
131.6. uzkrāt un uzglabāt informāciju par fondos veiktajiem auditiem un revīzijām.
(MK 30.04.2024. noteikumu Nr. 264 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.01.2025., sk. grozījumu 2. punktu)
Elektroniskās datu apmaiņas informācijas sistēmas lietotāji ir
132.1. projektu iesniedzēji, kuriem piešķirtas Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmas (turpmāk – vadības informācijas sistēma) lietotāja tiesības;
132.2. finansējuma saņēmēji un to pilnvarotās personas, kurām piešķirtas vadības informācijas sistēmas lietotāja tiesības;
132.3. fondu vadībā iesaistīto institūciju darbinieki vai valsts civildienesta ierēdņi, kuriem piekļuve elektroniskās datu apmaiņas informācijas sistēmā iekļautajai informācijai un datiem nepieciešama tiešo darba (amata) pienākumu veikšanai;
132.4. ārvalstu un nacionālie eksperti, kuriem piekļuve elektroniskās datu apmaiņas informācijas sistēmā iekļautajai informācijai nepieciešama, lai izvērtētu projekta iesniegumu un sniegtu atzinumu vadošajai iestādei vai deleģētajai iestādei (ja attiecināms);
132.5. fiziskās vai juridiskās personas un Eiropas Savienības, valsts vai pašvaldību institūcijas, kurām ir tiesības saņemt vadības informācijas sistēmā iekļauto informāciju citos gadījumos vadošās iestādes noteiktajā apjomā.
(MK 30.04.2024. noteikumu Nr. 264 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.01.2025., sk. grozījumu 2. punktu)
Elektroniskās datu apmaiņas informācijas sistēmas lietotāji sistēmā var identificēties, izmantojot www.viss.gov.lv piedāvātā vienotās pieteikšanās moduļa pieslēgšanās pakalpojumu.
(MK 30.04.2024. noteikumu Nr. 264 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.01.2025., sk. grozījumu 2. punktu)
Šo noteikumu 132.3. un 132.4. apakšpunktā minētie elektroniskās datu apmaiņas informācijas sistēmas lietotāji, pieprasot elektroniskās datu apmaiņas informācijas sistēmas lietotāja tiesības, nodrošina, ka tiem saskaņā ar amata aprakstu ir tiesības apstrādāt fiziskās personas datus vai ka lietotāja darbavietā ir lietotāja parakstīts apliecinājums par fizisko personu datu apstrādi un aizsardzību atbilstoši normatīvo aktu prasībām fizisko personu datu aizsardzības jomā, veicot darba pienākumus.
(MK 30.04.2024. noteikumu Nr. 264 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.01.2025., sk. grozījumu 2. punktu)
Finansējuma saņēmējs apstrādā fiziskās personas datus tādā apjomā, kas nepieciešams, lai īstenotu projektu, kā arī sagatavotu un iesniegtu vadošajā iestādē vai deleģētajā iestādē maksājuma pieprasījumu, pārskatu par projekta dalībniekiem un minēto informāciju pamatojošos dokumentus.
(MK 30.04.2024. noteikumu Nr. 264 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.01.2025., sk. grozījumu 2. punktu)
Vadošā iestāde elektroniskās datu apmaiņas informācijas sistēmā uzkrātos datus iesniedz Eiropas Komisijā gada snieguma ziņojuma ietvaros saskaņā ar regulas Nr. 2021/1060 42. pantu.
(MK 30.04.2024. noteikumu Nr. 264 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.01.2025., sk. grozījumu 2. punktu)
Vadošajai iestādei ir pienākums nodrošināt, ka elektroniskās datu apmaiņas informācijas sistēmas lietotājiem ir ierobežota piekļuve fiziskās personas datiem.
(MK 30.04.2024. noteikumu Nr. 264 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.01.2025., sk. grozījumu 2. punktu)
Elektroniskās datu apmaiņas informācijas sistēmā uzkrāto informāciju glabā līdz 2035. gada 31. decembrim. Pēc minētā termiņa beigām informāciju atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko datu arhivēšanu nodod glabāšanā valsts arhīvam.
(MK 30.04.2024. noteikumu Nr. 264 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.01.2025., sk. grozījumu 2. punktu)
Elektroniskās datu apmaiņas informācijas sistēmu izmanto, sākot ar 2026. gada 1. janvāri.
(MK 11.03.2025. noteikumu Nr. 146 redakcijā)