Adresācijas noteikumi

Noteikumi nosaka

1.1. adresācijas sistēmas pamatprincipus, adrešu piešķiršanas un Valsts adrešu reģistra uzturēšanas kārtību, kā arī informācijas reģistrācijas un aprites kārtību;

1.2. Valsts adrešu reģistra datu pieprasīšanas un izsniegšanas kārtību, kā arī bez maksas un par maksu izsniedzamo datu apjomu un veidu;

1.3. personas, kuras maksā Valsts zemes dienestam par Valsts adrešu reģistra datu sagatavošanu un izsniegšanu normatīvajos aktos noteiktajā apmērā.

Adresācijas objekts ir

2.1. valstspilsētas pašvaldības teritorija;

2.2. novada pašvaldības teritorija (turpmāk – novads);

2.3. pilsēta;

2.4. pagasts;

2.5. ciems;

2.6. mazciems;

2.7. iela (arī laukums);

2.8. viensēta;

2.9. dzīvošanai, saimnieciskai, administratīvai vai publiskai darbībai paredzēta ēka (turpmāk – ēka);

2.10. zemes vienība, uz kuras ir atļauts būvēt šo noteikumu 2.8. un 2.9. apakšpunktā minētos objektus (turpmāk – apbūvei paredzēta zemes vienība);

2.11. telpu grupa.

Adrese ir šo noteikumu IV nodaļā noteiktajā secībā sakārtotu nosaukumu un numuru – adreses elementu – kopa, kas nodrošina adresācijas objekta atrašanās vietas noteikšanu valstī un ko reģistrē Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmā.

Valsts adrešu reģistra informācijas sistēma ir valsts informācijas sistēma, kuras pārzinis un turētājs ir Valsts zemes dienests.

Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmā reģistrē šādu informāciju par adresācijas objektu

5.1. adresācijas objekta tips;

5.2. adresācijas objekta nosaukums vai numurs, saglabājot vēsturisko nosaukumu vai numuru, ja ir notikusi nosaukuma vai numura maiņa;

5.3. no pašvaldības domes vai pašvaldības kompetentās institūcijas (turpmāk – pašvaldība) saņemtā informācija par adresācijas objekta alternatīvo nosaukumu, ja vienlaikus ar oficiāli apstiprināto adresi lieto citu nosaukumu;

5.4. adresācijas objekta statuss – eksistējošs vai likvidēts;

5.5. adresācijas objekta izveidošanas vai pirmreizējās reģistrācijas datums, ja nav zināms precīzs adresācijas objekta izveides datums, un likvidēšanas datums, ja adresācijas objekts beidzis pastāvēt;

5.6. adresācijas objekta apstiprinājuma pakāpe

5.6.1. oficiāls apstiprinājums, ja par adresācijas objekta reģistrāciju vai datu aktualizāciju iesniegts normatīvajos aktos norādītais dokuments un Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmā reģistrēta šo noteikumu 5.7. apakšpunktā minētā informācija;

5.6.2. daļējs apstiprinājums, ja par adresācijas objekta reģistrāciju vai datu aktualizāciju iesniegts pašvaldības cita veida rakstisks tā pastāvēšanas apliecinājums;

5.6.3. citu valsts informācijas sistēmu apstiprinājums, ja dati par adresācijas objektu iegūti no citām valsts informācijas sistēmām;

5.7. informācija par dokumentu, saskaņā ar kuru veikta adresācijas objekta reģistrācija vai datu aktualizācija, norādot dokumenta autora nosaukumu, datumu, veida nosaukumu un numuru, ja tāds ir;

5.8. administratīvo teritoriju un teritoriālo vienību klasifikatora kods šo noteikumu 2.1., 2.2., 2.3. un 2.4. apakšpunktā minētajiem adresācijas objektiem;

5.9. pasta indekss šo noteikumu 2.8., 2.9. un 2.10. apakšpunktā minētajiem adresācijas objektiem;

5.10. pazīme "plānota adrese" šo noteikumu 2.8., 2.9. un 2.10. apakšpunktā minētajiem adresācijas objektiem līdz kadastra objekta reģistrācijai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk – Kadastra informācijas sistēma);

5.11. pazīme "adrese bez ēkas" šo noteikumu 2.10. apakšpunktā minētajiem adresācijas objektiem līdz ēkas reģistrācijai Kadastra informācijas sistēmā;

5.12. pazīme "mazciems" šo noteikumu 2.6. apakšpunktā minētajiem adresācijas objektiem;

5.13. adresācijas objektu telpiskie attēli Latvijas ģeodēziskajā koordinātu sistēmā, attēlojot šādus grafiskos objektus

5.13.1. šo noteikumu 2.1., 2.2., 2.3., 2.4. un 2.5. apakšpunktā minēto adresācijas objektu robežas;

5.13.2. šo noteikumu 2.7. apakšpunktā minēto adresācijas objektu viduslīnijas, laukumu kontūras;

5.13.3. šo noteikumu 2.8., 2.9. un 2.10. apakšpunktā minēto adresācijas objektu punktus;

5.13.4. šo noteikumu 2.6. apakšpunktā minēto adresācijas objektu atrašanās vietu un nosaukumu.

