Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība pasākumā "Galīga zvejas darbību pārtraukšana"

Noteikumi nosaka kārtību, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu (turpmāk – publiskais finansējums) saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (turpmāk – regula Nr. 1380/2013), Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regulu (ES) Nr. 508/2014 par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un ar ko atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2328/2003, (EK) Nr. 861/2006, (EK) Nr. 1198/2006 un (EK) Nr. 791/2007 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1255/2011 (turpmāk – regula Nr. 508/2014) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 25. novembra Regulu (ES) Nr. 2020/1781, ar ko groza Regulu (ES) 2016/1139 attiecībā uz zvejas kapacitātes samazināšanu Baltijas jūrā un Regulu (ES) Nr. 508/2014 attiecībā uz galīgu zvejas darbību pārtraukšanu Baltijas jūras austrumdaļas mencu krājumu, Baltijas jūras rietumdaļas mencu krājumu un Baltijas jūras rietumdaļas reņģu krājumu zvejojošās flotēs, šādos pasākuma "Galīga zvejas darbību pārtraukšana" (turpmāk – pasākums) apakšpasākumos

1.1. "Zvejas kuģu sadalīšana" (turpmāk – 1.1. apakšpasākums);

1.2. "Publiskais finansējums zvejniekiem" (turpmāk – 1.2. apakšpasākums).

Publisko finansējumu 1.1. un 1.2. apakšpasākumā piešķir atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā.

Pasākuma mērķis saskaņā ar regulas Nr. 508/2014 34. pantu ir mencas zvejojošo Latvijas zvejas flotes zvejas kuģu galīga zvejas darbību pārtraukšana, šos zvejas kuģus sadalot, kā arī publiskā finansējuma izmaksa zvejniekiem, kas ir strādājuši uz šiem zvejas kuģiem, tā mazinot sociālekonomisko ietekmi, ko rada Baltijas jūras austrumdaļas mencu krājuma specializētās zvejas aizliegums.

Pasākuma īstenošanas vieta ir Latvijas teritorija.

Projektu iesniegumu pieņemšanu izsludina, projektu iesniegumus iesniedz, vērtē un atlasa, lēmumu pieņem un paziņo, atbalstu pieprasa, kā arī projekta uzraudzību īsteno un sankcijas piemēro saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību lauku un zivsaimniecības attīstībai 2014.–2020. gada plānošanas periodā, ciktāl tie nav pretrunā ar šiem noteikumiem.

Lauku atbalsta dienests pēc saskaņošanas ar Zemkopības ministriju publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" paziņojumu par projektu iesniegumu pieņemšanu vismaz piecas dienas pirms tās uzsākšanas.

Šo noteikumu izpratnē attiecināmās izmaksas ir publiskā finansējuma apmērs, kas aprēķināts atbilstoši šo noteikumu 33. un 34. punktam.

Pasākumā atbalstu uz konkrētu laikposmu nepiešķir atbalsta pretendentam (turpmāk – pretendents), kam konstatēti pārkāpumi saskaņā ar regulas Nr. 508/2014 10. pantu un Komisijas 2014. gada 17. decembra Deleģēto regulu (ES) Nr. 2015/288, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 508/2014 par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu papildina attiecībā uz pieteikumu nepieņemamības laikposmu un tā sākuma un beigu dienu.

Publisko finansējumu apakšpasākumā piešķir ne vairāk kā par 12 zvejas kuģu sadalīšanu, kuru kopējā dzinēju jauda nepārsniedz 3250 kW.

Publisko finansējumu piešķir zvejas kuģa īpašniekam, ja

10.1. zvejas kuģis ir reģistrēts Latvijas Kuģu reģistrā vismaz 12 mēnešus pirms projekta iesnieguma iesniegšanas uz viena un tā paša īpašnieka vārda;

10.2. zvejas kuģis ir iekļauts Zemkopības ministrijas zvejas kuģu sarakstā vismaz 24 mēnešus pirms projekta iesnieguma iesniegšanas;

10.3. pretendentam ir Zemkopības ministrijas izsniegta speciālā atļauja (licence) komercdarbībai zvejniecībā, kā arī noslēgts rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgums;

10.4. zvejas kuģim, ar kuru zvejo Baltijas jūrā (arī Rīgas jūras līcī) aiz piekrastes joslas, ir Zemkopības ministrijas izsniegta zvejas atļauja (licence) zvejai attiecīgajos Baltijas jūras ūdeņos, bet zvejas kuģim, ar kuru zvejo Baltijas jūrā (arī Rīgas jūras līcī) piekrastes ūdeņos, – attiecīgās pašvaldības izsniegta zvejas atļauja (licence) zvejai attiecīgajos Baltijas jūras ūdeņos;

