Noteikumi par brīvības atņemšanas iestādes izvērtēšanas komisijas sastāvu, darbības un lēmumu pieņemšanas kritēriju izvērtēšanas kārtību

Noteikumi nosaka brīvības atņemšanas iestādes izvērtēšanas komisijas (turpmāk – komisija) sastāvu, darbības un lēmumu pieņemšanas kritēriju izvērtēšanas kārtību.

Ar Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka rīkojumu izveidotās komisijas sastāvā ietver šādus balsstiesīgus locekļus

2.1. komisijas priekšsēdētājs – Ieslodzījuma vietu pārvaldes centrālā aparāta amatpersona;

2.2. komisijas priekšsēdētāja vietnieks – brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks;

2.3. komisijas locekļi – par notiesāto resocializāciju, uzraudzību un drošību atbildīgo brīvības atņemšanas iestādes struktūrvienību priekšnieki.

Komisijas sēdē ar padomdevēja tiesībām piedalās brīvības atņemšanas iestādes amatpersona, kuras kompetencē ietilpst tiesu nolēmumu izpilde notiesātajiem.

Komisijas sēdē, kurā tiek skatīts jautājums par notiesātā ar brīvības atņemšanu uz visu mūžu (mūža ieslodzījums) (turpmāk – uz mūžu notiesātais) pārcelšanu soda izciešanai no slēgtā cietuma atsevišķās nodaļas (turpmāk – atsevišķā nodaļa) uz slēgto cietumu vai no slēgtā cietuma uz atsevišķo nodaļu, ar padomdevēja tiesībām piedalās par notiesātā veselības aprūpi atbildīgās brīvības atņemšanas iestādes struktūrvienības vadītājs un brīvības atņemšanas iestādes psihologs, kurš strādā ar šo notiesāto.

Komisijas sēdē var piedalīties brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka uzaicinātas personas, ja tās var sniegt informāciju par notiesātā soda izpildes gaitu un tās rezultātiem.

Komisijas darbību šajos noteikumos noteiktajā kārtībā nodrošina komisijas sekretārs. Komisijas sekretārs ir brīvības atņemšanas iestādes amatpersona, kuras kompetencē ietilpst tiesu nolēmumu izpilde notiesātajiem.

Notiesātais iesniegumā par soda izciešanas režīma mīkstināšanu vai uz mūžu notiesātais iesniegumā par pārcelšanu no atsevišķās nodaļas uz slēgto cietumu vai no slēgtā cietuma uz atsevišķo nodaļu (turpmāk – iesniegums) norāda informāciju par to, vai komisijas sēdē piedalīsies notiesātā aizstāvis. Ja notiesātais ir citas valsts pilsonis vai pastāvīgais iedzīvotājs, bezvalstnieks vai persona, kas sazinās zīmju valodā, notiesātais iesniegumā lūdz atļauju komisijas sēdē piedalīties tulkam, ja tas ir nepieciešams.

Brīvības atņemšanas iestādes struktūrvienība, kas atbild par iesniegumu reģistrēšanu, reģistrē notiesātā iesniegumu tā saņemšanas dienā.

Reģistrēto iesniegumu nodod brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam. Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc iesnieguma saņemšanas nodod iesnieguma oriģinālu tās struktūrvienības priekšniekam, kas atbild par tiesu nolēmumu izpildi notiesātajiem, bet tā kopiju – tās struktūrvienības priekšniekam, kas atbild par notiesāto resocializāciju, un uzdod sagatavot komisijas sēdei šo noteikumu 10. un 11. ​punktā minēto informāciju.

Brīvības atņemšanas iestādes amatpersona, kas atbild par tiesu nolēmumu izpildi notiesātajiem, 10 darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas sagatavo veidlapu par notiesātā brīvības atņemšanas soda izpildes gaitu. Veidlapu nodod komisijas sekretāram.