Papildus adresācijas objektiem Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmā reģistrē informāciju par valsts autoceļiem un pašvaldību ceļiem, norādot to nosaukumus un numurus, ja tādi ir, kā arī valsts autoceļu un pašvaldību ceļu ass līnijas.

Adresācijas sistēma ir adreses un tās elementu veidošanas, piešķiršanas, maiņas, tai skaitā adreses pieraksta formas precizēšanas, likvidēšanas un adreses pieraksta kārtība.

Adresācijas sistēmai piemēro šādus pamatprincipus

8.1. administratīvajā teritorijā un novada teritoriālā iedalījuma vienībā adrese nedrīkst atkārtoties, izņemot šo noteikumu 21. un 22. punktā minētos gadījumus;

8.2. katram adresācijas objektam piešķir vienu adresi, izņemot šo noteikumu 21., 22. un 23. punktā minētos gadījumus;

8.3. adresācijas objekta nosaukumu veido atbilstoši Valsts valodas likumā noteiktajām prasībām un normatīvajiem aktiem vietvārdu informācijas jomā;

8.4. viena adreses elementa garums nepārsniedz 40 rakstzīmes;

8.5. ciema, mazciema, viensētas, ēkas un apbūvei paredzētas zemes vienības nosaukumā nedrīkst izmantot vārdu savienojumu, kas satur fiziskas personas vārdu un uzvārdu un informāciju par saimnieciskās darbības veidu;

8.6. adresācijas objektu numuros izmanto naturālus skaitļus, kas pierakstīti ar arābu cipariem un var būt papildināti ar burtiem atbilstoši šo noteikumu 19. punktā minētajiem nosacījumiem.

Pašvaldībai bez personas piekrišanas, izvērtējot konkrēto situāciju, ir tiesības piešķirt adresi, ja adrese adresācijas objektam nav piešķirta, un mainīt, tai skaitā precizēt adreses pieraksta formu, vai likvidēt piešķirto adresi, ja tā neatbilst šo noteikumu prasībām.

Piešķirot, mainot, tai skaitā precizējot adreses pieraksta formu, vai likvidējot adresi, pārbauda Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmā reģistrētos datus un Kadastra informācijas sistēmas datus. Pieņemto lēmumu par adreses piešķiršanu, maiņu vai likvidēšanu pašvaldība paziņo īpašniekam (valdītājam).

Pilsētu un ciemu teritorijās ielai pēc tās izbūves piešķir nosaukumu saskaņā ar teritorijas plānojumu, detālplānojumu vai zemes ierīcības projektu.

Apbūvei paredzētajai zemes vienībai adresi piešķir līdz būvniecības ieceres saskaņošanai. Ja nepieciešams, adresi apbūvei paredzētajai zemes vienībai var piešķirt, veidojot jaunu zemes vienību.

Ja apbūvei paredzētajai zemes vienībai adrese ir piešķirta

13.1. pirmajai ēkai, kas tiek būvēta vai ir uzbūvēta uz apbūvei paredzētās zemes vienības, saglabā zemes vienībai piešķirto adresi;

13.2. katrai nākamajai ēkai, kas tiek būvēta vai ir uzbūvēta uz apbūvei paredzētās zemes vienības, izvērtējot konkrēto situāciju, piešķir jaunu adresi, izņemot šo noteikumu 21. un 22. punktā minētos gadījumus.

Ja apbūvei paredzētajai zemes vienībai adrese nav piešķirta un uz apbūvei paredzētās zemes vienības atrodas vairākas funkcionāli nesaistītas ēkas, katrai ēkai piešķir atsevišķu adresi, izņemot šo noteikumu 21., 22. un 23. punktā minētos gadījumus, bet zemes vienībai, ja nepieciešams, piešķir adresi, kas piešķirta vienai no ēkām, neatkarīgi no tā, vai ēka un zemes vienība ir viena īpašnieka vai vairāku īpašnieku īpašumā (valdījumā).

Pilsētu un ciemu teritoriju daļās, kur ir ielas, apbūvei paredzētajai zemes vienībai vai ēkai piešķir numuru ar piesaisti ielas nosaukumam. Pilsētu un ciemu teritoriju daļās, kur nav ielu, līdz ielu izbūvei vai, ja brauktuvei noteikts ceļa statuss, apbūvei paredzētajai zemes vienībai un ēkai saglabā vai piešķir nosaukumu kā adreses elementu. Divu mēnešu laikā pēc ielu izveides un nosaukumu piešķiršanas tām pašvaldība pieņem lēmumu par iepriekš piešķirto adrešu maiņu, apbūvei paredzētās zemes vienības vai ēkas nosaukumu aizstājot ar numuru un piesaistot to ielas nosaukumam.

