Nacionālā meža monitoringa noteikumi

Noteikumi nosaka nacionālā meža monitoringa saturu un kārtību.

Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava" (turpmāk – institūts) veic nacionālo meža monitoringu, īstenojot šādus monitoringa veidus

2.1. meža resursu monitoringu, lai iegūtu informāciju par meža platības pārmaiņām, meža koksnes resursu struktūru un dinamiku, mežaudžu bojājumiem un atmirušo koksni un uzkrātu hronoloģisku informāciju par mežaudžu attīstības gaitu;

2.2. pirmā un otrā līmeņa gaisa piesārņojuma ietekmes novērtēšanas monitoringu, lai novērtētu meža veselības stāvokli un tā pārmaiņas un noskaidrotu gaisa piesārņojuma un citu vides faktoru ietekmi uz meža ekosistēmām;

2.3. mežsaimniecības biotisko riska faktoru monitoringu, lai iegūtu operatīvu informāciju par bīstamāko meža kaitēkļu un slimību izplatību, kā arī informāciju par briežu dzimtas dzīvnieku mežaudzēm nodarītiem bojājumiem un to populācijas blīvumu;

2.4. meža bioloģiskās daudzveidības monitoringu, lai iegūtu fona informāciju par meža bioloģiskās daudzveidības stāvokli un tā pārmaiņu novērtējumu valstī.

Meža resursu monitoringa informāciju iegūst piecu gadu ciklā visā valsts teritorijā no vienmērīgi četru kilometru attālumā izvietotu parauglaukumu traktu tīkla, katru gadu apsekojot vienu piekto daļu no kopējā parauglaukumu skaita.

Meža resursu monitoringa parauglaukumus ierīko visā valsts teritorijā, kas dabā nav vizuāli identificējami.

Pirmā līmeņa gaisa piesārņojuma ietekmes novērtēšanas monitoringa informāciju iegūst no ikgadējiem novērojumiem 115 meža resursu monitoringa parauglaukumos, kas izvietoti 16 × 16 kilometru tīklā un iezīmēti dabā.

Otrā līmeņa gaisa piesārņojuma ietekmes novērtēšanas monitoringa informāciju iegūst no ikgadējiem novērojumiem valsts zinātniskās izpētes mežos izveidotos parauglaukumos, kuros netiek veikta galvenā cirte un kopšanas cirte.

Ja ierīkoto otrā līmeņa gaisa piesārņojuma ietekmes novērtēšanas monitoringa parauglaukumu skaits vai izvietojums nenodrošina datu ticamību, institūts var ierīkot papildu parauglaukumus arī ārpus valsts zinātniskās izpētes mežiem, slēdzot līgumu ar attiecīgās zemes īpašnieku, tiesisko valdītāju vai tā pilnvarotu personu.

Mežsaimniecības biotisko riska faktoru monitoringa informāciju iegūst, veicot novērojumus speciāli izveidotos parauglaukumos.

Meža bioloģiskās daudzveidības monitoringa informāciju iegūst

9.1. ģenētiskā līmenī – ģenētisko resursu mežaudzēs un sēklu plantācijās;

9.2. sugu un ekosistēmu līmenī – meža resursu monitoringa parauglaukumos;

9.3. ainavu līmenī – izmantojot attālās izpētes datus.

Institūts izstrādā un pēc saskaņošanas ar Zemkopības ministriju apstiprina nacionālā meža monitoringa metodiku. Par izstrādātājiem un apstiprinātajiem grozījumiem metodikā par meža bioloģiskās daudzveidības monitoringā iegūstamo informācijas apjomu institūts informē Dabas aizsardzības pārvaldi.

Institūts sagatavo un

11.1. katru gadu līdz 1. aprīlim iesniedz Zemkopības ministrijā pārskatu (pielikums) par iepriekšējā kalendāra gadā nacionālā meža monitoringa izpildē iegūto informāciju;

11.2. reizi gadā saskaņā ar Starptautiskās sadarbības programmas par gaisa piesārņojuma ietekmes uz mežiem novērtēšanu un monitoringu (ICP Forests) noteikto laika grafiku iesniedz koordinācijas centrā informāciju par pirmā un otrā līmeņa gaisa piesārņojuma ietekmi;

11.3. katru gadu līdz 15. jūlijam iesniedz Zemkopības ministrijā un Valsts meža dienestā informāciju par meža kaitēkļu un slimību izplatību attiecīgā gada pirmajā pusgadā un to izplatības prognozēm, kā arī nekavējoties – informāciju par konstatēto straujas meža kaitēkļu vai slimību savairošanās risku.

Institūts apkopo un analizē nacionālā meža monitoringa izpildē iegūto informāciju, kā arī reizi piecos gados sagatavo un iesniedz Zemkopības ministrijā publisku ziņojumu. Ziņojumu iesniedz gada laikā pēc piecu gadu cikla beigām.

Šo noteikumu 11. un 12. punktā minētie pārskati un ziņojums pēc to iesniegšanas Zemkopības ministrijā ir publiski pieejami institūta tīmekļvietnē.

Šo noteikumu 10. punktā minēto metodiku institūts izstrādā un apstiprina līdz 2022. gada 1. maijam.

Līdz šo noteikumu 10. punktā minētās metodikas spēkā stāšanās dienai piemēro saskaņā ar Ministru kabineta 2012. gada 3. aprīļa noteikumiem Nr. 238 "Nacionālā meža monitoringa noteikumi" apstiprināto metodiku, ciktāl tā nav pretrunā ar šiem noteikumiem.

Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2012. gada 3. aprīļa noteikumus Nr. 238 "Nacionālā meža monitoringa noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2012, 55. nr.).