Brīvības atņemšanas iestādes amatpersona, kas atbild par notiesāto resocializāciju, 10 darbdienu laikā pēc iesnieguma kopijas saņemšanas sagatavo notiesātā uzvedības un resocializācijas rezultātu izvērtējumu (turpmāk – izvērtējums). Izvērtējuma veidlapu nodod komisijas sekretāram.

Ja komisijas sēdē izskata jautājumu par notiesātajam noteiktā soda izciešanas režīma pastiprināšanu, brīvības atņemšanas iestādes amatpersona, kas atbild par notiesāto resocializāciju, sagatavo komisijai ziņojumu par soda izciešanas režīma pastiprināšanu un priekšlikumu par turpmāko rīcību attiecībā uz notiesāto (turpmāk – ziņojums). Ziņojumā norāda šo noteikumu 34. ​punktā minēto informāciju un notiesātā paskaidrojumus. Amatpersona, kas atbild par notiesāto resocializāciju, ziņojumā sniedz viedokli par to, vai viņa atbalsta notiesātā soda izciešanas režīma pastiprināšanu. Lai nodrošinātu notiesātā aizstāvja uzaicināšanu, jautājumu par notiesātajam noteiktā soda izciešanas režīma pastiprināšanu komisijas sēdē izskata, ja ziņojums komisijai iesniegts ne vēlāk kā piecas darbdienas pirms komisijas sēdes.

Ja komisijas sēdē izskata jautājumu par soda izciešanas režīma pakāpes noteikšanu soda izpildei no ārvalsts pārņemtam ar brīvības atņemšanu notiesātajam, brīvības atņemšanas iestādes amatpersona, kas atbild par notiesāto resocializāciju, sagatavo komisijai priekšlikumu par turpmāko rīcību attiecībā uz notiesātā pārvietošanu. Priekšlikumā ietver informāciju par ārvalstī un Latvijā apcietinājumā pavadīto laiku un izciesto soda daļu atbilstoši Latvijas Sodu izpildes kodeksā noteiktajam par soda izciešanas režīma pakāpē izciešamajām soda daļām, un uzvedību.

Ja komisijas sēdē pēc audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem administrācijas ierosinājuma izskata jautājumu par notiesātā, kas sasniedzis 18 gadu vecumu, pārvietošanu no audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem uz brīvības atņemšanas iestādi, kurā sodu izcieš pilngadīgie notiesātie, brīvības atņemšanas iestādes amatpersona, kas atbild par notiesāto resocializāciju, sagatavo komisijai priekšlikumu par turpmāko rīcību attiecībā uz notiesātā pārvietošanu. Priekšlikumā ietver informāciju par apcietinājumā pavadīto laiku un izciesto soda daļu, informāciju par atrašanās laikā audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem izdarītajiem pārkāpumiem, uzvedību, kā arī informāciju par resocializācijas plānā noteikto pasākumu izpildes rezultātiem.

Ja komisijas sēdē pēc audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem administrācijas ierosinājuma izskata jautājumu par audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem esošā notiesātā, kas sasniedzis 18 gadu vecumu, atstāšanu audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem līdz mācību gada beigām vai soda termiņa beigām, bet ne ilgāk kā līdz 25 gadu vecuma sasniegšanai, vai notiesātā, kas sasniedzis 25 gadu vecumu, atstāšanu audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem līdz mācību gada beigām, papildus šo noteikumu 14. ​punktā noteiktajam brīvības atņemšanas iestādes amatpersona, kas atbild par notiesāto resocializāciju, priekšlikumā iekļauj informāciju par notiesātā dalību mācību procesā un sasniegtajiem rezultātiem.

Komisijas locekļi iepazīstas ar komisijā izskatāmajiem iesniegumiem un tiem pievienotajiem dokumentiem. Notiesātā aizstāvis, lai sagatavotos komisijas sēdei, iepazīstas ar aizstāvamā iesniegumu un tam pievienotajiem dokumentiem.