Pagastu apvidos, kas atrodas ārpus ciemiem, un mazciemos apbūvei paredzētajai zemes vienībai, viensētai vai ēkai piešķir nosaukumu kā adreses elementu.

Apvienojot divas vai vairākas ēkas vienā ēkā, saglabā nosaukumu vai numuru, kas piešķirts vienai no apvienotajām ēkām, izņemot šo noteikumu 23. punktā minēto gadījumu.

Pilsētās un ciemos apbūvei paredzētu zemes vienību un ēku numurus piešķir šādā kārtībā

18.1. ielās – no ielas sākuma augošā secībā, sākot numerāciju ar pirmajiem cipariem, virzienā no apdzīvotās vietas centra uz nomali vai no galvenās ielas, laukuma, autoceļa. Ielas kreisajā pusē piešķir nepāra numurus, labajā pusē – pāra numurus;

18.2. laukumos – nepāra un pāra numurus augošā secībā, sākot numerāciju ar pirmajiem cipariem;

18.3. ja apbūve iespējama tikai vienā ielas pusē, – nepāra vai pāra numurus augošā secībā, sākot numerāciju ar pirmajiem cipariem.

Lai izvairītos no iepriekš piešķirtu numuru atkārtošanās, pašvaldība savā teritorijā, piemērojot vienotu praksi, apbūvei paredzētās zemes vienības vai ēkas numuru papildina ar vienu no šādiem adreses papildelementiem

19.1. latviešu alfabēta lielo burtu bez diakritiskām zīmēm;

19.2. mazo burtu "k" un defisi. Aiz defises norāda korpusa numuru.

Pilsētu un ciemu teritoriju daļās, kur ir ielas, apbūvei paredzētajai zemes vienībai vai ēkai numuru piešķir, izvērtējot konkrēto situāciju un ņemot vērā tuvāko ielu vai ielu, no kuras iespējams pie ēkas piekļūt ar transportu.

Uzņēmumu un rūpnieciskās apbūves slēgtajās (norobežotajās) teritorijās apbūvei paredzētajai zemes vienībai vai ēkai adresi piešķir, ņemot vērā ielu, no kuras ir nodrošināta galvenā piekļuve teritorijai, neatkarīgi no tā, vai ēkas atrodas pie vienas vai pie vairākām ielām. Ja uzņēmumu vai rūpnieciskās apbūves slēgtajā teritorijā atrodas vairāki adresācijas objekti, pašvaldība, izvērtējot konkrēto situāciju, visām uzņēmumu vai rūpnieciskās apbūves slēgtajā (norobežotajā) teritorijā esošajām ēkām var piešķirt vienu adresi vai papildināt ēkas numuru ar mazo burtu "k" un defisi. Aiz defises norāda korpusa numuru.

Divām vai vairākām ēkām pašvaldība var piešķirt vienu adresi, vienlaikus nodrošinot, ka telpu grupu numuri šajās ēkās neatkārtojas, ja tās atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem

22.1. ēkas atrodas uz vienas zemes vienības un tās ir funkcionāli saistītas;

22.2. ēkas ir savstarpēji bloķētas, tām ir vienota ēku fasāde un kopīgi pamati un pārsegumi;

22.3. ēkas ir caurstaigājamas.

Pašvaldība, pamatojoties uz ēkas īpašnieka (valdītāja) ierosinājumu, ēkai, kurā ir vairākas telpu grupas, var piešķirt adreses ar piesaisti vairākām ielām, ja ēkas galvenā fasāde ir pieguloša vairākām ielām un ēkā ir funkcionējošas ieejas no dažādām ielām. Vienlaikus ar ēkas adresēm piešķir numurus ēkā esošajām telpu grupām. Telpu grupām numurus piešķir ar piesaisti tai ielai, no kuras ir galvenā ieeja telpu grupā, nodrošinot, ka telpu grupu numuri šajā ēkā neatkārtojas.

Ja apbūvei paredzēta zemes vienība vai ēka atrodas pie ielas, kas ir divu administratīvo teritoriju robeža, pašvaldības savstarpēji vienojas par numuru piešķiršanas kārtību.

Pašvaldība izvērtē nepieciešamību piešķirt numuru nedzīvojamas ēkas telpu grupai. Nedzīvojamas ēkas īpašnieks (valdītājs) vai īpašnieki (valdītāji), savstarpēji vienojoties, var sniegt priekšlikumu par telpu grupu numerācijas kārtību nedzīvojamās ēkās.

Numuru telpu grupai pašvaldība piešķir, pieņemot ēku ekspluatācijā vai pamatojoties uz būvniecības ieceres dokumentācijā norādīto informāciju, ja tā atbilst šajos noteikumos minētajām prasībām.