10.5. ar zvejas kuģi 2017. un 2018. gadā ir zvejots jūrā regulas Nr. 508/2014 34. panta 2. punkta "a" apakšpunktā noteiktajā laikposmā;

10.6. kopējā mencas nozveja laikposmā no 2014. līdz 2018. gadam zvejas kuģim, kura garums ir 24–40 metri, veido vismaz 150 tonnu, bet zvejas kuģim, kas ir īsāks par 24 metriem, – vismaz 85 procentus no kopējās visu zivju sugu nozvejas.

(Grozīts ar MK 08.04.2021. noteikumiem Nr. 227)

Zvejas kuģa īpašniekam, kura īpašumā ir vairāki zvejas kuģi, ir aizliegts zvejas kuģi, kurš nodots sadalīšanai un par kuru saņemts publiskais finansējums, aizstāt ar citu zvejas kuģi, tostarp nomātu zvejas kuģi.

Atbalsta saņēmējs par izsniegtās zvejas atļaujas (licences) anulēšanu sadalīšanai nodotajam zvejas kuģim, ar kuru zvejots Baltijas jūrā (arī Rīgas jūras līcī) aiz piekrastes joslas, iesniegumu iesniedz Zemkopības ministrijā, bet par zvejas atļaujas (licences) anulēšanu zvejas kuģim, ar kuru zvejots Baltijas jūrā (arī Rīgas jūras līcī) piekrastes ūdeņos, – attiecīgajā pašvaldībā.

Ja atbalsta saņēmējs ir nodevis sadalīšanai pēdējo tā īpašumā esošo zvejas kuģi, tas iesniedz Zemkopības ministrijā iesniegumu par izsniegtās speciālās atļaujas (licences) komercdarbībai zvejniecībā anulēšanu, kā arī ar Zemkopības ministriju vai attiecīgo pašvaldību noslēgtā rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līguma izbeigšanu saskaņā ar regulas Nr. 1380/2013 22. panta 5. punktu, ja vien zvejas kuģa īpašnieks neturpina zvejot ar nomātu zvejas kuģi, kas iekļauts zvejas kuģu sarakstā un ir bijis atbalsta saņēmēja nomā pirms projekta iesnieguma iesniegšanas par atbalstam pieteiktā kuģa nodošanu.

Zvejas kuģi pēc tā sadalīšanas izslēdz noteiktā kārtībā no Latvijas Kuģu reģistra saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kuģu reģistrāciju Latvijas Kuģu reģistrā.

Ja, sarindojot projektu iesniegumus atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumā minēto projektu atlases kritēriju punktiem, atlasē iegūtais punktu skaits ir vienāds, priekšroka saņemt publisko finansējumu ir pretendentam, kas nodod sadalīšanai zvejas kuģi ar lielāku dzinēja jaudu (kW).

Atbalsta saņēmējs 24 mēnešu laikā pēc projekta īstenošanas beigām vismaz 50 procentu no saņemtā publiskā finansējuma iegulda komercdarbībā un iesniedz Lauku atbalsta dienestā pārskatu par ieguldījumiem (2. pielikums).

Ja atbalsta saņēmējs neizpilda šo noteikumu 16. punktā minētās prasības, tas proporcionāli atmaksā saņemto publisko finansējumu Lauku atbalsta dienestam.

Ja atbalsta saņēmējs ir nodevis sadalīšanai pēdējo tā īpašumā esošo zvejas kuģi, uz to neattiecas šo noteikumu 16. un 17. punktā minētās prasības.

Lai pieteiktos atbalsta saņemšanai, pretendents saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību lauku un zivsaimniecības attīstībai 2014.–2020. gada plānošanas periodā Lauku atbalsta dienestā iesniedz šādus dokumentus

19.1. projekta iesniegumu (3. pielikums). Projekta iesniegumu iesniedz Lauku atbalsta dienesta Elektroniskās pieteikšanās sistēmā vai elektroniska dokumenta veidā saskaņā ar Elektronisko dokumentu likumu. Par katru zvejas kuģi iesniedz atsevišķu projekta iesniegumu;

19.2. pretendenta deklarāciju saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību lauku un zivsaimniecības attīstībai 2014.–2020. gada plānošanas periodā;

19.3. pretendenta apliecinātu kopiju līgumam, kas noslēgts ar komersantu, kuram ir B kategorijas atļauja piesārņojošām darbībām atkritumu apsaimniekošanā atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības, un kurš sadalīs zvejas kuģi.