Ne vēlāk kā desmit darbdienas pirms komisijas sēdes komisijas sekretārs paziņo notiesātajiem sēdes datumu un laiku. Notiesātos, kuri sodu izcieš soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē, par komisijas sēdes datumu un laiku informē brīvības atņemšanas iestādes amatpersona, kas atbild par notiesāto resocializāciju.

Ja komisijas sēdē tiks izskatīts jautājums par notiesātajam noteiktā soda izciešanas režīma pastiprināšanu vai par notiesātā, kas sasniedzis 18 gadu vecumu, pārvietošanu no audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem uz brīvības atņemšanas iestādi, kurā sodu izcieš pilngadīgi notiesātie, brīvības atņemšanas iestādes amatpersona, kas atbild par notiesāto resocializāciju, ne vēlāk kā piecas darbdienas pirms komisijas sēdes paziņo notiesātajam komisijas sēdes datumu un laiku.

Katru mēnesi līdz desmitajam datumam komisijas sekretārs informē komisijas locekļus un uzaicināmās personas par nākamajā mēnesī plānoto komisijas sēdi.

Komisijas sekretārs sagatavo to notiesāto sarakstu, par kuriem lems nākamajā komisijas sēdē, un vismaz divas darbdienas pirms komisijas sēdes paziņo notiesātajiem sēdes datumu. Ja komisijas sēdē izskatīs jautājumu par notiesāto, kurš sodu izcieš soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē, viņu par to vismaz divas darbdienas pirms komisijas sēdes informē brīvības atņemšanas iestādes amatpersona, kas atbild par notiesāto resocializāciju.

Šo noteikumu 10. punktā minētās veidlapas par notiesātā brīvības atņemšanas soda izpildes gaitu un 11. punktā minētā izvērtējuma veidlapas paraugu apstiprina Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks.

Komisijas sēde notiek ne retāk kā reizi mēnesī.

Komisijas sēde var notikt, ja tajā piedalās vairāk nekā puse komisijas locekļu.

Komisijas sēdi organizē klātienē vai videokonferences režīmā. Lēmumu par komisijas sēdes norises veidu pieņem brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks un vismaz trīs darbdienas pirms komisijas sēdes paziņo to visiem komisijas sēdes locekļiem un pieaicinātajām personām.

Komisijas sēdi vada komisijas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks. Nav pieļaujams komisijas sēdes vadīšanu uzdot kādam no komisijas locekļiem.

Komisijas sēdes laikā komisijas sēdes priekšsēdētājs

26.1. aicina notiesāto nosaukt vārdu, uzvārdu, dzimšanas datumu, Krimināllikuma vai Kriminālkodeksa pantu, par kurā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu viņš izcieš brīvības atņemšanas sodu, soda izciešanas termiņa sākumu un beigas, kā arī minēt iesniegumā izteiktā lūguma būtību vai izteikt viedokli, ja tiek izskatīts šo noteikumu 12., 13., 14. vai 15. ​punktā minētais jautājums par soda izciešanas režīma pastiprināšanu vai noteikšanu;

26.2. aicina brīvības atņemšanas iestādes amatpersonu, kas atbild par notiesāto resocializāciju, paust viedokli par notiesātā turpmāko virzību soda progresīvās izpildes sistēmā;

26.3. aicina komisijas locekļus uzdot jautājumus notiesātajam, viņa aizstāvim, kā arī klātesošajām brīvības atņemšanas iestādes amatpersonām;

26.4. aicina notiesāto atbildēt uz komisijas locekļu jautājumiem un, ja izskata jautājumu par notiesātajam noteiktā soda izciešanas režīma pastiprināšanu vai no ārvalsts pārņemtā ar brīvības atņemšanu notiesātā atstāšanu soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē, ja viņš no dienas, kad uzsākta soda izpilde, līdz komisijas sēdei ir izdarījis soda izciešanas režīma pārkāpumu, aicina notiesāto sniegt skaidrojumu par izdarītā pārkāpuma raksturu;

26.5. aicina komisijas locekļus balsot un pieņemt lēmumu atbilstoši kriminālsodu izpildi regulējošajiem normatīvajiem aktiem.