Ja telpu grupai numurs nav piešķirts un par ēku nav saglabājušies ēku raksturojoši dokumenti, pašvaldība numuru telpu grupai piešķir, pamatojoties uz ēkas īpašnieka (valdītāja) sniegto informāciju. Pašvaldība var pieprasīt no ēkas īpašnieka (valdītāja) telpu grupas numura apstiprināšanai nepieciešamo informāciju.

Numurus telpu grupām piešķir, sākot no ēkas kreisās malējās kāpņu telpas augošā secībā no pirmā virszemes stāva uz augstāko stāvu. Nedzīvojamo telpu grupas numuru var papildināt ar latviešu alfabēta lielo burtu "N". Ēkā, kuru veido telpu grupas ar izeju uz āru, numurus telpu grupām piešķir, sākot no ēkas kreisās malas augošā secībā uz ēkas labo malu. Vienā ēkā telpu grupas numuri nedrīkst atkārtoties. Lai izvairītos no iepriekš piešķirtu numuru atkārtošanās, telpu grupas numuru papildina ar latviešu alfabēta lielo burtu bez diakritiskām zīmēm, izņemot burtu "N".

Telpu grupai, kas veidota, apvienojot vairākas telpu grupas, saglabā numuru, kas piešķirts vienai no apvienotajām telpu grupām. Pārējo ēkas telpu grupu numerāciju nemaina.

Ja ēku veido viena telpu grupa, telpu grupai numuru nepiešķir, izņemot gadījumu, ja telpu grupa ir veidota kā dzīvokļa īpašums.

Koplietošanas telpu grupai numuru nepiešķir.

Pašvaldība lēmumu un informāciju par adreses piešķiršanu, maiņu, tai skaitā adreses pieraksta formas precizēšanu, likvidēšanu vai esošās adreses saglabāšanu viensētai, ēkai, apbūvei paredzētajai zemes vienībai un telpu grupai sagatavo atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumam. Lēmumā norāda

32.1. veikto darbību (adreses piešķiršana, maiņa, tai skaitā adreses pieraksta formas precizēšana, likvidēšana vai esošās adreses saglabāšana);

32.2. adresācijas objektu (apbūvei paredzētu zemes vienību, viensētu, ēku, telpu grupu);

32.3. adresācijas objekta un, ja nepieciešams, ar to funkcionāli saistīto objektu kadastra apzīmējumu, ja tāds ir;

32.4. adresācijas objekta esošo adresi, ja tāda ir;

32.5. esošā adresācijas objekta kodu adrešu klasifikatorā, ja tāds ir;

32.6. adresācijas objekta jauno adresi;

32.7. adresācijas objekta un, ja nepieciešams, ar to funkcionāli saistīto objektu jauno kadastra apzīmējumu, ja tāds ir;

32.8. citu informāciju, ja tāda ir.

Grafisko pielikumu pievieno

33.1. lēmumam par nosaukuma piešķiršanu ielai vai laukumam – attēlojot ielas vai laukuma telpisko novietojumu;

33.2. lēmumam par adreses piešķiršanu viensētai, ēkai, apbūvei paredzētai zemes vienībai – attēlojot viensētas, ēkas vai apbūvei paredzētās zemes vienības telpisko novietojumu. Grafisko pielikumu var nepievienot lēmumam par adreses piešķiršanu viensētai, ēkai vai apbūvei paredzētajai zemes vienībai, ja lēmumā ir norādīts adresācijas objekta kadastra apzīmējums, izņemot plānotās zemes vienības kadastra apzīmējumu.

Beidzot pastāvēt adresācijas objektam, pašvaldība pieņem lēmumu par adreses likvidēšanu.

Ja adrese mainīta atbilstoši šo noteikumu prasībām, tai skaitā precizēta adreses pieraksta forma, dokumenti, kuros lietota iepriekšējā adrese, ir spēkā un dokumentu maiņa nav jāveic, izņemot gadījumu, ja to paredz speciālais normatīvais akts.

Adreses pieraksta specifikācija nosaka adreses un tās elementu pieraksta kārtību, kas lietojama dokumentos.

Valstspilsētas pašvaldības teritorijā adreses pierakstā norāda

37.1. pirmajā pozīcijā – ielas nosaukumu (ja tāds ir);

37.2. otrajā pozīcijā – apbūvei paredzētās zemes vienības vai ēkas numuru vai nosaukumu;

37.3. trešajā pozīcijā – telpu grupas numuru (ja tāds ir), tā priekšā lietojot defisi;

37.4. ceturtajā pozīcijā – valstspilsētas nosaukumu.