Publisko finansējumu izmaksā tikai pēc projekta īstenošanas, tostarp pēc šo noteikumu 11., 12., 13. un 14. punktā minēto nosacījumu izpildes. Atbalsta saņēmējs piecu darbdienu laikā pēc lēmumā par projekta iesnieguma apstiprināšanu noteiktā projekta īstenošanas termiņa beigām Lauku atbalsta dienestā iesniedz šādus dokumentus

20.1. maksājuma pieprasījumu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību lauku un zivsaimniecības attīstībai 2014.–2020. gada plānošanas periodā;

20.2. atbalsta saņēmēja apliecinātu zvejas kuģa sadalīšanas darbu nodošanas un pieņemšanas akta kopiju;

20.3. attiecīgās pašvaldības un atbalsta saņēmēja vienošanās dokumenta kopiju par rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līguma izbeigšanu zvejas darbību pilnīgas pārtraukšanas dēļ – ja atbalsta saņēmējs ir nodevis savu pēdējo zvejas kuģi un neturpina zvejot ar nomātu zvejas kuģi, kas iekļauts zvejas kuģu sarakstā un ir bijis atbalsta saņēmēja nomā pirms projekta iesnieguma iesniegšanas par atbalstam pieteiktā kuģa nodošanu;

20.4. zvejas kuģa sadalīšanas faktu apliecinošus fotoattēlus ar ģeolokācijas datiem.

Apakšpasākumā paredzēta publiskā finansējuma izmaksa zvejas kuģu apkalpes locekļiem (zvejniekiem) par galīgu zvejas darbību pārtraukšanu.

Pretendents ir zvejas kuģa apkalpes loceklis (zvejnieks).

Par galīgas zvejas darbību pārtraukšanas dienu uzskata Latvijas Kuģu reģistra izsniegtajā izslēgšanas apliecībā norādīto zvejas kuģa izslēgšanas datumu.

Lai saņemtu publisko finansējumu, pretendents iesniedz projekta iesniegumu Lauku atbalsta dienestā tajā pašā projektu iesniegumu iesniegšanas kārtā, kurā tiek iesniegts projekta iesniegums par attiecīgo zvejas kuģi.

Publisko finansējumu var saņemt pretendents, kas atbilst šādiem nosacījumiem

25.1. projekta iesnieguma iesniegšanas brīdī viņš ir nodarbināts kā zvejnieks pie komersanta vai zemnieku vai zvejnieku saimniecībā, kuras zvejas kuģis tiek nodots sadalīšanai;

25.2. gan 2017., gan 2018. gadā regulas Nr. 508/2014 34. panta 2. punkta "b" apakšpunktā noteiktajā laikposmā viņš ir strādājis jūrā uz zvejas kuģa, kas nodots sadalīšanai;

25.3. 2017. un 2018. gadā pretendentam ir bijis izsniegts, kā arī projekta iesnieguma iesniegšanas brīdī ir spēkā esošs valsts akciju sabiedrības "Latvijas Jūras administrācija" Jūrnieku reģistra izdots vai atzīts kvalifikācijas sertifikāts;

25.4. par pretendentu 2017. un 2018. gadā, kā arī projekta iesnieguma iesniegšanas gadā līdz projekta iesnieguma iesniegšanas dienai ir izdarītas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas valsts budžetā.

(Grozīts ar MK 08.04.2021. noteikumiem Nr. 227)

Atbalsta saņēmējs pārtrauc strādāt uz jebkura zvejas kuģa saskaņā ar regulas Nr. 508/2014 34. panta 3. punktu.

Lai pieteiktos publiskā finansējuma saņemšanai, pretendents saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību lauku un zivsaimniecības attīstībai 2014.–2020. gada plānošanas periodā Lauku atbalsta dienestā iesniedz šādus dokumentus

27.1. projekta iesniegumu (4. pielikums). Projekta iesniegumu iesniedz Lauku atbalsta dienesta Elektroniskās pieteikšanās sistēmā vai elektroniska dokumenta veidā saskaņā ar Elektronisko dokumentu likumu;

27.2. pretendenta deklarāciju saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību lauku un zivsaimniecības attīstībai 2014.–2020. gada plānošanas periodā;

27.3. pretendenta apliecinātu kopiju darba līgumam, kas apliecina, ka pretendents ir nodarbināts kā zvejnieks saskaņā ar šo noteikumu 25.1. apakšpunktu;

27.4. darba devēja izziņu, kas apliecina, ka pretendents gan 2017., gan 2018. gadā regulas Nr. 508/2014 34. panta 2. punkta "b" apakšpunktā noteiktajā laikposmā ir strādājis uz zvejas kuģa, ar kuru galīgi pārtraukta zvejas darbība.