Ja komisijas sēdē izskata jautājumu par notiesātajam noteiktā soda izciešanas režīma mīkstināšanu, jautājuma izskatīšanu uzsāk ar šo noteikumu 11. ​punktā minētā izvērtējuma nolasīšanu un turpina to izskatīt šo noteikumu 26. punktā noteiktajā kārtībā.

Ja komisijas sēdē izskata jautājumu par notiesātajam noteiktā soda izciešanas režīma pastiprināšanu, jautājuma izskatīšanu uzsāk ar šo noteikumu 12. ​punktā minētā ziņojuma nolasīšanu un turpina to izskatīt šo noteikumu 26. punktā noteiktajā kārtībā.

Ja komisijas sēdē izskata jautājumu par audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem administrācijas ierosinājumu par pilngadīgā notiesātā pārvietošanu no audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem uz brīvības atņemšanas iestādi, kurā sodu izcieš pilngadīgie notiesātie, jautājuma izskatīšanu uzsāk ar šo noteikumu 11. ​punktā minētā izvērtējuma nolasīšanu, 14. ​punktā minētā priekšlikuma nolasīšanu un turpina to izskatīt šo noteikumu 26. punktā noteiktajā kārtībā.

Ja komisijas sēdē izskata jautājumu par soda izciešanas režīma noteikšanu no ārvalsts pārņemtam ar brīvības atņemšanas sodu notiesātajam, jautājuma izskatīšanu uzsāk ar šo noteikumu 13. ​punktā minētā priekšlikuma nolasīšanu un turpina to izskatīt šo noteikumu 26. punktā noteiktajā kārtībā.

Ja komisijas sēdē izskata jautājumu par audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem esoša pilngadīgā notiesātā, kas sasniedzis 18 gadu vecumu, atstāšanu audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem līdz mācību gada beigām vai soda termiņa beigām, bet ne ilgāk kā līdz 25 gadu vecuma sasniegšanai vai audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem esoša notiesātā, kas sasniedzis 25 gadu vecumu, atstāšanu audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem līdz mācību gada beigām, jautājuma izskatīšanu uzsāk ar šo noteikumu 11. ​punktā minētā izvērtējuma un 15. ​punktā minētā priekšlikuma nolasīšanu un turpina to izskatīt šo noteikumu 26. punktā noteiktajā kārtībā.

Ja komisijas sēdē izskata uz mūžu notiesātā iesniegumu par pārcelšanu no slēgtā cietuma uz atsevišķo nodaļu, komisijas sēdē tiek uzklausīts par veselības aprūpi atbildīgās brīvības atņemšanas iestādes struktūrvienības vadītājs un brīvības atņemšanas iestādes psihologs, kurš strādā ar šo notiesāto.

Izvērtējot notiesātā resocializācijas rezultātus, komisija ņem vērā notiesātā dalību nodarbinātības, izglītības, psiholoģiskās palīdzības, sociālo problēmu risināšanas, brīvā laika pavadīšanas un citos resocializācijas pasākumos.

Izvērtējot notiesātā uzvedību, komisija ņem vērā

34.1. notiesātā izdarītos soda izciešanas režīma prasību pārkāpumus un to būtību;

34.2. piemērotos pamudinājumus;

34.3. attieksmi pret soda izciešanas režīma prasību ievērošanu;

34.4. attieksmi pret piedalīšanos resocializācijas pasākumos;

34.5. citu informāciju, kas raksturo notiesātā uzvedību;

34.6. ja no disciplinārsoda par soda izciešanas režīma prasību pārkāpumu ir pagājis Latvijas Sodu izpildes kodeksa 50.3 panta ceturtajā daļā noteiktais termiņš vai notiesātajam ir piemērots pamudinājums – atzīt notiesāto par atbilstošu Latvijas Sodu izpildes kodeksa 50.3 panta ceturtajā daļā minētajiem nosacījumiem pirms tajā noteiktā termiņa beigām –, komisija nevērtē soda izciešanas režīma prasību pārkāpumu, par kuru piemērots minētais disciplinārsods. Ja minētie pārkāpumi sniedz būtisku informāciju, komisija izvērtē tikai attiecīgo disciplinārsodu esību un to, kā šie pārkāpumi raksturo notiesāto kopumā.