Novada pilsētā adreses pierakstā norāda

38.1. pirmajā pozīcijā – ielas nosaukumu (ja tāds ir);

38.2. otrajā pozīcijā – apbūvei paredzētās zemes vienības vai ēkas numuru vai nosaukumu;

38.3. trešajā pozīcijā – telpu grupas numuru (ja tāds ir), tā priekšā lietojot defisi;

38.4. ceturtajā pozīcijā – pilsētas nosaukumu;

38.5. piektajā pozīcijā – novada nosaukumu, aiz tā lietojot saīsinājumu "nov.".

Ciemā adreses pierakstā norāda

39.1. pirmajā pozīcijā – ielas nosaukumu (ja tāds ir);

39.2. otrajā pozīcijā – apbūvei paredzētās zemes vienības vai ēkas numuru vai nosaukumu;

39.3. trešajā pozīcijā – telpu grupas numuru (ja tāds ir), tā priekšā lietojot defisi;

39.4. ceturtajā pozīcijā – ciema nosaukumu;

39.5. piektajā pozīcijā – pagasta nosaukumu, aiz tā lietojot saīsinājumu "pag.";

39.6. sestajā pozīcijā – novada nosaukumu, aiz tā lietojot saīsinājumu "nov.".

Mazciemā adreses pierakstā norāda

40.1. pirmajā pozīcijā – apbūvei paredzētās zemes vienības vai ēkas nosaukumu;

40.2. otrajā pozīcijā – telpu grupas numuru (ja tāds ir), tā priekšā lietojot defisi;

40.3. trešajā pozīcijā – mazciema nosaukumu;

40.4. ceturtajā pozīcijā – pagasta nosaukumu, aiz tā lietojot saīsinājumu "pag.";

40.5. piektajā pozīcijā – novada nosaukumu, aiz tā lietojot saīsinājumu "nov.".

Pagasta apvidū, kas atrodas ārpus ciemiem un mazciemiem, adreses pierakstā norāda

41.1. pirmajā pozīcijā – apbūvei paredzētās zemes vienības, viensētas vai ēkas nosaukumu;

41.2. otrajā pozīcijā – telpu grupas numuru (ja tāds ir), tā priekšā lietojot defisi;

41.3. trešajā pozīcijā – pagasta nosaukumu, aiz tā lietojot saīsinājumu "pag.";

41.4. ceturtajā pozīcijā – novada nosaukumu, aiz tā lietojot saīsinājumu "nov.".

Adreses pieraksta beigās norāda pasta indeksu.

Adresācijas objekta nosaukuma vai numura rakstībā ievēro šādas prasības

43.1. apbūvei paredzētās zemes vienības, viensētas vai ēkas nosaukumu vai numuru, kas nav piesaistīts ielas nosaukumam, liek pēdiņās;

43.2. numurus raksta ar arābu cipariem;

43.3. nosaukumu, ko veido viens vārds, raksta ar lielo sākumburtu (pārējie burti – mazie);

43.4. nosaukumā, ko veido vairāki īpašvārdi, tos visus raksta ar lielo sākumburtu;

43.5. nosaukumā, ko veido divi vai vairāki vārdi, ja nākamie vārdi nav īpašvārdi, tos raksta ar mazo sākumburtu;

43.6. nosaukumā, ko veido vārds, kam seko numurs, numuru raksta ar arābu cipariem un no vārda to atdala ar atstarpi;

43.7. nosaukumā, ko veido numurs, kam seko vārds, numuru raksta ar arābu cipariem, aiz numura liek punktu un, atdalot ar atstarpi, raksta attiecīgo vārdu;

43.8. dzelzceļa ēkas nosaukumā, kur norādīts kilometrs, to raksta aiz nosaukuma, atdalot ar atstarpi. Aiz kilometra numura liek punktu un, atdalot ar atstarpi, raksta kilometra apzīmējumu "km";

43.9. nosaukumā vai numurā, kas papildināts ar korpusa numuru, aiz nosaukuma vai numura, atdalot ar atstarpi, raksta mazo burtu "k", aiz tā – defisi (neatdalot ar atstarpi) un korpusa numuru;

43.10. ja līdz adresācijas sistēmas izveidošanai apbūvei paredzētajai zemes vienībai vai ēkai piešķirts dubultnumurs, starp numuriem liek slīpsvītru. Numurus un slīpsvītru ar atstarpi neatdala. Otrais numurs ir lielāks par pirmo, un abi numuri ir vai nu pāra skaitļi, vai nepāra skaitļi;

43.11. ja aiz numura seko burts, to no numura ar atstarpi neatdala.

Adrešu klasifikatoru (turpmāk – klasifikators) uztur un tā datus aktualizē Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmā, vienlaikus saglabājot vēsturiskos datus par adresācijas objektiem, to tipiem un kodiem.

Adresācijas objektus klasifikatorā klasificē pēc to tipiem, ņemot vērā administratīvo teritoriju, novadu teritoriālā iedalījuma vienību, apdzīvotu vietu, ielu, ēku, apbūvei paredzēto zemes vienību un telpu grupu savstarpējo hierarhiju.

