Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto un brīvprātīgo iemaksu objekta minimālo un maksimālo apmēru

Noteikumi nosaka

1.1. obligāto iemaksu objekta minimālo apmēru pašnodarbinātajiem un tā noteikšanas kārtību;

1.2. obligāto iemaksu objekta maksimālā apmēra noteikšanas kārtību;

1.3. brīvprātīgo apdrošināšanas iemaksu objekta minimālo apmēru un maksimālā apmēra noteikšanas kārtību.

Obligāto iemaksu objekta minimālais apmērs pašnodarbinātajam, kura ienākumi mēnesī sasniedz vai pārsniedz Ministru kabineta noteikto minimālo mēneša darba algu, ir Ministru kabineta noteiktā minimālā mēneša darba alga.

Iemaksu objekta minimālais gada apmērs brīvprātīgi apdrošinātai personai ir 12 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas.

Brīvprātīgi apdrošinātai personai, kurai brīvprātīgi apdrošinātās personas statuss bijis mazāk par gadu vai nepilnu kalendāra mēnesi, iemaksu objekta minimālo apmēru nosaka proporcionāli to mēnešu skaitam, kuros personai kalendāra gadā bijis brīvprātīgi apdrošinātās personas statuss.

Šo noteikumu 3. un 4. punkta nosacījumus attiecībā uz brīvprātīgo iemaksu objekta minimālo apmēru neattiecina uz profesionāliem sportistiem un laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātājiem, kuri brīvprātīgi pievienojušies sociālajai apdrošināšanai.

Labklājības ministrija par katriem trim kalendāra gadiem aprēķina obligāto iemaksu un brīvprātīgo apdrošināšanas iemaksu objekta (turpmāk abi kopā – iemaksu objekts) maksimālo apmēru. Iemaksu objekta maksimālo apmēru aprēķina, piemērojot iepriekšējā perioda iemaksu objekta maksimālo apmēru un nākamajiem trim kalendāra gadiem aprēķināto tautsaimniecībā nodarbināto mēneša vidējās bruto darba samaksas (turpmāk – darba samaksa) izmaiņu indeksu.

Šo noteikumu 6. punktā minēto darba samaksas izmaiņu indeksu aprēķina, ņemot vērā aprēķina gadam un nākamajiem trim kalendāra gadiem Finanšu ministrijas prognozētos darba samaksas izmaiņu indeksus un iepriekšējā aprēķina perioda prognozētos un faktiskos darba samaksas izmaiņu indeksus, izmantojot šādu formulu

Ft-3, Ft-2, Ft-1 – faktiskais darba samaksas izmaiņu indekss gadam t–3, t–2 un t–1, kur t – iemaksu objekta maksimālā apmēra aprēķināšanas gads;

Pt, Pt+1, Pt+2, Pt+3 – prognozētais darba samaksas izmaiņu indekss gadam t, t+1, t+2 un t+3, kur t – iemaksu objekta maksimālā apmēra aprēķināšanas gads;

– darba samaksas izmaiņu indeksa prognoze gadam t–3, t–2, t–1 un t kalendāra gadā t–3, kad tika aprēķināts iepriekšējais maksimālais iemaksu objekts, kur t – iemaksu objekta maksimālā apmēra aprēķināšanas gads.

Iemaksu objekta maksimālo apmēru nākamajiem trim kalendāra gadiem aprēķina, izmantojot šādu formulu

Imax(t+1; t+2; t+3) = Imax(t-2; t-1; t) * D(t+1; t+2; t+3), kur

Imax(t+1; t+2; t+3) – iemaksu objekta maksimālais apmērs nākamajam triju kalendāra gadu ciklam;

Imax(t-2; t-1; t) – aprēķināšanas gada triju kalendāra gadu ciklam noteiktais iemaksu objekta maksimālais apmērs;

D(t+1; t+2; t+3) – darba samaksas izmaiņu indekss nākamajam triju kalendāra gadu ciklam.

Aprēķināto iemaksu objekta maksimālo apmēru noapaļo līdz veseliem simtiem euro.

Ja persona kalendāra gada laikā bijusi vairākos apdrošinātas personas statusos (obligāti apdrošinātās personas statusā, brīvprātīgi apdrošinātās personas statusā), iemaksu objekta maksimālais apmērs visos apdrošināšanas statusos kopā nepārsniedz kārtējam gadam noteikto iemaksu objekta maksimālo apmēru.

Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2013. gada 17. decembra noteikumus Nr. 1478 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto un brīvprātīgo iemaksu objekta minimālo un maksimālo apmēru" (Latvijas Vēstnesis, 2013, 250. nr.; 2014, 253. nr.; 2016, 164. nr.; 2017, 249. nr.).