Ja komisijas locekļiem lēmuma pieņemšanai ir nepieciešama papildu informācija, komisijas sēdē var izskatīt arī notiesātā personas lietā esošos dokumentus.

Komisija lēmumu pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu, atklāti balsojot. No balsošanas atturēties nedrīkst. Ja balsis sadalās vienādi, izšķirošā ir komisijas sēdes priekšsēdētāja balss.

Komisijas lēmumu komisijas sēdes laikā paziņo notiesātajam, kā arī izskaidro viņa tiesības un lēmuma apstrīdēšanas kārtību.

Komisijas sēdi protokolē komisijas sekretārs.

Komisijas sekretārs piecu darbdienu laikā pēc komisijas sēdes

39.1. sagatavo komisijas sēdes protokolu, kuru paraksta komisijas sēdes priekšsēdētājs un komisijas sekretārs;

39.2. sagatavo komisijas lēmumu divos eksemplāros, kuru paraksta komisijas sēdes priekšsēdētājs, komisijas locekļi un komisijas sekretārs;

39.3. komisijas lēmuma vienu eksemplāru nodod notiesātajam, bet otru eksemplāru kopā ar iesniegumu un šo noteikumu 10., 11., 12., 13., 14. un 15. ​punktā minētajiem dokumentiem pievieno notiesātā personas lietai.

Lai kvalitatīvi sagatavotu komisijas sēdes protokolu, komisijas sēdē veic audioierakstu. Pēc komisijas sēdes protokola sagatavošanas komisijas sēdes laikā veikto audioierakstu neatgriezeniski dzēš.

Komisijas sēdes protokolā norāda

41.1. komisijas sēdes norises laiku (gadu, datumu, mēnesi) un vietu;

41.2. komisijas sastāvu un komisijas sēdes sekretāru;

41.3. komisijas sēdes atklāšanas laiku;

41.4. informāciju par to, vai komisijas sēde notiek klātienē vai videokonferences režīmā un vai komisijas sēdes laikā tiek veikts audioieraksts;

41.5. komisijas sēdes laikā skatāmo jautājumu;

41.6. informāciju par notiesāto, kura lieta tiek skatīta, kā arī par aizstāvja, tulka vai citu personu piedalīšanos;

41.7. informāciju par to, ka notiesātajam ir izskaidrotas viņa tiesības un komisijas lēmuma apstrīdēšanas kārtība;

41.8. brīvības atņemšanas iestādes par notiesāto resocializāciju atbildīgās amatpersonas viedokli par attiecīgā notiesātā virzību soda progresīvās izpildes sistēmā vai viedokli par uz mūžu notiesātā resocializācijas veicināšanu pārcelšanas gadījumā, kā arī izteiktā viedokļa pamatojumu;

41.9. komisijas sēdes priekšsēdētāja, komisijas locekļu, komisijas sekretāra un citu sēdes dalībnieku jautājumus, skaidrojumus un atbildes;

41.10. katra komisijas locekļa balsojumu;

41.11. informāciju par komisijas sēdes laikā pieņemto lēmumu;

41.12. informāciju par komisijas lēmuma apstrīdēšanas kārtību;

41.13. komisijas sēdes noslēguma laiku.

Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumus Nr. 345 "Noteikumi par brīvības atņemšanas iestādes izvērtēšanas komisijas sastāvu, darbības kārtību un lēmumu pieņemšanas kritērijiem" (Latvijas Vēstnesis, 2015, 126. nr.).