Katram adresācijas objektu tipam piešķir trīszīmju kodu intervālā no 101 līdz 199 (2. pielikums).

Saites starp adresācijas objektu tipiem (2. pielikums) nosaka, pamatojoties uz šādiem pamatprincipiem

47.1. hierarhiski augstākais adresācijas objekts ir Latvijas Republika;

47.2. katrs adresācijas objekts, izņemot Latvijas Republiku, ir saistīts ar vienu hierarhiski augstākajam adresācijas objektu tipam atbilstošu adresācijas objektu.

Katram adresācijas objektam neatkarīgi no adresācijas objekta tipa piešķir unikālu adresācijas objekta kodu.

Adresācijas objekta kods ir Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmā automātiski ģenerēts deviņzīmju skaitlis robežās no 100000000 līdz 999999999.

Adresācijas objekta kods ir nemainīgs visā adresācijas objekta pastāvēšanas laikā neatkarīgi no izmaiņām administratīvajā iedalījumā un nosaukuma vai numura maiņas.

Mainoties adresācijas objekta tipam, adresācijas objektam piešķir jaunu adresācijas objekta kodu.

Adresācijas objektam, kas beidzis pastāvēt, piešķirto adresācijas objekta kodu citam adresācijas objektam atkārtoti nepiešķir, un to saglabā Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmā.

Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmā reģistrē informāciju

53.1. par administratīvo teritoriju un novadu teritoriālā iedalījuma vienību nosaukumiem – atbilstoši normatīvajiem aktiem;

53.2. par ciemu, mazciemu un ielu nosaukumiem, pamatojoties uz pašvaldības domes pieņemtu lēmumu;

53.3. par viensētas, ēkas, apbūvei paredzētās zemes vienības un telpu grupas adreses piešķiršanu, maiņu vai likvidēšanu, pamatojoties uz pašvaldības lēmumu vai sniegto informāciju, izņemot gadījumu, ja telpu grupu dzēš Kadastra informācijas sistēmā;

53.4. par pasta indeksiem – atbilstoši valsts akciju sabiedrības "Latvijas Pasts" informācijai.

Valsts akciju sabiedrība "Latvijas Pasts" pēc Valsts zemes dienesta rakstiska pieprasījuma elektroniskā veidā sniedz aktuālās ziņas par pasta indeksu teritoriju robežām.

Valsts zemes dienests pasta indeksus regulāri salīdzina ar valsts akciju sabiedrības "Latvijas Pasts" informāciju.

Pašvaldība piecu darbdienu laikā pēc attiecīgā lēmuma pieņemšanas strukturētā veidā sniedz Valsts zemes dienestam šo noteikumu 53.2. un 53.3. apakšpunktā minētos datus tiešsaistes datu pārraides režīmā, izmantojot datu apmaiņas saskarnes, kas nodrošina automātisku datu apmaiņu ar Valsts zemes dienestu atbilstoši Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmas datu struktūrai.

Valsts zemes dienests informāciju par adresācijas objektu reģistrē Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmā piecu darbdienu laikā pēc attiecīgās informācijas saņemšanas. Ja Valsts zemes dienests konstatē, ka iesniegtie dati neatbilst šo noteikumu 2. punktā vai 8.1., 8.2., 8.4. vai 8.6. apakšpunktā minētajām prasībām, Valsts zemes dienests informāciju par adresācijas objektu Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmā nereģistrē un par to paziņo pašvaldībai. Ja iesniegtie dati neatbilst citām šo noteikumu prasībām, adresi reģistrē un par neatbilstību paziņo pašvaldībai.

Pašvaldība nodrošina iesniegto datu atbilstību šo noteikumu prasībām, Valsts valodas likumā noteiktajām prasībām un normatīvajiem aktiem vietvārdu informācijas jomā.

Pašvaldība triju mēnešu laikā pēc tam, kad saņemta Valsts zemes dienesta informācija par konstatētajām neatbilstībām, sniedz precizētus Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmā reģistrējamos datus.

Ja pašvaldība triju mēnešu laikā pēc attiecīgās Valsts zemes dienesta informācijas saņemšanas nesniedz precizētus Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmā reģistrējamos datus, Valsts zemes dienests par to informē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.

Dokumentos, oficiālajā informācijā un visās valsts informācijas sistēmās un reģistros izmanto Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmā norādīto adresi.

Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmas dati (turpmāk – adrešu reģistra dati) ir vispārpieejami.

