Iekšlietu ministrijas nolikums

Iekšlietu ministrija (turpmāk – ministrija) ir vadošā valsts pārvaldes iestāde iekšlietu (valsts drošības un sabiedriskās kārtības un drošības) nozarē.

Ministrija ir tieši pakļauta iekšlietu ministram (turpmāk – ministrs).

Ministrija ir augstākā iestāde ministrijas padotībā esošajām valsts pārvaldes iestādēm.

Ministrijas funkcijas ir

4.1. izstrādāt, organizēt un koordinēt politiku šādās jomās

4.1.1. sabiedriskā kārtība un drošība;

4.1.2. valsts robežas drošība;

4.1.3. noziedzības novēršana un apkarošana;

4.1.4. civilā aizsardzība, ugunsdrošība, ugunsdzēsība un glābšana;

4.1.5. pilsonība;

4.1.6. iedzīvotāju uzskaite un dokumentēšana;

4.1.7. migrācija;

4.2. organizēt un koordinēt likumu un citu ārējo normatīvo aktu īstenošanu;

4.3. veikt citas ārējos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

Lai izpildītu noteiktās funkcijas, ministrija veic šādus uzdevumus

5.1. izstrādā nozari reglamentējošo attīstības plānošanas dokumentu un tiesību aktu projektus;

5.2. sniedz atzinumus par citu institūciju izstrādātajiem attīstības plānošanas dokumentu un tiesību aktu projektiem;

5.3. izdod administratīvos aktus;

5.4. sadarbojas ar citām institūcijām vienotas valsts politikas izstrādāšanā un īstenošanā, kā arī uzdevumu veikšanā;

5.5. nodrošina nozares politikas īstenošanu ministrijas padotībā esošajās iestādēs un valsts kapitālsabiedrībās, kurās ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja (turpmāk – valsts kapitālsabiedrības);

5.6. sagatavo un sniedz priekšlikumus par attīstības plānošanas dokumentos un ārējos normatīvajos aktos paredzēto pasākumu īstenošanai un ministrijas uzdevumu veikšanai nepieciešamo finansējumu no valsts budžeta;

5.7. valsts vārdā veic privāttiesiskus darījumus, kas nepieciešami iekšlietu nozares darbības nodrošināšanai;

5.8. informē sabiedrību par nozares politiku un ministrijas uzdevumu izpildi, valsts kapitālsabiedrību un ministrijas padotībā esošo iestāžu darbību;

5.9. pārbauda funkciju izpildi un veic citas pārbaudes ministrijas padotībā esošo iestāžu darbībā;

5.10. nodrošina dialogu ar sabiedrību par iekšlietu nozares politiku, kā arī veicina sabiedrības tiesiskās domas un apziņas attīstību atbilstoši demokrātiskas valsts principiem;

5.11. izskata ministrijai adresētus dokumentus, kuri satur lūgumu, sūdzību, priekšlikumu vai jautājumu, un nodrošina personu pieņemšanu;

5.12. nodrošina sabiedrības līdzdalību attīstības plānošanas procesā un valsts pārvaldē;

5.13. ievērojot labas pārvaldības principu, pēc savas iniciatīvas nodrošina piekļuvi noteikta veida vispārpieejamai informācijai ministrijas tīmekļvietnē;

5.14. nodrošina Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu personāla (amatpersonu ar speciālo dienesta pakāpi) attīstību;

5.15. nodrošina ministrijas padotībā esošajām iestādēm nepieciešamo nekustamo īpašumu, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju un materiāltehnisko līdzekļu uzturēšanu un attīstīšanu;

5.16. koordinē civilās aizsardzības sistēmas attīstības plānošanu un darbību saskaņā ar ārējiem normatīvajiem aktiem katastrofu pārvaldīšanas jomā;

5.17. koordinē valsts materiālo rezervju plānošanu starp nozarēm un saskaņā ar ārējiem normatīvajiem aktiem nodrošina valsts materiālo rezervju veidošanu un pārvaldīšanu;

5.18. atbilstoši kompetencei koordinē un kontrolē Eiropas Savienības tiesību aktu pārņemšanu un ieviešanu;

5.19. atbilstoši kompetencei nodrošina Latvijai saistošo starptautisko līgumu izpildi;

5.20. atbilstoši kompetencei pārstāv valsts intereses starptautiskajās organizācijās un Eiropas Savienības institūcijās;

5.21. atbilstoši kompetencei koordinē ārvalstu finanšu palīdzības resursu piesaistīšanu (saņemšanu) un nodrošina to izmantošanas pārraudzību;

5.22. atbilstoši kompetencei veic Eiropas Savienības politiku instrumentu un citu ārvalstu finanšu palīdzības programmu atbildīgās iestādes vai apsaimniekotāja funkcijas;

5.23. īsteno citus ārējos normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus.

Ministrijai ir tiesības

6.1. piedalīties starptautisku organizāciju rīkotajos pasākumos;

6.2. noslēgt starptautiskās sadarbības līgumus;

6.3. koordinēt starptautisko sadarbību;

6.4. sniegt maksas pakalpojumus;

6.5. īstenot citas ārējos normatīvajos aktos noteiktās tiesības.

Valsts sekretārs pieņem lēmumu par privātpersonas apstrīdēto ministrijas pārvaldes amatpersonas izdoto administratīvo aktu vai pārvaldes amatpersonas faktisko rīcību, ja likumos vai Ministru kabineta noteikumos nav noteikts citādi.

Valsts sekretāra izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību privātpersona var pārsūdzēt tiesā.

Publiskos pārskatus par ministrijas darbību un finanšu līdzekļu izlietojumu ministrija sniedz ārējos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Ministrijas padotībā ir

10.1. Iekšējās drošības birojs;

10.2. Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs;

10.3. Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centrs;

10.4. Nodokļu un muitas policija;

10.5. Nodrošinājuma valsts aģentūra;

10.6. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde;

10.7. Valsts drošības dienests;

10.8. Valsts policija;

10.9. Valsts robežsardze;

10.10. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests.

(MK 03.02.2026. noteikumu Nr. 37 redakcijā)

Ministrija ir valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Iekšlietu ministrijas poliklīnika" kapitāla daļu turētāja.

Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumus Nr. 240 "Iekšlietu ministrijas nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2003, 70., 183. nr.; 2004, 124., 207. nr.; 2006, 193. nr.; 2009, 4., 99., 165., 200. nr.; 2010, 33., 160. nr.; 2015, 69. nr.).

Ministrijas izveidoto padomju un komisiju nolikumi un reglamenti, kā arī rīkojumi par darba grupu izveidošanu, kas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai izdoti saskaņā ar Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumu Nr. 240 "Iekšlietu ministrijas nolikums" 17. punktu, ir spēkā līdz to atzīšanai par spēku zaudējušiem vai līdz brīdim, kad tie zaudē spēku uz cita pamata.