(Grozīts ar MK 08.04.2021. noteikumiem Nr. 227)

Lauku atbalsta dienests publisko finansējumu izmaksā mēneša laikā pēc tam, kad stājies spēkā lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu.

Ja atbalsta saņēmējs atsāk strādāt uz zvejas kuģa ātrāk nekā regulas Nr. 508/2014 34. panta 3. punktā noteiktajā termiņā, viņš 10 darbdienu laikā pēc darba atsākšanas rakstiski informē par to Lauku atbalsta dienestu un atmaksā saņemto publisko finansējumu proporcionāli atlikušo dienu skaitam gadā.

Ja atbalsta saņēmējs neizpilda šo noteikumu 29. punktā minēto nosacījumu, tas saņemto publisko finansējumu pilnā apmērā atmaksā Lauku atbalsta dienestam.

Publiskā finansējuma apmēru 1.1. apakšpasākumā par katru zvejas kuģi aprēķina, izmantojot šādu formulu

GT – zvejas kuģa bruto tilpība;

B – konkrētā zvejas kuģa attiecīgās zivju sugas nozvejas apjoms (kg) pēdējā pārskata gadā pirms projekta iesnieguma iesniegšanas;

C – ar konkrēto zvejas kuģi nozvejotās attiecīgās zivju sugas vidējā vērtība pēdējā pārskata gadā (euro/kg) pirms projekta iesnieguma iesniegšanas;

1, n – attiecīgā zvejotā zivju suga (menca, plekste, brētliņa, reņģe, lasis).

Publiskā finansējuma apmērs 1.2. apakšpasākumā katram zvejas kuģa apkalpes loceklim (zvejniekam) ir vienāds ar gada vidējo bruto darba algu zvejniecībā iepriekšējos divos kalendāra gados pirms projekta iesnieguma iesniegšanas.

Saskaņā ar regulas Nr. 508/2014 25. panta 5. punktu publisko finansējumu, kurš zvejas kuģa īpašniekam ir piešķirts saskaņā ar regulas Nr. 508/2014 33. pantu, atskaita no publiskā finansējuma, ko attiecīgajam zvejas kuģa īpašniekam par to pašu kuģi piešķir saskaņā ar regulas Nr. 508/2014 34. pantu.

Attiecināmā publiskā finansējuma apmērs par zvejas kuģi, tostarp piemērojot šo noteikumu 33. punktu, nepārsniedz 450 000 euro.

Lauku atbalsta dienests

35.1. no Zemkopības ministrijas vai attiecīgās pašvaldības iegūst informāciju par šo noteikumu 10.4. apakšpunktā minēto zvejas atļauju (licenci) un par šo noteikumu 12. un 13. punktā minētās zvejas atļaujas (licences) anulēšanu, kā arī apstiprinājumu par to, ka attiecīgajam zvejas kuģim nav izsniegta jauna zvejas atļauja (licence);

35.2. no valsts akciju sabiedrības "Latvijas Jūras administrācija" Latvijas Kuģu reģistra iegūst šo noteikumu 10.1. apakšpunktā un 14. punktā minēto informāciju, bet no valsts akciju sabiedrības "Latvijas Jūras administrācija" Jūrnieku reģistra – šo noteikumu 25.3. apakšpunktā minēto informāciju;

35.3. no Zemkopības ministrijas iegūst šo noteikumu 10.2., 10.3., 10.5. un 10.6. apakšpunktā, kā arī šo noteikumu 13., 15. un 31. punktā minēto informāciju par nozvejas apjomu un vērtību;

35.4. no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras iegūst informāciju par

35.4.1. zvejas kuģa apkalpes loceklim (zvejniekam) aprēķinātajām šo noteikumu 25.4. apakšpunktā minētajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu objektu;

35.4.2. valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu objektu zvejas kuģa apkalpes loceklim (zvejniekam) šo noteikumu 29. punktā minētajā laikposmā;

35.5. no Centrālās statistikas pārvaldes iegūst informāciju šo noteikumu 32. punktā noteiktā publiskā finansējuma aprēķinam.

(Grozīts ar MK 08.04.2021. noteikumiem Nr. 227)

Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2015. gada 29. septembra noteikumus Nr. 559 "Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība pasākumā "Galīga zvejas darbību pārtraukšana"" (Latvijas Vēstnesis, 2015, 199. nr.).