Valsts zemes dienests tīmekļvietnē, kurā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atvērto datu ievietošanu internetā publicējami atvērtie dati, bez maksas nodrošina piekļuvi šādiem adrešu reģistra datiem, tai skaitā administratīvo teritoriju un to teritoriālo vienību robežu datiem

63.1. adrešu teksta datiem – *.csv datņu formātā;

63.2. adrešu telpiskajiem datiem – *.shp un *.csv datņu formātā;

63.3. administratīvo teritoriju un to teritoriālo vienību robežu telpiskajiem datiem – *.shp un *.csv datņu formātā.

Adresācijas objekta kodu, tipu, adresi un adresācijas objekta alternatīvo vai vēsturisko nosaukumu (ja tāds ir) Valsts zemes dienests bez maksas publicē pārlūkojamā veidā Valsts zemes dienesta datu publicēšanas un e-pakalpojumu portālā www.kadastrs.lv.

Valsts zemes dienests par maksu sagatavo un izsniedz adrešu reģistra datus, izņemot šo noteikumu 63. un 64. punktā minētos gadījumus.

Valsts zemes dienests par maksu izsniedz adrešu reģistra datus, izmantojot datu izsniegšanas risinājumus, kas noteikti valsts pārvaldes pakalpojumu portāla www.latvija.lv Pakalpojumu katalogā publicētajā informācijā par Valsts zemes dienesta sniegtajiem pakalpojumiem (turpmāk – pakalpojuma apraksts).

Adrešu reģistra datus persona pieprasa, iesniedzot informācijas pieprasījumu, ja tā iesniegšana ir nepieciešama atbilstoši pakalpojuma aprakstam.

Informācijas pieprasījumā papildus normatīvajos aktos informācijas atklātības un ģeotelpiskās informācijas jomā noteiktajām prasībām persona norāda

68.1. ziņas par personu, kas pieprasa informāciju

68.1.1. fiziskai personai – personas kodu un deklarētās dzīvesvietas adresi;

68.1.2. juridiskai personai – reģistrācijas numuru un juridisko adresi;

68.2. iespējami precīzu izsniedzamās informācijas apjomu un sastāvu, informācijas izsniegšanas veidu un pēc iespējas norāda datu izsniegšanas risinājumu atbilstoši pakalpojuma aprakstā noteiktajām prasībām.

Elektroniskā veidā sagatavotu informācijas pieprasījumu persona Valsts zemes dienestam iesniedz, izmantojot

69.1. e-pakalpojumu iesniegumu iesniegšanai valsts pārvaldes pakalpojumu portālā www.latvija.lv, ja ir veikta personas elektroniskā identifikācija;

69.2. specializētu e-pakalpojumu, kas pieejams valsts vienotajā ģeotelpiskās informācijas portālā www.geolatvija.lv, ja ir veikta personas elektroniskā identifikācija;

69.3. elektronisko pastu;

69.4. oficiālās elektroniskās adreses kontu, ja personai tas ir aktivizēts.

Šo noteikumu 69.1., 69.2. un 69.4. apakšpunktā minētajā gadījumā persona informācijas pieprasījumu var neparakstīt ar elektronisko parakstu.

Elektroniskā veidā sagatavotus Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmas teksta un telpiskos datus Valsts zemes dienests personai izsniedz kopā ar Valsts zemes dienesta atļauju to izmantošanai, kurā noteikti informācijas izmantošanas noteikumi (turpmāk – atļauja). Atļaujā noteiktos Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmas teksta datu izmantošanas noteikumus Valsts zemes dienests publicē tīmekļvietnē www.vzd.gov.lv.

Atļauju personai nav nepieciešams izsniegt normatīvajos aktos ģeotelpiskās informācijas jomā noteiktajos gadījumos un šādos gadījumos

72.1. Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmas teksta vai telpiskos datus pārlūko Valsts zemes dienesta datu publicēšanas un e-pakalpojumu portālā www.kadastrs.lv;

72.2. izsniedz Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmas teksta vai telpiskos datus par atsevišķu adresācijas objektu;

72.3. izsniedz statistisko informāciju.

Atļauju izsniedz

73.1. licencē papīra vai elektroniskā formā;

73.2. to ietverot līgumā.

Šo noteikumu 72. punktā minētajos gadījumos personai, kas saņēmusi adrešu reģistra datus, ir tiesības tos publicēt, publiskot vai citādi izplatīt trešajai personai tādā apjomā un ar tādiem nosacījumiem, kādus nosaka Valsts zemes dienesta ģenerāldirektors. Adrešu reģistra datu izplatīšanas apjomu un nosacījumus publicē Valsts zemes dienesta tīmekļvietnē www.vzd.gov.lv.

Pakalpojuma aprakstā noteiktajos gadījumos elektroniskā veidā sagatavotus adrešu reģistra datus Valsts zemes dienests izsniedz, tos ievietojot Valsts zemes dienesta datu publicēšanas un e-pakalpojumu portālā www.kadastrs.lv.

Rakstveida vienošanos par adrešu reģistra datu izsniegšanu noslēdz , ja nepieciešami speciāli datu sagatavošanas nosacījumi vai piekļuves noteikumi.

Kārtība, kādā veicama samaksa par adrešu reģistra datu izsniegšanu, noteikta normatīvajos aktos par Valsts zemes dienesta sniegto maksas pakalpojumu cenrādi un samaksas kārtību.

Šo noteikumu 2.6., 5.12., 5.13.4. un 8.5. apakšpunktā, 16., 40. un 41. punktā, 53.2. apakšpunktā un 2. pielikumā minēto regulējumu, kas saistīts ar mazciema reģistrēšanu Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmā kā adresācijas objektu, piemēro ar 2021. gada 1. jūliju.

Šo noteikumu 2.1. apakšpunktā, 37. punktā un 2. pielikumā minēto regulējumu, kas saistīts ar valstspilsētas pašvaldības teritorijas reģistrēšanu Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmā kā adresācijas objektu, piemēro ar 2021. gada 1. jūliju. Līdz 2021. gada 30. jūnijam kā adresācijas objektu reģistrē republikas pilsētu, šo noteikumu 2. pielikumā to pielīdzinot pilsētai un adreses pierakstā norādot

79.1. pirmajā pozīcijā – ielas nosaukumu (ja tāds ir);

79.2. otrajā pozīcijā – apbūvei paredzētas zemes vienības vai ēkas numuru vai nosaukumu;

79.3. trešajā pozīcijā – telpu grupas numuru (ja tāds ir), tā priekšā lietojot defisi;

79.4. ceturtajā pozīcijā – pilsētas nosaukumu.

Līdz 2021. gada 30. jūnijam pašvaldība var piešķirt adresi arī tikai novadā (ne pilsētā vai pagastā) ietilpstošiem adresācijas objektiem.

Šo noteikumu 33. punktā minēto grafisko pielikumu pievieno lēmumam līdz dienai, kad no valsts budžeta līdzekļiem ir apmaksāta un izstrādāta attiecīga programmatūra, kas ļauj pašvaldībām telpisko adresācijas objektu attēlojumu sagatavot un iesniegt Valsts zemes dienestam tiešsaistes datu pārraides režīmā.

Pašvaldība šo noteikumu 56. punktā minēto informāciju var sniegt papīra dokumenta vai elektroniska dokumenta veidā līdz dienai, kamēr no valsts budžeta ir apmaksāta un izstrādāta attiecīga programmatūra, kas ļauj pašvaldībām šo noteikumu 53.2. un 53.3. apakšpunktā minētos datus sniegt Valsts zemes dienestam strukturētā veidā tiešsaistes datu pārraides režīmā, izmantojot datu apmaiņas saskarnes, kas nodrošina automātisku datu apmaiņu ar Valsts zemes dienestu atbilstoši Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmas datu struktūrai.

Ja līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai apbūvei paredzētajai zemes vienībai vai ēkai piešķirtie numuri neatbilst šo noteikumu 18. punktam, pašvaldība konkrētās ielas numerāciju var nemainīt, bet turpināt tādā pašā kārtībā, izņemot gadījumu, ja apbūvei paredzēto zemes vienību un ēku numerācija nav augošā secībā vai vienā ielas pusē ir gan pāra, gan nepāra numuri.

Šo noteikumu 63. un 65. punkta piemērošana tiek uzsākta mēnesi pēc tam, kad Saeimā ir pieņemts gadskārtējais valsts budžeta likums, kurā paredzēts valsts budžeta finansējums adrešu reģistra datu atvēršanai.

Līdz dienai, kad tiek uzsākta šo noteikumu 63. un 65. punkta piemērošana, adrešu reģistra datus Valsts zemes dienests bez maksas sagatavo un elektroniski izsniedz

85.1. valsts tiešās pārvaldes iestādēm, vietējām pašvaldībām un plānošanas reģioniem tiem noteikto funkciju īstenošanai;

85.2. iestādēm, kurām šādas tiesības ir noteiktas likumā;

85.3. personām, ja adrešu reģistra datu nodošanai ir piešķirts attiecīgs finansējums;

85.4. Saeimai, Valsts kontrolei, valsts drošības iestādēm, izmeklēšanas iestādēm, prokuratūrai un tiesai.

Pēc tam kad uzsākta šo noteikumu 63. un 65. punkta piemērošana, šo noteikumu 85. punktā minētajām personām, kuras adrešu reģistra datus līdz dienai, kad tiek uzsākta šo noteikumu 63. un 65. punkta piemērošana, saņem bez maksas, pamatojoties uz noslēgtu starpresoru vienošanos vai sadarbības līgumu, Valsts zemes dienests turpina adrešu reģistra datus izsniegt bez maksas starpresoru vienošanās vai sadarbības līgumā noteiktajā apjomā, veidā un kārtībā, bet ne ilgāk kā līdz 2025. gada 1. janvārim.